Slavenais ASV fotopreču ražotājs Eastman Kodak iesniedzis tiesā bankrota pieteikumu un lūdzis aizsardzību no kreditoriem. Kodak norāda, ka kompānijas ikdienas darbība netiks ietekmēta.

«[Kodak] direktoru padome un visa vecākās vadības komanda ir pārliecināta, ka šis ir nepieciešams solis, lai nodrošinātu Kodak nākotni,» uzsver kompānija.

Fotopreču ražotājs arī norāda, ka tam jau ir izdevies nodrošināt kredītu 950 miljonu ASV dolāru apmērā no Citigroup. Kredīts esot nepieciešams, lai kompānija varētu «izdzīvot» bankrota procedūras laikā.

Pēdējos gados Kodak piedzīvoja finašu problēmas un bija spiesta atlaist 47 tūkstošus darbinieku un slēgt vairākas rūpnīcas. Pašlaik kompānijā strādā 19 tūkstoši cilvēku.

Nesen Kodak pameta trīs vadoši direktori, kā arī izskanējis brīdinājums no Ņujorkas fondu biržas par iespējamu kompānijas akciju izslēgšanu.

ASV fotoaprīkojuma kompānija Kodak, iespējams, gatavojas piepasīt tiesisko aizsardzību no kreditoriem un pasludināt maksātnespēju, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta The Wall Street Journal.

Kompānijas vadība vēl cenšoties nodrošināt to, lai fotoaprīkojuma ražotājs izbēgtu no bankrota, tomēr tajā pašā laikā, Kodak sācis arī gatavoties tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanai, norāda medijs.

Kompānija gatavojoties pieprasīt ASV Maksātnespējas kodeksa 11. nodaļas (Chapter 11) aizsardzību, kas Kodak ļautu turpināt savu darbību, kā arī izpildīt saistības ar klientiem.

ASV kompānija uzsākusi arī sarunas ar bankām par jaunas kredītlīnijas piešķiršanu. Vēstis par to, ka Kodak, iespējams, gatavojas maksātnespējai, kompānijas akciju vērtība samazinājā par 28%. Savukārt pēdējā gada laikā kompānijas akciju vērtība kritusi par 91%.

ASV kompānija Kodak uzsākusi tiesvedību pret tehnoloģiju kompāniju Apple, apgalvojot, ka iPhone, iPad un iPod ierīcēs bez atlīdzības tiek izmantota fotopiederumu ražotāja patentētas tehnoloģijas.

Arī citas kompānijas – LG, Motorola, Samsung un Nokia – izmantojot Kodak patentētās fotogrāfiju nosūtīšanas tehnoloģijas, taču maksājot par to autoratlīdzību. Līdzīgas tiesvedības Kodak uzsācis arī pret HTC un BlackBerry ražotāju Research in Motion, vēsta Reuters.

Iesniegumā ASV tiesai Kodak norāda, ka Apple pārkāpusi tās patentu, kā arī aicina piemērot tehnoloģiju gigantam naudassodu un aizliegt izmantot strīdīgās tehnoloģijas.

Kompānija Kodak norāda, ka tās inženieri jau 2007. gadā sapratuši, ka lietotāji vēlēsies dalīties ar fotogrāfijām, izmantojot, savā rīcībā esošās ierīces, nevis vispirms tās pārsūtot uz personālajiem datoriem, un patentēja tehnoloģiju, kas cilvēkiem ļautu tā darīt.

ASV leģendārā kompānija Eastman Kodak pēc vairāk nekā pusotru gadu ilgušās maksātnespējas procedūras atgriežas pie normālas biznesa prakses, ziņo Financial Times.

Ņujorkas bankrotu tiesa ir apstiprinājusi Kodak reorganizācijas plānu un līdz ar to noraidījusi kompānijas pensionāru un akcionāru iebildumus. Tiesnesis spriedumā notikušo nosaucis par «Amerikas ekonomikas dzīves traģēdiju», kas daudzus pensionārus atstās bez pensiju plāniem un akcionāriem uzspiedīs pamatīgus zaudējumus, raksta laikraksts.

Kodak izmisīgie un novēlotie centieni pārveidot kompānijas novecojušo un nerentablo fotofilmu biznesu piemērotu jau labu laiku kā aktuālajai digitālajai ērai 2012. gada janvārī beidzās ar bankrota procedūru. Pārstrukturētā biznesa plāns paredz koncentrēties uz korporatīvajiem klientiem un atmest plaša patēriņa produktu ražošanu, ar ko kompānija ir bijusi slavena vairāk nekā gadsimtu.

