Baltijas tirgus indekss “OMX Baltic Benchmark GI” kopš šī gada sākuma turpina sasniegt jaunus rekordus, šonedēļ sasniedzot 1020,53 punktu radītāju, liecina "Nasdaq" Baltijas biržu dati.

Kopš gada sākuma “OMX Baltic Benchmark GI” pieaudzis par 2,79%.Līdzīgā apmērā auguši arī “OMX Tallinn” un “OMX Vilnius” indeksi. Viļņas biržas indekss kopš gada sākuma audzis par 2,54%, sasniedzot 730,26 punktus, bet Tallinas biržas indekss audzis par 2,52% līdz 1311,96 punktiem. Mazāks pieaugums vērojams Rīgas biržā, kuras “OMX Riga” indekss palielinājies par 0,37% līdz 1040,02 punktiem. Gada laikā “OMX Baltic Benchmark GI” audzis par 16,79%,”OMX Tallinn” - par 12,82%, “OMX Riga” - par 11,95%, bet “OMX Vilnius” - par 18,38%.

“INVL Pensiju fondi” vadītājs Andrejs Martinovs skaidro, ka šī tendence kopumā atspoguļo arī citu akciju tirgu pozitīvo dinamiku un var teikt, ka Baltijas tirgus iet kopsolī ar pasaules tendencēm, bet, protams, arī ar savām lokālām niansēm.

Nekāds noslēpums nav tas, ka šogad līdz šim, neskatoties uz pandēmiju, piegāžu traucējumiem un arvien augstāko inflāciju, izcili klājies daudzu lielāko pasaules kompāniju akcijām.

Daudziem cilvēkiem, vairāk laika pavadot mājās, vērtspapīru mīšana kļuvusi par arvien populārāku nodarbi. Tāpat vismaz Rietumvalstīs auguši daudzu cilvēku uzkrājumi, kur daļai sabiedrības nu jādomā, kā tos uz jau neērti augstās inflācijas fona pasargāt. Piemēram, ASV lielāko kompāniju akciju cena, ja vērtē to kopumu, kopš šā gada sākuma pieaugusi aptuveni par ceturto daļu.

Līdzīgu pieaugumu demonstrējušas arī Eiropas lielāko kompāniju akcijas. Baltijas valstis ir mazas un atvērtas ekonomikas, kas nozīmē, ka tās visai izteikti ir atkarīgas no tā, kāda ir Eiropas un visas pasaules tautsaimniecības okeāna ūdens temperatūra. Tādējādi neizbēgami tendences pārējā pasaulē ietekmē arī mūsu reģionu. Nekāds izņēmums šajā ziņā nemēdz būt arī vietējais vērtspapīru tirgus. Baltijas akciju tirgu pandēmija pie saviem pirmajiem uzplūdiem inficēja visai smagi. Pēc pagājušā gada februāra beigu un marta pirmās daļas cenu sabrukuma Baltic Benchmark akciju indekss pie savām pirmskrīzes virsotnēm atgriezās vien pašās tā gada beigās.

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Trešdienu visas Nasdaq Baltijas biržas noslēdza ar pozitīvu rezultātu, liecina vērtspapīru tirgus dati.

OMX Baltic Benchmark pakāpās par 0,82% līdz 639,41 punktam. Par 0,83% līdz 879,88 punktiem pieauga OMX Tallinn vērtība, bet par 1,74% līdz 600,56 punktiem – OMX Riga. Par 0,2% līdz 483,18 punktiem pieauga OMX Vilnius vērtība.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 404,5 tūkstošus eiro. Aktīvākā tirdzniecība trešdien notika ar Igaunijas kuģniecības uzņēmuma Tallink Grupp akcijām, apgrozījumam sasniedzot 114,1 tūkstoti eiro. Rīgas biržā aktīvāk tika tirgotas AS Latvijas kuģniecība akcijas, apgrozījumam sasniedzot 7,86 tūkstošus eiro.

Piektdienu visas Nasdaq Baltijas biržas aizvadīja ar plusiem, un īpaši strauju pieaugumu varēja vērot Rīgas biržā, liecina vērtspapīru tirgus dati.

OMX Baltic Benchmark pakāpās par 0,03% līdz 640,72 punktiem. Par 0,03% līdz 881,46 punktiem pieauga OMX Tallinn vērtība, bet par 2,88% līdz 616,67 punktiem – OMX Riga. Par 0,98% līdz 487,87 punktiem pieauga OMX Vilnius vērtība.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 575,4 tūkstošus eiro. Visaktīvāk Baltijā tika tirgotas Igaunijas azartspēļu kompānijas Olympic Entertainment Group akcijas, apgrozījumam sasniedzot 86,9 tūkstošus eiro. Rīgas biržā aktīvākā tirdzniecība notika ar AS Olainfarm akcijām, apgrozījumam sasniedzot 19,7 tūkstošus eiro.

