Ražošana

Noslēgta Kurzemes loka kabeļa izbūve

Žanete Hāka,31.10.2013

Jaunākais izdevums

Kurzemes loka projekta ietvaros Rīgā noslēgts vērienīgs energoinfrastruktūras izbūves projekts - Kurzemes loka 330 kV kabeļa un optiskā kabeļa izbūve, informē Latvenergo pārstāvji.

Nepilnus 14 kilometrus garais pārvades tīkla posms no Imantas apakšstacijas Daugavas kreisajā krastā līdz Rīgas TEC-1 apakšstacijai labajā krastā nepilnu trīs gadu laikā tika izbūvēts 330 kV maiņstrāvas kabeļa veidā. Kabelis šķērso gan Rīgas maģistrālās ielas, dzelzceļa līnijas un arī pašu Daugavas upi.

Kopumā tehniskais projekts tika izstrādāts un realizēts 3 posmos. Pirmais posms ir 330 kV kabeļu līnija A/st. Imanta - Daugavas kreisais krasts, otrais posms - Daugavas kreisais krasts, bet trešais posms - Daugavas labais krasts.

Kurzemes loka projekts ir atjaunotās republikas laikā ievērojamākais energoinfrastruktūras projekts Latvijā, stāsta Latvijas elektriskie tīkli valdes loceklis Jānis Kirkovalds.

Arī Viesturs Kaģis, energokompānijas RECK valdes priekšsēdētājs, norāda, ka 330 kV kabeļu līnijas izbūves projekts tiek realizēts pirmo reizi 20 gados. RECK veica kabeļa izbūvi 6,8 kilometru garumā no apakšstacijas TEC-1 līdz apakšstacijai Imanta, šķērsojot arī Rīgas vēsturisko centru.

Būvniekiem nācās saskarties ar daudziem nepatīkamiem pārsteigumiem, kas būtiski sarežģīja un apgrūtināja projekta realizāciju. Jāuzsver, ka paralēli 330kV kabeļu izbūvei, tiek izbūvēts arī optiskais kabelis.

Visbūtiskākā problēma, ar kuru saskārās būvnieki, ir topogrāfijas neatbilstība reālajai situācijai dabā, līdz ar to bija nepieciešams pieņemt operatīvus lēmumus, kas atbilstu gan tehnoloģiskām, gan formālām prasībām, uzsver V. Kaģis, piebilstot, ka netrūka arī negaidītu atradumu. Laktas ielas posmā pie Brasas cietuma uzgājām skumjas vēstures liecības, savukārt Starta ielā zem brauktuves tika atrakti betona mūri, kas iepriekš nekur nebija fiksēti.

Projekta realizācijā piedalījās arī 330 kV kabeļa ražotāja speciālisti no Somijas, kuri montēja kabeļu savienojumu uzmavas. Latvijā nav pieejami kvalificēti speciālisti, kuri varētu veikt šādas pakāpes sarežģītības darbus.

Db.lv jau rakstīja, ka jūlijā Kurzemes loka izbūves 2 posma ietvaros nozīmīgs notikums Ventspilī piegādāti plānotā divi jauni 330/110 kV autotransformatori.

Projekta realizācijai saņemts Eiropas Savienības līdzfinansējums «Infrastruktūras atbalsta finansējuma» ietvaros, kur projekts iekļauts NordBalt projekta sastāvā, un Kurzemes loka projekta posmam Grobiņa - Ventspils tas ir 16, 8 miljona latu apmērā. Kopumā šajā gadā projektā plānots ieguldīt ap 38 miljoniem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kurzemes loks ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū

LETA,28.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts Kurzemes loks, kura otrajā kārtā ir izbūvēta 330 kilovoltu (kV) gaisvadu augstsprieguma elektrolīnija no Grobiņas līdz Ventspilij, ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū, - tādu atziņu Kurzemes loka posma atklāšanas pasākumā Ventspilī pauda amatpersonas.

