Swedbank izmantojusi apšaubāmu shēmu, lai ātrāk panāktu nekustamo īpašumu attīstītājas SIA Rietumu krasts maksātnespēju.

Tā iebildumos tiesai norādījis SIA Rietumu krasts pārstāvis, uzņēmējs Ivars Kesenfelds. Swedbank kā nodrošinātais kreditors saskaņā ar likumu nedrīkst ierosināt parādnieka maksātnespēju, taču banka cedējusi daļu no parāda savam meitas uzņēmumam Swedbank līzings, un tas kā nenodrošinātais kreditors iesniedzis tiesā prasību, Db.lv uzzināja tiesā.

2005. gadā Swedbank aizdevusi parādniekamvairāk nekā 4 miljonu eiro aizdevumu, bet 2009. gadā parādnieks sācis kavēt pamatsummas un procentu maksājumus. Šī gada 28. jūnijā noslēgts cesijas līgums, ar kuru banka 25 tūkstošus eiro no kopējās parāda summas cedējusi Swedbank līzings, kas septembrī vērsās tiesā ar prasību atzīt SIA Rietumu krasts maksātnespēju. Liepājas tiesas tiesnese atzina, ka tiesu struktūrā pastāv debates par šādu bankas rīcību, jo cesiju likums neaizliedz, taču strīdīga ir situācija, kad parāds cedēts nodrošinātā kreditora meitasuzņēmumam.

Latvijas valdība šobrīd neko nedara krīzes pārvarēšanai un gaida, kad Pasaules Banka iesniegs gatavu plānu.

Šādu viedokli, tiekoties trim bijušajiem premjerministriem, Latvijas radio raidījumam Krustpunkti pauda bijušais premjers Guntars Krasts. Viņš esot runājis ar ierēdņiem, kas apstiprinājuši, ka valdība tikai gaida, kad Pasaules Bankā beigsies atbildīgo amatpersonu atvaļinājumi, un tad Pasaules Banka sniegs Latvijai gatavu plānu izejai no krīzes.

Gan bijušais premjers Māris Gailis, gan G. Krasts uzskata, ka valsts pārvaldes aparāts ir uzblīdis, jo pārāk centīgi ieviestas Eiropas Savienības regulas un direktīvas. «Nesavāktais administratīvais aparāts ļāva ierēdņiem sevi padarīt par kungiem, lai jebkura izziņa būtu jālūdzas,» uzsvēra G.Krasts.

Liepājas tiesa ierosinājusi maksātnespējas procesu ar Liepājas domes deputāta Ivara Kesenfelda ģimeni saistās SIA Rietumu krasts maksātnespēju.

Prasību tiesā iesniedzis Swedbank līzings, Db.lv uzzināja tiesā. SIA Rietumu krasts īpašniece ir SIA MIG holdings, kas ir Kesenfeldu ģimenes uzņēmums. Ivars Kesenfelds šī gada maijā kļuva par SIA Rietumu krasts valdes locekli, norādot, ka turpmāk šim uzņēmumam veltīs īpašu vērību.

SIA Rietumu krasts Liepājā 2008. gadā nodeva ekspluatācijā divas ekskluzīvu dzīvokļu trīsstāvu ēkas no plānotā dzīvojamā kvartāla blakus pludmalei un t/c Baata. 2009. gada maijā attīstītājs pazemināja cenas par 50%, tomēr vairums dzīvokļu joprojām ir pieejami tirgū. «Galvenais iemesls – krīzes dēļ nevarējām pārdot II projekta kārtā uzbūvētos dzīvokļus un norēķināties ar banku,» Db.lv sacīja I. Kesenfelds. Projekta II kārtu finansējusi Swedbank.

A/s Swedbank iesniegusi ar Liepājas domes deputāta Ivara Kesenfelda ģimeni saistītā uzņēmuma SIA MIG holdings maksātnespējas pieteikumu. Taču, kā DB uzzināja Liepājas tiesā, arī pats SIA MIG holdings iesniedzis pieteikumu, līdz ar to abi apvienoti vienā tiesvedībā.

Jāatgādina, ka septembra vidū tiesa izbeidza SIA MIG holdings tiesiskās aizsardzības procesu. Tiesa lēmumu pamatoja ar 9.septembra tiesas sēdē pausto informāciju – tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalsta divas trešdaļas kreditoru.

