Ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un Partneri finansiālās grūtības, 2012.gada 26.jūlijā tiesā ir iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, liecina radaru uzstādītāja šorīt medijiem izplatītais paziņojums. Šis fakts neaptur Valsts policijas (VP) īstenoto līguma laušanas procedūru, informē VP.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 3.panta pirmajai daļai «tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks», tāpēc Vitronic Baltica un Partneri izmantoja likumā noteiktās tiesības savu un kreditoru interešu aizsardzībai, teikts paziņojumā.

2012.gada 27.jūlijā tiesā ir ierosināta Vitronic Baltica un Partneri tiesiskās aizsardzības procesa lieta un saskaņā ar tiesas lēmumu Vitronic Baltica un Partneri divu mēnešu laikā ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.

Valsts policija (VP) no fotoradaru ieviesējas Vitronic Baltica un partneri (Vitronic) ir saņēmusi situācijas skaidrojumu un priekšlikumus problēmu risināšanai, kas kopā ar pielikumiem apkopoti teju uz 200 lapām.

Kā informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma, šo situācijas skaidrojumu par laikus nepildītajām līgumsaistībām Vitronic nosūtījis kā atbildi uz VP 24.jūlija paziņojumu par fotoradaru līguma laušanu.

«Skaidrojumi ir diezgan apjomīgi, tāpēc saskaņā ar līguma nosacījumiem VP tie ir jāizvērtē ne ilgāk kā desmit darbdienu laikā, lai pieņemtu atbilstošu lēmumu,» sacīja Holma.

Ņemot vērā skaidrojumu un priekšlikumu ievērojamo apjomu, VP pagaidām nav gatava komentēt no Vitronic saņemto dokumentu saturu.

Iepriekš ziņots, ka, visticamāk, Vitronic radušos situāciju skaidros ar negaidītām grūtībām iegūt fotoradaru izvietošanas vietām blakus esošo zemes īpašnieku piekrišanu viņu zemi izmantot elektrības kabeļu pievilkšanai, lai varētu darbināt fiksētās ātruma mērīšanas ierīces. Uzņēmums arī, visticamāk, apgalvos, ka Latvijas Krājbankas krahs pērn novembrī apgrūtinājis projekta finansēšanu.

Vācijas augsto tehnoloģiju uzņēmuma Virtonic GmbH Latvijas meitasuzņēmuma Vitronic Baltica ieņēmumi no tā sauktā fotoradaru projekta Latvijā piecos mēnešos ir 141 718 latu, informēja Vitronic Baltica sabiedrisko attiecību pārstāve Antra Gaile.

«Laika posmā no 2011.gada 21.novembra līdz šim brīdim Valsts policijas sastādījusi 46 626 protokolus par ātruma pārkāpšanu par kopējo naudas summu 899 850 latu, no kuriem iekasēti 404 910 lati. Saskaņā ar līgumu par tehnisko darbu izpildi Vitronic Baltica saņem 35% no katra iekasētā soda, kas līdz šim brīdim ir 141 718 lati. Savukārt 65% paliek valsts budžetā,» klāstīja Vitronic Baltica.

Gaile arī aizrādīja, ka ātruma mērīšanas ierīces Latvijas medijos plaši, bet pilnīgi aplami nosauktas par fotoradariem, jo izmantotajai tehnoloģijai nav nekā kopēja ar radaru - priekšmetu lokācija un to kustības mērīšana notiek ar mikroviļņu pulsiem.

Fotoradaru projektam vislielākās grūtības un kavēšanos izraisīja problēmas ar servitūtiem jeb tiesībām izmantot svešu zemi iekārtu elektrības vadu pievilkšanai, kā arī viena no projekta finansētāju - Latvijas Krājbankas - krahs, teica projekta īstenotāja Vitronic Baltica preses sekretāre Antra Gaile.

Gaile teica, ka, būvējot fiksētās ātruma mērīšanas iekārtas, Vitronic Baltica vadījies pēc Valsts policijas (VP) iesniegtā vietu saraksta un kartēm. Tikai, kārtojot formalitātes, izrādījies, ka vairākās vietās fotoradaru izvietojuma vietām blakus esošie zemes īpašnieki nav devuši piekrišanu elektrības vadu ierakšanai viņu zemē, lai barotu iekārtu.

