Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe paziņoja, ka plāno doties skolotāju protesta gājienam, taču viņa arī uzsvēra, ka streiku nepārdzīvos. "Streiku es nepārdzīvošu, to es jums uzreiz pasaku, jo no tā pirmie cietēji būs bērni un izglītības kvalitāte," intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda T. Koķe.

"Ja algas samazinās visiem publiskā sektorā strādājošajiem, tad arī skolotāji ir gatavi demonstrēt sapratni. Bet skolotāji nevar būt vienīgie, uz kā rēķina nodrošināsim valsts maksātspēju. Izglītības politika ne Latvijā, ne Eiropā nav vainojama pie šodienas finanšu krīzes, tāpēc izglītība nevar būt vienīgais avots, no kura smelties, lai izietu no krīzes. Tas ir pilnīgi skaidrs," sacīja T. Koķe.

Atgādināsim, ka šodien vairāki tūkstoši skolotāju un izglītības darbinieku dosies protesta gājienā pa Rīgas ielām, lai paustu neapmierinātību ar finansējuma samazinājumu nozarē.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

25. novembrī Ženēvā notikušajā UNESCO Starptautiskā izglītības biroja (SIB) padomes sēdē izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe apstiprināta par pasaules izglītības dzīves nozīmīgākā un svarīgākā notikuma – Starptautiskās izglītības konferences 48. sesijas Iekļaujošā izglītība: nākotnes ceļš (Inclusive Education: the Way of the Future) viceprezidenti.

Ministre atzīst, ka tas ir īpašs gods un atzinība Latvijai un apliecinājums mūsu valsts paveiktajam iekļaujošajā izglītībā gan nacionālā līmenī, gan starptautiski, īpaši – UNESCO kontekstā. T.Koķe uzsver, ka šī konferences sesija veltīta vienai no mūsdienu izglītības aktualitātēm – iekļaujošajai izglītībai, tā sniegs būtisku ieguldījumu iekļaujošās izglītības un ar to saistīto jautājumu aktivizēšanai pasaulē.

Pēcpusdienā, atsaucoties UNESCO aicinājumam, T. Koķe konferencē uzstāsies ar runu Iekļaujošā izglītība – standartizācija vs. individualizācija (Inclusive education – standardization versus individualization), pievēršoties iekļaujošās izglītības attīstībai un galvenajiem izaicinājumiem, kā arī – raksturojot Latvijas paveikto gan nacionālajā līmenī, gan starptautiski.

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības eksportspēju un starptautiskās sadarbības iespējas, no rītdienas, 24.maija līdz 26.maijam, piedaloties izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, Latvijas augstskolu un augstākās izglītības pārstāvjiem, Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notiks Azerbaidžānas – Latvijas izglītības forums, informēja izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.

Pasākumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Latvijas vēstniecība Azerbaidžānā un Ārlietu ministrija sadarbībā ar vairākām Latvijas augstskolām un Azerbaidžānas pusi.

Šajā forumā abas valstis tiks pārstāvētas augstākajā līmenī – tajā piedalīsies gan abi ministri – T.Koķe un Misirs Mardanovs, gan Latvijas augstskolu, Latvijas Rektoru padomes un Akadēmiskās informācijas centra vadība, kā arī Azerbaidžānas augstskolu vadītāji un Izglītības ministrijas amatpersonas.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe uzsvērusi, ka viens no IZM mērķiem ir eksportspējas paaugstināšana augstākajā izglītībā un zinātnē, un Azerbaidžānas – Latvijas izglītības forums ir konkrēts pasākums šī mērķa sasniegšanai. Latvijai, kā Boloņas procesa jeb Eiropas augstākās izglītības telpas dalībvalstij, esot labas izredzes stiprināt savu augstāko izglītību kā tiltu starp austrumiem un rietumiem, kā arī – kopumā palielināt citu valstu interesi par mūsu augstākās izglītības iespējām.

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Tagad viens Latvijas skolotājs strādā vidēji ar sešiem skolēniem, bet jaunajā mācību gadā šī proporcija tiks mainīta — novados būs jābūt astoņiem skolēniem uz vienu skolotāju, lielajās pilsētās — desmit, ziņo Diena.

