Lietuvas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" līdz 2030.gadam plāno investēt 300 miljonus eiro, paredz uzņēmuma stratēģija 2023.-2050.gadam.

Vairāk nekā 45% no kapitālieguldījumiem domāti jaunas infrastruktūras un kompetenču veidošanai jaunu enerģijas veidu pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī ilgtspējības uzlabošanai un izmešu samazināšanai visās "Klaipedos nafta" darbībās, trešdien uzņēmums informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

Sākot no 2026.gada, "Klaipedos nafta" plāno ik gadu dividendēs plāno izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro, un ienesīguma mērķrādītājs būs aptuveni 5%. Paredzams, ka 2031.-2050.gada periodā kopējais dividenžu maksājumu apjoms sasniegs vismaz 240 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam "Klaipedos nafta" plāno palielināt ieņēmumus par pusi.

"Klaipedos nafta" grupas mērķis ir no 2041. līdz 2050.gadam sasniegt vidējo gada peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 85 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tās mērķis ir panākt par 172% lielāku EBITDA 2050.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu. Turklāt paredzams, ka EBITDA marža palielināsies no 45% 2022.gadā līdz 55% 2050.gadā.

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Lietuvas lielākais gāzes lietotājs - koncerna Achemos grupe pārvaldītais Jonavas mākslīgā mēslojuma ražošanas uzņēmums Achema - gatavojas pirkt sašķidrināto dabasgāzi no Norvēģijas koncerna Statoil, kas jau piegādā Lietuvai gāzi caur Klaipēdas termināli.

Kā liecina ziņu aģentūras BNS avotu informācija, abas kompānijas plāno janvāra beigās parakstīt gāzes piegādes līgumu uz vienu gadu, kas paredzētu, ka Achema šogad iegādājas 500 miljonus kubikmetru gāzes, maksājot par to zemāku maksu nekā valsts kontrolētā gāzes tirdzniecības kompānija Litgas.

Cenu starpība skaidrojama ar to, ka Achema gāzi pirks saskaņā ar īstermiņa vienošanos un faktiski tikai gada siltajā laikā, kad sašķidrinātās gāzes cenas ir viszemākās, savukārt Litgas nodrošina gāzi siltumenerģijas ražotājiem arī ziemā, kad cenas ir augstākas.

Achema preses sekretāre Janina Sabaite-Meļņikoviene aģentūrai BNS vispirms sacīja, ka nevar apstiprināt šo informāciju, bet vēlāk solīja to komentēt.

Lietuvas valstij piederošais naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operators "Klaipedos nafta" cer no nākamā gada pāriet uz jaunu darbības modeli, kad divas trešdaļas regazifikācijas jaudas uz pieciem līdz desmit gadiem tiek piešķirtas četriem patērētājiem, kurus varētu izraudzīties septembrī.

Lielajiem patērētājiem tiktu piešķirtas 24 teravatstundas (TWh) LNG regazifikācijas jaudas, bet pārējo jaudu piedāvātu ikgadējā vai dienas procedūrā, informēja "Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Patiesībā ilgtermiņā vajadzētu piešķirt divas trešdaļas jaudas," viņš teica žurnālistiem Klaipēdā.

Kā stāstīja Naviks, tāds modelis palīdzētu garantēt gāzes piegāžu stabilitāti reģionā, jo "gan mēs, gan patērētāji varēs detalizētāk plānot nākotni, un ar regulāriem patērētājiem ir vieglāk strādāt".

LNG terminālis uz jauno darbības modeli varētu pāriet no nākamā gada sākuma un patērētāji, kuriem tiks piešķirtas ilgtermiņa jaudas, būs zināmi septembrī, informēja "Klaipedos nafta" regulētās darbības vadītājs Vaidots Bručkus.

Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».

Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.

Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.

Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.

Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.

Par Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināli interesējas divi trīs pasaules līmeņa gāzes piegādātāji, kas varētu piegādāt gāzi Latvijas vai Igaunijas importētājiem, paziņojis termināļa operatores - kompānijas Klaipedos nafta - ģenerāldirektors Mants Bartuška.