SIA MIG holdings nodrošinātie kreditori – Swedbank, SEB banka un Hipotēku un zemes banka – noraidījuši uzņēmuma izstrādāto TAP pasākumu plānu kā neatbilstošu kreditoru interesēm. Nav panākts atbalsts arī no vairāk nekā 50 nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru prasījumi veido aptuveni pusi no atzīto prasījumu summas. Kopumā SIA MIG holdings kredītsaistības ir vairāk nekā 20 miljoni latu. Savukārt uzņēmuma aktīvi, kuros ietilpst vairāk nekā 50 dažādi īpašumi, tostarp - viesnīca Promenade Hotel Liepājā, kopumā ir vērti vairāk nekā 21 miljonu latu.

Liepājas tiesa atzinusi Liepājas uzņēmēju Kesenfeldu ģimenes kapitālsabiedrības MIG holdings maksātnespēju, kā arī tās meitasuzņēmuma SIA Rietumu krasts maksātnespēju.

SIA MIG holdings atzīta par maksātnespējīgu no 2010. gada 29. maija, savukārt SIA Rietumu krasts - no 2009. gada 31. decembra. SIA MIG holdings atzīta par maksātnespējīgu, kaut arī tās bilances aktīvi pārsniedz parādsaistību summu. Tiesa norādīja, ka nav ņemtas vērā ārpusbilances saistības - aptuveni 9,5 miljoni latu, kas radušies, parādniekam izsniedzot 2006. gadā galvojumu par Swedbank aizdevumu SIA Elefant hotel (tagad maksātnespējīgā SIA V.B.O.). SIA MIG holdings ir arī sociālo iemaksu parāds vairāk nekā 61 tūkstoša latu apmērā. Ar prasību tiesā bija vērsusies banka, kā arī pats uzņēmums. Jāpiebilst, ka par šo summu saistībā ar galvojumu minētajam aizdevumam SIA Elefant hotel a/s Swedbank vērsusies arī pret Andri Griģi, tādējādi mēģinot panākt aizdevuma atmaksu no abiem galvotājiem.

Ar 1. augustu līdzšinējais SEB dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētājs Ints Krasts pievienosies SEB bankas vadības komandai, kā valdes loceklis un viceprezidents, uzņemoties atbildību par lielo uzņēmumu apkalpošanu, finanšu tirgiem un naudas pārvaldības biznesu, informē kredītiestāde.

I.Krasts SEB grupā strādā kopš 1999. gada, savu karjeru uzsākot kā Resursu pārvaldes speciālists, pēcāk vadījis Saldus un Ziemeļu filiāles, kā arī ieņēmis SEB līzings valdes priekšsēdētāja amatu. I.Krasts absolvējis Konkordijas Starptautisko universitāti Igaunijā ar bakalaura grādu ekonomikā un ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā (MBA) Nīderlandē, Roterdamas menedžmenta skolā (Rotterdam School of Management).

Tāpat viņš pilnveidojis savas zināšanas par lielo uzņēmumu apkalpošanu, finanšu analīzi, investīcijām un līderību dažādos kursos Latvijā, Spānijā un ASV, kā arī absolvējis Vallenberga institūta rīkoto augstākā līmeņa vadītāju izaugsmes programmu.

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka otrdien FM finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā visu ES fondu ieviešanā iesaistīto ministriju ministri tikās ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē, lai apspriestu ES fondu ieviešanas statusu, konstatētos ieviešanas riskus un iespējamos risinājumus.

ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām 2023.gads bija īpaši intensīvs, kad paralēli jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei bija jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas, pauž ministrijā.

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.

Kopējie atvērto ieguldījumu fondu aktīvi 2015. gadā pieauga par 3%, gada beigās sasniedzot 217,1 miljonu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Vairums ieguldījumu fondu darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta – labu sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, jo tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā būtiski pieauga.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no -1,4% līdz +39,7% (negatīvs tikai diviem fondiem). Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 31%, gada beigās sasniedzot 173,8 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no 1,2% līdz 8,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga gandrīz 4,5 reizes, decembra beigās sasniedzot 12,7 milj. eiro. Šo pieaugumu lielā mērā ietekmēja viena jauna fonda ienākšana tirgū. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 62% un 38% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Ieguldījumu fondiem 2016. gada deviņos mēnešos ļoti atšķirīgs ienesīgums dalījumā pēc ieguldījumu politikas un reģionālā fokusa, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

FKTK ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada deviņos mēnešos. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada deviņos mēnešos bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Visi obligāciju fondi, izņemot vienu, 2016. gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augsts ienesīgums bija tiem fondiem, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā.

