Vietējais DUS tīkls pievēršas korporatīvajiem klientiem; jauni produkti arī ēdināšanas segmentā, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Kool Latvija valdes loceklis un līdzīpašnieks Sandis Šteins.
«Nupat esam iegājuši korporatīvajā segmentā ar caurspīdīgu piedāvājumu, degvielas iepirkuma cenai pieliekot piecus centus, kurā iekļauts arī PVN, » uzsver S. Šteins. Uzņēmuma rīcībā paliek četri centi no katra pārdotā degvielas litra, un par to tiek uzturētas DUS, darbinieki, administrācija. Šis piedāvājums īpaši domāts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, «kuri māk skaitīt katru centu».
Jautāts, kāds ir korporatīvo klientu īpatsvars, viņš norāda, ka parasti tirgū kopumā tas ir lielāks par pusi, bet Kool pagaidām vairāk nekā 90% klientu ir privātpersonas: «Ar korporatīvajiem klientiem – konkrētu piedāvājumu ‒ strādājam tikai otro nedēļu, un proporcija noteikti mainīsies.» Korporatīvā bāze ir būtiska, tostarp sezonalitātes dēļ. Piemēram, ja ir slikts laiks, korporatīvie klienti turpina braukt, bet privātie mēdz palikt mājās. Līdz ar to, lai klientu plūsma būtu līdzsvarota, «mums vajadzēja korporatīvo sektoru stiprināt».
Lai būtu optimāli
Pirms diviem gadiem Augšlīgatnē atklātais Kool degvielas uzpildes stacijas (DUS) pirmais lolojums, prototips, «ko gribējām rādīt un replicēt citās vietās», saņēmis ļoti pozitīvu vērtējumu no klientiem. Proti, transakciju skaits bijis augstāks nekā plānots, un radies jautājums, vai DUS nav par mazu. Saskaņā ar uzņēmuma konceptu, DUS ir jābūt pēc iespējas kompaktākai, taču tik lielai, lai varētu ērti apkalpot paredzamo klientu skaitu. Divi gadi pagājuši, «uzlabojot to, ko tur radījām», līdz šim padarīto ieskicē S. Šteins.
Pēdējās DUS, piemēram, uz Jūrmalas šosejas topošā, kā arī nesen Jelgavā atvērtā, ir lielākas un ar plašāku preču klāstu. «Visu laiku meklējām, ko cilvēki prasa un vēlas.» Pēc viņa teiktā, šajā laikā ir paveikts tas, kas ticis ieplānots. Dažviet, īpaši Rīgā, ieceru realizācijai vajadzīgs vairāk laika, nekā sākotnēji domāts, un «ir jāpieliek kādi 50% klāt», nekā Excel tabulā atļauju iegūšanai aplēstais: «Protam tirgoties, bet neviens nebijām eksperts būvniecībā.» Tai pašā laikā garākais objektu realizācijas process ļāvis kaut ko pielikt klāt, pirms atklāt nākamo vietu. «Viss pārējais ir vairāk nekā plānojām, jo darbinieki un klienti ir ļoti iesaistījušies uzņēmuma attīstības procesos, ģenerējot idejas, kas tiek īstenotas ar katru jaunu vietu.»
Bez noliktavas neiztikt
Kool koncepts sākotnēji paredzēja, ka prece var ļoti ātri veikt apriti, stāsta S. Šteins. Noliktava ir turpat ēkā augšējos plauktos, līdz ar to nav nepieciešamas lielas platības. Nevienā DUS nav atsevišķu biroja telpu, bet «tas ir turpat, kur kase, un viss notiek klientu acu priekšā». Šī pieeja saglabāta arī jaunajās stacijās. Taču radusies problēma, ka «Latvijā nav normālas apgādes Eiropas izpratnē». Proti, pat pieprasītākie produkti netiek pievesti katru dienu. Tā kā piegādes tiek veiktas tikai reizi nedēļā, ir jādomā, kur preces likt, lai būtu nepieciešamie apjomi, piemēram, Augšlīgatnes DUS, ja ir kādi pasākumi Cēsīs. Tādēļ tur nācies uzbūvēt noliktavu. Jaunajās DUS tas jau tiek paredzēts, līdz ar ko veikali kļuvuši lielāki. Taču izmēra pieaugums ir arī uz platības, kurā uzturas pircēji, rēķina, jo, piemēram, «kafiju pērk vairāk, nekā sākotnēji domājām». Arī dažādiem jauniem produktiem «līdzi nāk kvadrātmetri», taču tiek rūpīgi kalkulēts, lai resursi tiktu optimāli izmantoti.
Visu rakstu lasiet 12. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
