Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) kvalitātes zīme «Drošs E-veikals» piešķirts pirmajam e-pakalpojumu sniedzējam portālam Maini.lv.

«Drošs E-veikals» sertifikāts liecina, ka komersants atbilst Eiropas Savienības (ES) direktīvām e-komercijas, tālpārdošanas un datu aizsardzības jomā un sniedz patērētājam draudzīgu, uzticamu un drošu e-pakalpojumu. Latvijā šis sertifikāts ir pieejams kopš 2011. gada, norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Maini.lv ir salīdzinoši jauns komersants, kas šā gada jūnijā startējis Latvijas tirgū, piedāvājot bezskaidras naudas valūtas maiņu internetā bez komisijas maksas. Maini.lv valūtas maiņas pakalpojumus var izmantot gan privātpersonas, gan uzņēmumi, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Šo svētdien, 30. oktobrī notiks pāreja uz ziemas laiku. Lūgti norādīt, kā viņu labsajūtu un veselību ietekmē pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ, ceturtā daļa (24%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka tas viņus ietekmē pozitīvi (5% - ļoti pozitīvi, 19% - drīzāk pozitīvi).

To atklāj pētījumu kompānijas KANTAR TNS oktobra beigās veiktais pētījums.

Aptuveni puse (53%) iedzīvotāju norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi (34% - drīzāk negatīvi; 19% - noteikti negatīvi).

Ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav snieguši konkrētu atbildi par to, kā pulksteņa pagriešana ietekmē viņu labsajūtu un veselību.

Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē pozitīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Savukārt salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem.

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Vai jums kādreiz šķiet, ka nesaprotat savus bērnus, vai arī, ka jūsu vecāki ir no citas planētas? Varbūt nenākas viegli rast kopīgu valodu ar jaunākiem vai vecākiem kolēģiem? Šķiet tādā gadījumā jūs neesat vienīgais. Pētījums, ko šodien publicē Dienas Bizness, Latvijas paaudžu anatomija atklāj – atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi un dzīves uzskati mēdz diametrāli atšķirties no to cilvēku domām, kas dzimuši vien desmit gadus pirms vai pēc mums.

Ja jūs izbrīna tas, kādēļ «vidējais latvietis» ir tik pretrunīgs un dažkārt pat mītisks tēls, reklāmas aģentūra DDB sadarbībā ar GfK veiktais pētījums izklīdina miglu ap šo mistēriju – kā arī atbild uz jautāju par to, kādēļ vecāki/bērni mūs nesaprot un kādēļ jūsu uzņēmumam ar rūpīgi izkopto, izskaitļoto un nopucēto komunikācijas stratēģiju tā īsti savu auditoriju neizdodas uzrunāt vai arī tā aiziet «neceļos».

Proti, ja Rietumu pasaulē šīs atšķirības pasaules uztverē un paradumos formulētas tādos jēdzienos kā X paaudze, Y paaudze u.c., tad Latvijai arī ir savas pavisam izteiktas un ļoti atšķirīgas paaudzes.

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

«Pāreja uz eiro nozīmē, ka jebkura cilvēka maciņā vai burkā, jebkura uzņēmuma seifā visa nauda ir jāizceļ ārā un vai nu vietā jāieliek jauna vai arī jāpanāk, lai cilvēks strādā ar 21.gadsimta norēķinu metodēm jeb bezskaidriem norēķiniem,» norāda Swedbank valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš, sakot, ka Eiro ieviešanas process būs reizes desmit nopietnāks, nekā sākumā šķiet.

Swedbank apspriedusi eiro ieviešanu ar kolēģiem Igaunijā. Kā atzina Bērziņš, Latvijas izaicinājums ir lielāks nekā Igaunijā, jo mums ir ļoti liels monētu īpatsvars. «Igauņiem monētas bija problēma - viņi banku filiālēs apzināja visas iespējamās slēdzamās telpas, rūpīgi skatījās, kāds ir grīdas segums, cik daudz monētas var novietot uz vienu kvadrātmetru, lai nākamā dienā tās neattaptos pagrabā,» par kaimiņvalsts pieredzi eiro ieviešanas laikā stāstīja Bērziņš.