Kādreizējais ASV fotopreču ražotājs "Eastman Kodak Co." izveidos jaunu farmācijas komponenšu ražošanas biznesu, izmantojot valdības aizdevumu 765 miljonu dolāru (652,9 miljonu eiro) apmērā, otrdien paziņoja uzņēmums.

ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas (DCF) aizdevums finansēs "Kodak Pharmaceuticals" izveidi, uzņēmumam ražojot farmācijas komponentes, kas noteiktas kā svarīgas, taču saskārušās ar valsts mēroga hronisku deficītu, norāda DCF.

Jaunais uzņēmums ražos līdz pat 25% aktīvo farmaceitisko vielu, kas tiek izmantotas dažādu medikamentu ražošanā.

"Kodak" vēsta, ka jaunais farmācijas bizness tieši atbalstīs 360 darbavietas un vēl 1200 darbavietas tiks atbalstītas netieši.

DFC aizdevums ir pirmais, kas izsniegts pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps maijā parakstīja izpildrīkojumu, lai veicinātu koronavīrusa pandēmijas apkarošanai nepieciešamo materiālu ražošanu iekšzemē.

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Nikon laidis klajā pirmo plašai auditorijai lietojamu fotokameru, kas darbojas ar Google Android operētājsistēmu.

Japānas kompānijas Nikon Coolpix S800c fotokamera tiek prezentēta kā sociāla attēlveidošanas ierīce (social imaging device).

Pēdējā laikā, līdz ar viedtālruņu popularitātes pieaugšanu, pieprasījums pēc kompaktajām fotokamerām ir mazinājies, savukārt jaunākā Nikon fotokamera piedāvā iespēju lejuplādēt citu programmatūru, kā arī lietojumprogrammas, ar kurām fotoattēlus var rediģēt.

Paziņojumā par Coolpix S800c fotokameru kompānija norādījusi, ka programmatūra un wi-fi pieejamība atvieglos fotogrāfiju ievietošanu sociālajos tīklos.

«Gluži kā viedtālrunī vai planšetdatorā šajā fotokamerā iespējama specifisku attēlu un video rediģēšanas lietojumprogrammu darbība,» teikts paziņojumā. Tāpat tajā norādīts, ka, izmantojot fotokameru, iespējams spēlēt spēles un izmantot komunikācijas rīkus, piemēram, epastu.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Banku nozare ir uz nozīmīgu pārmaiņu sliekšņa, kuru kā galvenais virzītājs ir uzskatāms normatīvais, vides un tehnoloģiju spiediens, liecina Deloitte pētījums, kurā piedalījās 238 bankas un 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (FinTechs) no 38 valstīm.

Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas (EMEA) finanšu nozare ir nozīmīgu izaicinājumu priekšā – to pamatā ir pārmaiņas klientu paradumos un vēlmēs, kā arī izmaiņas banku tirgus apstākļos, kad digitālās kompetences spēlē izšķirošu lomu konkurences cīņā. Nenoliedzami, būtisko lomu digitālo tehnoloģiju attīstībā spēlē regulas. Piemēram, ES pārskatīto Maksājumu Pakalpojumu Direktīva (PSD2) veicinās barjeru nojaukšanu starp valstu tirgiem un ļaus ienākt jauniem tirgus dalībniekiem ar spēcīgākam digitālajām kompetencēm.

«Deloitte pētījuma ietvaros, tika nodalīti: a) patiesie līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un izmantošanā b) bankas, kas cieši seko digitālo tehnoloģiju tendencēm, c) bankas, kas ievieš digitālās tehnoloģijas un attīsta kompetences šajā jomā, kā arī d) bankas, kas vēl tikai atrodas digitālo tehnoloģiju ieviešanas un digitālo kompetenču attīstības pirmsākumos. Līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā ir tās bankas, kas, pirmkārt, nodrošina saviem klientiem plašu pieejamo digitālo iespēju klāstu (piemēram, personīgā budžeta plānošanu un apdrošināšanas pakalpojumus), otrkārt, atbilst vai pārsniedz klientu vēlmes konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un, treškārt, nodrošina modernu un intuitīvu mobilās lietotnes lietotāja pieredzi (UX).» skaidro Antons Ponomarjovs, Deloitte Latvia biznesa konsultāciju menedžeris.

Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.

Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.

Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā

Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) līdz 18.septembrim pagarinājusi piedāvājumu iesniegšanas termiņu konkursā par 20 stacionāro fotoradaru piegādi, informēja CSDD.

Iepriekš piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 19.augusts, taču tas tika pagarināts līdz 26.augustam. Tagad CSDD nolēmusi veikt grozījumus konkursa nolikumā un piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarinājusi līdz 18.septembrim. Grozījumos ir precizēti tehniskās specifikācijas dati, kuriem jāpiemīt iepirkumam, tāpēc pagarināts iesniegšanas termiņš, informēja CSDD.

Līdz šim interesi par dalību konkursā esot izrādījuši vairāki uzņēmumi, bet pagaidām neviens oficiāls pieteikums nav saņemts.

Neraugoties uz to, ka fotoradaru iepirkuma konkurss vēl nav noslēdzies, CSDD cer, ka pirmās mērierīces izdosies ieviest vēl šogad, Ceļu satiksmes drošības padomē augustā atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs. Viņš pastāstīja, ka, līdzīgi kā citos konkursos, CSDD arī par šo iepirkumu ir saņēmusi sūdzības, taču direkcija joprojām cer, ka pie labvēlīgiem nosacījumiem radari tiks ieviesti jau šogad.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkotajā konkursā par 20 stacionāro fotoradaru piegādi pieteikušies divi pretendenti - uzņēmumi Reck un Doma, informē CSDD.

Energobūvniecības kompānija Reck mērierīces ar Doplera principu piedāvājusi iegādāties par 896 786 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet iekārtas ar lāzera skeneri šis uzņēmums gatavs uzstādīt par 245 017 eiro bez PVN.

Uzņēmuma Doma piedāvājums ir dārgāks. Piedāvājumu atvēršanas sanāksmē nosauktās cenas liecina, ka mērierīces ar Doplera principu šis pretendents ir gatavs piegādāt par 1 200 000 eiro bez PVN, bet iekārtas ar lāzera skeneri - par 500 000 eiro bez PVN, norādīja CSDD.

Termiņš, līdz kuram jāpieņem lēmums, neesot noteikts, taču CSDD sola, ka speciāla kavēšanās nenotiks.

Direkcija joprojām cer, ka pirmos radarus izdosies ieviest jau šogad.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkotajā konkursā par 16 Doplera principa stacionāro fotoradaru piegādi uzvarējis uzņēmums Reck un pirmās mērierīces uz Latvijas ceļiem būs jau šogad, apliecināja CSDD.

Atbilstoši iepirkumam tiks piegādātas Nīderlandes uzņēmuma "Gatso" iekārtas, kas savus uzdevumus pilda jau vairākus desmitus gadu apmēram 60 pasaules valstīs. Šo iekārtu piegādi veiks "Reck", kuram fotoradaru darbības uzturēšana jānodrošina vēl piecus gadus pēc to nodošanas ekspluatācijā. Iepirkuma līgumcena ir 896 786 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LETA jau ziņoja, ka Reck piedāvājums mērierīču piegādei bija lētāks nekā otrā pretendenta - uzņēmuma Doma.

Fotoradaru iepirkumam bija vēl otra daļa, kas paredz, ka valsts iegādāsies četras transportlīdzekļu ātruma kontroles stacionārās iekārtas ar lāzera skeneri. Arī šajā daļā, tāpat kā Doplera principa iekārtu piegādē, pieteicās Reck un Doma. CSDD pārstāvis Jānis Aizpors aģentūrai LETA skaidroja, ka šajā daļā lēmums par uzvarētāju tiks pieņemts tuvākajā laikā.

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko radījusi Covid-19 vīrusa krīze, ir arvien lielāka digitālo pakalpojumu izmantošana sadzīvē. Veidojas "digitālas mājsaimniecības" – cilvēku kopas, kas pieaugošu daļu sava brīvā laika piepilda un sadzīves uzdevumus risina ar digitālu pakalpojumu palīdzību.

Šai tendencei ir trīs būtiski elementi: pirmkārt, ir vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki ir sākuši lietot tieši pandēmijas iespaidā, otrkārt, pieaug jau lietoto digitālo pakalpojumu apjoms un treškārt, jaunie padziļināti digitālo pakalpojumu lietošanas paradumi liek piešķirt augstāku nozīmi privātuma un datu izmantošanas jautājumiem.

Katrs no šiem elementiem rada jaunu ekonomisko un sociālo attiecību dinamiku un sekas. Tālāk ieskicēšu katru no šiem elementiem.

Pirmkārt, EY patērētāju uzvedības starptautiskais pētījums, ko veicām maija beigās un pašā jūnija sākumā, parāda, ka ir vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki vīrusa krīzes laikā ir lietojuši pirmo reizi – šis visvairāk attiecas uz video zvaniem, kurus pirmo reizi izmantojusi vairāk nekā trešdaļa EY pētījuma respondentu. Vēl 15% respondentu pirmo reizi krīzes laikā ir internetā iegādājušies pārtiku un vēl tikpat ir pirmo reizi veikuši citus pirkumus tiešsaistē. 7% pirmo reizi sākuši veikt sadzīves maksājumus internetā. Šie ir būtiski rādītāji, jo jāņem vērā, ka, ja cilvēki ir izmēģinājuši jaunu un ērtu pakalpojumu, ir liela iespēja, ka tas kļūs par paradumu un attiecīgi mainīs šo patērētāju uzvedību pat tad, kad pandēmija būs beigusies.

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Minox produkcija ir zināma, taču vienlaicīgi tā ir arī ļoti specifiska - tā populāra putnu un dabas vērotāju tirgū, un to var izmantot ļoti sliktos laika apstākļos un tumsā, Minox mūsdienās iecienījuši arī stila lietu pazinēji, pavēstīja Minox izplatītāju Baltijas valstīs SIA Poligrāfijas apgāds pārstāvji.

SIA Poligrāfijas apgāds ir plašāk pazīstams ar vairumtirdzniecības preču zīmi Polap, un ir viens no lielākajiem poligrāfijas materiālu, papīra un foto produkcijas vairumtirgotājiem Latvijā. Minox izplatītāja tiesību iegūšana bija vairāk goda vieta, norādījis Poligrāfijas apgāds īpašnieks un valdes loceklis Juris Lapa. «Ir svarīgi, lai Minox prece būtu arī Latvijas specializēto veikalu plauktos, lai cilvēki, redzot, kā ir attīstījies Latvijā aizsākts veiksmes stāsts, noticētu arī savām idejām un iedrošinātos darboties,» stāsta J. Lapa.

Poligrāfijas apgāds īpašnieks neparedz iespaidīgus Minox pārdošanas rezultātus Latvijas un Baltijas tirgos.

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Digitālais vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas politikas prioritātēm, jo tas uzlabos piekļuvi informācijai, samazinās darījumu izmaksas, palielinās patērētāju iespējas un samazinās ietekmi uz vidi, kā arī veicinās jaunu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības un pārvaldes modeļu ieviešanu, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi kopumā

Lai pilnībā īstenotu digitālā vienotā tirgus potenciālu, tam ir nepieciešams moderns un stabils nodokļu regulējums, kas stimulē inovācijas, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas. Pašreizējais nodokļu regulējums uzņēmumiem nav pietiekams, jo tas izstrādāts tradicionāliem uzņēmumiem, pieņemot, ka peļņa būtu jāapliek ar nodokli tur, kur fiziskas klātbūtnes apstākļos tiek radīta vērtība.

Savukārt digitālās darbības veikšanai globālajā mērogā fiziskā klātbūtne vairs nav nepieciešama. Minēto apsvērumu vadīta, EK ir iniciējusi divus normatīvos tiesību aktus par nodokļu uzlikšanu digitālajām darbībām ES. Ir izstrādāti direktīvu priekšlikumi digitālo uzņēmumu un digitālo pakalpojumu aplikšanai ar nodokļiem, kurus pērnā gada nogalē jau akceptējis Eiropas Parlaments, vienlaikus nododot tos Eiropas Padomei pieņemšanai vēl šī sasaukuma laikā līdz 2019. gada aprīlim.

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Eiropas Parlaments (EP) devis "zaļo gaismu" sarunām ar dalībvalstīm par noteikumiem, kas regulēs lielo tiešsaistes platformu darbību Eiropas Savienībā (ES), informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ar Eiropas Komisijas (EK) ierosināto Digitālo tirgu tiesību aktu tiks ieviests melnais saraksts ar noteiktiem prakses veidiem, kurus piekopj lielās platformas, kas darbojas kā tā dēvētie vārtziņi jeb piekļuves kontrolieri. Saskaņā ar tiesību aktu EK varēs apsekot tirgu un piemērot sankcijas par neatbilstošu rīcību.