Ir jūtama interese par termināļa jaudu palielināšanu, tiek meklētas iespējas papildu apjomam. Latvijas iespējas būs atkarīgas no viņu regulējuma grozījumiem, piektdien preses konferencē sacīja Bartuška.

Jāsaprot, ka līdz oktobrim terminālim ieplānotas 12 kravas, un procedūras pieļauj arī papildu daudzumu, bet tad ir sarežģītāk pārorganizēt grafiku. Iespējas ir, bet tas ir sarežģīti, jo plānošana notiek gadu uz priekšu. Šobrīd divi trīs pasaules līmeņa spēlētāji veic terminālī auditus, sagatavošanās darbus, un, ja būtu iespēja, līdztekus [Norvēģijas koncernam] "Statoil" varētu parādīties citi spēlētāji, klāstījis Klaipedos nafta vadītājs.

Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu operators "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators Elbehafenes LNG terminālim Brunsbitelē Vācijas ziemeļos.

Tādējādi "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators jau diviem Vācijas LNG termināļiem pēc tam, kad pērn rudenī Vācijas enerģētikas kompānija "Uniper" izraudzījās Lietuvas kompāniju Lejassaksijas pilsētā Vilhelmshāfenē esošajam terminālim Ziemeļjūras piekrastē.

Elbehafenes LNG terminālis atrodas Brunsbitelē Elbas upes grīvā. Tā attīstītājs Vācijas valdības vārdā ir Vācijas enerģētikas grupas RWE meitasuzņēmums "Elbehafen LNG".

Parakstītais līgums par komerciālās termināļa pārvaldības pakalpojumiem paredz, ka "Klaipedos nafta" nodrošinās loģistikas darbības pārvaldību, gāzes nosūtīšanas darbību, gāzes uzskaiti un ziņojumu sagatavošanu, kā arī citus termināļa darbības pakalpojumus atbilstoši klienta vajadzībām.

Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālis (SGT) Klaipēdas ostā trešdien oficiāli tiek nodots ekspluatācijā pēc pusotra gada ilgiem būvdarbiem, kas izmaksāja ap 500 miljoniem litu (145 miljoniem eiro).

Likums par SGT nosaka, ka tā nodošanai ekspluatācijā jānotiek 3.decembrī.

Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis trešdien Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai sacīja, ka terminālis jau piegādā gāzi Klaipēdas pilsētai.

«Tas jau pamazām pumpē gāzi. Klaipēdas pilsēta lielā mērā tiek apgādāta no SGT. Es pats dodos uz Klaipēdu, lai redzētu, ka visas detaļas ir saliktas kopā, ka visi procesi notiek un ka mēs esam izpildījuši valdības lēmuma prasības,» Masjulis teica Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Lai gan galvenais cauruļvads vēl nav ielikts Kuršu joma dzelmē, Lietuvas valsts kontrolētais naftas pārkraušanas termināļa operators Klaipedos nafta, kas īsteno SGT projektu, norādīja, ka infrastruktūra ir gatava lietošanai.

Cenšoties samazināt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa uzturēšanas izmaksas, Lietuva gribētu jau pirms savulaik noteiktā desmit gadu termiņa izpirkt no Norvēģijas kompānijas Hoegh termināļa kuģi, kas kalpo kā peldoša gāzes glabātava, paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis. Šai nolūkā tā gatavojas lūgt palīdzību Eiropas Savienībai (ES).

Tas ļautu mums vēl vairāk pazemināt gāzes cenu, jo pēc termināļa izpirkšanas mēs varētu izmaksas izvietot ilgākā laika posmā. Ceram, ka termināļa pašizmaksa varētu kristies vēl par 20%. Mēs jau runājam ar [Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu, Enerģētikas savienības komisāru] Marošu Šefčoviču par iespējamo Eiropas palīdzību, ministrs sacījis žurnālistiem Klaipēdā, kur otrdien apmeklēja termināli kopā ar EK viceprezidentu.

