Uzņēmumam SIA "Ekspress laboratorija", ar kuru Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) nesen lēma noslēgt pirmo līgumu par Covid-19 slimību izraisošā vīrusa (SARS-CoV-2) antigēna paštestu piegādi, ir pietiekami liela pieredze šajā jomā, apgalvo "Ekspress laboratorijas" valdes locekle Jeļena Putviķe.

Kompānija kopš tās dibināšanas piegādājusi vairākus tūkstošus šāda veida testu dažādām iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām, norāda J.Putviķe.

Lai arī publiski izskanējušas bažas par to, ka firma dibināta vien šā gada martā, pēc Putviķes teiktā, šāds fakts nevar būt par pamatu pieņēmumam, ka uzņēmums attiecīgajā sfērā nav darbojies. "Ekspress laboratorija" kopš marta esot piegādājusi antigēna testus dažādiem klientiem. Piegādēs tiekot nodrošinātas nepieciešamās specifikācijas visām prasībām un izpildīti dažādi klientu norādījumi un prasības.

Uzņēmuma valdes locekle stāstīja, ka "Ekspress laboratorija" ir vairāku antigēnu testu izplatītājs, kā arī ekskluzīvais kompānijas "Anhui Deepblue Medical Technology Co" izplatītājs. Kā liecina internetā pieejamā informācija, Putviķes pieminētais uzņēmums tika dibināta 2010.gada 4.februārī un atrodas Ķīnas Anhui provinces Hefei pilsētas augsto tehnoloģiju zonā. "DeepBlue Medical" ir Ķīnas augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas specializējas pētniecībā un attīstībā, diagnostikas reaģentu un bioloģisko izejvielu ražošanā, tirdzniecībā un pēcpārdošanas servisā.

Konkurences padome (KP), tirgus uzraudzībā pētot atšķirības starp ekspress jeb ērtības veikaliem un mazumtirdzniecības veikaliem, secina, ka ekspress veikalu ienākšana tirgū pašlaik nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru kopumā, taču KP pauž bažas par lokālu ietekmi uz tirgus struktūru nākotnē.

Kopš 2018.gada divi lielākie mazumtirgotāji Latvijā SIA "Rimi Latvia" (Rimi) un SIA "Maxima Latvija" (Maxima) ir attīstījuši darbību ērtības veikalu sektorā, pastiprinot ietekmi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. KP uzraudzības mērķis bija izvērtēt "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu ietekmi uz pārējo konkurentu saimniecisko darbību un vienlaicīgi vērtēt šo veikalu paplašināšanās ietekmi uz kopējo ikdienas mazumtirdzniecības tirgu.

Izpētē iegūtā informācija liecina, ka "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu atvēršana pašlaik nerada ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru, jo starp ekspress veikaliem un lielveikaliem pastāv būtiskas formāta, pieejamības un preču klāsta atšķirības, un šie veikali ir nošķirami kā atsevišķs veikalu segments. Vienlaikus KP norāda uz bažām, kas saistītas ar ekspress veikalu iespējamo paplašināšanos un agresīvāku cenu politikas veidošanu ekspress veikalos. KP ieskatā, šāda lielāko tirgus dalībnieku darbība var potenciāli ietekmēt konkurenci tirgū, jo klientu pāriešanas rezultātā mazie veikali var būt spiesti pārtraukt saimniecisko darbību.

2009.gada 30.oktobrī Konkurences padome pieņēma lēmumu karteļa un aizliegtas vienošanās lietā, kurā bija iesaistīti Samsung televizoru izplatītāji Latvijā. Šis ir pirmais lēmums, kurā Konkurences padome piemērojusi tik lielas absolūtos skaitļos izsakāmas soda naudas.

SIA Samsung Electronics Baltics, kas ir Samsung Electronics Co. galvenais pārstāvis Latvijā, piemērots sods LVL 4 099 942.75 apmērā.

Savukārt, Samsung televizoru izplatītājiem - SIA RD Elektroniks, SIA Proks, SIA Elkor Trade, SIA Rota un K - attiecīgi piemēroti sodi LVL 1 442 524.54, LVL 267 529.53, LVL 541 920.38 un LVL 270 718.07 apmērā. Pie nosacījuma, ka Konkurences padomes lēmumu apstiprinās administratīvā tiesa, kopumā tirgus dalībniekiem valsts budžetā būtu jāiemaksā LVL 6 622 635.27.