Apskatoties Latvijas Bankas mājaslapā, cik monētas Latvijā ir apgrozībā un kāds ir katras monētas svars, aplēsts, ka Latvijā apgrozībā ir 1100 tonnas monētu. «Daļu droši vien neatnesīs, saglabās kā suvenīrus, bet lielāko daļu atnesīs, pat 500, 600 vai 700 tonnas ir ļoti ievērojams svars. Jāsaprot, ka naudas nomaiņa notiek caur diezgan ierobežotiem kanāliem - dienas beigās tā saplūst vai nu pie tirgotājiem vai pie bankām, un šis naudas apjoms relatīvi īsā laikā būs jāpārvieto, kas būs liels un fiziski smags darbs,» raksturoja Bērziņš.

Eiropas datu aizsardzības regulatori draudējuši uzsākt tiesvedību pret tehnoloģiju kompāniju Google saistībā ar tās 2012. gadā pieņemto privātuma politiku, kas pārkāpjot «caurspīdīguma saistības».

Lielbritānijas, Vācijas un Itālijas regulatori kompānijai Google likuši mainīt privātuma politiku, pretējā gadījumā interneta gigantam nāksies rēķināties ar juridiskām sankcijām. Iepriekš līdzīga satura iebildumus pret Google izteica arī Francijas un Spānijas regulatori.

Google jaunā privātuma politika, kuras ietvaros tiek apvienoti lietotāja dati no vairākiem kompānijas pakalpojumiem, radot nopietnus jautājumus saistībā ar tās atbilstību Lielbritānijas Datu aizsardzības aktu, pavēstījis britu regulators. Privātuma politikas mainīšanai Apvienotā Karaliste kompānijai devusi laiku līdz 20. septembrim. Savukārt Vācijas regulators pavēstījis, ka Google nāksies stāties priekšā, lai atbildētu uz jautājumiem par privātuma politiku, kas «pārkāpj kompānijas apņemšanos ievērot datu izmantošanas un uzglabāšanas caurspīdīgumu».

Linda Lukstiņa savā papīrlietu veikalā Manilla mēģina samazināt ikdienas steigas tempu; pēc viņas pārliecības, pastkartes, rakstāmpiederumi un blociņi mudina apsēsties un padomāt par to, ko raksti.

Manilla ir dizaina papīrlietu veikals, kas apvieno dažādas produktu grupas. 90% veikalā atrodamo lietu ir no papīra. «Pamazām mūs sāku uzskatīt par dāvanu veikalu. Sākumā likās, ka šis būs moderns kancelejas preču veikals, bet tagad klāsts iet roku rokā ar dāvanām, jo lielākā daļa dizaina papīrlietas pērk, lai dāvinātu, jo sev tās kaut kā neatļaujas,» spriež Linda.

Runājot par tik specifiska biznesa dzīvotspēju, viņa atzīst, ka tas, vai cilvēkiem patīk un vai viņi iegādājas kādu preci, ir divas dažādas lietas. «Mūsu veikals pārstāv ļoti specifisku nišu, taču domāju, ka pēc labām lietām vienmēr ir pieprasījums. Protams, dažbrīd piezogas doma, ka varbūt es esmu vienīgā, kam šādas lietas patīk, taču daudzi cilvēki nāk un priecīgi iet prom, sakot, ka nāks iepirkties vēl,» saka Linda.

Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Bijušās Radiotehnikas teritorijas kopīpašnieki iecerējuši attīstīt vai nojaukt viņiem piederošās būves, tikmēr Rīgas dome sola stingri kontrolēt šos procesus.

Ar teritorijas kopīpašniekiem šodien tikās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR), domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) un citu attiecīgu pašvaldības struktūru pārstāvji, kā arī valsts institūciju pārstāvji.