Jāmeklē resursi, jāmeklē ceļi - vai nu aizdevumi, vai citi instrumenti, bet diskusijas esam sākuši, jo gribam, lai gāzes cena Lietuvā konsekventi saruktu, viņš piebildis.

Masjulis gan atzinis, ka pagaidām nevar pateikt, cik lieli līdzekļi būtu vajadzīgi kuģa izpirkšanai un cik šim mērķim varētu atvēlēt EK.

Ir pārskatīts OMX Baltic 10 indeksa grozs, jaunais indeksa groza sastāvs stāsies spēkā no 2016. gada 1. jūlija ar tirdzniecības sesijas sākumu, liecina biržas paziņojums.

Pārvērtēšanas rezultātā indeksam tiek pievienotas Klaipėdos Nafta (KNF1L) akcijas, bet Olainfarm (OLF1R) akcijas tiek izslēgtas no indeksa.

OMX Baltic 10 indeksa groza sastāvs, kas stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā: Apranga, Šiaulių bankas, Klaipėdos nafta, Tallink Grupp, Merko Ehitus, Tallinna Kaubamaja Grupp, Olympic Entertainment Group Tallinna Vesi, Silvano Fashion Group, TEO LT.

15% tirgus kapitalizācijas ierobežojums tiks noteikts, izmantojot 2016. gada 30. jūnija tirdzniecības sesijas pēdējās cenas.

Lietuvas valsts kontrolētais naftas pārkraušanas termināļa operators Klaipedos nafta ir parakstījis aizņēmuma līgumu par 34,754 miljoniem eiro uz 20 gadiem ar Ziemeļu investīciju banku (NIB), lai palīdzētu finansēt sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) projektu Klaipēdas ostā.

«Mēs ceram, ka NIB ilgtermiņa aizdevums SGT palielinās Lietuvas konkurētspēju un enerģētisko drošību, un palīdzēs tai tālāk integrēties Eiropas enerģētikas tirgū,» ceturtdien līgumu komentēja NIB prezidents un ģenerāldirektors Henriks Normans.

SGT terminālis palielinās Lietuvas dabasgāzes piegāžu drošumu un uzlabos tās konkurētspēju, uzsvēra NIB.

NIB finansēs 25-30% no SGT projekta kopējām izmaksām. Klaipedos nafta pērn saņēma līdz 87 miljonu eiro lielu aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas (EIB).

Valstij piederošās kompānijas investīcijas SGT sasniedz 350 miljonus litu (101 miljonu eiro). Klaipēdas osta projektā ir investējusi vēl 130 miljonus litu (38 miljonus eiro).

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli nākamajā biznesa gadā, kas sākas oktobrī, izmantos seši klienti, informēja Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un LNG termināļu operators "Klaipedos nafta".

Gaidāms, ka 2024.gāzes gadā tiks regazificētas 34 terevatstundas (TWh) LNG, regazifikācijas līmenim saglabājoties šā gada apmērā. Gāzi Klaipēdas terminālim piegādās 34 LNG kuģi un termināļa pakalpojumus izmantos seši klienti, informēja "Klaipedos nafta".

Uzņēmuma komercdirektors Mindaugs Naviks apliecināja, ka Klaipēdas LNG darbība ir raita un gandrīz ar maksimālo jaudu.

Lielāko daļu jeb 24 TWh dabasgāzes nākamajā gadā saņems klienti Lietuvā, Latvijā un Polijā, kuri pērn rezervēja ilgtermiņa LNG termināļa jaudu. Vēl četras TWh jaudas no tūlītējā tirgus tiks piešķirtas nākamgad, balstoties uz nepieciešamību importēt dabasgāzi, lai nodrošinātu izolētu elektrības sistēmas darbību, bet, ja tādas nepieciešamības nebūs, to jaudu varēs izmantot citos dabasgāzes pieprasījuma gadījumos.

