SIA Monetizator (maksājumu aplikācijas Monea īpašnieks un izplatītājs) iesniegusi sūdzību Konkurences padomē par iespējamu AS Swedbank pārkāpumu saskaņā ar Konkurences likuma 13. pantā noteikto aizliegumu ļaunprātīgi izmantot atrašanos dominējošā stāvoklī, informē Monea.

Monea lūdz Konkurences padomi ierosināt lietu par iespējamu Konkurences likuma 13.pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS Swedbank darbībās, un, konstatējot pārkāpumu, piemērot AS Swedbank atbildību par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

«Savā ikdienas darbībā mums ir jāspēj nodrošināt sekmīga sadarbība ar komercbankām. Līdz ar to bankas mums ir neizbēgamas sadarbības partneres. Jau no savas darbības uzsākšanas brīža mēs ikdienā sadarbojamies ar četrām lielākajām komercbankām Latvijā – AS Swedbank, AS Citadele banka, AS SEB banka un AS Luminor Bank Latvijas filiāle. Ņemot vērā, ka visas iepriekš minētās bankas sniedz Monea identiskus pakalpojumus, tad mums ir lieliska iespēja salīdzināt un novērtēt četru banku piemēroto cenu atšķirības,» skaidro Monea pārstāvis Mārtiņš Kalniņš.

Latvijā izstrādātā mobilā lietotne Monea ļauj pārskaitīt naudu jebkuram cilvēkam no viedtālruņa telefongrāmatas

«Esam izveidojuši maksājumu sistēmu, kas reizē ir aplikācija, kura ļauj pārskaitīt naudu visiem telefona grāmatas kontaktiem, turklāt nezinot to, kurā bankā ir saņēmējs, proti – neievadot konta numuru. Naudu saņēmējam nogādāsim dažu minūšu laikā arī tādā gadījumā, ja katram ir sava banka,» skaidro Mārtiņš Kalniņš, Monea (SIA Monetizator) līdzdibinātājs.

Nauda saņēmēja kontā nonāktu laikā starp vienu un nedaudz vairāk kā 10 minūtēm, atkarībā no bankas infrastruktūras un tā, kurā bankā ir saņēmēja un sūtītāja konti. Mārtiņa Kalniņa biznesa partneris Mārtiņš Bērziņš piebilst, ka sistēma ļauj pārskaitījumu veikt arī nakts stundās un brīvdienās. Tiesa gan, šajā periodā jārēķinās ar ilgāku naudas «ceļošanas» laiku. Vaicāts, ko bankas domā par viņu darbību, M. Kalniņš teic, ka, viņaprāt, Monea finanšu iestāžu acīs nav ļauns tirgus spēlētājs, jo arī bankas cenšas panākt, lai cilvēki vairāk izmantotu digitālos norēķinus, jo apkalpot skaidru naudu ir dārgi. «Mēs digitalizējam daļu no transakcijām, tādējādi palīdzam samazināt kopējo skaidrās naudas apjomu tirgū,» viņš uzsver.

Sākotnēji, kamēr Monea bija salīdzinoši maza kompānija, attiecības ar bankām bija vieglāk veidot, taču situācija pēdējā laikā ir būtiski mainījusies.

Uzņēmums, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū, neizslēdz iespēju nākotnē pārcelties uz citu valsti, intervijā atzīst SIA Monetizator (maksājumu aplikācijas Monea īpašnieks un izplatītājs) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kalniņš, kurš uzskata, ka tieši finanšu tehnoloģiju uzņēmumi nākotnē var palīdzēt atjaunot Latvijas finanšu sektora reputāciju.

Fragments no intervijas

Pēdējo pāris gadu laikā par uzņēmumu publiski esam dzirdējuši mazāk, ko esat paveikuši šajā laikā?