Liberalizējot elektronerģijas tirgu, parādās nepieciešamība ar elektrolīnijām savienot ne tikai ražotnes un pilsētas, bet arī reģionus un valstis. Šādai atziņai piekrīt arī ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V), kurš uzsvēra: «Mums ir vienotais tirgus, brīva preču kustība Eiropā, gandrīz brīva cilvēku kustība, taču mūsu enerģijas tirgus faktiski ir izolēts - tā tas ir gan elektroenerģijas gadījumā, gan arī īpaši attiecībā uz gāzes tirgu.»

«Šis ir ļoti nozīmīgs solis mūsu izolācijas izbeigšanai. Tas mums arī palīdzēs veidot savienojumus ar Lietuvu un Zviedriju. Šiem soļiem nav tikai simboliska nozīme, bet arī praktiski ieguvumi. Pirmkārt, mēs iegūsim pieeju Skandināvijas valstu samērā lētajiem energoresursiem. Kurzemes loks nodrošinās lielākas elektroenerģijas jaudas Kurzemes reģionam, vismaz piekrastes reģionam, kas, cerams, nākotnē arī veicinās rūpniecības attīstību šajā reģionā,» prognozēja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls atteicies no elektrolīnijas uz Ķemeru apakšstaciju pārbūves

Dienas Bizness,12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izslēgtu jebkādas spekulācijas, ka elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma būvniecības process varētu ietekmēt sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni Jūrmalā, AS Augstsprieguma tīkls ir atsacījies no esošā Ķemeru atzara pārbūves, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

«Jau iepriekš AS Augstsprieguma tīkls bija ziņojis, ka Kurzemes loks projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apjoma būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, AS Augstsprieguma tīkls ir atteikusies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē,» teikts kompānijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurzemes loka posmā Ventspils – Grobiņa pabeigta vadu montāža 110 kilometru garumā

Žanete Hāka,01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā projektā Kurzemes loks ir pabeigta jaunās 110/330 kV elektropārvades līnijas balstu uzstādīšana, informē AS Latvenergo pārstāvji.

Kopumā posmā Ventspils-Grobiņa, tajā skaitā līnijas nozarojumos uz Alsungas un Aizputes apakšstacijām, izvietoti 415 metāla balsti.

Februārī projekta realizācijas ietvaros tika veikta balstu uzstādīšanu ar helikoptera palīdzību tajās vietās, kur elektrolīnija šķērso mitras vietas un specializētajai tehnikai ir apgrūtināta piekļuve. Izmēģinājuma risinājumā uzstādīja divus balstus Grobiņas novadā. Plānotā tehnoloģija, balstus uzstādot ar helikoptera palīdzību, būvniekiem un pasūtītājam sniedza iespēju izvērtēt jauno risinājumu praksē, kas var noderēt un būs vērtīga, to izmantojot citos elektropārvades tīkla Kurzemes loks posmos, jo īpaši vietās, kurās jānodrošina videi saudzīgi izbūves darbu risinājumi, kas nebojā augsni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot elektrolīnijas Kurzemes loks trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šogad plānots zem sprieguma ieslēgt četrus 110 kV posmus – Ventspils–Dundaga, Sloka-Dzintari, Tume-Tukums un Dzintari-Priedaine, informē Augstsprieguma tīkls (AST).

Kopējais elektrolīnijas Kurzemes loks garums ir 214 km un tās būvniecība izmaksās aptuveni 127 miljonus eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

