«Bankas ir tāds bizness, kur likvidācija un bankrots ir ārkārtas parādība. Ja bankrots ir veselīga parādība, varbūt kurpju tirdzniecības uzņēmumiem, bankām tomēr ne,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis bijušais baņķieris Gatis Kokins.
«Redzam arī pasaulē, ja bankas nonāk grūtībās, tad caur apvienošanos vai sanāciju banku darbība parasti tiek turpināta,» viņš norādījis.
«Viennozīmīgi arī Krājbankas gadījumā sanācija ir labs risinājums priekš kreditoriem. Šī sanācija jebkurā gadījumā ir divu personu grupu interesēs. Pirmkārt, to kreditoru vai noguldītāju interesēs, kuru ekspozīcija bankā ir bijusi lielāka nekā 70 tūkstoši latu, jo tā ir cerība atgūt vairāk naudas nekā likvidācijas gadījumā. Otrkārt, tā ir iespēja ienākt jauniem spēlētājiem banku jomā. Jo skaidrs, ka sākt banku no nulles ir ļoti ilgstošs un dārgs process. Iespēja nopirkt tādu banku kā Krājbanka, kurai ir 90 gadu vēsture, ir labs risinājums. Ja vien neizrādās, ka nauda, kas jāinvestē šādas bankas glābšanai, nav nesamērīgi liela,» skaidrojis banku speciālists.
Jautāts, kā vērtē to, ka par Krājbankas sanācijas variantiem vai bankrota procedūru lems tie paši cilvēki FKTK, kas nogulēja Krājbankas problēmas, Kokins sacījis: «Jūs domājat Jāni Brazovski? Jā, viņi varbūt nogulēja, bet viņus nevar vainot visā notikušajā, jo principā iemesli, kāpēc tika apturēta Krājbankas darbība, bija pavisam objektīvi, kurus, cik man zināms, neviens neapšauba. Vai to varēja zināt agrāk? Protams, regulatoram bija pieejams pietiekami daudz informācijas, no kuras varēja izdarīt secinājumus par Krājbanku. Kāpēc secinājumi no regulatora puses netika izdarīti - to man grūti teikt. Bankas sanācija ir jāapstiprina FKTK, un FKTK tagad ir jauns vadītājs. Cik man zināms, maksātnespējas administratora KPMG Baltics lēmumu savukārt vērtēs cits starptautisks auditors PricewaterhouseCoopers, un tas ir pietiekami caurredzams veids, kā pieņemt lēmumu. KPMG ir atbildīga starptautiska firma, kura nevar iesniegt nepamatotu vai nejēdzīgu plānu. Ja KPMG nāks ar sanācijas priekšlikumu, jādomā, ka tas būs pietiekami izsvērts un pamatots. Galvenā problēma ir, vai ir pietiekami spēcīgs investors, kas var sanāciju uzņemties. Tas ir lielāks risks nekā tas, ka KPMG vai FKTK pieņem kādu nepareizu lēmumu. Ja es būtu viņu vietā, jebkurā gadījumā uzskatītu, ka priekšroka būtu dodama sanācijas plānam - lēmums likvidēt nāktu tikai tad, ja ir skaidrs, ka neizpildās galvenie sanācijas priekšnoteikumi.»