Vai lietas rezultāts varēja būt arī savādāks vismaz attiecībā uz piemērotajiem naudas sodiem?

Igaunijas mediju koncerns Ekspress Group šā gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, kāpinājis apgrozījumu par 8,2%, sasniedzot 3,8 milj. eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržā NASDAQ OMX.

Lielākais apgrozījuma kāpums piedzīvots interneta mediju segmentā – salīdzinot ar pērno gadu, šā gada jūlijā tas palielinājies par 26,2%. Tā, piemēram, grupai piederošā Delfi.lv apgrozījums minētajā mēnesī pieaudzis par teju 35%. Tāpat vairākus mēnešus pēc kārtus Delfi Ukrainā gada griezumā teju divkāršojuši apgrozījumu. Kopumā jūlijā Ekspress Grupp ieņēmumi no interneta medijiem veidoja 688 tūkst. Ls.

Ekspress Group periodisko izdevumu apgrozījuma kāpums jūlijā bijis līdzīgs kā iepriekšējos mēnešos – 6,7% apmērā, un veidoja 1,7 milj. eiro.

Savukārt poligrāfijas pakalpojumu segmentā apgrozījums ir palielinājies par 6,6%, sasniedzot 1,6 milj. eiro.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" strādā pie ostas termināļa SIA "Alpha osta", kurā kooperatīva meitasuzņēmums iegādājies 50% kapitāldaļu, investīciju un biznesa plāna, pauda kooperatīvā.

"Tagad, kad osta ir iegādāta, norit darbs gan pie ostas investīciju, gan biznesa attīstības plāna," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža, piebilstot, ka "Alpha ostas" darbība tiks pilnveidota graudu pārkraušanai.

Vaicāts par konkrētu plānoto investīciju apmēru, Ruža atbildēja, ka patlaban šādu informāciju nevar sniegt.

Ruža arī skaidroja, ka gandrīz visi "Latraps" attīstītie graudu pirmapstrādes punkti ir izbūvēti pie dzelzceļa pievedceļiem, līdz ar to graudkopības produkcija efektīvi var tikt nogādāta ostā un tālāk iekrauta kuģos.

"Uz vietas Latvijā nespējam patērēt tik daudz, cik spējam izaudzēt, tāpēc aptuveni 70% "Latraps" graudkopju izaudzētā produkcija tiek eksportēta," viņš sacīja, norādot, ka Latvijā ir iespējams izaudzēt kvalitatīvu un videi draudzīgu pārtiku, pēc kuras ir pieprasījums visā pasaulē.

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Antigēna paštestu pirmās partijas piegādātājs "Ekspress laboratorija" un vēl viens pretendents atteicies no līguma slēgšanas, pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) runasvīrs Kaspars Galkins.

Minētā iemesla dēļ aizsardzības resors meklēs iespējas slēgt līgumus ar citiem pretendentiem.

Jau rakstīts, ka pēc iesniegto piedāvājumu vērtēšanas pieņemts lēmums par vispārīgās vienošanās slēgšanu ar pieciem pretendentiem - "Ekspress laboratorija", "Brief", "ADDO Defense", "A-birojs" un "A.Medical".

"Ekspress laboratorija" tika izvēlēts par pirmās partijas piegādātu atbilstoši zemākajai cenai un īsākajam piegādes termiņam. Tagad "Ekspress laboratorija" pēdējā brīdī ir atteicies no aptuveni trīs miljonu eiro apjomīgā līguma slēgšanas. Ņemot vērā minēto Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) vērsās pie nākamā potenciālā piegādātāja, kuram bija piešķirtas vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības, taču arī šis uzņēmums atteicies no līguma slēgšanas. Šī uzņēmuma nosaukumu ministrijā neatklāja.

Konkurences padome (KP) atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" piederošajai SIA "ASNS Investment" iegūt ietekmi pār graudu termināli SIA "Alpha osta", aģentūru LETA informēja KP.

"ASNS Investment" pamatdarbība ir holdingkompāniju darbība un tās vienīgais īpašnieks ir "Latraps", kas galvenokārt nodarbojas ar graudaugu, lauka pupu, rapša un augkopības ražošanas izejvielu pārdošanu. Savukārt "Alpha Osta" nodarbojas ar kravu, tostarp graudaugu, pākšaugu un rapša iekraušanu un izkraušanu Rīgas brīvostā un dzelzceļa pakalpojumu starpniecību, veicot kravas piegādi līdz ostas terminālim.