«Šobrīd pieņemam, ka ietekme uz pārvades tarifiem būs nebūtiska. Izmaksas, kuras netiek segtas Eiropas Savienības programmas ietvaros, sedz pārvades sistēmas īpašnieks AS Latvijas elektriskie tīkli, kuriem šāds pienākums noteikts Elektroenerģijas tirgus likumā, papildus izmaksu segšanai tiek novirzīti Pārvades sistēmas operatora pārslodzes maksas ieņēmumi,» skaidro AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Pašlaik projekta ietvaros izbūvēti 444 balsti, kas ir vairāk nekā 62% no kopumā elektrolīnijai nepieciešamajiem, tāpat 113 km garumā izvilkti vadi. Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība LEC, RECK un Empower. «Šobrīd būvniecība tiek veikta posmos Ventspils-Dundaga, Talsi-Kandava, Tume-Tukums, Tukums-Ķemeri, Sloka-Dzintari un Dzintari-Priedaine. Katrā posmā ir cita gatavības pakāpe un darbu temps, bet kopsummā darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi puse no plānotajiem darbiem ir veikta,» par darba gaitu stāsta A.Staltmanis. AST norāda, ka pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien ir pacelti pirmie elektrolīnijas Kurzemes loks balsti Dundagas novadā, pēc AS Augstsprieguma tīkls pasūtījuma uzsākot Kurzemes loka projekta trešā posma izbūvi, informē Augstsprieguma tīkla sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

Kopumā 330kV augstsprieguma elektrolīnijas Ventspils – Tume – Imanta būvniecība ir uzsākta Dundagas, Talsu, Kandavas un Tukuma novados, bet pārējā trasē turpinās detalizēta būvprojekta izstrāde un saskaņošana.

A. Sproģis atzīmē, ka visi darbi projekta ietvaros ir jāpabeidz 2019.gadā, kopējais 330kV līnijas garums ir 214,3 kilometri, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Kurzemes loka trešais posms savienos 330kV apakšstacijas Ventspils Ventspilī un Imanta Rīgā, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures un Babītes novadus, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Kurzemes loka pirmie divi posmi – 330kV elektropārvades kabeļu līnijas izbūve Rīgā un 110kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Grobiņa – Ventspils, pastiprinot ar 330kV līniju – jau ir realizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar noslēdzošā trešā posma pabeigšanu atklāts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts «Kurzemes loks,» informē AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Aija Ikstena.

«Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls,» norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

«Kurzemes loks ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas,» uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvenergo samazinājušies ieņēmumi un peļņa

Žanete Hāka,27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā AS Latvenergo EBITDA sasniegusi 240,3 miljonus eiro, bet ieņēmumi pārsniedz vienu miljardu eiro, informē uzņēmums.

EBITDA un ieņēmumi ir samazinājušies par attiecīgi 3% un 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 29,7 miljonus eiro (2013. gadā - 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Augstsprieguma tīkls (AST) Kurzemes loka trešā posma realizācijā plāno ieguldīt 24 no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem eiro, līniju paredzēts pabeigt šā gada otrajā pusē

To intervijā DB norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Viņš atzīmē, ka Kurzemes loks ir viens no lielākajiem pēdējās desmitgades investīciju projektiem, kura īstenošana garantēs gan nepieciešamo tīkla caurlaides spēju, gan visa reģiona elektroapgādes drošību. AST šogad iecerējis īstenot arī citus apjomīgus projektus, kopumā attīstībā ieguldot teju 100 miljonus eiro.

Fragments no intervijas, kas publicēta 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

AST izplatītā informācija liecina, ka šogad uzņēmums attīstībā plāno ieguldīt 95 miljonus eiro. Kā šī nauda tiks tērēta?

Lielākās investīcijas paredzētas Igaunijas un Latvijas trešā starpsavienojuma izbūvei. Elektropārvades līnijas un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībā šogad plānots ieguldīt 38 no kopumā projektam paredzētajiem 84 miljoniem eiro. 24 miljoni eiro atvēlēti Kurzemes loka trešā posma realizācijai, bet 12 miljonus eiro plānots tērēt apakšstaciju un sadales punktu pārbūvei, septiņus miljonus eiro – elektropārvades līnijas Rīgas otrā termoelektrocentrāle–Rīgas hidroelektrostacija izbūvē, sešus miljonus eiro – elektropārvades līniju atjaunošanā, vēl tikpat – 11 transformatoru un viena autotransformatora nomaiņai, savukārt divi miljoni eiro tiks investēti citās aktivitātēs, no kurām galvenā šogad ir ieguldījums rezerves dispečeru centra izbūvē. Šogad plānots pabeigt arī jaunu apakšstaciju būvniecību un rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kurzemes loka trešā etapa īstenošanai saņem 12 miljonu eiro aizdevumu

