«Mums neder izaugsme 3% apmērā! Tad mēs turpinām kulties uz vietas,» uzsver ekonomists Gatis Kokins.
«Kaut kāds darba ražīguma pieaugums ir, kaut kāds darba algas pieaugums ir - rupji rēķinot, par 1,5% pērn -, to gan noēd inflācija (pat tik neliela kā Latvijā), rezultātā daudzi cilvēki saka, ka kopš 2007. gada kļūst tikai sliktāk. Mūsu vienīgā iespēja ir straujāka izaugsme,» viņš skaidro intervijā laikrakstam Diena.
«Jūtamāka bezdarba samazināšanās nākotnē ir saistāma tikai ar straujāku kopprodukta izaugsmi. Ja ātrums būs 3-4% gadā, nekā laba nebūs. Šāds temps neatbilst potenciālam, var teikt, ka tas ir tikai tāda krīzes iekritiena pārvarēšana. Ja kāpums būs 5-6%, bezdarbs forši aizies uz leju,» intervijā skaidro ekonomists.
«Gribu jums parādīt Statistikas pārvaldes datus par starpvalstu migrāciju. Mēs visi zinām, ka daudzi brauc no Latvijas prom, vai ne? Bet paskatīsimies uz sadaļu «imigrācija no citām valstīm». Ko mēs redzam? Konsekventu pieaugumu: 2012. gada janvārī 466 (iepretī 2011. gada janvāra 361), pērnā gada septembrī - 1314 (attiecīgi 907) utt.,» stāstījis G. Kokins.
«Migrācijas saldo mīnuss nav nemaz tik liels - uz Latviju kāds brauc aizbraukušo vietā. Tātad vidējā termiņā iedzīvotāju - attiecīgi darbaroku - skaita problēma nemaz nebūs tik dramatiska. Cits jautājums, ka palielināsies spiediens integrācijā utt.,» viņš norādījis.
Runājot par uzņēmējdarbības vidi, ekonomists intervijā arī izteicies par darba ražīguma problēmu: «Lai uzņēmējam būtu vēlme daudz domāt par darba ražīguma kāpināšanu, ir nepieciešams zināms spiediens no ārpuses. Teiksim, ja tev elpo pakausī ārvalstu ceļu būves firma ar pavisam citu efektivitātes līmeni, tu būsi spiests pielāgoties. Gateris Latvijā un gateris «vecajā Eiropā» ir divas dažādas pasaules.»