Aizvadītais gads spēcīgu ģeopolitisko satricinājumu ēnā, pirms tam divi gadi pandēmijas varā – viennozīmīgi, tas atstājis ietekmi uz kreditēšanas jomu Latvijā.
Pēdējā laikā arī dzirdami viedokļi, ka bankas nepietiekami kreditējot uzņēmumus, kas kavē atgūšanos no pēdējo gadu sarežģītajiem izaicinājumiem. Domājot par nozares nākotni, aktuāls kļūst jautājums – vai un kā sektors spēs atbalstīt uzņēmējus, lai ne tikai veicinātu valsts ekonomisko attīstību, bet vienlaikus, Latvijas uzņēmējdarbības vidi padarītu pievilcīgu ārvalstu investoriem?
Kreditēšana nevar rasties pati no sevis
Kreditēšana vienmēr strādā kā dinamisks ekonomikas process – jauns kredīts rada jaunu projektu, kas rada jaunus ieņēmumus, jaunu pārticību – un tas attiecīgi jaunu pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, lai īstenotu jaunus projektus, kas spētu pelnīt no arvien augošās pārticības. Šis ir vispusēji izdevīgs cikls un banka ir tā dzinējspēks. Bet tajā pat laika bankai vienmēr ir jāatceras par drošību un stabilitāti un, kreditēt jaunu projektu, jābūt pārliecībai, ka tam būs patērētājs un pieprasījums. Vienkārši sakot – ka tas būs veiksmīgs. Vienmēr jāatceras, ka banka ir vidutājs – kredītos aizdota tiek nauda, ko bankai ir uzticējuši citi klienti un pret to jāizturas ar bez kompromisu rūpību.
Līdz ar augošām procentu likmēm visā pasaulē, projektiem jābūt vēl ienesīgākiem, lai kredītu varētu atpelnīt. Un tāda pārliecība var būt tikai pie noteiktas, augošas ekonomiskās aktivitātes. Un kā zināms, Latvijas ekonomika neaug. Šis ir apburtais loks un jādomā, ko varam darīt?
Jāmeklē veidi kā vadīt risku un jāatsedz iespēja
Pie zemas vai pat negatīvas ekonomiskās izaugsmes ir grūti atrast izaugsmes biznesus, ko kreditēt. Papildus, jāņem vērā, ka pēc nozares "kapitālā remonta" ir augušas prasības par risku vadību – uzsvars uz klienta biznesa izpēti ir audzis visā pasaulē. "Kapitālā remonta" cena ir palēnināta klientu biznesa iespēju izskatīšana jebkurā bankā. Taču tā ir cena par to, ka Latvijas finanšu sistēma ir stabila un starptautiski integrēta.
Šobrīd arī palielinājusies ir gan aizņēmēju, gan kredītdēvēju piesardzība, un ietekmēta ir gan aizņēmēju maksātspēja, gan investīciju lēmumi. Skaidri redzam, ka ekonomiskās nenoteiktības situācijā bankas ir spiestas būt daudz piesardzīgākas, jo atsevišķas nozares, kas vēsturiski tika uzskatītas par saprotamām un uzticamām, vairs tādas nav.
Šajos apstākļos kreditēt ir grūti, taču tas nav neiespējami, jo ne visi projekti ir vienādi – ir tādi, kas spēj iegūt lielāku tirgus daļu pat stagnējošā ekonomikā, bet ir arī citi, kuros ir augstāks izaicinājums, sarežģītāks biznesa modelis, grūtāk izprotama un paredzama naudas plūsma, lielākas izmaksas. Bet arī šādi projekti var būt dzīvotspējīgi – mūsu kā baņķieru uzdevums ir tos atklāt, spēt saprast un pārliecināties par to pamatotību. Mēs nedrīkstam paļauties tikai uz "vieglajiem" kredītiem, tādu vienkārši nav pietiekami.