Žanete Hāka,01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea banka Latvijā noslēgusi vienošanos ar pilnsabiedrību LEC, RECK un Empower par finansējuma piešķiršanu 12 miljonu eiro apmērā. Kopējais finansējums paredzēts projekta Kurzemes loks trešā etapa realizācijai, tostarp nodrošinot projekta ģenerāluzņēmēju ar nepieciešamo apgrozāmo līdzekļu finansējumu un sniedzot projekta riska vadības atbalstu, informē bankas pārstāvji.

Kurzemes loks' ir valsts un visa Baltijas reģiona nozīmes enerģētikas projekts, kura ietvaros plānots atvērt jaunus elektroenerģijas tirgus un nodrošināt jaudīgāku elektrības piegādi uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šis viennozīmīgi ir pēdējo gadu viens no lielākajiem un stratēģiski nozīmīgākajiem projektiem, kam ir gan Latvijas, gan reģionālās enerģētikas drošības nozīme, uzsver Jānis Buks, Nordea bankas vadītājs Latvijā.

Pilnsabiedrību LEC, RECK un Empower veido trīs būvniecības uzņēmumi, kas ir apvienojuši pieejamos resursus projekta realizācijai. Kurzemes loka trešā etapa īstenošana sniedz iespēju strādāt pie apjomīga un inženiertehniski sarežģīta projekta realizācijas vietējiem inženieriem, projektētājiem, kā arī nodrošina ar darbu vietējos darba resursu. Šis projekts sniedz iespēju pilnveidot speciālistu profesionalitāti un praktiskās spējas, kā arī zināšanas un iegūtā pieredze projekta realizācijā sniedz iespēju iesaistītajām organizācijām nostiprināt savu konkurētspēju ne tikai Baltijas un Skandināvijas tirgos, bet arī ārpus Eiropas Savienības robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā ir 543,1 miljons eiro, savukārt peļņa – 42,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pērn 1. pusgadā Latvenergo peļņa bija 28,7 miljoni eiro. Peļņas izmaiņas nodrošināja saskaņota obligātā iepirkuma ieņēmumu un izmaksu atzīšana pretstatā 26,3 miljonu eiro lieliem zaudējumiem no obligātā iepirkuma darbības 2013. gada 1. pusgadā. Ja saskaņota obligātā iepirkuma darbības ieņēmumu un izmaksu atzīšana tiktu uzsākta ar 2013. gada sākumu, tad Latvenergo koncerna peļņa 1. pusgadā būtu samazinājusies.

Rezultātus negatīvi ietekmēja par 35% mazāka Daugavas HES izstrāde un izmaksu pieaugums 7,7 miljonu eiro apmērā līdz ar subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanu no šā gada sākuma. Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulētu tarifu Latvijā 1. pusgadā bija 21 miljons eiro (2013. gadā – 44,2 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā Latvenergo koncernā veiktas investīcijas 64,7 miljonu eiro apmērā, informē Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Lai uzlabotu tīkla pakalpojumu kvalitāti un tehniskos rādītājus, koncerns turpina investēt tīklu aktīvos – šī gada sešos mēnešos investīciju apjoms tīklu aktīvos veido vairāk nekā 70% no kopējām investīcijām. Starp tām ir arī apkašstacijas Viskaļi rekonstrukcija, kas ir tā dēvētā mezgla apakšstacija, kura ir būtiska reģionāla nozīme energoapgādes stiprināšanā.