Septembra beigās obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -2% līdz 24.3%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.2% un septembra beigās sasniedza 172 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Vairums ieguldījumu fondu iepriekšējā gadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta, proti, labāku sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir Krievijas rublis vai ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no 0,4% līdz +38,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.8%, gada beigās sasniedzot 180.4 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no -0,5% līdz 7,2%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.9%, decembra beigās sasniedzot 13,2 milj. eiro. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 57% un 43% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Šā gada pirmajā pusgadā visi atvērtie ieguldījumu fondi darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos aktīvu cenu kāpumus finanšu tirgos, kas bija īpaši izteikti gada pirmajā ceturksnī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Tā kā nozīmīgu daļu no fondu portfeļa veido ieguldījumi ASV dolāros denominētos finanšu instrumentos, tad ienesīguma kāpumu veicināja arī tas, ka pusgada laikā ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pieauga par 8,6%.

Jūnija beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,04% līdz 37,3%. Kaut gan obligāciju fondu aktīvi pusgada laikā uzrādīja vislielāko pieaugumu (par 35,3 miljoniem eiro jeb par 26,6%), kopumā obligāciju un naudas tirgus fondu grupā aktīvi nedaudz samazinājās, jūnija beigās sasniedzot 173,8 miljonus eiro, ko ietekmēja viena naudas tirgus fonda likvidācijas process. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās.

Eiropas Savienības (ES) fondu potenciālajiem un esošajiem projektu iesniedzējiem, kā arī ikvienam interesentam, kas vēlas uzzināt par Kohēzijas politikas un ES fondu sniegto ieguldījumu Latvijas izaugsmē un attīstībā, tagad pieejama modernizēta mājaslapa www.esfondi.lv. Tajā atrodama aktuālā informācija par Finanšu ministrijas pārvaldībā esošajiem ES fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, informē Finanšu ministrijā.

Lai ikvienam interesentam būtu iespēja ātri un ērti atrast sev nepieciešamo informāciju par ES fondiem, modernizēts ES fondu mājaslapas dizains un vienkāršota satura struktūra. Ņemot vērā, ka ar katru nākamo ES fondu plānošanas periodu informācija, kas šajā vietnē apkopota, kļūst arvien daudzveidīgāka un apjoma ziņā plašāka, būtiskākie mājaslapas uzlabojumi saistīti ar informācijas pārskatāmību. Savukārt informācija par plānotajiem informatīvajiem pasākumiem, kuros interesenti tiks informēti par ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pieejamo fondu finansējumu, tagad būs detalizēti apskatāma mājaslapā pieejamajā kalendārā.

Latvijā 2010. gadā struktūrfondu īstenotājiem kopā izmaksāti 505,8 miljoni latu, kas ir 99,6% no ieplānotā, bet 2011.gadā ieplānots izmaksāt 686 miljonus latu, kas ir par 35% vairāk. «Šāds pieaugums ir ļoti ambiciozs - par 20% straujāks nekā ES kopumā. Lai varētu to īstenot, Latvijai 2011.gadā jādemonstrē daudz efektīvāka fondu apguve nekā vidēji ES,» laikrakstam Diena norāda ekspremjers Ivars Godmanis.

Pēc Godmaņa teiktā, 2011.gadā kohēzijai ES paredzētais pieaugums pret 2010.gadu ir 14,6% jeb 5,311 miljardi eiro. Pieaugums Reģionālās attīstības fondam (ERDF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir par 15,3% jeb 4,527 miljardiem eiro. Kohēzijas fondam (ECF) - par 11,4% jeb 0,779 miljardiem eiro. «Šis arī ir vienīgais reālais pieaugums ES kopējā 2011. gada budžetā pret 2010. gadu, kas parāda, kādu nozīmi ES piešķir tieši šo fondu apgūšanai kā ekonomikas attīstības virzītājspēkam,» skaidro Godmanis.