Klaipedos Nafta cer uz Latvijas gāzes tirgus atvēršanos; piegādes būs iespējamas arī ar automašīnām un kuģi

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Klaipedos Nafta (KN) Sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) departamenta direktors Tads Matuļonis (Tads Matulionis), kurš pēc izglītības ir inženieris, bet ieguvis arī MBA grādu. Viņš ir atbildīgs gan par SDG termināli, gan citu SDG infrastruktūru kā Lietuvā, tā ārvalstīs, kur KN palīdz citiem peldošo termināļu attīstītājiem. Piemēram, pērnā gada decembrī pabeigts darbs pie Kartahenas temināļa Kolumbijā.

Klaipēdas termināli veido Hyundai Heavy Industries būvētais un norvēģu Leigh Höegh LNG piederošais tankeris Independence, kas reizē nodrošina SDG uzglabāšanu un regazifikāciju, piestātne un gāzes cauruļvadi, kas savienoti ar dabasgāzes pārvades sistēmu krastā. Tukša Independence rezervuāru uzpildīšana pilnībā prasa apmēram 40 stundas, kas ietver laiku no kuģa iebraukšanas ostā līdz tā izbraukšanai. Pats uzpildīšanas process gan aizņem mazāk par 24 stundām. Savukārt pilna kuģa iztukšošana gāzes pārvades sistēmā prasa deviņas dienas. Līdz ar to nākamo gāzes piegādes kuģi terminālis var uzņemt 3‒4 reizes mēnesī. Terminālī glabājamais 170 m3 SDG apjoms ir ekvivalents 100 milj. m3 dabasgāzes gāzveida agregātstāvoklī. Pēc T. Matuļoņa teiktā, ar 4‒5 piegādēm pietiktu Igaunijas apgādei veselu gadu, 15 piegādes būtu vajadzīgas Latvijai, bet 25 - Lietuvai. Ar esošajām jaudām terminālis spētu piegādāt 80% Baltijas valstīm gadā nepieciešamās gāzes.

Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālis (SGT) Klaipēdas ostā trešdien apturēja darbu pēc tam, kad Vispārējās palīdzības centrā tika saņemts draudu zvans par SGT ievietotu bumbu, paziņoja termināļa operators Lietuvas valstij piederošā kompānija Klaipedos nafta.

«Situāciju risina ostas ārkārtas situāciju dienests, kas ir evakuējis cilvēkus no SGT teritorijas un ierobežojis kuģošanu ostas dienvidu daļā,» aģentūru BNS Informēja Klaipedos nafta preses pārstāve Indre Miliniene. «Terminālis pašlaik neveic nekādas regazifikācijas darbības,» viņa piebilda.

Viņa teica, ka speciālie dienesti pašlaik veic pārbaudi terminālī.

Klaipēdas ostas administrācijas preses pārstāve Dovile Ringisa teica, ka osta tiek nepārtraukti apsargāta, tādēļ, visticamāk, bumbas draudi ir tikai neveiksmīgs joks.