Jelgavā esošās apakšstacijas Viskaļi investīciju rezultātā samazināsies elektroapgādes pārtraukumi, kā arī pieaugs elektroenerģijas piegādes procesa drošums, tādējādi tiks nodrošinātas patērētāju pieaugošās prasības elektroenerģijas kvalitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludināta iepirkuma procedūra Kurzemes loka 3.posma būvniecības un projektēšanas darbiem

Žanete Hāka,04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Augstsprieguma tīkls izsludinājusi iepirkuma procedūru augstsprieguma līnijas Kurzemes loks 3. posma projektēšanas un būvniecības darbiem, informē uzņēmums.

Šis ir viens no iepirkumiem projektā, kura kopējās izmaksas tiek lēstas 127 miljonu eiro apmērā, no kurām 45% (55,089 miljoni eiro) ir piešķirtais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzfinansējums. Paredzams, ka tehniskā projekta izstrāde varētu tikt uzsākta 2016. gadā.

Kurzemes loks ir pirmais atjaunotās Latvijas Republikas laikā uzsāktais valstij stratēģiski svarīgs elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras projekts, kas uzlabos elektroapgādi un tās stabilitāti Kurzemē, kā arī ļaus palielināt jaunu pieslēgumu iespējamību reģionā - tādējādi šis ir arī būtisks ieguldījums Latvijas saimniecisko iespēju stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Projekta Kurzemes loks 3.posma būvniecībā paveikta trešdaļa darbu

Laura Mazbērziņa,26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot elektrolīnijas «Kurzemes loks» trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šobrīd izbūvēts vairāk nekā 37% līnijas balstu un izvilkti vadi 27% apjomā no plānotā līnijas garuma. Tāpat zem sprieguma ieslēgti līnijas posmi no Kandavas uz Tumi, no Dundagas uz Valdemārpili un no Valdemārpils uz Talsiem – šajos posmos uzsākta esošās 110 kV līnijas demontāža un trases labiekārtošana, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

«Darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi trešā daļa no plānotajiem 711 elektrolīnijas balstiem jau pacelti. Pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019. gadā,» par darba gaitu «Kurzemes loks» projektā stāsta AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower» un patlaban notiek aktīvi būvdarbi posmos Ventspils – Dundaga, Tukums – Ķemeri, Sloka – Dzintari un Priedaine – Imanta. Kopējais līnijas garums ir 214 km, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes loka izbūves 2 posma ietvaros nozīmīgs notikums Ventspilī piegādāti plānotā divi jauni 330/110 kV autotransformatori, informēja Latvenergo pārstāve Ivita Bidere.

Vairāk nekā 100 tonnu smagās iekārtas vairākos posmos tiek transportētas no Polijas. Tādējādi būs noslēdzies viens no ārkārtīgi sarežģītiem un darbietilpīgiem procesiem Kurzemes elektroapgādes drošuma veicināšanai, skaidro Latvenergo.

«Šis ir unikāls brīdis vērienīgajā elektroapgādes infrastruktūras projektā Kurzemes loks, kura ietvaros viens no nozīmīgākajiem 2. posma darbiem ir jaunas 330 kV sadales izbūve apakšstacijā Ventspils un divu jaunu 125 MVA autotransformatoru uzstādīšana,» skaidro AS Latvijas elektriskie tīkli valdes loceklis Jānis Kirkovalds.

Jaunās iekārtas sāks darbu jau 2014. gada vidū, kad tiks ieslēgta jaunā 330 kV elektropārvades līnija Grobiņa – Ventspils, nodrošinot lielāku jaudas rezervi Ventspils apakšstacijas pieslēgumos nekā līdz šim, kā arī 330 kV pieslēgums un saite ar 110 kV sprieguma pusi, kas tiks nodrošināta ar jaunajiem autotransformatoriem, būtiski uzlabos elektroenerģijas apgādes drošumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo koncerns pērn nopelnījis 29,8 miljonus eiro

Dienas Bizness,15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2014.gadā bija 1,01 miljards eiro, bet peļņa - 29,8 miljoni eiro, liecina šodien publicētie revidētie Latvenergo konsolidētie finanšu rezultāti par 2014.gadu.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvenergo samazinājušies ieņēmumi un peļņa – 2013.gadā koncerns nopelnīja 46,1 miljonu eiro. Revidētie konsolidētie 2014.gada finanšu pārskati būtiski neatšķiras no 2015.gada 27.februārī publicētajiem Latvenergo koncerna nerevidētajiem saīsinātajiem finanšu pārskatiem.