Īpašnieki klātesošos informēja par viņiem piederošās teritorijas attīstīšanas un sakārtošanas plāniem. Teritorijā esošās būves daļas, kur savulaik atradās veikals Prisma, īpašnieku pārstāvis Igors Kukainis skaidroja, ka ēku plānots attīstīt kā tirdzniecības centru, kā arī ierīkot daudzstāvu autostāvvietu. Tehniskās dokumentācijas sakārtošana pašlaik esot procesā.

Pedagogu algu paaugstināšana nedrīkst būt iemesls, lai valsts atteiktos no 1. līdz 4.klases skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanas, pauda Madonas novada domes Izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone.

Viņa domā, ka šāds solis radītu nevajadzīgu konfrontāciju sabiedrībā, noskaņojot ģimenes pret pedagogiem.

«Reforma jāīsteno, atrodot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta un neuzliekot vēl papildu funkcijas pašvaldībām. Pašvaldības jau tagad lielu daļu sava budžeta novirza izglītības jomas sakārtošanai, kompensējot nepietiekamo valsts dotāciju,» uzskata domes Izglītības nodaļas vadītājas vietniece.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) kā vienu no variantiem, kur nākamgad atrast līdzekļus pirmsskolas pedagogu algu celšanai, piedāvājis atteikšanos no valsts finansētām brīvpusdienām 1. līdz 4.klases skolēniem, nododot šo funkciju pašvaldībām.

Cena par kases aparātu un sistēmu sertificēšanu nemainīsies atkarībā no pieprasījuma pēc šī pakalpojuma, sacīja starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju nodaļas direktore Irēna Lejiņa.

Šādu pavērsienu pakalpojumu cenas izmaiņās iepriekš prognozēja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere, uzsverot, tā kā "KPMG Baltics" ir vienīgais servisa uzņēmums, un kases aparātu mainīšana vai pielāgošana, visticamāk, sāksies vienlaicīgi un masveidā, uzņēmējiem ir jārēķinās, ka šajā situācijā arī "KPMG Baltics" var celt pakalpojumu cenas.

Taču Lejiņa teica, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti, jo kases aparātu un sistēmu sertificēšanas cena ir noteikta kā gabaldarbs, par pamatu ņemot prognozēto kases aparāta vai sistēmas pārbaudes darba apmēru stundās.

Ēdiena gatavošana mājās ir lielisks veids, kā sekot līdzi savai veselībai un fiziskajai formai, gatavojot tādu ēdienu, kas atbilst tieši Tavām vēlmēm un vajadzībām. Pie tam, vakariņu taisīšana darba dienas beigās var būt ļoti relaksējošs process. Protams, tas ir relaksējoši vienīgi tad, kad virtuvē valda kārtība. Daudzi no jums noteikti būs saskārušies ar situāciju, kad plaukti ir piekrauti ar dažādām garšvielām, traukiem un inventāru, līdz vienā brīdī kļūst neiespējami tajos orientēties.

Virtuves iekārtas ir paredzētas tam, lai ēst gatavošana būtu ērta un patīkama, tāpēc svarīgi virtuves vidi uzturēt tīru un kārtīgu. Raksta turpinājumā piedāvājam dažus vienkāršus soļus, kas ātri vien palīdzēs tikt pie sakārtotiem skapīšiem!

1. Sāc ar virtuves skapīšu atbrīvošanu

Tas ir pirmais solis, lai tiktu pie sakārtotiem virtuves skapīšiem. Sāc ar to iztukšošanu, visus priekšmetus novietojot trīs atsevišķās kaudzēs – ārā mešanai, pārdošanai vai ziedošanai un atstāšanai. Kad visi plaukti un skapji ir tukši, sāc ar atbrīvošanos no nevajadzīgajām mantām, un tikai tad pievērsies lietām, ko grasies paturēt. Tādā veidā Tev būs vieglāk orientēties un saprast, cik daudz vietas būs nepieciešams atvēlēt atstājamajiem priekšmetiem.