Viņš norāda, ka vislabākā situācija Latvijai ir ar ESF apguvi - otrā vieta starp 27 dalībvalstīm; Igaunija ir trešā, Lietuva - septītā. Bet Kohēzijas fonda apguvē, kas pamatā aptver lielos infrastruktūras projektus - ceļus, tiltus utt., Latvija ir piektajā vietā starp 15 dalībvalstīm, kuras vispār saņem šos fondus, nedaudz apsteidzot Igauniju (sestā vieta), taču būtiski atpaliekot no Lietuvas otrās vietas. Vissliktāk Latvija apgūst EDRF līdzekļus (14. vieta, 22,75%), būtiski atpaliekot no Igaunijas (1. vieta, 41,1%) un Lietuvas (2. vieta, 37,32%). Tieši EDFR ir visvairāk saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu, uzņēmējdarbības stimulēšanu un inovāciju ieviešanu. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijai EDFR apguvē ir arī vismazākais temps.

Optimizējot ES fondu vadības sistēmu, svarīgi, lai optimizācijas dēļ nebūtu nepieciešama ES fondu vadības sistēmas pārakreditācija Eiropas Komisijā (EK), jo tādēļ ES fondu apguve Latvijā var tikt apturēta uz pusgadu vai pat gadu.

To otrdien preses brīfingā atzina Ministru prezidents Valdis Dombrvskis (Jaunais laiks).

Db jau vēstījis, ka Finanšu ministrija ir sagatavojusi vairākus iespējamos ES fondu vadības sistēmas optimizācijas variantus. Par to, kuru variantu īstenot, būs jāizšķiras valdībai.

Otrais variants paredz ES fondu vadībā iesaistīto aģentūru skaitu samazināt līdz četrām, proti, darbu turpinātu CFLA, kas būtu vadošā institūcija attiecībā uz infrastruktūras projektiem, Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kas pildītu sadarbības institūcijas funkcijas attiecībā uz pašvaldību projektiem, LIAA, kas būtu atbildīga par ES fondu pieejamību uzņēmējiem un Valsts Izglītības attīstības aģentūra (VIAA), kuras pārziņā būtu Eiropas Sociālā fonda projekti un izglītības infrastruktūras projekti.

Kurzemes loka projekta ietvaros Rīgā noslēgts vērienīgs energoinfrastruktūras izbūves projekts - Kurzemes loka 330 kV kabeļa un optiskā kabeļa izbūve, informē Latvenergo pārstāvji.

Nepilnus 14 kilometrus garais pārvades tīkla posms no Imantas apakšstacijas Daugavas kreisajā krastā līdz Rīgas TEC-1 apakšstacijai labajā krastā nepilnu trīs gadu laikā tika izbūvēts 330 kV maiņstrāvas kabeļa veidā. Kabelis šķērso gan Rīgas maģistrālās ielas, dzelzceļa līnijas un arī pašu Daugavas upi.

Kopumā tehniskais projekts tika izstrādāts un realizēts 3 posmos. Pirmais posms ir 330 kV kabeļu līnija A/st. Imanta - Daugavas kreisais krasts, otrais posms - Daugavas kreisais krasts, bet trešais posms - Daugavas labais krasts.

Kurzemes loka projekts ir atjaunotās republikas laikā ievērojamākais energoinfrastruktūras projekts Latvijā, stāsta Latvijas elektriskie tīkli valdes loceklis Jānis Kirkovalds.

Latvija iepriekšējā plānošanas periodā ir bijusi piektā efektīvākā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārvaldītāja, atpaliekot tikai no Lietuvas, Slovēnijas, Igaunijas un Ungārijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tik pat lielu izmaksātā finansējuma apjomu. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas Ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013. gads), kas būtiski samazināja līgumslēgšanas iespējas.

«SVF morāle ir diezgan vienkārša. Viņi aizdevuši naudu. Šurp dodas viņu ierēdņi, kuriem ir atbildība priekšniecības priekšā, ka nauda atgriezīsies SVF kasē un ka ar laiku Latvija atkal pati spēs maksāt savus rēķinus. SVF uzdevums nav mums sagādāt vislabākos apstākļus…,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka bijušais premjerministrs, tagad ekonomists Guntars Krasts.

Turpinot runāt par Starptautisko Valūtas fondu (SVF), Krasts stāsta: «Viņi ir grāmatveži. Protams, naudas aizdevēju interesēs nav, ka šeit celtos sociālie nemieri un pasliktinājumi, taču viņi arī neveiks mūsu vietā aprēķinus, kā šimbrīžam iziet mazāk sāpīgi no situācijas, kurā atrodamies, un kā nākotnē mums doties pēc iespējas stiprākiem.»

Intervijā Krasts, stāstot par Latvijas premjeru Valdi Dombrovski, arī norāda: «Iespējams, ka rakstura dēļ Dombrovska kungs nav pietiekami stingrs un uzstājīgs attiecībā pret ministriem. Viņš nelien iekšā ministriju plānos un tos nerevidē.»