Sākotnēji vairāk koncentrējāmies uz aplikācijas sadaļas veidošanu, taču pirmajā attīstības fāzē neizdevās tik strauji augt un piesaistīt investīcijas, lai paplašinātu darbību uz citām valstīm. Tajā laikā jau bijām uzbūvējuši veiksmīgi strādājošu aplikāciju pārskaitījumu veikšanai, kas piesaistīja citu uzņēmumu interesi saistībā ar pārskaitījumu veikšanu starp bankām un biznesa procesu automatizēšanu. Sapratām, ka arī tā ir biznesa niša, kurā varam strādāt. Tomēr, ņemot vērā, ka esam regulēta institūcija, bija nepieciešams laiks, kamēr Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) saskaņojām jauna pakalpojuma piedāvāšanu, tāpat pagāja laiks, kamēr to popularizējām, tomēr beigās sanāca izveidot labu produktu. Galu galā šobrīd Monea aplikācija apstrādā 65 tūkstošus ienākošos un izejošos biznesa klientu maksājumus mēnesī. Piedāvājam automatizāciju uz dažādām bankām, kas saskan ar to pakalpojumu klāstu, ko savās finanšu pakalpojumu attīstības vadlīnijās nosaka arī Eiropas maksājumu pakalpojumu direktīva 2 (Payment Services Directive 2).

Ceturtdien prezentēs Latvijā radītu unikālu mobilo lietotni Monea, kas nodrošina naudas pārskaitīšanu uz visiem lietotāja telefongrāmatas kontaktu bankas kontiem dažu minūšu laikā, informē aplikācijas veidotāji.

Monea ir saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci darbībai visā Eiropas Savienībā. Jau šobrīd sīkmaksājumu aplikācija Monea no jaunuzņēmuma (StartUp) ir kļuvusi par projektu ar pasaule mēroga potenciālu, kuru ir novērtējuši gan Latvijas , gan arī ārvalstu investori.

Pasākuma laikā Arnis Kaktiņš prezentēs, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veikto, pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem, aizņemoties un atdodot parādus. Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā 42% respondentu pēdējā mēneša laikā kaut reizi piedzīvojuši situāciju, kad ir bijusi vajadzība atdot parādu, bet nav bijis līdzi pietiekoši daudz skaidras naudas, savukārt 34% respondentu pēdējā gada laikā nav atguvuši aizdoto parādu.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Tuvāko divu gadu laikā banku kontu atlikumus varēs redzēt ne tikai internetbankās un banku automātos, bet arī pie tirgotāja, pērkot kafiju vai pasūtot preces internetveikalā, trešdien raksta Dienas Bizness.

Tādas varētu būt pārmaiņas norēķinu jomā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ieviešot Maksājumu pakalpojumu direktīvu2 (MPD2), protams, pirms tam saņemot klienta piekrišanu. Direktīva paredz lielas izmaiņas norēķinu jomā, jo prasīs bankām atvērt savu infrastruktūru citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Mūsdienās pērkot apģērbu vai preces digitālajā vidē cilvēks var izvēlēties maksāt internetbankā vai priekšroku dot citiem norēķinu veidiem. Pārskaitīt nelielu naudas summu ģimenes loceklim vai draugam par pusdienām var ne tikai internetbankā, bet izmantojot norēķinu aplikācijas, piemēram, Latvijā šajā jomā darbojās Monea. Starptautiskos norēķinos aktīvs ir Igaunijas izcelsmes tehnoloģiju uzņēmums TransferWise, kas ir starptautiska naudas pārvedumu platforma. Apskatot aviokompānijas airBaltic piedāvātās iespējas biļešu iegādes jomā – bez kredītkaršu un internetbanku sniegtajām iespējām, ir ieviesta airBaltic maksājumu karte, kas ir papildināma priekšapmaksas debetkarte. Tāpat apmaksu var veikt izmantojot PayPal, Sofort vai iDeal tiešsaistes maksājumu sistēmu, kā arī Bitcoin valūtu.