Atlicis tikai viens mēnesis līdz Latvijas pievienošanās eirozonai, un Latvija līdz šim tai gatavojusies labi, jaunākajā ziņojumā par Latvijas gatavošanos eirozonai norāda Eiropas Komisija (EK).

Latvija ir pasūtījusi 400 miljonus eiro monētu un 110 miljonus eiro banknošu. Latvijas Banka sāka piegādāt komercbankām eiro monētas 1. novembrī. Komercbanku lielie klienti saņem eiro uz 10. decembri, bet mazākie korporatīvie klienti – uz 27. decembri. Kopumā 800 tūkstoši eiro sākumkomplekti būs pieejami plašākai sabiedrībai, sākot no 10.decembra 339 komercbanku filiālēs.

Sākot no 1. janvāra, LB mainīs latus uz eiro neierobežotu laika periodu, savukārt bankās valūtu varēs samainīt pusgadu.

EK norāda, ka Latvija ieviesusi svarīgu iniciatīvu – Godīgs eiro ieviesējs, lai novērstu situāciju, kad uzņēmēji eiro ieviešanu izmanto cenu celšanai.

Šā gada augustā Latvijā avārijās dzīvības zaudēja ļoti liels skaits cilvēku, ceturtdien LNT pastāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs. Šīm traģiskajām avārijām nav īsti vienojošu elementu, bet galvenais iemesls bija vadītāju bezatbildība pret ceļu satiksmes noteikumiem un pret līdzcilvēkiem, kas atrodas mašīnā, pārgalvība un nogurums.

Pērn par melno mēnesi ceļu satiksmē kļuva novembris, kad gāja bojā liels skaits gājēju, savukārt šogad par tādu kļuvis augusts, kurā avārijās dzīvības zaudēja 28 cilvēki, kas pēdējos gados ir lielākais bojāgājušo skaits vasaras mēnešos.

Vaicāts, ko darīt, lai traģisko avāriju skaitu mazinātu, Velšs uzsvēra, ka jāiesaistās ir visiem, ne tikai policijai, jo tā nevar nolikt policistu uz katra ceļa un katrā kilometrā. Tā vietā būtu jāmainās sabiedrības attieksmei un jāuzlabo kopējā braukšanas kultūra. Velšs kā piemēru sabiedrības nihilistiskajai attieksmei pret ceļu satiksmes noteikumiem minēja savu šī rīta braucienu ar auto, kura laikā viņš novērojis piecus vai sešus pārkāpumus.

Piecos gados virtuālais drēbju tirdziņš atverskapi.lv izaudzis līdz 43 tūkstošiem reģistrēto lietotāju, kuri mēnesī ievieto 35 tūkstošus sludinājumu

Pirms pieciem gadiem, kad radīts atverskapi.lv, tajā bija reģistrējušies astoņi tūkstoši lietotāju. Šobrīd dienā portālā ienāk 10 līdz 12 tūkstoši cilvēku, katrs uzturas vidēji 13 minūtes. Ik dienu portālā tiek ievietoti 1000 līdz 1500 sludinājumu un mēnesī pāršķirstīto lapu skaits pārsniedz 6,5 miljonus. 2015. gadu uzņēmums noslēdza ar 27 tūkstošu eiro apgrozījumu. «Savukārt finanšu rentabilitāte 2014. gadā bija 48% – no katra apgrozītā eiro pelnījām 48 centus,» lepojas Marta Svile, SIA Atverskapi.lv īpašniece.

Šobrīd Marta un viņas vīrs Guntars, kurš ir veidojis portāla vizuālo koncepciju un vadījis portāla izstrādi, apsver ideju pārdot atverskapi.lv. «Izaugsme ir stabila, protams, tā vairs nav tik strauja kā sākumā. Secinām, ka šo gadu laikā tirgošanās un mainīšanās ar apģērbiem no modes neiziet, gluži otrādi, tāpēc pieņēmām izaicinājumu sev meklēt jaunus tirgus, kuros mūsu idejai varētu būt pieprasījums,» saka Marta.