Viņaprāt, «intelektuālā doma Latvijā progresējusi tieši krīzes laikos. Lēciens ir manāms un progress patīkams, kad tik daudz uzmanības pievērsts ekonomikas risinājumu veidiem. Pavairojies interesentu domu skaits, kas liecina, ka cilvēki pētījuši skaitļus, analizējuši, un, lai arī tas nereti liekas haotiski un pretrunīgi, galā tas ir pamats, lai sabiedrība aizvien labāk izprastu ekonomikas, valsts funkcionēšanas mehānismus un to uzlabošanas ceļus».

Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju plānošanas sistēma ir konservatīva un ilga, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidroja, ka 2021. un 2022.gadā, kad tika plānoti jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projekti, bija cita dienaskārtība nekā tagad 2024.gadā.

Līdz ar to valdībai nācies būt elastīgai un pārplānot ES fondu investīcijas uz patlaban aktuālākiem projektiem.

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka Latvija nezaudē ES fondu līdzekļus. "Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā nezaudējām ne centa un arī tagad nezaudēsim," teica Ašeradens.

Tomēr finanšu ministrs atzina arī to, ka ministrijās pietrūkst ierēdņu kapacitātes, lai savlaicīgi uzrakstītu Ministru kabineta noteikumus ES fondu investīciju programmām.

Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kavēšanos ar ES fondu investīcijām saistīja ar Covid-19 pandēmijas laiku un kara sākšanos Ukrainā, vienlaikus atzīstot, ka tam nav attaisnojuma, ka Ekonomikas ministrijai 2024.gadā ir 112 miljoni eiro, kurus varētu novirzīt uzņēmēju projektiem, bet tas nav izdarīts.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Pastāv būtiski riski Eiropas Savienības (ES) fondu un ES Atveseļošanas fonda (AF) investīciju plāna izpildē, kas rada būtisku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, secināts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

Skatot abu plānošanas periodu ES fondu programmu un AF plāna ieviešanai paredzēto valsts budžeta izdevumu izpildi, FM secina, ka 2022.gadā bija kritiski nepietiekams veikto investīciju apjoms, salīdzinot ar budžeta likumā iekļautajām prognozēm - izpilde vien 52,6% no plānotā jeb 618 miljoni eiro.

FM ziņojumā uzsvērts, ka tas signalizē par iespējamiem būtiskiem riskiem investīciju plāna izpildē kopumā un rada būtisku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo valsts budžeta izdevumos ikgadēji rezervētā finansējuma neizpildes negatīvi ietekmē aprēķinus par ikgadējā budžeta plānošanā pieejamo fiskālo telpu.

Kopējā valsts budžeta izdevumu plūsma līdz AF un ES fondu ieviešanas perioda beigām, lai spētu sekmīgi piesaistīt Latvijai investīcijām nepieciešamos ES līdzekļus pilnā apmērā, norāda uz nepieciešamu ārkārtīgi intensīvu periodu turpmākos gados, teikts FM ziņojumā. Līdz šim vēsturiski būtiski lielākie ES līdzfinansētie izdevumi būtu tieši 2023.-2026. gados. Nozīmīgs fakts būs iesaistīto pušu kapacitāte, tostarp būvniecības sektora spēja fokusēt prioritātes, mobilizēt resursu, veiksmīgi "vadot" negatīvos riskus.

Krīze nav tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā, turklāt skaidrības, kāda ir recepte izejai no šīs situācijas, īsti nevienam nav, kaut arī ir daudz ideju.

Tā bijušo Latvijas valdības vadītāju Dienas mediju rīkotjā diskusijā atzina Ivars Godmanis. Viņš uzsvēra, ka Latvija nebūt nav pašā sliktākajā situācijā, jo, piemēram, Īrijai pie budžeta ienākumiem — 30 miljardi eiro, izdevumi ir aptuveni 50 miljardi eiro, un budžeta deficīts ir katastrofāls. «Šobrīd privātkompāniju dati nerāda, ka būtu sākusies izeja no krīzes, un diemžēl neviens nezina izejas mehānismu,» tā I. Godmanis dalās par Eiroparlamentā gūto informāciju. Arī, aplūkojot šā gada janvāra nodokļu ieņēmumus, ekspremjers secina, ka Latvija joprojām atrodas krīzes situācijā.