Kā skaidroja Gaile, tas padarīja lāzera ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanu par neiespējamu vairākās VP norādītajās vietās. Jaunas vietas izraudzīšana šādos gadījumos prasījusi trīs līdz piecus mēnešus.

«Aizbraucām uz policijas norādīto vietu, veicām testus, lai konstatētu, vai ierīce darbojas dabā, tad sākām saskaņošanas procesu, bet, ja tas neveicās, tad bija vieta jāmeklē no jauna,» skaidroja Gaile. Visus fiksētos fotoradarus bija paredzēts uzstādīt uz valstij piederošas zemes ceļmalās.

Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, šodien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valdība šodien sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28.septembrī tiks izbeigts, sacīja Kozlovskis. Šie priekšlikumi esot saistīti ar fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

Iekšlietu ministrs stāstīja, ka patlaban no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu. Kozlovskis vēl nemācēja teikt, kāds būs fotoradaru liktenis pēc 28.septembra, ja līgums ar fotoradaru piegādātājiem tiks lauzts. Lēmums par to būs jāpieņem tuvākā mēneša laikā.

Uzņēmums Vitronic Baltica saņēmis pirmos stacionāros fotoradarus un drīzumā uzsāks to uzstādīšanu, informē kompānijas vadītājs Sergejs Borisovs.

«Process beidzot ir aizgājis,» sacīja Vitronic Baltica vienīgais valdes loceklis.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! atzina, ka stacionāro radaru uzstādīšana nedaudz aizkavējusies, bet uzņēmums dara visu iespējamo, lai pasteidzinātu darbus un izpildītu savas saistības līdz 20.maijam uzstādīt iekārtas.

Vērtējot fotoradaru ieviešanas procesu, Borisovs norādīja, ka projekta īstenošanā pieļauta kļūda un sabiedrība nepietiekami informēta par notiekošo. Līdz ar to patlaban emocijas sit augstu vilni un cilvēkiem ir nepareizs priekšstats par fotoradaru ieviešanu. Piemēram, cilvēki brīnās, ka pirms pārvietojamiem fotoradariem neuzstāda brīdinošās zīmes, lai arī to plānots darīt tikai pirms stacionārajiem radariem.

Patlaban Vitronic Baltica un partneri turpina sniegt pakalpojumus Valsts policijai (VP) – mobilo fotoradaru uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī turpina saskaņošanas darbus ar pašvaldībām par stacionāro ātruma mērīšanas ierīču uzstādīšanu, Db.lv stāstīja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Jau rakstīts, ka VP paziņojusi par līguma laušanas procedūru, kas paredz, ka policija līdz 22. augustam gaida uzņēmuma pamatojumu par līgumā paredzēto saistību neizpildi. Savukārt, ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un partneri finansiālās grūtības, pagājušās nedēļas beigās tiesā iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.

Vitronic Baltica un partneri pārstāve A. Gaile portālam Db.lv norādīja, ka patlaban uzņēmums turpina darbu «ikdienas režīmā», tomēr nav konkrētu prognožu par to, kad varētu tikt uzstādīti jauni stacionārie fotoradari.

Uzņēmums Vitronic Baltica, kas 110 stacionārās par fotoradariem dēvētās PoliScan Speed lāzerskenēšanas ierīces sākotnēji Latvijā bija apņēmies uzstādīt līdz pērnā gada 21. novembrim, līdz šim ir uzkrājis vairāk nekā 17,78 tūkst. Ls sodu par fotoradaru uzstādīšanas kavēšanos, aprēķināja Db.lv.

Saskaņā ar Valsts Policijas (VP) pārstāves Litas Jubertes pausto privātājam partnerim – Vācijas Vitronic Gmbh. Latvijas meitasuzņēmumam Vitronic Baltica - par katru kavējuma dienu, ieskaitot brīvdienas, tiek aprēķināta soda nauda 0,001% apmērā no kopējās projekta summas, respektīvi, 112,54 lati dienā. Soda naudas «skaitītājs» ieslēgts no pērnā gada 21. novembra, kas bija noteikts kā termiņš, kad uzņēmumam jāuzstāda visas 110 stacionārās ātruma mērīšanas ierīces.