Ar nodokļu politikas jaunievedumiem grasās sasiet rokas uzņēmumiem, kas vēlas ziedot, nosakot, ka bez «sodīšanas» ar nodokli varēs ziedot tikai desmit procentus no peļņas

Plānotais ierobežojums nozīmē līdzšinējās kārtības sarežģīšanu, nošaujot divus zaķus, bet – negatīvā nozīmē. Pirmkārt, slāpējot uzņēmumu vēlmi ziedot. Tehniski samazinot atlaidi, nav ko slēpt, prognozējami saruks arī biznesa ziedojumu apmērs sabiedriskā labuma organizācijām. Otrkārt, sarūkot atbalstam, tiks apdraudētas vai zaudētas iespējas, ko pašlaik balstīja tieši ziedojumi. Pirms aplaudēt iecerētajai kārtībai, vajadzētu spēt atraut skatu no budžeta ieguvumiem un pavērtēt, kas tādējādi var ciest vai pat tikt sagrauts. Protams, jāņem vērā arī līdzšinējās blaknes, par ko gādājuši negodprātīgi ziedotāji un ziedojumu saņēmēji, kuru rīcība acīmredzot arī likusi pārvērtēt ziedošanas atbalstīšanu.

Janvāris nāca ar tādu kā déjà vu sajūtu – jau decembris pagāja, valdībai un koalīcijai spriedelējot par to, kā mazināt energoresursu augošo cenu radīto šoku, tad samocītus lēmumus beigu beigās pieņēma, bet nu nākusi atklāsme, ka tas nekam nelīdz, un sāk spriedelēt par šo jautājumu no jauna.

Tiesa, atkal tiek mēģināts likt pabalstu ielāpus, nevis risināt problēmu pēc būtības, proti, pat necenšas spert tādus soļus, kas novērstu energoresursu sadārdzinājuma projicēšanos preču un pakalpojumu cenās ilgtermiņā. Jaušams, ka politiķus pārņēmis priekšvēlēšanu laika dulnums, tie aizvien greizsirdīgāk raugās konkurentu virzienā (ja ko rosina opozīcija, tad pozīcijai tas principā nav derīgs), nemana vairs pretrunas un aplamības pašu paustajā. Domā vien īstermiņā.

Tā, piemēram, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs vienu dienu pauž sajūsmu par poļu risinājumu tai pašai problēmai, bet citudien jau ir sajūsmā par pašu koalīcijā pieņemto, lai gan abu pieeju līdzība ir kā dienai pret nakti. Finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis vispār izcēlies ar komunistu cienīgu retoriku – PVN samazināt nevarot, jo tas, lūk, palīdzētu tiem, kas visvairāk tērē – silda lielas mājas, baseinus.

Partjas Skaistā Nākotne dibinātāji mūziķis Gustavo jeb Gustavs Butelis, reklāmists Aivars Čivželis jeb Čižiks un Viesturs Dūle iecerējuši mainīt savus vārdus. Tieslietu ministrija skaidro, ka katrs vārda vai uzvārda maiņas gadījums jāvērtē individuāli, ņemot vērā gan maiņas iemeslu, gan latviešu valodas pareizrakstības noteikumus.

(Papildināta no 7. rindkopas)

Izdevumam Sestdiena V. Dūle pastāstīja, ka partijas dibinātāji definē sev, ka neākstās, bet sāk jaunu dzīvi, tāpēc noliek iepriekšējo slavas mantojumu. «Līdzīgi kā jaunstrāvnieki, kas bija pilnīgi avangardiski, vai Rainis; viņi mainīja savus vārdus, mēs vienkārši ņemam jaunus vārdus, ko ierakstām arī pasē,» sarunā ar izdevumu sacīja V. Dūle.