Latvenergo koncerna darbību 2014. gadā raksturo tas, ka Lietuvā un Igaunijā pārdotās elektroenerģijas apjoms palielināts gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; noslēdzies projekta Kurzemes loks otrais posms – nodota ekspluatācijā projekta Kurzemes loks posma Grobiņa–Ventspils jaunā 330 kV elektropārvades līnija; 2014. gadā investīcijās ieguldīti 177,6 miljoni eiro, savukārt peļņa ir 29,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Vastint Latvia, noslēdzot līgumu ar SIA PK Serviss par nulles cikla darbiem, sāk pirmās kārtas būvniecības darbus dzīvojamo ēku kompleksam Lindenholma. Tajā pilsētai raksturīgās daudzdzīvokļu ēkas būs veidotas ar piepilsētas privātmājām raksturīgajiem elementiem.

Lindenholma atrodas vienā no Rīgas pierobežas rajoniem – Mārupē, kvartālā starp Kārļa Ulmaņa gatvi Rīgā un Daibes un Lielo ielu Mārupē. Pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvētas sešas ēkas, piedāvājot 209 dažādas konfigurācijas dzīvokļus, kas topošajiem iemītniekiem tiks piedāvāti ar pilnu apdari vairākos dizaina stilos. Projektā paredzētas plašas privātās ārtelpas ar terasēm vai balkoniem katram dzīvoklim. Tiks iekārtots arī plašs iekšpagalms tikai kājāmgājējiem.

Kopumā Lindenholmā būs vairāk nekā 650 dzīvokļi un daudzstāvu autostāvvieta. «Dzīvokļu pārdošanas procesu Vastint Latvia sāks pēc ēku nodošanas ekspluatācijā. Tas ļaus jaunajiem īpašniekiem klātienē aplūkot un iejusties sevis izvēlētajā dzīvoklī,» nākamos soļus komentē Romāns Astahovs, Vastint Latvia rīkotājdirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Lielākās investīcijas paredzētas projekta «Kurzemes loks» 3.posma realizācijā - līnijas būvniecībā un apakšstaciju pārbūvēs šogad plānots ieguldīt 62,1 miljonu eiro, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

Projekta «Kurzemes loks» 3.posma realizācijā - līnijas būvniecībā un apakšstaciju pārbūvēs plānots ieguldīt 62,1 miljonu eiro no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem, Igaunijas - Latvijas trešā starpsavienojuma un tam nepieciešamās infrastruktūras izbūvē - 4,25 no kopumā atvēlētajiem 102 miljoniem eiro, savukārt nepilnu 1 miljonu eiro no kopumā projektam paredzētajiem 20 šogad paredzēts ieguldīt elektropārvades līnijas Rīgas TEC-2 - Rīgas HES izbūvē. Visi šie projekti, kuru kopējās izmaksas ir 250 miljons eiro, ir saņēmuši Eiropas Savienības līdzfinansējumu 128 miljonu eiro apmērā no infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem «kumosiem», uz ko šogad cer Latvijas energobūvniecības kompānijas, ir Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras modernizēšanas iepirkumi, piemēram, elektrifikācija un sakaru tīkla izveide, sacīja energobūvniecības kompānijas SIA Reck valdes priekšsēdētājs Viesturs Kaģis.

A/s Latvenergo ir lielākais pasūtītājs energobūvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem un Latvenergo mājaslapā var redzēt, ka vismaz darbam sadales tīklos ir kvalificēti pāri par 40 uzņēmumi, informēja V.Kaģis.

