Jaunākais izdevums

Vietējie uzņēmēji veido Latvijas tēlu pasaulē, tāpēc mums nevajadzētu kautrēties runāt par saviem panākumiem un uzdrošināties izcelt labos piemērus, domā Dāvis Dāvids Sakne, GOLIN RIGA vadītājs.

Latvijā, izmantojot sabiedrisko attiecību instrumentus, joprojām tiek pārāk daudz popularizēti zīmoli un uzņēmumu panākumi, nevis konkrēti vadības cilvēki, uzņēmēji vai speciālisti, taču globālā prakse liecina, ka vadītājs nav atraujams no uzņēmuma un viņa popularizēšana var būtiski pozitīvi ietekmēt arī uzņēmuma reputāciju, skaidro D.D.Sakne. Latvijas tēlu nākotnē būvēs Latvijas uzņēmēji - tie, ar kuriem varēsim lepoties, tie, kas iedvesmos jaunos censoņus, rādīs piemēru un nesīs mūsu valsts vārdu pasaulē, spriež komunikāciju speciālists.

Kā pēdējos gados mainījusies sabiedrisko attiecību nozare - kas bija aktuāls pirms desmit gadiem, kas ir aktuāls tagad?

Pirms desmit gadiem cilvēki patērēja ierobežotāku mediju skaitu, tagad konkurence par uzmanību ir starp vietējiem medijiem, starptautiskajiem medijiem un sociālajiem medijiem. Sabiedrisko attiecību aģentūru vadītāji tam negrib pielāgoties, līdzīgi kā Kodak savulaik ignorēja digitalizāciju un spītīgi turpināja ražot fotofilmas -- mēs saprotam, ar ko tas beigsies.

Šobrīd nepieciešamas trīs lietas. Pirmkārt, zīmoliem ir jāprasa savai aģentūrai nevis konkrētu publikāciju skaits medijos, bet gan rezonanse — mērījumi, cik konkrētā publikācija ir komentēta, cik cilvēki ar to ir dalījušies, cik reizes tā ir dabiski pārpublicēta un atvasināta no mediju puses. Otrkārt, zīmoliem ir jāprasa aģentūrām padarīt savus vadītājus un darbiniekus par publiskām personām, kas spēj pastiprināt jebkuru zīmola ziņu caur savu personību, harizmu, publisko tēlu un saviem privātajiem sociālo mediju kanāliem. Treškārt, jāsamazina publikāciju un satura vienību skaits un vairāk naudas un laika jāiegulda pasniegšanas formā, lai neaprobežotos tikai ar tekstuālu materiālu, bet veidotu arī audiovizuālu saturu, kuru patērēs arī tā sabiedrības daļa, kas drukāto tekstu lasa maz vai tikai virsrakstu līmenī.

Tagad milzīgu lomu komunikācijas stratēģijās, protams, veido sociālie tīkli, tāpēc jebkurš uzņēmums, kas vēlas gūt auditorijas uzmanību, ir spiests izmantot šīs platformas. Šajā gadījumā gan aktuāls kļūst jautājums - cik labi viņiem tas izdodas?

Vai arī nākotnē sociālie tīkli, jūsuprāt, saglabās šo savu lomu sabiedrisko attiecību jomā - varbūt tirgū ienāks kādi citi risinājumi vai informācijas nodošanas kanāli?

Es paredzu, ka nākotnē mūs varētu sagaidīt dažādi pārsteigumi, un izmaiņas jau notiek. Sociālo mediju platformas darbina vesela zinātne, kas cenšas izraisīt auditorijai maksimāli daudz emociju maksimāli īsā laikā, lai veicinātu atkarību. Zīmoliem tas nozīmē, ka, lai spētu nodot jēgpilnus vēstījumus, tie ir jāiepako aizvien īsākos un emocionāli piesātinātākos audiovizuālos formātos, šī tendence, visticamāk, ir neatgriezeniska, un kļūs tikai trakāk. Jebkurā gadījumā es domāju, ka nākotnē nonākt uzmanības centrā būs vēl sarežģītāk, nekā tas ir šobrīd.

Cik svarīgi mūsdienās uzņēmumam ir veidot labu tēlu?

Tas ir ļoti svarīgi uzņēmumu biznesa rezultātiem, jo sociālo mediju ienākšana ir būtiski mainījusi kopējo tirgus situāciju. Agrāk iespēja publiski kritizēt kādu uzņēmumu, tā ražotās preces vai sniegtos pakalpojumus bija vien retajam, taču mūsdienās to var izdarīt jebkurš un cik bieži vēlas, tāpēc visas mazās neveiksmes ir daudz vieglāk izceļamas un interpretējamas. Uz katru sliktu ziņu vajag vismaz divas vai trīs labas. Šī iemesla dēļ regulāra iekļūšana mediju dienaskārtībā ar pozitīvām ziņām ir ļoti svarīgs aspekts, jo katra mazākā kļūda uzreiz ir redzama visiem un ir svarīga labo un slikto ziņu proporcija. Arī valstiski svarīgi ir žurnālistiem un medijiem ļaut uzņēmumiem un uzņēmējiem iegūt publicitāti, jo katrs uzņēmums, kuram ir ilgi būvēta reputācija, rīkosies atbildīgāk gan attiecībā uz nodokļu nomaksu, gan produktu kvalitātes kontroli, gan attiecībām ar saviem darbiniekiem nekā tāds, kurš darbojas ēnā.

Visu interviju lasiet 18.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB,18.07.2023

Dalies ar šo rakstu

Vietējie uzņēmēji veido Latvijas tēlu pasaulē, tāpēc mums nevajadzētu kautrēties runāt par saviem panākumiem un uzdrošināties izcelt labos piemērus, domā Dāvis Dāvids Sakne, GOLIN RIGA vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.jūlija numurā lasi:

Statistika

Aktīvāk soda par negodīgu komercpraksi interneta tirdzniecībā

Tēma

Vai tiešām pēc 13 gadiem Latvijā vairs bērni nedzims?

Aktuāli

Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus

Kapitāla tirgus

Kapitāla tirgus Latvijā restarta gaidās. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa

Biškopība

Saldākajai nozarei ir neizmantots izaugsmes potenciāls

Metāli

Uzkarst karš par kritiskajiem metāliem

Auto industrija

Nākamais mūsu nopirktais auto var nākt no Ķīnas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB,09.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.maija numurā lasi:

Statistika

Latvija kiberuzbrukumu krustugunīs

Tēma

Latvija var globāli konkurēt ar chatGPT

Koka ēku būvniecība

Koka māju ražotāji globālo procesu vētrās

Ekomarķējums

Ekomāja Zviedrijā – vai latvieši var ražot?

Komentāri

Pievienot komentāru