Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe paziņoja, ka plāno doties skolotāju protesta gājienam, taču viņa arī uzsvēra, ka streiku nepārdzīvos. "Streiku es nepārdzīvošu, to es jums uzreiz pasaku, jo no tā pirmie cietēji būs bērni un izglītības kvalitāte," intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda T. Koķe.

"Ja algas samazinās visiem publiskā sektorā strādājošajiem, tad arī skolotāji ir gatavi demonstrēt sapratni. Bet skolotāji nevar būt vienīgie, uz kā rēķina nodrošināsim valsts maksātspēju. Izglītības politika ne Latvijā, ne Eiropā nav vainojama pie šodienas finanšu krīzes, tāpēc izglītība nevar būt vienīgais avots, no kura smelties, lai izietu no krīzes. Tas ir pilnīgi skaidrs," sacīja T. Koķe.

Atgādināsim, ka šodien vairāki tūkstoši skolotāju un izglītības darbinieku dosies protesta gājienā pa Rīgas ielām, lai paustu neapmierinātību ar finansējuma samazinājumu nozarē.

Tagad viens Latvijas skolotājs strādā vidēji ar sešiem skolēniem, bet jaunajā mācību gadā šī proporcija tiks mainīta — novados būs jābūt astoņiem skolēniem uz vienu skolotāju, lielajās pilsētās — desmit, ziņo Diena.

Tas nozīmē ievērojami apcirpt pedagoģisko likmju skaitu, kas savukārt nozīmē, ka rudenī darbu zaudēs pat 10—11 tūkstoši skolotāju, tomēr tiem, kas paliks, atalgojums par vienu likmi arī gada pēdējos mēnešos nenokritīs līdz minimālās algas slieksnim, bet sasniegs 250 latu. Tas nozīmē, ka skolotājiem jārēķinās teju ar 30% mazāku atalgojumu par vienu likmi. Paturot visus skolotājus, algas būtu jāsamazina par 53%.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) neatlaidīgi centusies pārliecināt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, ka atrakciju parks ir cilvēku dzīves kvalitātes rādītājs, tādēļ tam ir jāpiešķir galvojums, šodien, 30.maijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas Avīze raksta, ka Latvijas Olimpiskā komiteja lūdza valsts galvojumu jau iesāktajām sporta būvēm, kā arī Mežaparka un Lielupes sporta centru būvniecībai, ūdens atrakciju parkam Ventspils sporta centrā un Siguldas bobsleja un kamaniņu trases attīstībai. Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše uzskata, ka jāpabeidz tikai tās būves, kur ir sākta celtniecība, nevis tās, kur veikta tehniskā projektēšana un celtniecība nav sākta. Bet izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) stingri pastāvējusi uz to, ka Ventspilī jāpabeidz atrakciju parks un arī Lielupē un Mežaparkā ir jāturpina darbi, kaut tur ir izstrādāts tikai tehniskais projekts.

Sākot no 2010. gada 1. septembra, mācības 1. klasē bērniem būs jāuzsāk jau sešu gadu vecumā, valdības ārkārtas sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un premjers Valdis Dombrovskis.

Pirmklasnieku vecuma samazināšana par vienu gadu esot viena no izglītības sistēmas strukturālajām reformām, kas ļaušot nodrošināt, ka iedzīvotāji, sasniedzot pilngadību, jau ir ieguvuši vidējo izglītību.

«Skolēnu skaits ar katru gadu samazinās un pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies par 30 %,» vēstīja T. Koķe, piebilstot, ka, iedzīvinot principu «nauda seko skolēnam», arī turpmākajos gados tiks palielināta skolnieku un skolotāju skaita proporcija, kam vajadzētu sasniegt 12 skolniekus uz vienu skolotāju.

Pagaidām «nauda seko skolēnam» līdz novadam, bet ne «līdz» konkrētai skolai, kas, pēc T. Koķes teiktā, ir optimālākais risinājums līdz brīdim, kamēr Latvijā uz katru skolotāju būs 12 skolnieki.

Ministri izmanto katru iespēju, lai dotos komandējumos un teiktu runas, tāpēc Ministru Kabineta sēdes ir pustukšas, novērojusi Latvijas Avīze.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis parasti savā prombūtnes laikā varas grožus nodod savas partijas biedram finanšu ministram Einaram Repšem, bet aizvadītajā šīsnedēļas sēdē pirmo reizi tie tikuši vides ministram Raimondam Vējonim (ZZS), jo Repše, tāpat kā Dombrovskis, nav Latvijā. Ministru prezidents Stokholmā ikgadējā Baltijas attīstības forumā uzstājās ar runu par ekonomisko situāciju Latvijā un Baltijas reģionā, bet finanšu ministrs kopā ar savu valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski Stambulā piedalās Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda pilnvarnieku gada sanāksmē.

