Kādreizējais ASV fotopreču ražotājs "Eastman Kodak Co." izveidos jaunu farmācijas komponenšu ražošanas biznesu, izmantojot valdības aizdevumu 765 miljonu dolāru (652,9 miljonu eiro) apmērā, otrdien paziņoja uzņēmums.

ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas (DCF) aizdevums finansēs "Kodak Pharmaceuticals" izveidi, uzņēmumam ražojot farmācijas komponentes, kas noteiktas kā svarīgas, taču saskārušās ar valsts mēroga hronisku deficītu, norāda DCF.

Jaunais uzņēmums ražos līdz pat 25% aktīvo farmaceitisko vielu, kas tiek izmantotas dažādu medikamentu ražošanā.

"Kodak" vēsta, ka jaunais farmācijas bizness tieši atbalstīs 360 darbavietas un vēl 1200 darbavietas tiks atbalstītas netieši.

DFC aizdevums ir pirmais, kas izsniegts pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps maijā parakstīja izpildrīkojumu, lai veicinātu koronavīrusa pandēmijas apkarošanai nepieciešamo materiālu ražošanu iekšzemē.

Lietu interneta (Internet of Things) ieviešana biznesa vidē Latvijā ir augošs un perspektīvs sektors – ja Zviedrijā un citās valstīs tas jau ir kļuvis par ierastu tendenci, tad Latvijā lietu internets tikai pamazām sāk savu attīstību. Tāpat lietu interneta ieviešana nereti pieprasa biznesa domāšanas un pat modeļa maiņu, uz ko Latvijas uzņēmēji ne vienmēr ir gatavi, norāda Tele2 Shared Service Center lietu interneta pārdošanas vadītājs Renārs Cvetkovs.

«Domāju, ka uzņēmējiem atsevišķās nozarēs Latvijā ir grūti pārslēgties uz citu biznesa domāšanu – pašreizējā situācija viņus apmierina, nenotiek ilgtermiņa plānošana,» norāda R. Cvetkovs, paskaidrojot, ka tādēļ tehnoloģiskie risinājumi nav prioritāte. Taču, atliekot tehnoloģiju ieviešanu uz pēdējo brīdi, uzņēmējs riskē zaudēt savas tirgus pozīcijas konkurentiem. Kā piemēru R. Cvetkovs min uzņēmumu Kodak – kamēr citi foto tehnikas ražotāji pārorientējās uz digitālo vidi, Kodak «turējās» pie tradicionālām vērtībām. «Šobrīd uzņēmums cenšas labot pagātnes kļūdas, bet viņiem ir ļoti grūti atgriezties atpakaļ tirgū,» tā R. Cvetkovs.

Lietu interneta ieviešana var sniegt jaunu pievienoto vērtību uzņēmuma darbībai, tādējādi veidojot attiecības ar klientiem pavisam citā, daudz augstvērtīgākā gultnē: «Analogie biznesa modeļi var tikt piedāvāti servisa veidā. Nākotnē arvien vairāk bizness koncentrēsies uz dalīšanās kultūru – tā vietā, lai viens pircējs iegādātos dārgu pirkumu, to būs iespējams iegādāties kopā ar citiem vai arī īrēt, abos gadījumos maksājot par ierīces patieso izmantošanu» stāsta speciālists, norādot, ka precei vai pakalpojuma patiesai izmantošanai iespējams sekot līdzi ar iebūvētu simkaršu palīdzību, no kurām tiek nolasīti un analizēti dati – iekārtas atrašanās vieta, veiktās darbības un to ilgums, u.c. datu pārraides informācija. «Šāda veida risinājumi būs interesanti tiem klientiem, kuri preci izmanto, teiksim, pāris reizes gadā, lai piemājas dārzā apgrieztu krūmus. Tā vietā, lai iegādātos jaunu un dārgu tehniku, viņiem to izdevīgāk ir īrēt un maksāt par patieso ierīces izmantošanas laiku,» turpina Renārs.

Vietējie uzņēmēji veido Latvijas tēlu pasaulē, tāpēc mums nevajadzētu kautrēties runāt par saviem panākumiem un uzdrošināties izcelt labos piemērus, domā Dāvis Dāvids Sakne, GOLIN RIGA vadītājs.