Tas nozīmē ievērojami apcirpt pedagoģisko likmju skaitu, kas savukārt nozīmē, ka rudenī darbu zaudēs pat 10—11 tūkstoši skolotāju, tomēr tiem, kas paliks, atalgojums par vienu likmi arī gada pēdējos mēnešos nenokritīs līdz minimālās algas slieksnim, bet sasniegs 250 latu. Tas nozīmē, ka skolotājiem jārēķinās teju ar 30% mazāku atalgojumu par vienu likmi. Paturot visus skolotājus, algas būtu jāsamazina par 53%.

29,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka izglītības kvalitāte Latvijā kopumā pēdējo gadu laikā ir pasliktinājusies, 21% uzskata, ka ir vērojama uzlabošanās, savukārt lielākā daļa - 38,8% uzskata, ka nav vērojama ne uzlabošanās, ne pasliktināšanās, liecina Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.

Pētījums veikts no 2019. gada oktobra sākuma līdz 2019. gada novembrim un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 respondenti no visas Latvijas.

Salīdzinot to respondentu atbildes, kuru ģimenē ir bērni un jaunieši, kas iegūst izglītību, un to, kuru ģimenēs nav bērnu vai jaunieši, kas iegūst izglītību, secināts, ka ģimenēs ar bērniem, kas mācās, 23,8% novērojuši izglītības kvalitātes uzlabošanos, bet 33,8% - pasliktināšanos. Ģimenēs bez bērniem, kuri mācās, 18,9% novērojuši izglītības kvalitātes uzlabošanos, bet 26,8% - pasliktināšanos.

Respondentu atbildes atšķiras arī gadījumos, kad sarunvaloda ģimenē ir krievu vai latviešu. Ģimenēs, kur sarunvaloda ir krievu, 15% norādījuši, ka vērojama izglītības kvalitātes uzlabošanās, bet 44% - pasliktināšanās. Ģimenēs, kur sarunvaloda ir latviešu, 25% norādījuši, ka vērojama izglītības kvalitātes uzlabošanās, bet 22% - pasliktināšanās.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) neatlaidīgi centusies pārliecināt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, ka atrakciju parks ir cilvēku dzīves kvalitātes rādītājs, tādēļ tam ir jāpiešķir galvojums, šodien, 30.maijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas Avīze raksta, ka Latvijas Olimpiskā komiteja lūdza valsts galvojumu jau iesāktajām sporta būvēm, kā arī Mežaparka un Lielupes sporta centru būvniecībai, ūdens atrakciju parkam Ventspils sporta centrā un Siguldas bobsleja un kamaniņu trases attīstībai. Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše uzskata, ka jāpabeidz tikai tās būves, kur ir sākta celtniecība, nevis tās, kur veikta tehniskā projektēšana un celtniecība nav sākta. Bet izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) stingri pastāvējusi uz to, ka Ventspilī jāpabeidz atrakciju parks un arī Lielupē un Mežaparkā ir jāturpina darbi, kaut tur ir izstrādāts tikai tehniskais projekts.

Ministri izmanto katru iespēju, lai dotos komandējumos un teiktu runas, tāpēc Ministru Kabineta sēdes ir pustukšas, novērojusi Latvijas Avīze.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis parasti savā prombūtnes laikā varas grožus nodod savas partijas biedram finanšu ministram Einaram Repšem, bet aizvadītajā šīsnedēļas sēdē pirmo reizi tie tikuši vides ministram Raimondam Vējonim (ZZS), jo Repše, tāpat kā Dombrovskis, nav Latvijā. Ministru prezidents Stokholmā ikgadējā Baltijas attīstības forumā uzstājās ar runu par ekonomisko situāciju Latvijā un Baltijas reģionā, bet finanšu ministrs kopā ar savu valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski Stambulā piedalās Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda pilnvarnieku gada sanāksmē.

Ministru kabineta komitejas sēdes laikā tukšs bijis arī ekonomikas ministra Arta Kampara krēsls, jo viņš izbraucis uz Zviedriju, lai tiktos ar Swedbank prezidentu Maiklu Volfu un aprunātos par Latvijas ekonomisko situāciju un Zviedrijas banku plāniem Latvijā. Viņa pienākumi uzticēti satiksmes ministram Kasparam Gerhardam.