"Ņemot vērā, ka "Alpha osta" līdz šim bijusi "Latraps" iekraušanas un izkraušanas pakalpojuma sniedzējs, apvienošanās rezultātā tiks ietekmēti vertikāli saistīti tirgi: graudaugu, pākšaugu un rapša vairumtirdzniecības tirgus vismaz Baltijas valstīs, kā arī šo produktu kravu iekraušana un izkraušana ostās Latvijas teritorijā vai plašākā teritorijā, aptverot vismaz Baltijas valstis," atzina KP.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Prīts Leito (Priit Leito), kurš vadījis Igaunijas mediju koncernu Ekspress Group četrus gadus, gatavojas pamest posteni, lai pārņemtu Modern Times Group´s filiāles Igaunijā - AS TV3 and Mediainvest Holding AS. Viņa vietā Ekspress Group vadībā atgriezīsies viens no mediju grupas dibinātājiem Gunnars Kobins (Gunnar Kobin), informē Ekspress Grupp.

Ekspress Group (www.egrupp.ee) ir mediju grupa, kas aptver 60 % no Igaunijas tirgus. Tajā ietilpst Eesti Ekspressi Kirjastuse AS, AS Maaleht, AS Rahva Raamat, AS Printall, UAB Ekspress Leidyba, SIA Ekspress Portals, AS Ekspress Hotline un AS Delfi; biržas uzņēmumi Eesti Päevalehe AS, AS Õhtuleht, AS Ajakirjade Kirjastus and AS Express Post un citas filiāles. Grupas 2008. gada apgrozījums bija 1.32 miljardi Igaunijas kronu un peļņa 49.5 miljoni kronu, grupa nodarbina ap 2300 cilvēku.

B-Bus grupas uzņēmums Sabiedriskais autobuss (SA) 14. decembrī oficiāli ir kļuvis par jauno īpašnieku Ekspress Ādaži (EA). Turpmāk Rīgas reģionā – Ādažu novadā, reģionālos vietējas nozīmes pasažieru pārvadājumus nodrošinās SA. Patreiz notiek uzņēmumu apvienošana, ko plānots pabeigt šī gada pavasarī, teikts paziņojumā medijiem.

SA reģionālos vietējas nozīmes un reģionālos starppilsētu pasažieru pārvadājumus līdz šim nodrošina Saldus, Kuldīgas, Ventspils, Alūksnes novados un turpmāk nodrošinās arī Ādažu novadā.

«Šī gada laikā plānojam būtiski atjaunot Ādažu Ekspress autobusu parku, vecos autobusus norakstot un papildinot kopējo autobusu parku ar jaunākiem un modernākiem autobusiem un minibusiem, kuru vidējais vecums, nepārsniedz astoņus gadus,» informē Sabiedriskais autobuss valdes loceklis Vitālijs Komars.

Pagaidām nav plānots slēgt vai apvienot kādus no līdzšinējiem sešiem Ekspress Ādaži maršrutiem. Analizējot pasažieru plūsmu, iespējams tiks ieviesti papildus reisi starp Ādažiem, Carnikavu, Podniekiem, Kadagu.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Igaunijas mediju kompānijas a/s Ekspress Grupp peļņa šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo laika posmu, ir pieaugusi par 123%, liecina uzņēmuma paziņojums biržā NASADAQ OMX.

Trešajā ceturksnī mediju koncerns nopelnīja 263 tūkstošus eiro iepretim 118 tūkst. eiro peļņai pērnā gada analoģiskā laika posmā.

Deviņu mēnešu laikā Ekspress Grupp peļņa bija 1,413 miljoni eiro iepretim 361 tūkstotim eiro pērnā gada deviņos mēnešos, veidojot 291% peļņas pieaugumu gada griezumā.

Deviņos gada mēnešos Ekspress Grupp peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDA pieaugusi par 13%, sasniedzot 5,636 milj. eiro, savukārt šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, EBITDA samazinājusies par 4% līdz 1,495 milj. eiro.

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Kopš pagājušā gada nogales manāms piesardzīgs optimisms par to, ka uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgus pēc ilgstošā sasaluma beidzot varētu atdzīvoties. Pēdējo mēnešu laikā patiesi vērojam potenciālo pircēju un pārdevēju ilgi neredzētu aktivitāti.