«Pieņemu, ka uzņēmumu ir vēl vairāk, jo Latvenergo nav vienīgais pasūtītājs. Ļoti lieli energobūvniecības darbu pasūtītāji ir Latvijas Dzelzceļš, ostas, telekomunikāciju uzņēmumi. Tāpat lieli klienti ir arī lidosta Rīga, pašvaldības, kurās tiek veikta ielu apgaismojuma izbūve,» sacīja V. Kaģis.

Viņš piebilda, ka energobūvniecības tirgu Latvijā ir grūti novērtēt, pasūtījumu grozs katru gadu varētu dalīties citādāk un atšķirties, jo ir brīži, kad ar infrastruktūras sakārtošanas projektiem ar ES līdzfinansējumu tirgū parādās pašvaldības, lieli objekti ir ostās, tāpat dienaskārtībā ir Latvijas Dzelzceļš ar saviem infrastruktūras objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zaļo un atjaunojamo enerģētikas projektu attīstība Latvijā

Jānis Goldbergs,12.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēmis ekspluatācijā AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) īstenoto, atjaunotās Latvijas vēsturē vērienīgāko, elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekta «Kurzemes loks» trešo posmu.

Ar jauno 330kV līnijas loka noslēgšanu ir būtiski uzlabots elektroapgādes drošums kā ikdienas situācijā, tā vētru gadījumā, novērsta līdz šim iztrūkstošā jauda Kurzemē, tādējādi palielinot arī jaunu pieslēgumu iespējamību.

Trešā posma izbūvē no Ventspils uz Rīgu ieguldīti 127 milj. eiro, tai skaitā 55 milj. eiro Eiropas Savienības līdzfinansējums. Jaunizbūvētās 330kV līnijas garums sasniedz 207 kilometrus un tā šķērso 11 pašvaldību teritorijas. Līnijas būvniecību un projektēšanu pēc AST pasūtījuma veica pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower».

«Kurzemes loka» 110 kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Ventspils – Tume – Rīga (Imanta), pastiprinot ar 330 kV līniju, savieno 330 kV apakšstaciju «Ventspils», Ventspilī, Robežu ielā 38 un 330 kV apakšstaciju «Imanta», Rīgā, Kleistu ielā 25, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures, Babītes novadu, Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Pārbūves rezultātā elektrolīnijas novietojums pamatā saglabājās esošo elektropārvades līniju trases robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pasargātu putnus no bojāejas, saduroties ar elektrības vadiem, Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Dizaina fabrika sadarbojoties enerģētikas un tehnoloģiju kompānijai "Empower" izgatavojusi īpašu robotizētu sistēmu putnu atbaidītāju uzstādīšanai augstsprieguma līnijās.

Pagājušā gada izskaņā ekspluatācijā tika nodots Latvijas vēsturē vērienīgākais elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts "Kurzemes loks".

"Lai mazinātu riskus putnu bojāejai, saduroties ar elektrības vadiem vai gūstot elektrotraumas, projekta īstenotājiem bija jārod risinājumi elektropārvades līnijas marķēšanai noteiktos posmos, kur putnu pārlidojumi ir visbiežākie. Putnu atbaidītāju izvietošana uz augstspriegumu līnijām Latvijā nav ierasta prakse, šis bija tikai otrais gadījums," saka "Empower" projektu vadītājs Viktors Mironovs.

"Empower" kopā ar uzņēmumiem "LEC" un "RECK" veidoja pilnsabiedrību, kas pēc elektroenerģijas pārvades sistēma operatora "Augstsprieguma tīkls" pasūtījuma būvēja "Kurzemes loka" noslēdzošo posmu – 207 km garu līniju no Rīgas uz Ventspili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Latvija varētu nodrošināt šo atjaunojamās enerģijas resursu gan pašmāju patēriņam, gan eksportam, intervijā DB atklāj Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

Šobrīd no visas Latvijā saražotās enerģijas vēja enerģija veido ne vairāk kā 2,5%, taču K. Stepanovs uzskata, ka tuvāko gadu laikā šo īpatsvaru varētu palielināt līdz pat 15%.