Ministru kabineta komitejas sēdes laikā tukšs bijis arī ekonomikas ministra Arta Kampara krēsls, jo viņš izbraucis uz Zviedriju, lai tiktos ar Swedbank prezidentu Maiklu Volfu un aprunātos par Latvijas ekonomisko situāciju un Zviedrijas banku plāniem Latvijā. Viņa pienākumi uzticēti satiksmes ministram Kasparam Gerhardam.

Lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības eksportspēju un starptautiskās sadarbības iespējas, no rītdienas, 24.maija līdz 26.maijam, piedaloties izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, Latvijas augstskolu un augstākās izglītības pārstāvjiem, Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notiks Azerbaidžānas – Latvijas izglītības forums, informēja izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.

Pasākumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Latvijas vēstniecība Azerbaidžānā un Ārlietu ministrija sadarbībā ar vairākām Latvijas augstskolām un Azerbaidžānas pusi.

Šajā forumā abas valstis tiks pārstāvētas augstākajā līmenī – tajā piedalīsies gan abi ministri – T.Koķe un Misirs Mardanovs, gan Latvijas augstskolu, Latvijas Rektoru padomes un Akadēmiskās informācijas centra vadība, kā arī Azerbaidžānas augstskolu vadītāji un Izglītības ministrijas amatpersonas.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe uzsvērusi, ka viens no IZM mērķiem ir eksportspējas paaugstināšana augstākajā izglītībā un zinātnē, un Azerbaidžānas – Latvijas izglītības forums ir konkrēts pasākums šī mērķa sasniegšanai. Latvijai, kā Boloņas procesa jeb Eiropas augstākās izglītības telpas dalībvalstij, esot labas izredzes stiprināt savu augstāko izglītību kā tiltu starp austrumiem un rietumiem, kā arī – kopumā palielināt citu valstu interesi par mūsu augstākās izglītības iespējām.

6. oktobrī bijusī Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe ir atstājusi savu amatu Rīgas Ekonomikas augstskolas - Stockholm School of Economics in Riga nodibinājumā, liecina informācija klientuportfelis.lv.

T. Koķe nodibinājumā darbojās no 2011. gada 9. jūnija. Lursoft pieejamajos datos ir redzams, ka T. Koķe darbojas arī biedrībā Partnerības perspektīvas jau kopš tās dibināšanas 2011. gadā.

Bijušajai ministrei atstājot savu amatu, vakar nodibinājumam pievienojies SIA Saules Gaisma Consulting īpašnieks Gundars Bērziņš.

Lursoft dati rāda, ka nodibinājums ir vienīgais īpašnieks 1993. gada dibinātajai augstākās izglītības mācību iestādei - STOCKHOLM SCHOOL OF ECONOMICS IN RIGA. Lursoft dati norāda, ka pēdējo gadu laikā augstskola strādājusi ar zaudējumiem.

Līdz ar mierizlīgumu starp mantiniecēm un kontroles atgūšanu pār uzņēmumu a/s Olainfarm iezīmējas stabilas un mērķtiecīgas attīstības posms, vēsta laikraksts Diena.

Viens no Latvijas farmācijas nozares flagmaņiem, zāļu ražotājs a/s Olainfarm, pēdējos trīs gadus – pēc tā īpašnieka Valērija Maligina nāves – bijis ierauts ilgstošos konfliktos, skandālos un intrigās, kurās bijuši iesaistīti arī daudzi personāži ar apšaubāmu reputāciju. Pateicīgu augsni šiem konfliktiem un skandāliem lielā mērā radīja Valērija Maligina mantinieču, trīs māsu, savstarpējie strīdi un nespēja vienoties par mantojumā iegūtā uzņēmuma pārvaldību.

Taču 2021. gads – jāatzīst, ar visai spraigiem notikumiem – tomēr beidzot iezīmēja šīs skandālu un nestabilitātes epopejas beigas, un gada beigās tika sperts pēdējais solis, lai Olainfarm pēc ilgstošajiem konfliktiem beidzot iestātos miers. Kā atzīst gan īpašnieki, gan uzņēmuma jaunā vadības komanda, to savā ziņā veicinājis arī lēmums par Olainfarm akciju izslēgšanu no kontrolētā akciju tirgus, kas sekmēšot stabilitāti uzņēmumā kopumā, arī tā pārvaldībā.