Otrdienu Nasdaq OMX Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, liecina vērtspapīru tirgus dati.

OMX Baltic Benchmark pakāpās par 0,08% līdz 642,27 punktiem. Par 0,19% līdz 890,47 punktiem pieauga OMX Tallinn vērtība, bet par 0,19% līdz 609,03 punktiem samazinājās OMX Riga vērtība. Viļņas biržā otrdien bija tirdzniecības brīvdiena.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 242 tūkstošus eiro.Visaktīvāk tika tirgotas Tallink Grupp akcijas, apgrozījumam sasniedzot 103,78 tūkstošus eiro, bet Rīgas biržā aktīvākā tirdzniecība notika ar AS Olainfarm akcijām, apgrozījumam sasniedzot 13 tūkstošus eiro.

Ceturtdienu lielākā daļa Nasdaq Baltijas biržu indeksu noslēdza ar kritumu, bet palielinājās tikai Rīgas biržas indekss, liecina vērtspapīru tirgus dati.

OMX Baltic Benchmark saruka par 0,29% līdz 644,83 punktiem. Par 0,17% līdz 891,06 punktam samazinājās OMX Tallinn vērtība, bet par 0,63% līdz 485,81 punktam – OMX Vilnius vērtība. Par 0,87% līdz 607,4 punktiem pakāpās OMX Riga vērtība.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 653,4 tūkstošus eiro. Visaktīvākā tirdzniecība notika ar Igaunijas uzņēmuma Olympic Entertainment Group akcijām, apgrozījumam sasniedzot 146,2 tūkstošus eiro. Rīgas biržā visaktīvāk tika tirgotas AS Ventspils nafta akcijas, apgrozījumam sasniedzot 24,8 tūkstošus eiro.

Otrdienu Nasdaq Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, liecina biržu statistika.

OXM Baltic Benchmark indeksa vērtība saruka par 0,42% līdz 634,22 punktiem. Par 0,58% līdz 872,67 punktiem samazinājās OMX Tallinn vērtība. Par 0,08% līdz 590,3 punktiem palielinājās OMX Riga vērtība, bet par 0,23% - līdz 482,22 punktiem – OMX Vilnius vērtība.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 447,7 tūkstošus eiro. Visaktīvāk tika tirgotas Igaunijas ūdensapgādes uzņēmuma Tallinna Vesi akcijas, apgrozījumam sasniedzot 172 tūkstošus eiro, bet starp Rīgas biržas uzņēmumiem visaktīvāk tika tirgotas AS SAF Tehnika akcijas, apgrozījumam sasniedzot 25,2 tūkstošus eiro.

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Straujāka Latvijas uzņēmumu akciju izaugsme nav bijusi nejaušība, bet ir likumsakarība, uzskata eksperts

Šogad izcilu sniegumu spējušas demonstrēt ne tikai ASV akcijas. Šis gads pierādīja, ka pieklājīgi var nopelnīt arī tie investori, kas naudu virza Baltijas uzņēmumu akciju virzienā. Turklāt sevišķi priecē tas, ka kopš šā gada sākuma visstraujāk auguši tieši mūsu valsts biržā kotēto uzņēmumu akciju cenu dinamiku raksturojošie indikatori.

Valdot šādam fonam, arī INVL Index Direct vadītājs Andrejs Martinovs uzsver, ka nupat gluži jau kā aizritējušais gads ir bijis ienesīgs Baltijas biržas investoriem un it sevišķi tiem, kuri iegulda Latvijas akciju tirgū. Tas kārtējo reizi apliecinot, ka, neskatoties uz saviem mazajiem apmēriem un ierobežoto likviditāti, Rīgas birža regulāri «buļļu tirgus» (cenām ir tendence palielināties) apstākļos nodrošina saviem investoriem un tirgoņiem lielisku sniegumu. Rīgas biržas indekss kopš gada sākuma līdz šim palielinājies par 37%, Viļņas biržai šis radītājs bijis vairāk nekā uz pusi zemāks, proti, 17% apmērā, bet Tallinas biržas investoriem bija jāsamierinās ar nepilniem 14%. A. Martinovs gan piebilst, ka arī tas nebūt nav uzskatāms par sliktu rezultātu un labi ilustrē mūsu vienotā Baltijas tirgus katras valsts investīciju segmenta atdeves atšķirību. Baltijas akciju tirgus ienesīguma kopvērtējums - OMX Baltic Benchmark indekss - 2017. gadā pieauga par 19%.

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.