Latvijā, izmantojot sabiedrisko attiecību instrumentus, joprojām tiek pārāk daudz popularizēti zīmoli un uzņēmumu panākumi, nevis konkrēti vadības cilvēki, uzņēmēji vai speciālisti, taču globālā prakse liecina, ka vadītājs nav atraujams no uzņēmuma un viņa popularizēšana var būtiski pozitīvi ietekmēt arī uzņēmuma reputāciju, skaidro D.D.Sakne. Latvijas tēlu nākotnē būvēs Latvijas uzņēmēji - tie, ar kuriem varēsim lepoties, tie, kas iedvesmos jaunos censoņus, rādīs piemēru un nesīs mūsu valsts vārdu pasaulē, spriež komunikāciju speciālists.

Kā pēdējos gados mainījusies sabiedrisko attiecību nozare - kas bija aktuāls pirms desmit gadiem, kas ir aktuāls tagad?

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Pagaidām mašīntulkotāji nevar sacensties ar profesionāliem tulkiem, taču spēj paaugstināt produktivitāti, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Programmatūras izstrādes uzņēmums Tilde fokusējas divos virzienos – izstrādā valodu tehnoloģijas, risinājumus uzņēmumu uzskaitei un grāmatvedībai. «Starptautiskā tirgū mūsu galvenie valodu risinājumi ir mašīntulkošana un terminoloģija. Esam izveidojuši un uzturam Eiropas terminoloģijas banku un veidojam tās sistēmas,» stāsta Andrejs Vasiļjevs, SIA Tilde valdes priekšsēdētājs. Mašīntulkošana rakstītu tekstu pārvērš no vienas valodas citā. Mašīntulks neaizvieto cilvēku, tas lieti noder situācijās, kad ātri jāsaprot, par ko ir runa, vai tad, kad pirkt tulka pakalpojumus šķiet pārāk dārgi. «Tas ir jauns instruments, kas noderīgs gadījumos, kur cilvēka tulkojums nav risinājums, piemēram, e-veikalā ar tūkstošiem produktu, kuri diendienā mainās. Tādā gadījumā būtu jāalgo tulku «armija», kas ir pārāk dārgi,» teic A. Vasiļjevs. Vēl viens piemērs – ja uzņēmums vēlas ieiet kādā ārvalstu tirgū, ar mašīntulku var noorientēties, saprast likumus, prasības, iespējas investoriem vai jauniem uzņēmumiem, izpētīt konkurentus. Varbūt nianses paslīdēs garām, bet galveno domu var saprast. Mašīntulkošanu izmanto arī profesionālos nolūkos – tas tulkam sagatavo melnrakstu, speciālistam to atliek izrediģēt. Tas ir ātrāk, nekā visu tekstu tulkot no nulles. Tilde pelna ar maksas mašīntulkotāju profesionāļiem un kompānijām, kam tas nepieciešams uzņēmuma iekšienē. «Daļa uzņēmumu Google mašīntulkotāju nevar izmantot konfidencialitātes un datu privātuma dēļ. Šo vajadzību risinām, uzstādot lokālus risinājumus klientu iekšējā mākonī,» viņš skaidro. Mašīntulkošana Tildei ir augoša biznesa daļa un veido 35% no kopējā biznesa.

Tā vietā, lai ar roku pildītu visus procesus, kas ir nepieciešami, lai pa durvīm ievestu jaunu klientu, to var izdarīt automātiski; tehnoloģija ir kalps, nevis kungs

Kā neaiziet pa «Kodak taku», pieredzē dalās kompānijas Practice Ignition (Austrālija) grāmatvedības un stratēģisko partnerību vadītājs Trents Maklarens (Trent McLaren). Rīgā viņš viesojās ikgadējā Grāmatvedības forumā.

Fragments no intervijas:

Jūsu kompānijas nosaukums ar vēsti par proaktīvu piešķilšanu itin labi piestāvētu mafinu ceptuvei vai kafijas grauzdētavai. Kā tas raksturo jūsu biznesu un grāmatvedību?

Pilnīgi iespējams, ka tas piestāvētu mafiniem, bet mūsu gadījumā tas nozīmē jaunas jaudas piešķilšanu jūsu darbam, konkrēti – grāmatvedībai. Nosaukums atspoguļo to, ko mēs mēģinām darīt ar grāmatvedību globālā mērogā.

Tā kā jūs neesat «Smits-un-kaut-kas», tad acīmredzot jums ir kaut kas jauns sakāms. Bet vai jūs esat kādas tendences līderi, vai arī jūs sekojat kādai tendencei?