Šādā situācijā kritiska nozīme ir bankas spējai pašreizējos apstākļos pareizi novērtēt risku un piedāvāt finansējumu, kas, no vienas puses ir akceptējams un izdevīgs bankai, no otras – atbilstošs un pieņemams uzņēmējiem. Ja pats uzņēmums ir gatavs uzņemties daļu atbildības ar pašu kapitālu un tam ir iespēja to darīt, tad arī banka varētu sniegt nepieciešamo atbalstu. Ja nozare ir ar ārpus standarta loka vai ar paaugstinātu nenoteiktību, tas nenozīmē, ka tā ir lemta iznīcībai un to nevar finansēt. Šāda biznesa īpašniekiem jābūt gataviem gan pašiem daļēji finansēs savu projektu, gan jāatrod elastīgu un uzticamu finanšu partneri.
Cerība uz izaugsmes nozarēm
Pēdējo gadu pārmaiņas tomēr ir nesušas arī jaunas ekonomiskā iespējas un te pirmkārt jāmin enerģētika. Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā būtiski ir augusi nepieciešamība pēc enerģētiskās neatkarības, kas rada plašu uzņēmēju interesi par atjaunojamās enerģijas projektiem un to kreditēšanas parametri kļūst arvien skaidrāki. Tāpat šo virzienu papildus veicina augoša izpratne un pieprasījums pēc klimatam neitrāliem risinājumiem. Pieprasījums pēc finansējuma enerģētikas nozarē arvien pieaug, vienlaikus, redzam, ka dažiem uzņēmējiem vēl trūkst zināšanu un pieredzes šādu projektu realizēšanai. Vienlaikus, arī mums, finanšu sektora spēlētājiem, jāturpina celt savu ekspertīzes līmeni.
Otrs attīstības virziens ir digitālā transformācija, kas dienaskārtībā jau ir kādu laiku, taču to arvien papildina automatizācijas un mākslīgā intelekta jauninājumi un iespējas. Trešais virziens, mūsuprāt, ir pārtikas ražošana, kas neizbēgami ir vajadzīga un arī tajā vērojamas pārmaiņas par labu veselīgākam un videi draudzīgākam uzturam. Saglabājas arī nekustamā īpašuma nozares potenciāls, jo cilvēki pat sarežģītos apstākļos vēlas uzlabot savu dzīves kvalitāti.
Nepieciešama individuāla pieeja
Rietumu Bankā mēs jau tagad sniedzam savu finansiālo atbalstu turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai tādiem klientiem, kuru darbības profils varētu tikt vērtēts kā netradicionāls – taču tas nav tāds, kas neļauj izsniegt kredītus. Tas prasa izpratni. Strādājot un pieņemot lēmumus uz vietas – Latvijā – mūsu priekšrocība ir labi saprast un pārzināt gan vietējo tirgu, gan ekonomisko situāciju, gan noskaņojumu, gan to, kāds atbalsts konkrētā mirklī uzņēmējam ir visvairāk vajadzīgs.
Mūsu, Rietumu Bankas, mērķa projekti ir 5-30 miljonu EUR robežās, bet atsevišķos gadījumos varam piešķirt arī lielāko finansējumu – līdz 50 miljoniem EUR. Sarežģītajos projektos ir ļoti svarīgs tas, ka varam ātri izskatīt nestandartu jautājumu un pieņemt lēmumu šeit pat uz vietas Latvijā visos līmeņos.
Trīsdesmit gadu laikā esam pieredzējuši dažādus izaicinājumus un esam mācījušies saskatīt tos kā iespēju. Angliski to dēvē par "agility" vai latviski – elastību, ātrumu, spēju pielāgoties, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem biznesā. Šī spēja ļauj jebkuras izmaiņas novērtēt kā iespēju, kas ļauj piedāvāt jaunus produktus un pakalpojumus, kas aktuāli šā brīža situācijā.
Un tas ir veids, kā kopā attīstīt valsts ekonomiku un padarīt šo vidi interesantu gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējiem.