Pretstatā agrākajiem aktīvajiem darījumu periodiem šoreiz raksturīgi, ka relatīvi daudz darījumu notiek starp konkurentiem, proti, tirgus dalībniekiem, kuri jau darbojas vienā preces un ģeogrāfiskajā tirgū. Tāpat ja agrāk izteikti dominēja iegādes darījumi, šodien arvien biežāk notiek apvienošanās darījumi, abu vai visu iesaistīto uzņēmumu īpašniekiem turpinot būt dalībniekiem vai akcionāriem apvienotajā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka biežāk nekā agrāk uzņēmumu īpašnieki un vadītāji iesaistās darījumu plānošanā jau agrīnā stadijā un dara to ar abpusēji lielu interesi un entuziasmu.

Plānojot un veicot apvienošanās darījumus, jāņem vērā virkne konkurences tiesību aspektu. Cita starpā ir svarīgi nepieļaut situācijas, ko angliski apzīmē ar idiomu «gun-jumping», kas burtiski tulkojama kā skrējiena uzsākšana, pirms ir atskanējis starta šāviens. Latviski šo terminu varētu tulkot ar vārdiem «pāragrs starts» vai «falšstarts».

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Interneta portāla Delfi iegādei ņemtais kredīts ir kā akmens mediju koncerna Ekspress Grupp kaklā, tomēr tā peļņas iespējas nākotnē ir labas.

Tā intervijā laikrakstam Äripäev atzinis Ekspress Grupp padomes priekšsēdētājs Gunnars Kobins. Pozitīvās nākotnes izredzes viņš pamato ar interneta reklāmas popularitātes celšanos visā pasaulē. Daudzsološi izskatoties arī Delfi panākumi Ukrainā, kur portāla lietotāju skaits augot «agresīvi». 2010. gadā mediju koncernam Ekspress Grupp jāatdod 140 miljonus kronu (6,27 milj. Ls) lielais kredīts, un G. Kobins noraida iespēju pārskatīt kredītlīgumu vēl vienu reizi. Drīzāk varētu notikt tā, ka, uzlabojoties bankas ekonomiskajai situācijai, tā pati piedāvāšot Ekspress Grupp izdevīgākus refinansēšanas nosacījumus, uzskata G. Kobins.

Kompānija Alpha Express Airlines šodien prezentēja pirmo iegādāto lidmašīnu AirBus 320, kuru plānots izmantot gan čarterlidojumiem, gan līzinga lidojumiem, kad lidmašīna tiks izīrēta citiem gaisa kuģu operatoriem, informē Alpha Express Airlines valdes loceklis Rolands Ramiņš.

Viņš skaidroja, ka čarterlidojumi tiks veikti kā no Rīgas, tā citām reģiona pilsētām, arī Baltijā un Skandināvijā.

Čarterlidojumi tikšot veikti sadarbībā ar tūroperatoriem. Latvijā lielākie esot Novatours, Tez Tour, Alida Turs.

Ramiņš skaidroja, ka lidmašīna iegādāta līzingā. Finanšu plāns un biznesa plūsma paredzot, ka lidmašīnas līzings atmaksājas ilgtermiņa projekta laikā. Lidmašīna esot ņemta līzingā uz diviem gadiem.

Alpha Express Airlines sāka darbību 2012.gada 1.martā, un sākotnēji uzņēmums veica kravas pārvadājumus ar gaisa kuģi. 2013.gada vidū lidsabiedrība mainīja darbības virzienu un gatavojās ieiet Eiropas pasažieru pārvadājumu tirgū kā čartera reisu operators. Lidsabiedrība plāno sākt pasažieru pārvadājumus maija mēnesī.

Kopš 24. oktobra par SIA Alpha Osta 10,50% īpašnieku kļuvis Latvijā dzīvojošais Valērijs Karpmans (Valery Karpman), liecina jaunākā informācija Lursoft.

V. Karpmans nopircis Alpha Osta daļas no Latvijā dzīvojošās Ladas Duhovnajas.

Patlaban uzņēmuma lielākie daļu turētāji ir ASV dzīvojošais Igors Sokols, kam pieder 35% uzņēmuma daļu, Latvijā dzīvojošais Anatolijs Krasjukovs, kuram pieder 25% uzņēmuma daļu, Lielbritānijā reģistrētā kompānija Integrus Capital LLP, kurai pieder 10% uzņēmuma daļu, minētais Valērijs Karpmans (10,50% daļu). Pārējie uzņēmuma daļu turētāji ir Latvijā dzīvojošie Igors Pedo, Mihails Poltavskis un Igors Radčenko – viņiem katram pieder pa 6,5% SIA Alpha Osta daļu.