Sakarā ar jaunā premjera kandidāta iecerētajām skolotāju algu samazināšanām, Tatjana Koķe apsvērusi aiziešanu no ministres amata.

To Db apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kuru pašreizējā izglītības ministre bija informējusi par saviem apsvērumiem. «Pašlaik izglītības ministrei ir uzticēta neizpildāmā misija, ko citu viņai darīt, ja ne aiziet? Mēs, protams, centīsimies līdz beigām pierādīt savu taisnību, lai gan saprotam, ka šajos apstākļos visas nozares smagi cieš,» tā A. Brigmanis. Db. lv jau rakstīja, ka viens no V. Dombrovska budžeta izdevumu samazināšanas plāniem ir skolotāju algu samazināšana par 15-20%. «Precīzu aprēķinu man nav, bet figurē skaitlis, ka skolotāji varētu saņemt par 70 latiem mazāk,» tā A. Brigmanis. Viņš arī norādīja, ja T. Koķe tiešām aizies, jaunu izglītības un zinātnes ministru ZZS nevirzīs.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe samazinājusi savā birojā strādājošo algas fondu kopumā par apmēram 35%.

Tas nozīmē, ka līdzšinējo 7100 latu vietā tas veido 4700 latus mēnesī. Kā informē ministres padomniece komunikāciju jautājumos Agnese Korbe, vienošanās starp ministri un katru birojā strādājošo par mēnešalgas samazinājumu stājas spēkā ar 1.jūliju. Savukārt līdzšinējo 6 biroja darbinieku vietā būs tikai 4 padomnieki un biroja vadītāja.

Tāpat līdzekļu taupības nolūkos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Rolands Broks atteicies no dienesta automašīnas vadītāja un šos pienākumus veic pats.

Savukārt jau šī gada 17.jūnijā T.Koķe izdevusi rīkojumu IZM valsts sekretāram Marekam Gruškevicam par samazinājumu ministrijā un tās padotības iestādēs. Tajā skaitā rīkojums nosaka nodrošināt, ka IZM strādājošajiem tiek samazināta mēnešalga par 20% vai vairāk un atbilstoši vienlīdzības principam šis noteikumus piemērojams arī tiem strādājošajiem, kas algoti no tehniskās palīdzības līdzekļiem. Tāpat šis rīkojums nosaka par 30% samazināt IZM centrālajā aparātā nodarbināto skaitu, un atbilstoši vienlīdzības principam, piemērot šo noteikumu arī tiem strādājošajiem, kas tiek algoti no tehniskās palīdzības līdzekļiem. Ministres parakstītajā 17.jūnija rīkojumā arī noteikts IZM padotības iestādēs samazināt mēnešalgu un strādājošo skaitu, lai sasniegtu 20% vai lielāku ietaupījumu atlīdzības izmaksai.

Latvijas lielākajās pašvaldībās skolas remontē tik ambiciozi kā valstī ar augstu pārticības līmeni, pat salīdzinot ar Franciju vai citām lielām Rietumeiropas valstīm.

Šādos novērojumos sarunā ar aģentūru BNS dalījās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (Zaļo un zemnieku savienība).

«Mēs Latvijā šajā ziņā esam ļoti ambiciozi, kā valsts ar augstu pārticības līmeni. Viesojoties ārzemēs, piemēram, Francijā, esmu novērojusi, ka skolu vide, ēkas ir daudz pieticīgākas. Taču mēs visu gribam topa kvalitātē,» pavēstīja ministre.

Lai arī skolu atjaunošana nenorit Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, ministre ir informēta, ka vairākās skolās Latvijā atjaunošanas darbi līdz ar jaunā mācību gada sākumu vēl nebūs pabeigti, taču mācību process tāpēc nebūs kavēts.

Būsim atklāti, pasaule jau ir izzināta un tajā tikpat kā viss jau ir atklāts, tāpēc lielākais akcents izglītībā jāliek uz prasmi, iegūtās zināšanas izmantot.