Vitronic Baltica pārstāvji jau pirms nedēļas paziņoja, ka, visticamāk, arī līdz pagarinātajam termiņam – šā gada 20. maijam – stacionārie fotoradari netiks uzstādīti. Jāatgādina, ka 20. maiju kā termiņu šā gada janvāra beigās noteica VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Valsts policija pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un partneri pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju.

Valsts policija norāda, ka atbilstoši nosacījumiem līgums tiks uzskatīts par izbeigtu 21. darba dienā pēc paziņojuma nosūtīšanas Vitronic, izņemot, ja komersants 20. dienā pēc paziņojuma saņemšanas būs novērsis līguma izpildītāja vainu un pakalpojuma neatbilstību vai iesniedzis motivētu situācijas skaidrojumu un atbilstošus priekšlikumus situācijas risinājumam.

Šādā gadījumā policija desmit darba dienu laikā būs jāizlemj par komersanta situācijas skaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu, un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar šā gada 22.augustu, vai arī jāatzīst privātā partnera skaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš (nedrīkst pārsniegt vienu kalendāro mēnesi) līgumsaistību izpildīšanai.

Jūlija beigās var tikt lauzts līgums ar radaru nodrošinātāju Vitronic Baltica un partneri.

Tas var notikt tādā gadījumā, ja Vitronic Baltica un partneri divu mēnešu laikā nenovērsīs trūkumus radaru jomā. Proti, 23. maijā Valsts policija (VP) konstatēja, ka stacionārie fotoradari nav uzstādīti tādā daudzumā, kā to paredz līgums, tāpēc dienu vēlāk - 24. maijā VP priekšnieks Ints Ķuzis uzņēmumam Vitronic Baltica un partneri nosūtīja otro brīdinājumu, kas turpina janvārī iesākto līguma laušanas procedūru. «Tas paredz, ka divu mēnešu laikā komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības. Konkrētas sankcijas līguma laušanas gadījumā līgumā nav noteiktas, iesaistītās puses ir atbildīgas par nodarītajiem zaudējumiem,» DB paskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte. «Iekšlietu ministriju neapmierina līguma izpildes gaita. No izpildītāju puses līgumā paredzētie darbi netiek veikti ne noteiktajos termiņos, ne arī paredzētajā apjomā,» DB norādīja Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš. Tomēr viņš atzīmē, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu VP ir jāturas pie iepriekšējās valdības laikā noslēgtā līguma nosacījumiem.

«Būvatļaujas saņemšana ir ļoti birokratizēta, tajā iesaistītas vairākas atbildīgās institūcijas un pieredze rāda, ka dažām saskaņošnā iesaistītām institūcijām bieži vien pietrūkst izpratnes par projekta valstisko nozīmi un to, ka radaru izvietošanas nepieciešamību katrā atsevišķā vietā ir pamatojusi Valsts policija (VP) un tā nav tikai izpildītāja iegriba,» portālam Db.lv norādīja uzņēmuma Vitronic Baltica pārstāve Antra Gaile.

Jau brīdī, kad tika izsludināts konkurss, uzņēmums paredzēja, ka būvniecības procesa saskaņošanas etaps būs komplicēts un sarežģīts, tomēr realitātē būvniecības process izrādījās vēl sarežģītāks un laikietilpīgāks, pauž uzņēmuma pārstāve.

«Izvirzītās prasības dažādās vietās atšķiras un attieksme ir atkarīga arī no konkrētās pašvaldības, kas arī nav saprotami, jo tehniskais risinājums ir standartizēts,» pauda Vitronic Baltica preses sekretāre A. Gaile. Viņa stāstīja, ka būvniecības saskaņošana sākta jau pagājušā gada vasarā, uzreiz pēc līguma noslēgšanas ar VP, tomēr neatklāja pašvaldības un institūcijas, ar kurām radušās aizķeršanās, lai neapgrūtinātu tālāku projekta attīstību.

Vitronic Baltica mātesuzņēmums Vācijas Vitronic un tā Igaunijas partneris Alarmtec AS saņēmis pasūtījumu par PoliScan sistēmas izveidi, kas Tallinā uzraudzīs sabiedriskā transporta joslu un sarkanās gaismas pārkāpumus.

