Daudzu rūpniecības uzņēmumu tālākā pastāvēšana vai slēgšana ir atkarīga no to īpašnieku pilnsapulču lēmuma jau šopavasar.
Valdības neizlēmība un nemitīgā solīšana kaut kad kaut ko darīt novedīs Latvijas rūpniecības daļu - metālapstrādē, kokrūpniecībā, tekstilindustrijā, pārtikas ražošanā līdz iznīcībai, uzskata daudzi aptaujātie rūpnieki. Turklāt ražotāja slēgšana vai, labākajā gadījumā, ražošanas apjomu apcirpšana ietekmē tos, kuri šim uzņēmumam sniedza savus pakalpojumus.
Daudzi aptaujātie norāda, ka Latvijas rūpnieki ir konkurētnespējīgi salīdzinājumā ar analogiem Igaunijas un Lietuvas uzņēmējiem, bet pašmāju valdību neizlēmība izlīdzināt vai vismaz tuvināt uzņēmējdarbības nosacījumus kaimiņos esošajiem šo plaisu tikai palielina. Faktiski ne viens vien rūpnieks jau Db slejās ir cēlis trauksmi par Latvijas nosacījumu nespēju konkurēt ar Igaunijā un Lietuvā esošajiem.
Līdz 2008. gadam vairums jautāja, kāpēc Igaunijā uzņēmumā reinvestētā peļņa netiek aplikta ar uzņēmuma ienākuma nodokli, bet Latvijā tiek, kāpēc Igaunijā un Lietuvā valsts darbinieku slimības lapas apmaksā no otrās slimošanas dienas, bet Latvijā tikai no 15.? Vēl viens būtisks aspekts, kurā Latvija zaudē Igaunijai, jo ziemeļu kaimiņvalstī par 1 % tika samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un šogad tā ir 21 %, kamēr Latvijā - 25 %.
Attieksmes jautājums
"Vēl viens būtisks faktors ir valsts attieksme pret ražotājiem: kamēr Lietuvā valsts ar visdažādākajiem instrumentiem atbalsta rūpniecību, tikmēr Latvijā, šķiet, reizēm meklē iespēju, kā atrast kādus pārkāpumus, par ko sodīt," atzīst koka iepakojuma ražotāja SIA Marko KEA īpašnieks Māris Peilāns. Viņš norāda, ka koka taras ražošana barības ķēdē ir vistuvāk ražotājiem un, ja Latvijā pērnā gada oktobrī un novembrī turpināja rukt pieprasījums pēc šiem produktiem, tad tas nozīmē, ka ražošanas apjomi Latvijā ir kritušies, pat neredzot nekādus statistikas datus.
"Ja sarūk ražošana, tas nozīmē, ka saruks arī pieprasījums pēc pakalpojumiem, vēl vairāk - tas, par ko šobrīd hipotētiskā līmenī runā Rīgā, jau sen ir noticis reģionos - cilvēki ir aizplūduši vai nu uz Rīgu, vai ārzemēm, naudas plūsma ir apstājusies," secina M. Peilāns. Tāpēc, viņaprāt, varot rasties situācija, ka ar ES līdzfinansējumu tiks apmācīti Latvijas strādnieki ārvalstīm, jo te jau nebūs kur strādāt.
Pēc viņa teiktā, šobrīd Latvijā, ieliekot naudu depozītā, procentos var nopelnīt vairāk nekā investējot, piemēram, ražošanā, līdz ar to vārdos tiek atbalstīta ražošana, bet realitātē - pilnīgi pretējs process. Bieži vien tādi palīdzības saukļi kā nekustamā īpašuma nodokļa samazināšana ražošanas uzņēmumiem, atbalsts izstādēs caur ES struktūrfondiem utt., pēc M. Peilāna domām, ir nieki, kas gada apgrozījumu un ražošanas izmaksas ietekmē minimāli.
"Salīdzinot attieksmi un divu valstu politiku attiecībā uz ražošanu, neviļus rodas jautājums: vai Latvijā dara visu, lai šeit neko neražotu vai ražotu pēc iespējas mazāk. Pēc pašreizējā valsts scenārija ražošana varētu pārcelties un veiksmīgāk attīstīties Lietuvā, Igaunijā un, iespējams, pat Krievijā, kur nosacījumi ražošanas uzņēmumiem ir labvēlīgāki nodokļu politikas, energoresursu un darbaspēka ziņā," pārdomās dalās M. Peilāns. Tieši tāpēc ir bijis jautājums: vai nebūtu lietderīgi Marko KEA ražotni Pierīgā pārcelt uz Lietuvu? Vēl jo vairāk, ja Lietuvā salīdzinājumā ar Latviju ir ne tikai lielāks tirgus, bet arī daudz vairāk attīstīta rūpniecība, kas ir koka iepakojuma lielākais pircējs, uzsver M. Peilāns.
Bezdibeņa malā
Līdz šim būtiskākie jautājumi par konkurences nosacījumu izlīdzināšanu nav pavirzījušies uz priekšu. "Kurš investors vēlēsies ieguldīt ražošanā Latvijā, ja, ieguldot Lietuvā, ražošana tur izmaksā lētāk un valsts īsteno atbalstošu politiku," jautā M. Peilāns. Viņš atzīst, ka Latvija šobrīd staigā pa bezdibeņa malu un ir ļoti tuvu tam, lai ārvalstu un pašmāju investori, kuri savulaik uz Latviju pārcēla savas ražotnes kā Eiropas tirgum tuvu esošu, bet izmaksu ziņā lētu valsti, klusiņām sāktu pārcelt ražotnes uz citām valstīm, jo process, kad daudzos uzņēmumos vairs neinvestē, bet cenšas izņemt pēc iespējas lielāku peļņu, jau ir pāris gadu veca vēsture.