Sākot no 2010. gada 1. septembra, mācības 1. klasē bērniem būs jāuzsāk jau sešu gadu vecumā, valdības ārkārtas sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un premjers Valdis Dombrovskis.

Pirmklasnieku vecuma samazināšana par vienu gadu esot viena no izglītības sistēmas strukturālajām reformām, kas ļaušot nodrošināt, ka iedzīvotāji, sasniedzot pilngadību, jau ir ieguvuši vidējo izglītību.

«Skolēnu skaits ar katru gadu samazinās un pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies par 30 %,» vēstīja T. Koķe, piebilstot, ka, iedzīvinot principu «nauda seko skolēnam», arī turpmākajos gados tiks palielināta skolnieku un skolotāju skaita proporcija, kam vajadzētu sasniegt 12 skolniekus uz vienu skolotāju.

Pagaidām «nauda seko skolēnam» līdz novadam, bet ne «līdz» konkrētai skolai, kas, pēc T. Koķes teiktā, ir optimālākais risinājums līdz brīdim, kamēr Latvijā uz katru skolotāju būs 12 skolnieki.

6. oktobrī bijusī Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe ir atstājusi savu amatu Rīgas Ekonomikas augstskolas - Stockholm School of Economics in Riga nodibinājumā, liecina informācija klientuportfelis.lv.

T. Koķe nodibinājumā darbojās no 2011. gada 9. jūnija. Lursoft pieejamajos datos ir redzams, ka T. Koķe darbojas arī biedrībā Partnerības perspektīvas jau kopš tās dibināšanas 2011. gadā.

Bijušajai ministrei atstājot savu amatu, vakar nodibinājumam pievienojies SIA Saules Gaisma Consulting īpašnieks Gundars Bērziņš.

Lursoft dati rāda, ka nodibinājums ir vienīgais īpašnieks 1993. gada dibinātajai augstākās izglītības mācību iestādei - STOCKHOLM SCHOOL OF ECONOMICS IN RIGA. Lursoft dati norāda, ka pēdējo gadu laikā augstskola strādājusi ar zaudējumiem.

Pēc olimpiskā sudraba izcīnīšanas par sporta nozari valstī atbildīgā ministre Tatjana Koķe personīgi sveica Latvijas šķēpmetēju Aināru Kovalu un viņa treneri - Latvijas sporta leģendu Valentīnu Eiduku, kura ir ieguldījusi īpašu darbu Latvijas šķēpmetēju jaunās paaudzes sagatavošanā.

Koķe atzina, ka Latvijas šķēpmetēja Aināra Kovala izcīnītā sudraba medaļa apliecina, ka Latvija ir īstena sporta valsts un mūsu sportisti un viņu treneri spējuši darīt visu, lai atbilstoši sagatavotos olimpiādei. Ministre piebilst, ka šodienas starts nodrošināja pilnīgu Latvijas dalību šajā pasaules sporta dzīves nozīmīgākajā notikumā, jo mums ir pilns olimpisko medaļu komplekts – zelta, sudraba un bronzas.

Koķe norāda, ka starti un rezultāti olimpiskajās spēlēs ir atskaites punkts ne tikai sportistiem, bet arī valsts sporta politikai kopumā, par kuras veidošanu atbildīga ir Izglītības un zinātnes ministrija. Ministre piebilst, ka Pekinā sasniegtie rezultāti ļauj secināt, ka mēs ejam pareizā virzienā, nodrošinot atbalstu gan augstu sasniegumu sportam, gan bērnu un jauniešu sportam, gan sportam ikvienam iedzīvotājam, gan atbalstot fiziskās aktivitātes un sportošanas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums DPA sadarbībā ar Latvijas Izglītības fondu (LIF) un Izglītības un zinātnes ministriju šī gada martā izsludināja stipendiju konkursu 12.klašu beidzējiem – topošajiem studentiem „Nāc un studē informācijas tehnoloģijas!”. Līdz pieteikuma izsniegšanai uz 15 viena gada stipendijām Ls 1000 vērtībā atlikusi vairs tikai nedēļa.