To izglītības ministre Tatjana Koķe teica konferencē Latvija. Izaugsme. Labklājība, kurā vairāki iepriekšējie runātāji īpaši uzsvēra zinātnes veicināšanas lomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. „Mums ir bijusi haļļu un lielveikalu būvniecības ēra, tagad ir ēku siltināšanas ēra, taču, lai stimulētu Latvijas iedzīvotājus radīt, ir nepieciešams uzņēmējus stimulēt, investēt arī izglītības un zinātnes nozarēs,” tā T. Koķe. Viņasprāt, Latvijas prioritārās nozares arī noteikti ir enerģija un vide, šīm jomām arī būtu jāpievērš īpaša uzmanība izglītībā.

Lietuvas valstij piederošais enerģētikas holdings «Ignitis grupe» (agrāk - «Lietuvos energija») plāno pārtraukt savu meitasuzņēmumu elektroenerģijas un siltuma ražotāja «Ignitis gamyba» (agrāk - «Lietuvos energijos gamyba») un elektroenerģijas un gāzes piegādes tīklu operatora «Energijos skirstymo operatorius» akciju kotēšanu Viļņas biržā, paziņojis «Ignitis grupe».

Jautājums par aiziešanu no biržas tiks izskatīts uzņēmumu akcionāru sapulcēs 4.decembrī.

Mazākuma akcionāriem tiks izteikts vispirms brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, bet pēc tam obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

«Jautājums par meitasuzņēmumu aiziešanu no biržas tiek izskatīts tāpēc, ka šo kompāniju akcijas, no kurām tiek kotēts 5% un mazāk, ir nelikvīdas, tāpēc tirdzniecība ar tām Viļņas biržā nenorit aktīvi,» norādījis «Ignitis grupe» valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors Darjus Maikštēns.

Lietuvas Finanšu ministrijai nav iebildumu pret abu kompāniju aiziešanu no biržas, norādīts «Ignitis grupe» paziņojumā.

«Tas paaugstinās grupas vērtību, nodrošinās ilgtspējīgu finansiālo atdevi valstij, kā arī paaugstinās valsts enerģētisko neatkarību,» uzsvēris finanšu ministrs Viļus Šapoka.

Par aiziešanu no amata Ventspils naftas vadībā paziņojusi Ventspils naftas līdzšinējā valdes priekšsēdētāja un prezidente Olga Pētersone, liecina paziņojums biržā.

Samazinot apjomīgo darba slodzi, paziņojumā norādīts, ka O.Pētersone turpinās strādāt Ventspils naftas koncerna meitas uzņēmumu - SIA Ventspils nafta termināls un SIA LatRosTrans, kā arī asociētās sabiedrības Latvijas kuģniecība padomē. Ventspils naftas valdē turpina strādāt Saimons Bodijs (Simon Boddy), Ilva Purēna un Normunds Staņēvičs.

«Mēdz teikt, ka jāaiziet ir tad, kad ir vislabāk, - un šo lielā gandarījuma sajūtu man rada uzņēmuma nodrošinātā iespēja visiem akcionāriem saņemt iepriekšējos gados nopelnīto un iekrāto. Strādāt Ventspils nafta bija interesanti, taču vienlaikus ļoti grūti - to raksturo nebeidzamie strīdi starp akcionāriem vai nepamatotie tiesvedības procesi, kuros tika ievilkta Ventspils nafta. Šādos apstākļos var neizturēt pat visstiprākā dzelzs veselība, tāpēc esmu izlēmusi pāriet uz lēnāku ritmu, turpinot strādāt trīs koncerna uzņēmumu padomēs,» uzsver O.Pētersone.

Partijas "KPV LV" valde 21.aprīlī nolēmusi atsaukt no ekonomikas ministra amata Jāni Vitenbergu pēc tam, kad viņš publiski paziņojis par aiziešanu no "KPV LV" un gatavību pievienoties nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA), informē partijas pārstāve Inese Ozoliņa.

Par šo partijas lēmumu 22.aprīlī tiks informēts arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

J.Vitenbergs neplāno pats atstāt amatu un cer uz "KPV LV" izpratni par nepieciešamību kopīgiem spēkiem pārvarēt Covid-19 pandēmiju. Viņš aģentūrai LETA pauda, ka, viņaprāt, līdz šim strādājis godprātīgi un vēlas arī turpmāk strādāt ministra amatā. Ministra ieskatā sarežģītā situācija "KPV LV" iekšienē, kā arī vispārējie apstākļi liecina par to, ka partija var turpināt sekmīgi strādāt sadarbībā ar kādu citu politisko spēku, ko, viņaprāt, apliecinot vakar starp "KPV LV" un NA noslēgtā vienošanās par koordinētām rīcībām ekonomikā un zemkopībā.