Vitronic norāda, ka tehnoloģiskais risinājums tiks izstrādāts tā, lai iekļautos Tallinas pilsētvidē. Vitronic sistēmu paredzēts izvietot divās Igaunijas galvaspilsētas vietās.

Kompānija skaidro, ka Tallinā topošā sistēma būs aprīkota ar augstas izšķirtspējas digitālajām fotokamerām, kas spēj nofotografēt gan automašīnas vadītāju, gan arī transportlīdzekļa numura zīmes. Viena fotogrāfija tiek uzņemta, kad automašīna pie sarkanās gaismas šķērso STOP līniju, bet otra, kad auto atrodas krustojumā. Fotokameras fiskēs arī satiksmes intensitāti pārkāpuma brīdī.

Tāpat ar fotokamerām tiks fiksēti pārkāpumi, kad automašīnas neatļauti pārvietojas pa sabiedriskā transporta joslām, neskatoties uz to, vai tobrīd luksaforos deg sarkanais vai zaļais signāls.

Pašlaik izskatās, ka Valsts policija (VP) nākamnedēļ būs spiesta lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica un partneri, atzīst iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece juridiskajos jautājumos Evika Siliņa.

Siliņa norādīja, ka 24.jūlijā uzņēmumam beidzas pēdējais termiņš trūkumu novēršanai pēc otrā brīdinājuma. «Nākamais solis būtu tāds, ka valstij ir tiesības paziņot viņiem par līguma izbeigšanu,» sacīja Siliņa. Jautāta, vai tas patiešām tiks darīts, viņa atbildēja: «Šobrīd izskatās, ka jā.» Tādā gadījumā lēmums par līguma laušanu būs jāpieņem VP.

Kā skaidroja Kozlovska padomniece, līdz šim valsts no fotoradaru uzstādītāja nav saņēmusi nekādus argumentētus priekšlikumus citādam situācijas risinājumam. Protams, pirms lēmuma pieņemšanas par līguma laušanu tikšot rūpīgi izvērtēts, vai valstij tas neradīs kaitējumu.

Mēneša laikā kopš valsts Policija (VP) pieņēmusi 23 stacionāros fotoradarus par to uzstādīšanu atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri uzstādījis vēl četrus stacionāros fotoradarus.

Pēdējie fotoradari tika uzstādīti jūnija sākumā. Kā Db.lv jau ziņoja – stacionārās ātruma mērīšanas ierīces tika uzstādītas divās vitās Salaspilī un divās – Garkalnē.

Vēl četrās vietās atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri ir saskaņojis būvprojektus, tajās uzstādīti betona pamati un patlaban norisinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi. Vienlaicīgi turpinās arī pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv informēja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Uzņēmums Vitronic Baltica un partneri aicina atsaukties aculieciniekus, kas varētu ziņot par vainīgajām personām, kas šodien uz Dienvidu tilta ar krāsas baloniņu apķēpājuši fotoradara aizsargstiklus. «Notikuma aculiecinieki par palīdzības sniegšanu tiks arī atalgoti,» portālam Diena.lv norādīja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Db.lv jau rakstīja, ka šodien uz Dienvidu tilta ar krāsu appūsts stacionārais fotoradars. Uzņēmums par notikušo informēs Valsts policiju, portālam Diena.lv stāstīja uzņēmuma preses pārstāve A. Gaile.

Viņa atzina, ka šāda veida darbības šobrīd nekādā veidā neietekmē stacionāro fotoradaru darbību, jo tie vēl nav nodoti ekspluatācijā Valsts policijai. Kā jau ziņoja Db.lv, stacionārie fotoradari sāks savu darbību tikai tajā mirklī, kad Valsts policija tos būs pieņēmusi no Vitronic Baltica.

A. Gaile portālam Diena.lv norādīja, ka papildus ar krāsu appūstajam stacionārajam fotoradaram līdz 16. maijam notikuši divi huligānisma akti pret pārvietojamajām mērierīcēm. Vienu pārvietojamo fotoradaru notrieca automašīna šī gada 19. martā Zolitūdes ielā, otru nogāza gājējs šī gada 30. aprīlī Garkalnes novadā, uz Rīgas-Siguldas šosejas. Par abiem notikumiem ierosinātas krimināllietas par svešas mantas tīšu bojāšanu, kurš bargākajā gadījumā paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

Pirmdien Valsts Policija (VP) uzsākusi stacionāro fotoradaru pieņemšanas – nodošanas procedūru patlaban Vitronic Baltica un partneri iesniegtajam 23 fotoradaru sarakstam. Tāpat arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās pārbaudēs par fotoradaru ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursu pārkāpumi nav konstatēti.