Finanšu tehnoloģijas (fintech) tiek pamatoti uzskatītas par vienu no daudzsološākajām startup nozarēm, kas izaicina un arī jau tuvākajā nākotnē mainīs tradicionālo banku sistēmu. Tāpēc Rietumu Banka sadarbībā ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju ‘Startin.LV’ jau otro gadu rīko Rietumu FinTech Club diskusijas. Tās ir slēgtas un neformālas tikšanās fintech nozares un banku ekspertiem.

21. septembrī Rīgā notiks jau ceturtā Rietumu FinTech Club diskusija. Šoreiz izvēlēta vēl iepriekš neapskatīta tēma “Pieejas maiņa, izmantojot finanšu tehnoloģijas, tradicionālajam biznesa modelim telekomunikāciju, aviopārvadājumu un mazumtirdzniecības nozarē”.

“Latvijas fintech vidē šobrīd lielākoties eksistē tādi biznesi, kuru attīstību ir virzījis tirgus pieprasījums - P2P aizdevumu platformas, datu analīze potenciālajiem kredītņēmējiem, mikromaksājumi par autostāvvietu un biļetēm, kā arī dažādi risinājumi mazumtirdzniecībai. Esam priecīgi, ka šoreiz ekspertu diskusijai pievienosies viena no lielākajām reģiona mazumtirdzniecības ķēdēm un lielākā aviokompānija. Vēlamies dzirdēt uzņēmumu pārstāvju viedokļus par to, kā tehnoloģijas mainīs viņu darba ikdienu – kas būs ieguvumi un zaudējumi. Vai ir kādas jomas, kur tehnoloģijas var palīdzēt korporācijām? Vai ir kādas iespējas sadarboties? Par to spriedīsim šajā kluba diskusijā,” saka Jevgēnijs Djugajevs, Rietumu Bankas vecākais viceprezidents un valdes loceklis.

Līdz 30. septembrim jaunuzņēmēji un citi biznesa ideju autori var pieteikties konkursam ar 3000 EUR vērtu atbalstu savu ideju īstenošanai un iespēju piedalīties apmācībās ERGO FinTech Academy programmā.

Konkurss norisināsies 2. oktobrī Nordic Club House telpās. Tajā labākie sešu ideju autori finanšu tehnoloģiju jomā saņems iespēju piedalīties akseleratora programmā un cīnīsies par atbalstu savas idejas realizācijai.

Tās var būt gan pavisam jaunas idejas, gan arī jau esoša jaunuzņēmuma (startup) attīstības ieceres finanšu tehnoloģiju jomā.

Idejas vērtēs finanšu nozares profesionāļi no apdrošināšanas sabiedrības ERGO, Practica Capital, FlyCap, ZGI Capital un Latvijas jaunuzņēmumiem Monea, Swipe.lv un Mintos.

13. oktobris ir Kļūdu atzīšanas diena (Day for Failure), kuras mērķis ir izcelt to, ka aiz lieliskiem panākumiem bieži vien slēpjas šādas tādas kļūdas un neveiksmes.

DB aptaujāja Latvijas uzņēmējus, lai noskaidrotu viņu pieredzi. Šīs dienas gaitā publicēsim uzņēmēju pārdomas!

Kļūdas ir neizbēgamas un no tām ir jāmācās

Mārtiņš Kalniņš, mobilās lietotnes Monea līdzdibinātājs:

«Dažkārt smaidu, domājot par to, cik ilgu laiku nereti ieguldām, izstrādājot sarežģītākus produktus un to versijas, lai beigās nonāktu pie vienkāršākas un daudz ērtākas versijas. Proti, veidojot jaunu produktu, tu kļūdies daudzas reizes, bet kļūdas ir dabiskas (neizbēgamas) un no tām ir jāmācās. Parasti kļūdas tiek pieļautas brīdī, kad mēģini apvienot neskaitāmas iespējamās idejas vienā konceptā, tajā pašā laikā labi zinot, ka visas pasaules problēmas nevar atrisināt ar vienu piegājienu.

Vēl 5 dienas tehnoloģiju jaunuzņēmumi var pieteikties TechHub Riga stārtapu akadēmijai, kas norisināsies 6.novembrī un kur Silīcija ielejas eksperti sniegs padomus biznesa pilnveidošanā. Labākās akadēmijas komandas pēcāk prezentēs savu ideju uz Silicon Valley Comes to the Baltics konferences skatuves 7.novembrī.