"Vitenbergs ekonomikas ministra amatā tika deleģēts no mūsu partijas, tāpēc būtu tikai godprātīgi, ja līdz ar publiskiem paziņojumiem par pievienošanos citai partijai viņš paziņotu par amata atstāšanu. Šādu lēmumu mēs nesagaidījām, tāpēc esam valdē nolēmuši atsaukt viņu no ekonomikas ministra amata. Šis nebija viegls lēmums, jo līdz šim kā partija esam stāvējuši par cilvēku, kuram ticējām un kuru vienmēr atbalstījām grūtos brīžos un sarežģītu un sabiedrībai nesaprotamu lēmumu pieņemšanā. Šobrīd Vitenbergs labprātīgi ir izvēlējies iet citu ceļu un mēs esam pieņēmuši viņa lēmumu ar sapratni un cieņu. Apzinoties, ka šobrīd valstī pandēmijas apstākļos ir vajadzīga stabilitāte un rīcībspēja, esam jau izskatījuši jaunu kandidātu iespējas, kas spēs operatīvi nodrošināt pēctecību Ekonomikas ministrijas darbā," paziņojumā norāda “KPV LV” (“Par Cilvēcīgu Latviju”) valdes priekšsēdētāja Ieva Krapāne.

Lai veicinātu pētniecības attīstību Latvijā, starptautisko sadarbību un plašāku zinātnes sasniegumu izmantošanu, šodien, 23.jūlijā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe valdības vārdā parakstīs «Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) līgumu par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem».

Iegūstot sadarbības valsts statusu dalībai EKA, Latvijai būs iespējas saņemt aģentūras atbalstu projektu īstenošanai, apmācībām, pieredzes un informācijas apmaiņai, kā arī tiks paplašināta iesaiste kosmosa tehnoloģiju izstrādes un pētījumu projektos.

Pēc līguma parakstīšanas EKA pārstāvji apmeklēs Rīgas Tehnisko universitāti un tiksies ar augstskolas zinātniekiem, lai pārrunātu iespējamo sadarbību kosmosa pētniecības jomā.

Db jau rakstījis, ka viena no šīs sadarbības aktivitātēm ir satelīttehnoloģijas centra izveide Ventspilī.

Būtiskākās jomas, kurās Latvija un EKA redz sadarbības iespējas un kurās Latvijai ir iestrādes un uzkrāta pieredze, līgumā minētas sekojošas: kosmosa zinātne, īpaši – astronomija un astrofizika, saules sistēmas izpēte un saules-zemes fizika; Zemes novērošanas pētījumi un pielietojumi, tajā skaitā – satelītu novērojumi un koordinātu sistēmu metereoloģiskās bāzes nodrošināšanai, vides uzraudzība, meteoroloģija un aeronomija, ģeoinformātika, dabas katastrofu pārraudzība; telekomunikācijas, tai skaitā pakalpojumu demonstrējumi, kā arī satelītnavigācija; mikrogravitācijas izpēte, īpaši kosmosa bioloģija un medicīna un materiālzinātne; tehnoloģijas attīstība, tai skaitā programmatūras un aparatūras izstrāde; zemes segmenta inženierzinātne un izmantošana; inovatīvu materiālu un konstrukciju tehnoloģiju izstrāde jaunākās paaudzes Eiropas nesējraķetēm, būvēm zemes orbītā un uz Zemes dabīgiem pavadoņiem.

Iespējams, Zviedrijas koncerns «Telia» tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas, ja netiks apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom», bet katrā ziņā valdība ir gatava sadarboties ar «Telia», lai abus uzņēmumus attīstītu, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka valdības lēmums neapvienot LMT un «Lattelecom» viņam nebija pārsteigums, jo arī šāds scenārijs tika izskatīts. Tajā pašā laikā Kučinskis pauda gandarījumu, ka ir turējis solījumu un valdība sniegusi atbildi «Telia».

Pēc Ministru prezidenta teiktā, ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) ir dotas pilnvaras turpināt sarunas ar «Telia» par LMT un «Lattelecom» nākotni, kā arī pārvaldību un investīciju projektu īstenošanu.

«Nav noslēpums, ka gaidot šī procesa rezultātu, bija atlikti uzņēmumu padomes lēmumi par investīciju veikšanu,» skaidroja premjers un piebilda, ka bez papildus investcijām abu uzņēmumu sakaru attīstībā tos sagaida stagnācija.