Parlaments 15.decembrī pieņemtajā nostājā, 642 deputātiem balsojot par, astoņiem pret un 46 atturoties, ierosināja jaunus pienākumus un aizliegumus, kas tieši piemērojami šādām platformām, lai nodrošinātu godīgu un atvērtu tirgu.

Ierosinātā regula attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kas sniedz tā sauktos platformas pamatpakalpojumus, kuri visvairāk pakļauti negodīgai uzņēmējdarbības praksei. Pamatpakalpojumu vidū ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, sociālie tīkli, meklētājprogrammas, operētājsistēmas, tiešsaistes reklāmas pakalpojumi, mākoņdatošana un video koplietošanas pakalpojumi, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, lai saņemtu vārtziņa statusu.

140 miljoni eiro no Atveseļošanas fonda (AF) plānā paredzētā finansējuma paredzēti uzņēmējdarbības digitālai transformācijai un digitālo prasmju uzlabošanai, informē Ekonomikas ministrijā.

Covid-19 pandēmija apliecinājusi, cik aktuāla gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem ir spēja adaptēties un izmantot digitālos pakalpojumus, rīkus un piemēroties mainīgajiem apstākļiem kopumā.

AF ietvaros Latvijai ir paredzēts finansējums 1,82 miljardu eiro apmērā un digitalizācijas pasākumos ir paredzēts ieguldīt vairāk kā 365 milj.eiro, kas ir 20% no AF kopējā finansējuma, paredzot atbalsta pasākumus gan 5G infrastruktūras nodrošināšanai, gan iedzīvotāju digitālo pamatprasmju pilnveidei, publisko platformu un valsts IT sistēmu attīstībai, kā arī 140 milj. eiro no kopējā finansējuma apjoma paredzot uzņēmējdarbības digitālai transformācijai un digitālo prasmju uzlabošanai.

Honor 8 sola tādas pašas iespējas kā dārgie flagmaņi, taču maksā uz pusi mazāk

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu Latvijas pircēju vērtējumam ir nodots jaunu un drosmīgu cilvēku auditorijai paredzētais viedtelefons ar plašākai publikai neko neizsakošu nosaukumu – Honor 8. Lai arī zīmols ir salīdzinoši jauns, aiz tā stāv lielais un mobilo ierīču ražošanā pieredzējušais Ķīnas tehnoloģiju uzņēmums Huawei, kas izveidojis meitasuzņēmumu Honor.

Tālrunis iecerēts kā jauniem cilvēkiem pieejama alternatīvu dārgajiem lielo ražotāju flagmaņiem, ņemot vērā viņiem būtiskās prasības. Pēc ražotāju domām, jaunieši vēlas skaistu, jaudīgu tālruni ar labu fotokameru, kas maksā uz pusi mazāk kā šā brīža labākie modeļi. Vai tiešām ķīniešiem izdevies tādu radīt?

"Huawei" lēmums tirgot Eiropā "P40 Pro+" bagātinājis piedāvājumu ar vēl vienu simtkārtīgi pietuvināt spējīgu viedtālruni.

Kad marta beigās "Huawei" tā brīža drūmajai globālajai situācijai atbilstošā virtuālajā prezentācijā izrādīja jaunos "P" sērijas viedtelefonus, visjaudīgākais no tiem, "P40 Pro+", uzreiz tika nostumts maliņā ar paziņojumu, ka būs pieejams tikai pircējiem Āzijā. Līdz ar to tas pārējai pasaulei kļuva neinteresants, lai gan vienīgais no visas sērijas spēja pieņemt mēnesi agrāk izrādītā "Samsung Galaxy S20 Ultra" mesto izaicinājumu.

Tagad Ķīnas uzņēmums domas ir mainījis un pārsteidzis eiropiešus ar solījumu tirgot "P40 Pro+" vecajā pasaulē. Ļoti iespējams, tas nonāks arī Latvijā. Ar ko gan tas varētu ieinteresēt mūsu pircējus, ņemot vērā, ka šobrīd jau nopērkamais "P40 Pro" piedāvā, iespējams, vislabāko telefona fotokameru tirgū?