Pieteikšanās atvērta līdz 26.oktobrim.

TechHub Riga akadēmija savās rindās uzņems 10 perspektīvākos Skandināvijas, Baltijas un Austrumeiropas stārtapus, kas veido IT produktu vai pakalpojumu (mobilās lietotnes, e-komercijas platformas, sociālos tīklus u.c.), un sniegs bezmaksas apmācības biznesa attīstībā un pičošanā. Akadēmijas noslēgumā mentori izvēlēsies 5 komandas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, dodot tām iespēju prezentēt savu ideju stārtapu konferencē Silicon Valley Comes to the Baltics, kas dienu vēlāk, 7.novembrī, pulcēs vairāk nekā 650 Baltijas tehnoloģiju vides uzņēmējus un investorus.

TechHub Riga akadēmija notiks jau ceturto reizi, un kā norāda Mārtiņš Bērziņš, Monea vadītājs un Rietumu FinTech Challenge by TechHub Academy dalībnieks, akadēmijas spēcīgākās puses ir tās prasme piesaistīt ‘dažāda spektra profesionāļu dalību, kas ir perfekti, lai īsā laikā varētu testēst savas hipotēzes un dzirdēt atsauksmes par pašu izdomātiem produktiem vai pakalpojumiem.’ Šoreiz starp mentoriem ir tādi uzņēmējdarbības eksperti kā Šons Persivals, ‘500 startups’ partneris un Oslo inkubatora vadītājs, Jevgēņijs Djugajevs, Rietumu bankas valdes loceklis, un citi.

Mazie uzņēmēji šogad turpina mīt gan tradicionālā biznesa taku un attīsta kafejnīcu, nelielas ražošanas un dzīvesstila biznesu, gan arvien dziļāk brien startup džungļos

2015. gadā dibināti nedaudz vairāk par 13 tūkstošiem uzņēmumu, liecina Lursoft dati. Šogad daudz tika diskutēts par mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām, bet vismaz nākamgad tās nesekos, savukārt 2017. gads gan varētu būt pagrieziena punkts.

Sekojot jauno uzņēmēju gaitām DB lappusēs, secināms, ka šogad arvien lielāku aktivitāti izrāda t.s. startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumi ar globālu skatījumu – Edurio piedāvā izglītības kvalitātes vadības rīku, ZoomCharts veido interaktīvu datu vizualizācijas programmatūras izstrādes komplektu, Cheeks Up strādā pie spēles, kas domāta bērniem un pieaugušajiem rehabilitācijas procesā, trenējot sejas, runas un rīšanas muskulatūru, mobilā lietotne AstroSecret piedāvā kalendāru sievietēm, kas aprēķina labvēlīgākās dienas bērna ieņemšanai, izmantojot astroloģijas metodi, mobilā lietotne Monea ļauj pārskaitīt naudu jebkuram cilvēkam no viedtālruņa numuru grāmatas, scn.lv piedāvā sludinājumu monitoringa rīku, bet Tactile Eyesight komanda neredzīgo bērnu izglītošanai iecerējusi sagatavot digitālos maketus taktilajām grāmatām, kuru failus var nosūtīt uz jebkuru vietu pasaulē un izdrukāt 3D printerī. Arī vietējam tirgum domāti projekti attīsta savu biznesu internetā, piemēram, StartupArt izveidojis platformu, kur iegādāties jauno mākslinieku darbus, bet svaigi.lv ir vietne, kur satikties pircējiem un zemniekiem. Daudzi uzņēmumi piesaistījuši investīcijas turpmākai attīstībai no riska kapitāla fondiem un biznesa eņģeļiem.

Startup konferences TechChill Baltics ietvaros daudzsološākā startup titulu un galveno balvu no konferences stratēģiskā partnera Lattelecom izcīnījis finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Nordigen no Latvijas, kas palīdz aizdevējiem automatizēt kredītņēmēju bankas izrakstu analīzi.