Viestura Dūles vārds turpmāk būšot Zuarguss, Gustavo – Arstarulsmirus, bet Čižika – Jurgstulaistus. Partijas veidotāji mainīšot arī uzvārdus, taču, lai būtu vienkāršak, publiskajā telpā nolēmuši paziņot tikai vārdus, raksta Sestdiena.

ASV iesācējuzņēmums Color Labs, kas radīja populāro fotogrāfiju un video apmaiņas lietotni Color, pavēstījis, ka no nākamā gada pārtrauc savu darbību.

«Mēs ceram, ka jūs izbaudījāt mainīšanos ar saviem stāstiem. Diemžēl lietojumprogramma vairs nebūs pieejama pēc 2012. gada 31. decembra,» teikts izplatītajā paziņojumā.

Ziņas, ka Color nolēmis pārtraukt savu darbību un ka to pārņem tehnoloģiju gigants Apple, uzvirmoja jau oktobrī. Sākotnēji izskanēja, ka Apple iegādāsies Color maksājot summu, kas rakstāma ar «diviem skaitļiem».

Tomēr, kā tehnoloģiju medijam Tech Crunch pastāstīja anonīmi nozares avoti, Apple, pārņemot Color, samaksājusi tikai septiņus miljonus ASV dolāru.

Eksperti pieļauj, ka Apple ir ieinteresēta kompānijai piederošajos patentos, kā arī darbiniekos, kas varētu turpināt darbu Apple mākoņskaitļošanas projektos. To apliecinot tiesvedība starp Color Labs bijušo darbinieku Ādamu Viterspūnu (Adam Witherspoon) un kompānijas vadītāju Bilu Ngujenu.

Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.

Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.

Latvijā ienākusi jauna energokompānija 220 Energia, kas brīvā tirgus apstākļos grasās elektrību piedāvāt mājsaimniecībām, teica uzņēmuma valdes loceklis Marko Aliksons.

«Mēs vēlamies rūpīgi sagatavoties, pirms ieejam tirgū,» bilda Aliksons. Viņa vadītās kompānijas 220 Energia rīcības plāns esot tieši atkarīgs no tā, vai valdība lems atlikt elektroenerģijas brīvā tirgus atvēršanu 1.aprīlī. «Pašlaik gatavojamies elektrību tirgot mājsaimniecībām, bet tirgus atvēršanas atlikšanas gadījumā to nedarīsim un koncentrēsimies uz mazajiem komersantiem,» informēja energokompānijas valdes loceklis.

Aliksons saprotot to, ka Latvijas patērētāji vēlas zemākas cenas, tomēr uzņēmējs norādīja, ka valdība ieejai elektroenerģijas tirgū uzlikusi dažādas juridiskas barjeras, kas to padarot īpaši grūtu. Ja valdība izlems par labu tirgus atlikšanai, Aliksons norādīja, ka nebūšot pārsteigts un attiecīgi mainīšot uzņēmuma rīcības plānu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču par piespiešanu dot nepatiesu liecību, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB paziņojumā presei, neminot amatpersonas vārdu, norāda, ka amatpersona organizējusi, uzkūdījusi un atbalstījusi nozieguma izdarīšanu ar vairāku privātpersonu iesaistīšanu nolūkā panākt, lai vardarbības draudu iespaidā un par 3 000 000 eiro liecinieks atteiktos no iepriekš sniegtajām liecībām un dotu iepriekš sagatavotas nepatiesas liecības.

Izmeklēšanā konstatēts, ka amatpersona uzdevusi kādai privātpersonai, izmantojot citu privātpersonu, nelikumīgi iespaidot liecinieku, lai viņš tiesā apsūdzētās amatpersonas interesēs sniegtu nepatiesas liecības. Par šādu rīcību bija paredzēts samaksāt lieciniekam prettiesisku atlīdzību. Tāpat bija plānots lieciniekam piedāvāt atteikties no ieņemamā amata, pretējā gadījumā piedraudot sākumā uzspridzināt privātpersonu kā brīdinājumu lieciniekam.