Rīt, 1.augustā, Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata pienākumus beigs pildīt pašreizējie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Andris Ameriks (GKR) un Nils Ušakovs (S), kā rezultātā valde darbu turpinās bez priekšsēdētāja, kā arī bez priekšsēdētāja vietnieka.

Pēc Brīvostas pārvaldes pārstāves Ingas Šabovicas teiktā, valdes darba reglaments paredz, ka valde sešu locekļu sastāvā ir lemtspējīga un jebkādus lēmumus tā var pieņemt tad, ja vismaz pieci pārstāvji ir vienisprātis. Tā kā līdz ar Amerika un Ušakova aiziešanu paliks tieši seši valdes locekļi, teorētiski darbu būs iespējams turpināt.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina, ka attiecīgā situācija ostas darbu neietekmē, jo valde ir lemtspējīga. «Situācija varbūt ir neikdienišķa, bet tā nekādā veidā veidā ostas ikdienas darbu neietekmē - ne traucē, ne paralizē, ne arī kaut kā maina,» viņš sacīja, piebilstot, ka perspektīvā ostas valdei gan ir jābūt pilnā sastāvā.

ASV elektroautomobiļu ražotāja «Tesla» aiziešanā no biržas ir ieinteresēts Saūda Arābijas valsts investīciju fonds, kurš nesen iegādājies gandrīz 5% «Tesla» akciju, pirmdien paziņojis «Tesla» vadītājs Īlons Masks.

«Pēdējos gandrīz divos gados Saūda Arābijas valsts investīciju fonds daudzkārt vērsies pie manis saistībā ar «Tesla» aiziešanu no biržas,» savā blogā raksta Masks, kurš 7.augustā pārsteidza investorus, tviterī paziņojot, ka apsver iespēju pārtraukt «Tesla» akciju kotēšanu biržā.

«Nesen, pēc tam, kad Saūda Arābijas fonds biržā iegādājās gandrīz 5% «Tesla» akciju, viņi lūdza vēl vienu tikšanos. Šī tikšanās notika 31.jūlijā. (..) Pēc 31.jūlija tikšanās man nebija šaubu, ka vienošanos ar Saūda Arābijas fondu ir iespējams noslēgt,» norāda «Tesla» vadītājs.

«Acīmredzami, ka Saūda Arābijas valsts investīciju fondam kapitāla ir vairāk nekā pietiekami, lai īstenotu šādu darījumu,» savā blogā piebilst Masks.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Valdība šodien nolēma neatbalstīt SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom» apvienošanu, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Papildināta visa ziņa

Viņš norādīja, ka Ministru kabinets šodien pieņēma politisku lēmumu pretēji Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam - sākt sarunas ar partneri «Telia Company» par iespējamu abu uzņēmumu apvienošanu, valstij iegūstot 51% kapitāldaļu.

Ašeradens pauda, ka lēmums ir politisks, ņemot vērā Nacionālā apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) valdes vakardienas lēmumu apvienošanu neatbalstīt. Jau iepriekš bijusi vienošanās, ka lēmumā par apvienošanu vajadzīga vienprātība.

Ministrs norādīja, ka turpināsies sarunas ar «Telia Company» par tālāko sadarbību, lai nodrošinātu uzņēmumu spēju tālāk strādāt.

Juridiskās personas sākušas izņemt naudu no Latvijas Krājbankas. Tādējādi bankas aktīvi samazinājušies par 23%. Tas gan neesot saistīts ar klientu (uzņēmumu) aiziešanu, bet ar to darbības specifiku, skaidro bankā, ziņo Telegraf.

2008. gada nogalē bankas aktīvi bija aptuveni 1 miljards eiro (689 milj. LVL). Divu mēnešu laikā bankas aktīvi samazinājušies par 156 miljoniem LVL, līdz 533 miljoniem Ls.

"Izmaiņas bankas aktīvu un noguldījumu apjomos, ir saistītas ar bankas korporatīvo klientu apkalpošanu. Šiem klientiem ir specifisks bizness un cikliskas svārstības naudas plūsmā ir novērotas arī agrāk," laikrakstam norādīja Latvijas Krājbankas īpašnieces Snoras bankas preses sekretāre Vaida Vikute.

Krājbankas un arī Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija liecina, ka bankas noguldījumiem, ņemot vērā klientu struktūru, arī iepriekš bijusi tendence gana strauji mainīties. Tas nav saistīts ar klientu (uzņēmumu) aiziešanu, bet ar to darbības specifiku.