Skatītāju simpātiju balvu publiskā balsojumā ieguvusi velosipēdu aizsardzības risinājumu startup Bike-ID komanda no Vācijas.

Dalībai TechChill Baltics piču cīņā jeb Pitch Battle tika saņemti vairāk nekā 50 komandu pieteikumi no 10 valstīm, to skaitā ASV, Vācijas, Lielbritānijas un Skandināvijas. 10 žūrijas vērtējumā labākās komandas piedalījās TechHub Riga Academy vienas dienas mentoru apmācībās, saņemot starptautisku mentoru konsultācijas biznesa stratēģijā, attīstībā un prezentācijas prasmē. Apmācību noslēgumā pieci daudzsološākie uzņēmumi ieguva iespēju prezentēt savu ideju 500 cilvēku auditorijai konferencē TechChill Baltics, cīnoties par labākās idejas titulu, kā arī potenciālo klientu, investoru un starptautisku mediju uzmanību. Vēsturiski uzvara Pitch Battle uzņēmumiem ir pirmais solis uz plašākiem panākumiem - starp tās laureātiem ir tādi stārtapi kā infogr.am, Bliu Bliu, TrackDuck un Edurio, kas kopumā ir piesaistījuši vairāk nekā EUR 2,5 miljonu sava produkta tālākai izstrādei.

Viena no lielākajām tehnoloģiju jaunuzņēmumu jeb startup kļūdām ir nekonsultēšanās ar gudriem cilvēkiem, kam ir pieredze nozarē un biznesā

«Nedrīkst baidīties stāstīt citiem par savām idejām, jo realizācija ir 99% no startup veiksmes – jautājums, vai spēsi savu ieceri realizēt. Tikai no tā ir atkarīgi potenciālie panākumi. Parunā ar citiem uzņēmējiem – ietaupīsi gan laiku, gan naudu,» iesaka Niks Ustinovs, tulkošanas platformas lokali.se dibinātājs.

Vērtējot startup situāciju Latvijā, N. Ustinovs priecājas par to, kā attīstās nozare – viņš īpaši izceļ infogr.am un Monea. Ik pa laikam pie Nika nāk konsultēties jaunie uzņēmēji. Daži vēlas uztaisīt kaut ko, ko kāds jau sen veiksmīgi realizējis. «Man ir sajūta, ka daži cilvēki nemāk lietot Google meklētāju. Nekādā gadījumā nevajag taisīt to, kas jau ir – tas nestrādās. Darīt to pašu, ko kāds jau dara, var tikai tad, ja esi pilnīgi pārliecināts, ka piedāvā kaut ko atšķirīgu. Sīkumi, mazās lietas produktā padara to unikālu. Tas ir līdzīgi kā ar ziņapmaiņas rīku Slack. Pirms diviem gadiem visi sēdējām Skype, bet tagad daudzi lieto Slack. Vēl citiem ir kosmiskas idejas, kam es neticu un cenšos atrunāt no liekas naudas un nervu tērēšanas,» viņš teic. Uzņēmējs uzskata, ka, lai startup būtu veiksmīgs, uzņēmējiem jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē – uzmanīgi jālasa TechCrunch un citi nozares mediji.

Pārsvarā visiem tradicionālo komercbanku piedāvātajiem pakalpojumiem, sākot no vērtspapīru pārvaldes līdz pat ikdienas starppersonu norēķiniem, ir pieejami alternatīvi pakalpojumu sniedzēji, informē AS BigBank.

Visspilgtāk ir redzami un visvairāk ir izmantojami alternatīvi risinājumi apdrošināšanas, kreditēšanas, noguldījumu, kapitāla piesaistes, tirgus nodrošināšanas un arī investīciju un maksājumu jomās.