Fragments no intervijas

Kas būtu jādara, lai nākotnē Latvija patiešām kļūtu par vēja enerģijas lielvalsti?

Sākumā būtu jāsaprot, kādas ir Latvijas stiprās un vājās puses. Katru gadu no citām valstīm mēs iepērkam vairāk nekā divas teravatstundas elektroenerģijas, izmantojot iespēju iegādāties enerģiju lētāk. Tajā pašā laikā mēs šo enerģiju varētu ražot arī paši, akumulējot iegūtos līdzekļus Latvijas tautsaimniecībā.

Viena no iespējām ir attīstīt vēja elektrostacijas, kas nākotnē pēc saprātīga atbalsta termiņa beigām spētu realizēt elektroenerģiju pie jebkuras cenas. Tādējādi tirgū tiktu piedāvāts lielāks elektroenerģijas apjoms, un, pieaugot piedāvājumam, samazinātos gala cena. Šobrīd liels potenciāls ir energoinfrastruktūras projektam Kurzemes loks, kas izbūvēts, lai attīstītu vēja elektrostacijas. Diemžēl pašlaik pie tā vēl nav pieslēgta neviena stacija, līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka ir infrastruktūta, bet vēja elektrostaciju nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad Latgales reģionā, apakšstacijās «Kārsava», «Preiļi» un «Balvi» plāno veikt trīs 110kV transformatoru nomaiņu uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem. Kopumā Latgales reģionā infrastruktūras uzlabošanas darbos plānots investēt 6,5 milj. eiro.

«Šogad plānots veikt arī esošo 16MVA 110kV transformatoru nomaiņu ar lielākas jaudas 32MVA transformatoriem apakšstacijā «Latgale», kas izvietota Rēzeknes pilsētā, tādejādi nodrošinot jaunu lietotāju pieslēgšanas iespējas šajā pilsētā. Tāpat plānota atsevišķu elektroiekārtu nomaiņa, kā arī investīcijas elektropārvades līniju, apakšstaciju vadības ēku un citu būvju uzturēšanā,» par plānotajiem darbiem Latgales reģionā stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Kopumā Latvijā šogad AST attīstībā plāno investēt 95 miljonus EUR, un lielāko daļu no tiem veido investīcijas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu – elektroapgādes līniju «Kurzemes loks», «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» un līnijas no Rīgas TEC-2 līdz Rīgas HES izbūvēm. Šogad šajos projektos Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 40 miljoni EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau aptuveni gadu netālu no Liepājas tiek ražotas virsbūves detaļas autosportam - rallija, drifta, rallijkrosa, autokrosa un citām automašīnām, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Aivis Tints.

Viņš stāsta, ka kolēģim Oskaram Šmitam bija izveidojies savs klientu loks, jo viņš jau šajā jomā bija strādājis. «Savukārt, man patīk rallijs un varu sevi dēvēt par auto fanu. Bija ļoti vilinoši sākt biznesu šajā nišā. Sākām veidot detaļu formas. Viena, otra, trešā automašīna, un tā uzņēmums ir izaudzis. Šobrīd četriem auto modeļiem virsbūves detaļas mēs varam nokomplektēt gandrīz pilnībā,» stāsta A.Tints. Sākotnēji uzņēmējdarbības uzsākšanai tika piesaistīts Altum līdzfinansējums, kā arī konsultācijas sniedza Liepājas biznesa inkubators.

Uzņēmums ražo automašīnu virsbūves detaļas, piemēram, spārnus, bamperus, sliekšņus un durvis. Detaļas ir atšķirīgas, ņemot vērā autosporta veidu. Kā skaidro A.Tints, uzņēmuma galvenais uzdevums ir šīs detaļas saražot pēc iespējas izturīgākas, elastīgākas, vieglākas, kā arī, protams, par pieņemamu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru