#Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Uzņēmējs Gatis Kokins zina uzņēmējus, kuri esot sūdzējušies Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par to, ka viņu konkurenti maksā «aplokšņu algas». VID savā atbildē norādījis, ka vajadzīgi pierādījumi, lai situāciju varētu mainīt, un ieteicis izmantot privātdetektīvu pakalpojumus: «Mēs jautājām, kā lai mēs iegūstam tos aplokšņu algu pierādījumus. Tas ieteikums no ierēdņiem bija tāds: «Nu bet ir arī privātdetektīvi!»

To viņš stāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Kokins skaidroja, ka zina vairākus uzņēmējus, kuri jau vairākus gadus VID sūdzējušies par negodīgu konkurenci, tomēr nav sagaidījuši adekvātu atbildes reakciju. «Viņi katru gadu uz piecām lapām argumentēti uzraksta vēstuli VID: «Redziet, šeit ir tāda situācija, kurā mums ir ļoti grūti strādāt, jo daļa mūsu konkurentu maksā nodokļus un daļa nemaksā.» Tālāk seko likumā noteiktajā kārtībā pieklājīga vēstule, kurā teikts – Paldies,» raidījumā apgalvoja Kokins.

Viņš pauda, ka šādas sūdzības tiek sūtītas jau kādus trīs gadus, tomēr pirmajā gadā VID reakcija esot bijusi pat komiska. «Tajā sarunā tika norādīts, ka nav pierādījumu, ka tā aplokšņu alga ir iegūta, un, ja mēs atnestu pierādījumus par to aplokšņu algu izmaksu, tad varētu kaut ko darīt,» sacīja Kokins. VID arī ieteicis, kā šādus pierādījumus varētu iegūt: «Tas ieteikums no ierēdņiem bija tāds: «Nu bet ir arī privātdetektīvi! Iesūtiet privātdetektīvu, lai viņš piesakās darbā, ar slēpto kameru nofilmē, un tad šo materiālu mēs jau varēsim izmantot tālāk procesā un darbību veikšanā.»

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis šodien ticies ar AS Latvijas Krājbanka bijušā īpašnieka Vladimira Antonova tēvu - Krievijas baņķieri Aleksandru Antonovu, pārrunājot iespējas atgūt Krājbankas aktīvus Krievijā un citās NVS valstīs.

"Sarunas bija par to Krājbankas aktīvu atgūšanu, kuri patlaban ir ieķīlāti Krievijā un citās NVS valstīs. Runājām, kā nodrošināt, lai šie aktīvi nepazūd un tiek atgriezti bankā," skaidroja Brazovskis.

Tāpat tikšanās laikā ir runāts arī par Latvijas aviosabiedrības airBaltic finansēšanas modeli un to, kādā veidā atgūt airBaltic kreditēšanā ieguldītos Krājbankas līdzekļus, sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kontakti ar A.Antonovu tiks turpināti, Brazovskis sacīja, ka viņam ir iespēja jebkurā laikā baņķierim piezvanīt vai sazināties elektroniski un noskaidrot nepieciešamos jautājumus.

«Mums neder izaugsme 3% apmērā! Tad mēs turpinām kulties uz vietas,» uzsver ekonomists Gatis Kokins.

«Kaut kāds darba ražīguma pieaugums ir, kaut kāds darba algas pieaugums ir - rupji rēķinot, par 1,5% pērn -, to gan noēd inflācija (pat tik neliela kā Latvijā), rezultātā daudzi cilvēki saka, ka kopš 2007. gada kļūst tikai sliktāk. Mūsu vienīgā iespēja ir straujāka izaugsme,» viņš skaidro intervijā laikrakstam Diena.

Lattelecom padomes locekļu skaita samazināšana - no 11 uz septiņiem - uzņēmuma padomes darbu uzlabos – darbs padomē kļūs intensīvāks, atzina Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka «treknajos gados» bijusi tendence valsts uzņēmumos taisīt lielas padomes un tādā veidā iegūt politisku uzraudzību. Krīzes laikā parādījusies otra galējība – padomes tika likvidētas. G. Kokins atzina, ka Lattelecom padomi tas nav skāris, jo kompānija ir kopuzņēmums ar skandināvu TeliaSonera.

G. Kokins atzina, ka Lattelecom padome 11 cilvēku apmērā ir liela, tāpēc, izanalizējot padomes locekļu noslodzi un pienākumus, radies secinājums, ka septiņi ir optimāls skaitlis. Lattelecom padomes priekšsēdētājs arī norādīja, ka bijušas diskusija par to, ka padomes locekļu skaitu varētu samazināt līdz pieciem cilvēkiem, taču kompromiss bijis septiņi cilvēki.

«Motokrātiskās domāšanas sekas – visur gribam piebraukt ar mašīnu. Tas, kas mums šķiet pašsaprotami – pilsētas centrā turēt savu auto teju vai zem dzīvokļa logiem -, patiesībā ir ekskluzīva lieta, es teiktu, izlepis dzīvesveids,» intervijā laikrakstam Diena atzīst arhitekts Toms Kokins.

«Ja paskatāmies citas pilsētas, redzam, ka tur tiek darīts viss iespējamais, lai mašīnas dabūtu ārā no centra, - paaugstināta maksa par stāvvietām, laba auto novietošanas infrastruktūra transporta maršrutu galapunktos u.c.,» stāsta T. Kokins.

Arhitekts uzskata, ka Latvijā un arī citur trūkst apziņas par to, ka iela nav domāta tikai transportam, nokļūšanai no punkta A uz punktu B. «Mēs redzam sekas domāšanas veidam XX gadsimta garumā, kas ielas uztvēra kā kanalizācijas sistēmu, pa kuru maksimāli ātri jānovirza transports. Iela ir dzīves telpa, kurā mēs veidojam un uzturam attiecības ,kas neveidojas, ja ir šis auto akcents,» pārliecināts T. Kokins.

Lattelecom nevajadzētu apvienot ar Latvijas mobilo telefonu (LMT), ja LMT samazinātu izmaksas un akcionāri tam nedaudz iedotu kapitālu, bet Lattelecom varētu dzīvot, ja tam būtu kāds mobilo sakaru bizness.

Tā, jautāts par alternatīviem situācijas risinājumiem šobrīd ministrijām izskatīšanā iesniegtajam Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja izstrādātajam un virzītajam plānam par Lattelecom un LMT apvienošanu, Db.lv atzina Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

«Ja mums vai nu akcionāri ļautu piedalīties izsolēs, kas līdz šim mums nav ticis ļauts, vai ļautu nopirkt Biti, ko drīzāk neļaus Konkurences padome, tad, visdrīzāk, mēs varētu iztikt bez LMT,» viņš atklāja. Pēc Lattelecom padomes priekšsēdētāja teiktā, Lattelecom ar LMT gribējis panākt kopīgu sinerģiju, neapvienojoties, tomēr LMT neesot gribējis sadarboties.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Ēdienu piegādes uzņēmuma Foodout.lv apgrozījums šogad ir divkāršojies un līdz gada beigām uzņēmums plāno sasniegt 2,19 milj. eiro apgrozījumu, informē Foodout.lv valdes priekšsēdētājs Lauris Kokins.

«Tā ir straujākā izaugsme starp «Foodout Group» uzņēmumiem Baltijas valstīs,» viņš piebilst.

Foodout.lv operatīvā informācija liecina, ka decembrī par 24% audzis korporatīvo pasūtījumus skaits. Katrs 12. pasūtījums tiek veikts korporatīvajiem klientiem. Interesanti, ka pasūtījumi tiek veikti ne tikai uz ofisiem, bet arī uz dažādām izklaides vietām. Foodout.lv apkopotā informācija norāda, ka šogad populāri aizvadīto gadu un gaidāmos svētkus atzīmēt ar kopīgu svētku maltīti, kas veido ap 75% no korporatīvo pasūtījumu kopapjoma, 18% tiek veiktas konditorejas izstrādājumu piegādes, savukārt 7% veido dažādu ēdienu pasūtījumi.

«Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad vērojam korporatīvo pasūtījumu pieaugumu, balstoties uz sezonalitāti – pasūtījumu skaits pieaug svētku laikā, proti, Ziemassvētkos, Lieldienās, Līgo svētkos, kad darbinieki kopīgi darbā atzīmē šos svētkus,» skaidro L. Kokins.

Latvijas finanšu nozares koncerna AS DelfinGroup akcionāru sapulcē par jaunajiem padomes locekļiem apstiprināti Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs.

Tāpat darbu padomē piecus gadus turpinās padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

"Šogad plānojam veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā, kas ir rets notikums ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka uzņēmuma pārvaldības komandā ir papildinājums ar izciliem dažādu nozaru ekspertiem, kas palīdzēs nodrošināt DelfinGroup pārvaldības atbilstību augstākajiem korporatīvajiem standartiem ilgtermiņā. Mūsu nākotnes mērķis ir ne vien nostiprināt savas vadošās pozīcijas savā nozarē, bet arī kļūt par daudz sīvāku konkurentu tradicionālajām bankām patēriņa kreditēšanas segmentā," teic AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Agris Evertovskis.

«Publiski paustos Gata Kokina izteikumus diemžēl nevaram komentēt, jo netiek norādīti fakti, pēc kuriem varētu noskaidrot konkrēto situāciju. Jebkurā gadījumā šādas darba metodes Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbā netiek izmantotas un šādi izteikumi no VID amatpersonu puses nav ne pieņemami, ne pieļaujami,» biznesa portālam db.lv sacīja VID ģenerāldirektores konsultante komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Aļona Zandere.

Jāatgādina, ka uzņēmējs Gatis Kokins RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs» sacīja, ka zinot uzņēmējus, kuri esot sūdzējušies VID par to, ka viņu konkurenti maksā «aplokšņu algas». VID savā atbildē esot norādījis, ka vajadzīgi pierādījumi, lai situāciju varētu mainīt, un ieteicis izmantot privātdetektīvu pakalpojumus: «Mēs jautājām, kā lai mēs iegūstam tos aplokšņu algu pierādījumus. Tas ieteikums no ierēdņiem bija tāds: «Nu bet ir arī privātdetektīvi!»

«Ja tiešām šāda situācija ir bijusi, aicinām personu, kura ar to saskārusies, personīgi vērsties pie VID vadības rakstiski vai klātienē un sniegt visus tās rīcībā esošos faktus par notikušo. Tikai saņemot atbilstošu informāciju, ir iespējams izvērtēt iespējamos amatpersonas pārkāpumus un gadījumā, ja tie apstiprinās, piemērot tam normatīvajos aktos paredzētās sankcijas,» sacīja A. Zandere.

Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup vadības komandu stiprinās nozarē pieredzējušais Edgars Kokins, kurš uzņēmumam pievienojas kā ieņēmumu direktors.

Turpmāk viņš vadīs uzņēmuma procesus, kas saistīti ar produktu un pakalpojumu pārdošanu, efektivitātes palielināšanu, filiāļu tīkla pilnveidošanu, starptautisko paplašināšanos, kā arī piedalīsies DelfinGroup stratēģiskās attīstības veidošanā. Savukārt, līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle un komercdirektore Sanita Pudnika no 28. jūnija savu amatu atstās.

E. Kokina pievienošanos vadības komandai komentē DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš: "Man ir prieks vadīt uzņēmumu, kurš apvieno tik daudz ambiciozu profesionāļu. DelfinGroup savā pastāvēšanas laikā ir izgājis cauri lielai transformācijai – no neliela lombarda ar dažām filiālēm līdz biržā kotētam uzņēmumam ar teju 10 000 akcionāriem un aptuveni 60 000 aktīviem klientiem. Pagājušā gada beigās mēs paplašinājām savu darbību, uzsākot pakalpojumu sniegšanu Lietuvas tirgū. Lai veiksmīgi turpinātu paplašināšanos, mēs mērķtiecīgi papildinām uzņēmuma vadības komandu ar spēcīgiem nozares profesionāļiem. Edgara Kokina pievienošanās mūsu komandai ir liels ieguvums gan DelfinGroup, gan arī akcionāriem. Ticu, ka viņa pieredze un zināšanas ļaus vēl veiksmīgāk sasniegt mūsu ambiciozos biznesa attīstības mērķus.”