Žurnāla TOP500 sniegtie dati liecina – SIA Alpha Osta 2009. gadā bija 16. lielākais tranzīta un transporta nozares uzņēmums Latvijā, vērtējot pēc apgrozīto līdzekļu apjoma. Pirms diviem gadiem uzņēmums apgrozīja 19 miljonus latu, savukārt Alpha Osta peļņa veidoja 10,45 miljonus latu.

Panākta vienošanās par starptautiskās kultūras tūrisma reklāmas kampaņas īstenošanu atsevišķās valstīs, par to, vai kampaņa tiks īstenota pilnībā – vēl notiek sarunaspiektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējās darba dienās Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora amatā Armands Slokenbergs parakstījis līgumu ar Alpha Baltic par kultūras tūrisma vides reklāmas kampaņas īstenošanu Zviedrijā, Somijā un Lielbritānijā. Tie gan ir tikai trīs no astoņiem mērķtirgiem, kur tiesības īstenot reklāmas kampaņu jau pērn ieguva uzņēmums. Tam jāizgatavo vides reklāmas plakāti, kā arī jāizvieto un jāuztur, iegādājoties reklāmas vietu un laiku, par to saņemot 475,5 tūkst. eiro (ieskaitot nodokļus), izriet no līguma. Jāatgādina, ka kompānija piedāvāja kampaņu visos astoņos tirgos īstenot par 949 tūkst. eiro (bez PVN).

Ar izveidojušos situāciju nav mierā Alpha Baltic vadītājs Lauris Špillers: «Šāda absurda situācija viennozīmīgi liecina par atsevišķu amatpersonu neprofesionalitāti un nekompetenci un ir nodarījusi zaudējumus ne tikai Alpha Baltic, bet svarīgāk – Latvijas valstij.»

Samsung Electronics prezentējis jaunāko Samsung Galaxy produktu līnijas papildinājumu – Galaxy Alpha.

Galaxy Alpha ir metāla korpuss ar noapaļotiem stūriem. Ar mazāk nekā 7 milimetrus biezu korpusu Galaxy Alpha ir viena no plānākajām Galaxy sērijas ierīcēm.

Šim viedtālrunim ir 4,7 collu HD Super AMOLED ekrāns, kā arī kamera ar reālā laika HDR attēlu uzņemšanas režīmu. Galaxy Alpha piedāvā arī tādas funkcijas kā, piemēram, Ultra-Power Saving Mode enerģijas taupīšanas režīmu, S Health aplikāciju, pirkstu nospiedumu lasītāju, Private Mode režīmu, kā arī savienojamību ar jaunākajiem Samsung Gear Fit un Gear 2 viedpulksteņiem.

Tirdzniecībā Galaxy Alpha nonāks šā gada septembra vidū, tā mazumtirdzniecības cena būs aptuveni 600 eiro. Sākotnēji tālrunis tirdzniecībā būs pieejams ogļu melnā, baltā, zeltainā un arī zilā krāsu tonī.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) ir noslēdzis līgumu par aptuveni 4 miljoniem eiro ar uzņēmumu "Brief" par Covid-19 antigēnu paštestu iegādi, un prece uzņēmuma jāpiegādā līdz 10.decembrim.

VALIC pirmo līgumu par Covid-19 antigēnu paštestu piegādi ir noslēdzis ar "Brief", par vienu testēšanas komplektu maksājot 1,04 eiro, kas bija summa, kas tika iesniegta sākotnējās sarunu procedūras laikā. Līguma kopējā summa par četriem miljoniem paštestu ir 4,16 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, informēja Aizsardzības ministrija.

Novembra izskaņā pirmo līgumu par šo testu piegādi bija plānots slēgt ar citu komersantu - "Ekspress laboratoriju", kas solījās testus piegādāt par 0,75 eiro, taču uzņēmums no līguma slēgšanas atteicās, jo neesot spējis testus piegādāt solītajā termiņā. Līdz ar to pašlaik pirmā iepirkuma izmaksas ir pieaugušas no 3 līdz 4,16 miljoniem eiro.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.