Šodien, 9.maijā, DPA biznesa attīstības vadītājs Aigars Jaundālders un LIF valdes priekšsēdētājs Ilgvars Forands tikās ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi, lai diskutētu par privātā sektora ieguldījumu IT izglītības un kopumā nozares attīstībā, lai sabiedrībā izglītība tiktu stiprināta kā vērtība, kā arī, lai apspriestu pirmā stipendiju projekta tālāko attīstību.

Ministre T.Koķe pauda gandarījumu par ikvienu iniciatīvu, ko izrāda uzņēmēji, lai sniegtu ieguldījumu izglītības kvalitātes un prestiža celšanā. T.Koķe atzinīgi novērtēja DPA iniciatīvu: „Šāda veida atbalsts topošajiem studentiem ir veiksmīgs Latvijas biznesa pilsoniskuma paraugs. Izglītība ir visu mūsu kopīga prioritāte, un katrs uzņēmējs, kurš atbalsta topošos un esošos studentus, izdara ieguldījumu visas valsts un sabiedrības nākotnē”.

Jo sabiedrība attīstītāka, jo kritiskāk tā izturas pret izglītības kvalitāti

Tā intervijā DB saka Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks. Informētību, kritisko domāšanu VISC direktors atzīst par vēlamām sabiedrības iezīmēm. Diemžēl medaļai ir otra puse – spiediens no sabiedrības rada nepieciešamību izglītības sistēmai demonstrēt ātrus rezultātus, piemēram, atzīmes, un samazina radošumu.

VISC vadītāja amatā G. Catlaks ir kopš šīs vasaras sākuma. Iepriekš viņa pieredzē ir darbs Sorosa fondā Latvija, vadot programmu Pārmaiņas izglītībā, un pasaules izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību konfederācijā Education International, vadot pētījumu nodaļu.

Paziņojums par iespējamo izglītības ministres amata atstāšanu nebija ne vājuma brīdis, ne klīrēšanās.

Tā šodien savu pagājušās piektdienas paziņojumu par varbūtēju izglītības ministres amata atstāšanu komentēja Tatjana Koķe (ZZS). «Mēs piekrītam, ja izglītībā samazinājums ir tikpat liels, cik citās valsts nozarēs, proti, 10%. Bet 15% un 20% noteikti ir nepieļaujami. Nevaram pieļaut, ka uz izglītības rēķina tiek glābts valsts budžets un līdz ar to tiek pārsvītrots pēdējos pāris gados panāktais skolotāju algu paaugstinājums,» tā T. Koķe, tomēr skaidri nepasakot, vai jaunās valdības sastāvā paliks arī pie esošajiem V. Dombrovska budžeta samazināšanas noteikumiem.

Db.lv jau 6.martā rakstīja, ka, uzzinot par jaunā premjera kandidāta Valda Dombrovska plāniem, mazināt budžeta izdevumus sevišķi skaudri izglītības nozarē, izglītības ministre pieļāva, ka šādā situācijā varētu arī neturpināt pildīt savu amatu. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis paziņoja, ka Koķes aiziešanas gadījumā partija jaunu izglītības ministru nevirzīs, kas izjauktu nākamā Ministru kabineta sastāvu, par ko paredzēts balsot šo ceturtdien Saeimā.

Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā.

Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.

Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

Latvija kā viena no pirmajām Eiropas valstīm parakstīs unikālu līgumu ar Ķīnu abu valstu sadarbības veicināšanai augstākajā izglītībā un pētniecībā.

Latvija ir pirmā Baltijas valsts un viena no retajām Eiropas valstīm, kam ar ĶTR būs noslēgts šāds līgums. Ķīnai šādi līgumi šobrīd ir ar 35 valstīm pasaulē, un Latvija būs 36.valsts. Dokumenta parakstīšana notiks Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizītes laikā ĶTR, abu valstu oficiālo delegāciju tikšanās ietvaros ar ĶTR viceprezidentu Xi Jin Ping.

Līguma mērķis ir attīstīt un stiprināt abu valstu sadarbību izglītības un zinātnes jomā. Līguma darbība nodrošinās, ka Ķīna un Latvija atzīst viena otras augstākās izglītības institūciju piešķirtās augstākās izglītības kvalifikācijas un grādus, veicinot gan Latvijas augstākās izglītības internacionalizāciju, gan vienkāršojot un sekmējot Latvijas un Ķīnas divpusējo sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā, dažādu kopīgu projektu īstenošanā.

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.