«VP un Vitronic Baltica un partneri pārstāvji kopīgi uzsāk apsekošanu, lai pārliecinātos par iekārtu ietvaru, mērierīču un pakalpojuma atbilstību līguma nosacījumiem,» teikts pirmdien izsūtītajā VP paziņojumā. Atbilstoši līguma nosacījumiem VP fotoradari jāpieņem trīs dienu laikā.

Savukārt KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka kopsavilkumā par fotoradaru ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursu, ko toreiz organizēja Vienotības pārstāves Lindas Mūrnieces vadītā Iekšlietu ministra, atzīts, ka šajā konkursā pārkāpumu nav bijis, vēsta portāls Pietiek.com, kas šodien publicējis J. Streļčenoka parakstīto atzinumu. (links?)

Fotoradaru ieviesējs Latvijā Vitronic Baltica un partneri līdz dokumentu izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas brīdim no detalizētiem komentāriem par to, kādi skaidrojumi un priekšlikumi iesniegti Valsts policijai, atturas. DB norādīja uzņēmuma valdes loceklis Sergejs Borisovs.

Viņš vien bilda, ka 20.augustā Valsts policijā ir iesniegts argumentēts situācijas skaidrojums un priekšlikumi iespējamiem risinājumiem. Savukārt uzņēmuma darbība šobrīd turpinās ierastajā režīmā, proti, ātruma mērierīces tiek izvietotas saskaņā ar Valsts policijas norādījumiem. Jāmin, ka Vitronic situācijas skaidrojumu un priekšlikumus problēmu risināšanai, ar pielikumiem apkopojusi teju uz 200 lapām. Šobrīd Valsts policijai desmit darba dienu laikā būs jāiezvērtē iesniegtā informācija un attiecīgi jāpieņem lēmums.

DB jau rakstīja, ka mēģinājums uz Latvijas autoceļiem ieviest fotoradarus faktiski ir izgāzies, un, iespējams, autoceļi uz laiku varētu palikt bez fotoradariem. Pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un Partneri pārstāvjiem Valsts policija pieņēma lēmumu lauzt līgumu par fotoradaru izvietošanu un apkalpošanu. Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka vēl ir pāragri runāt, ka līgums tiks lauzts.

Valsts policijai (VP) šobrīd nav tādu resursu, lai varētu veikt satiksmes uzraudzību tādā apjomā, kādā tas ticis darīts līdz fotoradaru uzstādīšanai. Līdz ar to VP prognozē, ka uz Latvijas ceļiem pasliktināsies ceļu satiksmes uzraudzība, Latvijas Radio atzina VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns.

Viņš skaidroja, ka policiju ir skārušas dažāda veida reorganizācijas un pārstrukturizācijas, bet šobrīd tie spēki, kas piedalījās ceļu satiksmes uzraudzībā, ir novirzīti citu pienākumu veikšanai.

G. Marķitāns uzsvēra, ka fotoradari ir nepieciešami un līdzšinējā policijas sadarbība ar radaru uzstādītāju uzņēmumu Vitronic Baltica un partneri saistībā ar uzstādītajām ātruma mērīšanas iekārtām bijusi veiksmīga. «Līdzšinējo sadarbību policija vērtē kā veiksmīgu, šobrīd ir runa par līguma nosacījumu neizpildīšanu, un mēs esam spiesti rīkoties. Fotoradari sevi ir attaisnojuši, un tie ir nepieciešami,» sacīja VP priekšnieka vietnieks.

Mazāk nekā divas nedēļas pirms Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža noteiktā stacionāro fotoradaru uzstādīšanas termiņa – 20. maija – uzņēmums Vitronic Baltica un Partneri paziņojis par būvdarbu sākšanu pirmā fotoradara uzstādīšanas vietā – Krasta ielā 101, Rīgā.

Būvdarbus Krasta ielā 101 veic Vitronic Baltica un Partneri sadarbības partneris SIA Latvijas Energoceltnieks.