Skaidrs, ka pārmaiņas finanšu jomā veicina tehnoloģiju attīstība, kas noved pie bezskaidras naudas pieauguma apgrozījumā. Latvijā 2015.gadā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits. Tas pilnībā saskan arī ar pasaules kopējo tendenci, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Patērētāji, izvēloties elektroniski pārvaldīt savas finanses, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātas maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā sastāda jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma.

Pagājušajā nedēļā Rietumu Bankas un TechHub Riga sadarbības ietvaros notika otrā diskusija – tikšanās kluba formātā, informē Rietumu bankas pārstāvji.

Tās laikā tika uzsvērta likumdošanas būtiskā loma fintech jomas turpmākajai attīstībai Latvijā. Diskusijā šim jautājumam uzmanību pievērsa Finanšu ministrijas Finanšu sektora vadības nodaļas vadītāja vietniece Dina Buce. Viņa pastāstīja, ka šobrīd tiek veidota likumdošanas bāze, kas atbilstu tiem platformu veidiem, kādi jau darbojas un tuvākajā nākotnē darbosies Latvijā, jo Eiropas Savienības līmenī vienots platformu darbības regulējums pagaidām nepastāv.

«Mēs uzmanīgi izvērtējam šīs nozares jaunos produktus; Latvijā visizplatītākais ir kopīgo aizņēmumu platformu (lending based crowdfunding) modelis, ar to operē jaunās platformas, piemēram, arī labi zināmā TWINO un Mintos. Latvijā cenšamies likumdošanas prasības adaptēt tā, lai tās atbilstu šā brīža inovācijām. Mēs saskatām fintech nozares lielo potenciālu,» diskusijā atzina Finanšu ministrijas pārstāve.

Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā finanšu tehnoloģijas ir pievilcīga joma, kur ieviest nozīmīgus jauninājumus; pēdējā gada laikā te turpinājuši attīstīties esošie uzņēmumi, kā arī radušies vairāki jauni projekti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Visstraujākie attīstības tempi finanšu tehnoloģiju jomā šobrīd Latvijā vērojami tieši savstarpējās kreditēšanas platformu nozarē. Divu vietējo savstarpējo aizdevuma platformu – Twino un Mintos – rezultāti jau šobrīd ir vērā ņemami Eiropas līmenī. Tagad var apgalvot, ka Latvija šogad kļūs par otro lielāko valsti Eiropā uzreiz aiz Lielbritānijas, vērtējot pēc finansēto kredītu apmēra caur savstarpējās kreditēšanas platformām,» saka Jevgeņijs Kazaņins, savstarpējo aizdevumu platformas Twino vadītājs. Banku izrakstu apstrādes automatizācijas risinājuma izstrādātāja Nordigen līdzīpašnieks Rolands Mesters piekrīt tam, ka pirmais finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vilnis sākās ar aizdevēju platformām. Lielākā inovācija bija saistīta tieši ar savstarpējo aizdevumu platformām, piemēram Mintos, Twino. «Latvijā ir ļoti daudz labu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu piemēru, un ar katru gadu to ir arvien vairāk. Domāju, ka nākamais vilnis būs datu analītikā un mākslīgā intelekta risinājumos – šobrīd tur darbojamies mēs un Toneboard, bet redzam, ka ir vairāki mazi projekti, kas plāno izmantot mākslīgo intelektu datu analītikā. Paralēli šim milzīga niša ir drošība, kur inovatīvākais startup ir Notakey,» vērtē R. Mesters. J. Kazaņins izceļ arī divus vietējos spēlētājus maksājumu jomā – Swipe un Monea. Viņa skatījumā inovācijas maksājumu apstrādē ir svarīgs virziens finanšu tehnoloģiju jomā un cer, ka arī turpmāk šajā nozarē Latvijā parādīsies arvien vairāk jaunu spēlētāju. «Līdzīgi kā savstarpējā kreditēšanā, arī maksājumu jomā Latvijā ir pieejams pietiekami daudz augstas raudzes speciālistu, kas ir lielisks priekšnosacījums, lai radītu Eiropas līmenī konkurētspējīgus uzņēmumus,» uzskata J. Kazaņins.