Pērn decembrī Klaipēdas ostā tika nodots ekspluatācijā Lietuvas SGT.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Klaipēdā automātiski nenozīmē zemāku gāzes cenu, taču tā ir enerģētisko drošības sajūtu pastiprinoša infrastruktūra , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc trīs gadu intensīva darba Lietuva ir tikusi pie sava peldošā LNG termināļa Klaipēdā. Paša projekta infrastruktūras izbūve Klaipēdas ostā izmaksājusi ap 100 milj. eiro, bet peldošā termināļa jeb kuģa noma ir 43 milj. eiro gadā, norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Rokas Masjulis. Tā kā kuģi paredzēts nomāt 10 gadus, tad kopējās termināļa izmaksas pārsniegs 500 milj. eiro. «Terminālis nav ļoti dārga investīcija, un, tā kā tā izbūves dēļ Gazprom Lietuvai ir samazinājis gāzes cenu, tad var teikt, ka terminālis jau ir atmaksājies,» skaidro R. Masjulis, cenšoties noraidīt bažas, ka jaunais terminālis gāzes patērētājiem izmaksās dārgi. Publiskajā telpā daudz spekulēts par tā saucamo gāzes OIK, kas saistībā ar jaunās gāzes infrastruktūras radītajām izmaksām tikšot uzlikts Lietuvas gāzes patērētājiem. Taču pašlaik zināms vien tas, ka regulētajiem lietuviešu enerģētikas uzņēmumiem būs pienākums iepirkt vismaz 20% gāzes no jaunā termināļa. Tiesa, Lietuvas enerģētikas ministrs neapgalvo, ka Klaipēdas LNG terminālis tirgos īpaši lētu gāzi. «Gāzes cenas atbildīs tirgum. Mēs to esam piesaistījuši Lielbritānijas biržas UK NBP cenai, kas pašlaik ir ļoti līdzīga tai, par kādu Gazprom tirgo savu cauruļvada gāzi, proti, 260-290 eiro par tūkstoti kubikmetru,» tā Lietuvas enerģētikas ministrs. Jāpiebilst, ka R. Masjulis, pirms kļuva par Lietuvas enerģētikas ministru, bija Klaipedos Naftas ģenerāldirektors un tieši viņa vadības laikā Klaipedos Nafta uzsāka LNG termināļa projektu, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm pati piesaistot investorus un negaidot uz iespējamu ES līdzfinansējumu. Tas var arī izskaidrot, kāpēc tieši R. Masjuļa uzruna termināļa svinīgajā atklāšanā tika pavadīta ar visskaļākajām ovācijām. «Šis ir ar lielu pacietību un mērķtiecību īstenots projekts, un mēs esam gatavi ar savu neatkarību dalīties arī ar saviem kaimiņiem,» uzsvēra R. Masjulis.

Ceturtdien sumināti Nasdaq Baltic biržās kotētie uzņēmumi par labākajām investoru attiecībām 2014.gadā.

Apbalvošanas ceremonija notika jau devīto gadu pēc kārtas un norisinājās vienlaicīgi Rīgā, Viļņā un Tallinā ar video tilta starpniecību.

Igaunijas ūdensapgādes uzņēmums Tallinna Vesi atzīts par uzvarētāju galvenajā nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs jau otro gadu pēc kārtas.

Lietuvas valsts uzņēmums Klaipėdos nafta ieguva 1.vietu nominācijā Lielākais progress gada laikā un saņēma Nasdaq grupas valdes priekšsēdētāja Boba Greifelda uzaicinājumu svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas atvēršanas zvanu Nasdaq MarketSite studijā - Ņujorkas Taimskvērā.

«Lai uzņēmums mūsdienās būtu ienesīgs, ar investoru un finansējuma piesaisti izaugsmei vien nepietiek – arvien robustākais finanšu tirgus regulējums diktē nepieciešamību parādīt godīgu, atklātu un pastāvīgu dialogu ar investoriem un saprātīgu korporatīvās pārvaldības praksi,» sacīja Arminta Saladžienė, Nasdaq Baltic vadītāja.

Turpinot darbu pie AS Latvijas Gāze izstrādāto dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumu projektu izvērtēšanas un pilnveidošanas, šodien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pārstāvji tikās ar 10 tirgus dalībniekiem un institūcijām, kas regulatoram noteikumu projektu publiskās konsultācijas laikā sniedza savus ieteikumus noteikumu projektu pilnveidošanai, informē SPRK.

Tikšanās mērķis bija dot iespēju Baltijas valstu tirgus dalībniekiem un institūcijām sanākt kopā viedokļu apmaiņai klātienē. Uz sanāksmi bija ieradušies gan Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas pārstāvji no uzraugošām un regulējošām iestādēm – Lietuvas un Igaunijas regulatoriem, Latvijas Ekonomikas ministrijas un Konkurences padomes, kā arī komersantu pārstāvji: Litgas, Eesti Energia, Latvenergo, Klaipedos nafta, Lietuvos duju tiekimas, Latvijas nacionālā gāzes termināļa biedrības.

Tikšanās laikā noteikumu projektu autors – Latvijas Gāze – iepazīstināja klātesošos ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas tehnisko raksturojumu, kas ir SPRK iesniegtās noteikumu redakcijas pamatā, kā arī sniedza apkopojošu informāciju par jau šobrīd ar Igaunijas un Lietuvas komersantiem parakstītajiem līgumiem par dabasgāzes infrastruktūras izmantošanu. Tika uzsvērts, ka sagatavotie noteikumu projekti kalpos pārejas periodā līdz dabasgāzes tirgus atvēršanai 2017. gadā.