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

«Jebkurš analītiķis zina: ja Vācijā ekonomikā parādās kādas grūtības, tad pēc kāda laika tās skar arī Vācijas bankas. Savukārt Latvijā ekonomika sarūk par 25%, bet mums tiek stāstīts, ka banku situācija ir izcila. Tā ir nepatiesība,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ekonomists Gatis Kokins.

«Francijā bankas brūk, Austrijā brūk, tikai mums viss ir kārtībā... Manuprāt, stāstīt šo nepatiesību ir bezjēdzīgi - pareizāk ir pateikt, ka bankas ir cietušas lielus zaudējumus un ir jāpalielina kapitāls. Jā, es sapratu uzraugu līdzšinējo nostāju - lieki netracināt publiku.

Skaidrs arī, ka diez vai katru nepatīkamu atklājumu, ko FKTK ieraudzījis kādā bankā, ir jāsteidz publicēt avīzē. Bet patiesība ir kaut kur pa vidu, jo mēs galu galā redzam, ka, ja mēs negribam it kā celt paniku, bet kaut kādas būtiskas lietas noklusējam, tad tas augonis izaug tiktāl, ka sprāgstot notašķī visu. Ir jāskatās uz manis jau pieminētajām un citām valstīm, kur, jā, tiek atzīta situācijas nopietnība, tomēr problēmas tiek risinātas,» sacījis ekonomists.

Tiešsaistes rezervācijas platformā An-host radīta, lai viesnīcu darbinieki klientiem varētu rezervēt galdiņu restorānā, saņemot par to komisijas maksu

Tieši viesnīcu uzņemšanas darbinieki ir tie, kam tūristi lielākoties vaicā, kur aiziet paēst. Jebkuram labam viesnīcas darbiniekam ir jāreklamē savs restorāns, tomēr liela daļa klientu vēlas izmēģināt arī citus restorānus un hoteļa personālam lūdz ieteikumu. Parasti par to, ka viesnīcas darbinieki apmeklētāju aizsūta uz kādu konkrētu restorānu, tiek atlīdzināts. Lai šo jomu sakārtotu un sistematizētu un lai viesnīcas varētu kontrolēt, uz kurieni aizsūtīti viņu klienti, Jānis Riežnieks ir izveidojis tiešsaistes rezervācijas platformu sistēmu An-host, kur satiekas viesnīcas un restorāni.

Iesaka piemērotāko

Šonedēļ mācību iestādēs sāk darboties programmas Skolas auglis jaunā sezona. Skolēni trīs dienas nedēļā bez maksas saņems kādu augli vai dārzeni. Zemnieki norāda, ka faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis, trešdien vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jau vairākus gadus programmā Skolas auglis iesaistījušies Durbes novada dārzkopji Rihards un Dagmāra Kokini. Viņu audzētos ābolus un bumbierus skolās slavē, un saimnieki iepriekš ar šo iespēju bija diezgan apmierināti.

«Tur nav kārtības ar likumdošanu,» secina R. Kokins, kurš darba mūžu aizvadījis tieslietu sistēmā. ES programmai doto naudu administrē Lauku atbalsta dienests (LAD), un tā esot domāta lauku ražotāju atbalstam. Taču faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis. «Ne viņš sēj, ne pļauj, bet piegādā skolai.» No zemniekiem šie pārpircēji cenšoties iegādāties preci pēc iespējas lētāk, piemēram, solot 30–40 centus par kilogramu. Bet no ES viņi saņemot 1,10 eiro par piegādāto kilogramu.