Ķīna plāno ievērojami paplašināt ekonomisko sadarbību un sadarbību drošības jomā ar Klusā okeāna dienvidu valstīm, ko viens no reģiona līderiem nodēvēja par vāji maskētu mēģinājumu ieslēgt viņus Pekinas orbītā.
Plašais līguma projekts un piecu gadu plāns, kas nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā, tiks apspriesti, kad Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji šonedēļ apmeklēs Klusā okeāna valstis.
Ķīna plāno piedāvāt desmit mazām salu valstīm palīdzību miljoniem dolāru apmērā, izredzes uz Ķīnas un Klusā okeāna salu brīvās tirdzniecības līgumu un piekļuvi Ķīnas ienesīgajam tirgum, kurā ir 1,4 miljardi cilvēku.
Ķīna savukārt apmācītu vietējo policiju, iesaistītos vietējā kiberdrošībā, paplašinātu politiskās saites, veiktu jūras kartēšanu un iegūtu lielāku piekļuvi vietējiem dabas resursiem.
Paredzams, ka "visaptverošā attīstības vīzija" tiks apstiprināta, kad Vans tiksies ar reģiona valstu ārlietu ministriem 30.maijā Fidži. Taču šis plāns arī izraisījis satraukumu reģionu galvaspilsētās.
Mikronēzijas prezidents Deivids Panuelo vēstulē pārējiem Klusā okeāna valstu līderiem brīdināja, ka Ķīnas piedāvātais plāns no pirmā acu uzmetiena liekas pievilcīgs, bet dotu Ķīnai piekļuvi un kontroli Klusā okeāna dienvidu reģionā.
Panuelo nodēvēja Ķīnas priekšlikumus par viltīgiem, uzsverot, ka tie nodrošinātu Ķīnai ietekmi valdībā, panāktu Ķīnas ekonomisko kontroli pār galvenajām nozarēm un nodrošinātu vietējo zvanu un e-pastu masveida izspiegošanu.
Klusā okeāna dienvidos arvien izteiktāk jūtama konkurence starp Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas pēdējo gadsimtu bijusi lielākā vara šajā reģionā.
Pekina ir centusies attīstīt lielāku militāro, politisko un ekonomisko klātbūtni Klusā okeāna dienvidu daļā, taču līdz šim tā panākusi tikai ierobežotu un nevienmērīgu progresu.
Plāns, ja tas tiks akceptēts, nozīmētu lielas izmaiņas. Piemēram, tiktu atvieglota Ķīnas policijas izvietošana šajās valstīs, tiktu paplašināta aviosatiksme starp Ķīnu un Klusā okeāna salām, Pekina ieceltu reģionālo sūtni, apmācītu jaunos Klusā okeāna diplomātus un piešķirtu 2500 valdības "stipendijas".