Baltijas valstīm nespējot panākt vienprātību jautājumā par reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes temināli, Lietuvas valdība zaudējusi iespēju lūgt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas termināļa kuģa «Independence» izpirkšanai un sākusi meklēt alternatīvus risinājumus, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

Termināļa operatorkompānija «Klaipedos nafta» nesen izsludinājusi starptautisku konkursu ilglaicīgu sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvu izvērtēšanai.

«Tas vēl noteikti nenozīmē, ka mēs [kuģi] neizpirksim. Mūsu mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgāku gāzes cenu šobrīd un nākotnē, tādēļ, izvērtējot reģiona situāciju un vajadzību pēc piegāžu drošības, mēs gribam meklēt alternatīvas. Mums jāpārliecinās, vai šāds objekts [termināļa kuģis] būtu vajadzīgs pēc 2024.gada, un tad jāspriež par tiem vai citiem scenārijiem,» norādījis ministrs.

2024.gadā Lietuvai beidzas termināļa kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas nomas līgums, kas ar Norvēģijas kompāniju «Hoegh LNG» tika noslēgts uz desmit gadiem.

Pārskatīts OMX Baltic Benchmark indeksa grozs un jaunais indeksa groza sastāvs stāsies spēkā 1.jūlijā ar tirdzniecības sesijas sākumu, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pārvērtēšanas rezultātā indeksā tiek iekļautas Vilkyškių pieninė akcijas, bet Valmieras stikla šķiedra akcijas tiek izslēgtas no indeksa.

OMX Baltic Benchmark indeksa grozā ietilps sekojošas akcijas:

Apranga, Merko Ehitus, SAF Tehnika, Baltika, Nordecon, Silvano Fashion Group, City Service, Olainfarm, Šiaulių bankas, Grigiškės, Olympic Entertainment Group, Tallink Grupp, Grindeks, Panevėžio statybos trestas, Tallinna Kaubamaja Grupp, Harju Elekter, Pieno žvaigždės, Tallinna Vesi, Klaipėdos nafta, PRFoods, TEO LT, Latvijas kuģniecība, Pro Kapital Grupp, Vilkyškių pieninė, Linas Agro Group, Rokiškio sūris un Žemaitijos pienas.

AS RB Rail akcionāri Rail Baltic Estonia OU, SIA Eiropas dzelzceļa līnijas un UAB Rail Baltica statyba apstiprinājuši jaunu padomi, informē AS RB Rail.

Padomē iekļauti Rail Baltic Estonia OU valdes priekšsēdētāja Rīa Sillave, Latvijas dzelzceļš VAS valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš,Rail Baltic Estonia OU padomes loceklis Anti Mopels, Rail Baltica statyba UAB izpilddirektors Karolis Sankovskis, Latvijas dzelzceļš VAS juridiskās direktores vietniece administratīvajos jautājumos un Prezidentu padomes sekretariāta vadītāja Vineta Rudzīte un ANO Espoo konvencijas ieviešanas komitejas priekšsēdētājs Roms Šveds.

Lietuvas akcionārs ir nolēmis atsaukt vienu no pārstāvjiem, Areniju Jacku, un viņa vietā AS RB Rail padomē iecelt Romu Švedu. Šādā gadījumā ir jāatsauc viss iepriekšējās padomes sastāvs un jāieceļ jauns.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola ceturtdien, 27. augustā, dosies darba vizītē uz Lietuvu (Klaipēdu), lai apspriestu gāzes piegāžu alternatīvas Latvijas patērētājiem un citus aktuālos enerģētikas sektora jautājumus ar Lietuvas enerģētikas ministru Rokas Masiulis un Lietuvas enerģētikas nozares uzņēmumu vadītājiem, informē Ekonomikas ministres padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Arno Pjatkins.