Intenīvs darbs tuvākajās dienās turpināsies arī citās stacionāro radaru izvietošanas vietās, piemēram, otrdien, 8. maijā, darbs turpināsies divās vietās uz Dienvidu tilta. Pirms stacionārajām mērierīcēm tiks uzstādītas arī brīdinošas ceļa zīmes.

Informācija par to, kurās vietās tiks veikti būvdarbi, regulāri tiks papildināta, norāda Vitronic Baltica preses sekretāre Antra Gaile.

«Pati stacionāro radaru montāža ir pietiekami vienkāršs un relatīvi ātrs process, lielāko laika daļu fotoradaru uzstādīšanai aizņem projektu izstrāde un saskaņošana. Stacionāro radaru komplektu sastāvdaļu un papildu materiālu piegāde pašlaik notiek saskaņā ar grafiku,» norādīja uzņēmuma pārstāve.

Tie stacionārie fotoradari, kuri atbildīs visām tehniskajām specifikācijām, varētu sākt darboties šonedēļ.

Kā šodien preses brīfingā skaidroja Valsts policijas (VP) priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, policija šodien sākusi 23 "Vitronic Baltica un partneru" uzstādīto fotoradaru pieņemšanas-nodošanas procedūru, kas ilgs trīs dienas. Pēc tam tiks noslēgta abu pušu vienošanās par fotoradaru izmantošanu.

Šodien līdz plkst.14 VP kopā ar uzņēmumu un pieaicināto speciālistu no ražotāja puses bija apskatījuši trīs fotoradarus - Rīgā, Brīvības ielā 363, Murjāņos un Kocēnu novadā. Ķuzis atzina, ka vēl esot nepilnības, ko novērst, piemēram, Murjāņos pirms fotoradara nav uzstādīta brīdinošā ceļa zīme.

Lai gan publiski jau izskanējis, ka Valsts policija (VP) varētu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica un partneri, uzņēmums gatavojas piedāvāt pasūtītājam savu redzējumu un priekšlikumus situācijas risināšanai.

Kā atzina Vitronic Baltica un partneri preses sekretāre Antra Gaile, priekšlikumu sagatavošana vēl gan esot procesā. Uzņēmuma mērķis, pirmkārt, tos ir pēc iespējas ātrāk iesniegt pasūtītājam un, ja tas nebūs pretrunā ar noslēgto līgumu, par to informēt arī plašāku sabiedrību, sacīja Gaile.

Līdz šodienai uzņēmums kopumā ir uzstādījis un nodevis VP 27 stacionāros fotoradarus, bet piecās vietās ir uzstādīti betona pamati un notiek elektrības pievades darbi.

Uzņēmums turpina sniegt līgumā paredzētos pakalpojumus attiecībā uz piegādātajām mobilajām un uzstādītajām stacionārajām iekārtām, turpina veikt atlikušo stacionāro objektu projektu izstrādi un saskaņošanu, kā arī ir gatavs sniegt detalizētu un argumentētu skaidrojumu, kādu apstākļu dēļ nav iespējams pildīt līguma saistības sākotnēji noteiktajā termiņā, uzsvēra Gaile.

Fotoradari Francijā šogad varētu nest rekordlielus ienākumus, valdībai no tiem gūstot aptuveni 700 miljonus eiro (491,9 miljonus latu).

Laika periodā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam fotoradari Francijas budžetu papildinājuši par 324 miljoniem eiro (227,7 miljoniem latu), liecina Francijas Ceļu pārkāpumu pārvaldes apkopotā informācija.

Prognozes liecina, ka šogad šie ieņēmumi varētu būt lielāki nekā pērn, kad fotoradaru sodos tika iekasēti 639 miljoni eiro (449,09 miljoni latu), kas ir rekordaugsts līmenis.

Ienākumu pieaugums tiek skaidrots ar fotoradaru skaita palielināšanos uz valsts ceļiem. 2012.gadā fotoradaru skaits sasniedzis 2200, salīdzinot ar 1473 2008.gadā.

Turklāt liels skaits fotoradaru šogad izvietots pie skolām.

Kāds ceļu satiksmes eksperts intervijā laikrakstam "Les Echos" norāda, ka daļēji šo sodu pieaugums varētu būt saistīts ar prezidenta vēlēšanu sekām.