Tikšanās laikā plānots pārrunāt Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa regazifikācijas izmaksu politiku, tehniskās tranzīta jaudas un dabasgāzes transportēšanas tarifus, kā arī tam nepieciešamo tiesisko regulējumu.

Latvijas puses delegācijas sastāvā uz Lietuvu vēl dosies VAS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis, kā arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Lietuvas pusi sarunās pārstāvēs Lietuvas enerģētikas ministrs Rokas Masiulis, Lietuvas Enerģētikas ministrijas viceministrs Aleksandras Spruogis un Starptautiskās sadarbības un plānošanas nodaļas vadītājs Tomas Lukoševičius, AS Klaipėdos nafta ģenerāldirektors Mantas Bartuška un Sašķidrinātās dabas gāzes termināla departamenta vadītājs Tadas Matulionis, SAS Lietuvos energija ģenerāldirektors Dalius Misiūnas un SAS LITGAS ģenerāldirektors Dominykas Tučkus.

Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa operatore, valsts pārvaldītā kompānija «Klaipedos nafta» plāno aizņemties 308 miljonus eiro, lai izpirktu termināļa kuģi «Independence», kura nomas līguma termiņš beigsies 2024.gadā.

Vienu valsts garantētu aizdevumu līdz 148 miljonu eiro apmērā iecerēts ņemt, lai jau no 2019.gada vidus samazinātu termināļa uzturēšanas izmaksas par 40% jeb no 66 miljoniem līdz 43 miljoniem eiro, bet otrs aizdevums 121 līdz 160 miljonu eiro apmērā būtu paredzēts, lai izpirktu kuģi, ko Lietuva šobrīd nomā no Norvēģijas kompānijas «Hoegh LNG», norādīts Lietuvas Seimam iesniegto likumdošanas grozījumu paskaidrojuma rakstā.

2013.gadā Lietuvas valsts garantēja gandrīz 82 miljonu eiro lielu Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai ar 20 gadu termiņu.

Latvijas lietotājiem sava patēriņa vajadzībām gāzi varēs piegādāt no alternatīviem avotiem, paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes šodien apstiprinātie dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumi.

Turpmāk dabasgāzes pārvades sistēmas un pazemes gāzes krātuves izmantošana un brīvo jaudu piešķiršana būs pārskatāma, atklāta un darbosies uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. Līdz šim trešo pušu piekļuve balstījās uz divpusējo vienošanos ar AS Latvijas Gāze, norāda SPRK

Noteikumi nosaka dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, pārvades sistēmas un krātuves brīvo jaudu lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību, gadījumus, kādos infrastruktūras operators drīkst pārtraukt vai ierobežot pārvades sistēmas un krātuves lietošanu, pārvades sistēmas operatora un lietotāju tiesības un pienākumus, norēķinu kārtību un sistēmā ievadītās un izvadītās dabasgāzes līdzsvarošanas jeb balansēšanas kārtību.

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālī Klaipēdā otrdien pienācis kuģis ar jaunu gāzes kravu. Kā ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi termināļa operatores - kompānijas Klaipedos nafta - preses sekretāre Indre Miliniene, kuģis Arctic Voyager atvedis 140 000 kubikmetru Norvēģijas koncerna Statoil sašķidrinātās gāzes.

Pēc viņas teiktā, šo kravu paredzēts izkraut divu diennakšu laikā.

Tā ir jau sestā Statoil sašķidrinātās gāzes krava. Iepriekšējā krava uz Klaipēdu tika atvesta septembra vidū. Saskaņā ar otrdienas datiem šobrīd terminālī ir 29 900 kubikmetru sašķidrinātās gāzes.

Lietuvas kompānijas Litgas un Statoil līgums paredz piecu gadu laikā piegādāt terminālim 2,7 miljardus kubikmetru sašķidrinātās gāzes, taču neoficiāla ziņu aģentūras BNS rīcībā esoša informācija liecina, ka šobrīd notiek sarunas par līguma pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem, bet par mazāku gāzes apjomu. Sarunas plānots pabeigt šogad.