Galvaspilsētas domē pašlaik notiek diskusijas par iniciatīvu atcelt priekšrocības elektroautomašīnām SIA "Rīgas satiksme" apsaimniekotajās autostāvvietās, informē Rīgas domē.

Pašvaldības pārstāve Aira Ancāne, komentējot apvienības "Pilsēta cilvēkiem" aicinājumu atcelt priekšrocības bez maksas novietot elektroautomobiļus "Rīgas satiksmes" apsaimniekotajās autostāvvietās, "jo tās rada negatīvu ietekmi uz pilsētvidi", atzina, ka "temats ir izvirzīts par diskusiju objektu".

"Tiek vērtēti gan ekspertu, gan politiķu viedokļi, bet patlaban konkrēta secinājuma vēl nav. Turpināsim vērtēt gan pozitīvo, gan negatīvo ietekmi," informēja pašvaldības pārstāve.

Kā ziņots, "Pilsēta cilvēkiem" uzskata, ka priekšrocības neveicina videi draudzīgāku transporta līdzekļu izmantošanu, pilsētās autotransporta skaits kopumā esot jāsamazina, priekšrocību dēļ Rīgai piederošais uzņēmums "Rīgas satiksme" negūst ieņēmumus no autostāvvietām, turklāt elektroautomobiļus mēdzot novietot stāvvietās uz ilgu laiku, tādējādi "atņemot vietu automašīnām, kuru vadītājiem tiešām ir svarīgi īslaicīgi novietot transportlīdzekli Rīgā".

Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, norāda VK.

VK secina, ka ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem, bet uzlādes iekārtu tehniskie parametri bija jau noteikti iepirkuma nolikumā. ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ir izveidots, ne tikai izvēloties neatbilstošu tehnisko risinājumu, bet arī izvēlētais risinājums nav īstenots tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat VK norāda, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu līdz 2022. gada beigām, ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās uzlādes iekārtas, bet cita ražotāja un citas jaudas iekārtas. Ministrija jau 2022. gadā samaksāja apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet pirmās uzlādes stacijas ekspluatācijā tika nodotas tikai 2023. gada rudenī.

Veidojot lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 5 500 000 eiro apmērā līdz 2026. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, kas būs pieejams vieglajiem un smagajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2026. gadam izbūvēs 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Uz TEN-T ceļiem topošā tīkla mērogu raksturo uzlādes ar 150 - 300 kW lielu ātrumu nodrošinājums 212 uzlādes punktos 53 stacijās, t.sk. ar īpaši ātro 350 - 400 kW jaudu 4 pieslēgvietās 2 uzlādes stacijās. 25 stacijas būs Latvijā, savukārt Igaunijā 30 staciju. 300 kW uzlāde dod iespēju vienu elektroautomobili 10 minūtēs uzlādēt 250 km braucienam.

Latvijā ar elektroautomobili patlaban pārvietojas vien apmēram 1 % iedzīvotāju. Kā liecina AS "Sadales tīkls" un pētījumu centra "Kantar" veiktā aptauja, apmēram ceturtdaļai (28 %) Latvijas iedzīvotāju pieņemt lēmumu par elektriskās automašīnas iegādi palīdzētu plašāks publiskās uzlādes tīkls.

Lai veicinātu uzlādes tīkla paplašināšanos, "Sadales tīkls" turpina darbu pie elektrotīkla pieslēgumu izbūves publisko uzlādes staciju attīstībai, tajā ieguldot šim mērķim piešķirtos Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzekļus.

Ar ES finansējumu 6,5 miljonu eiro apmērā līdz 2026. gada vidum paredzēts izbūvēt vairāk nekā 2000 pieslēgumvietas elektroauto uzlādes punktu attīstībai. Ja sākotnēji šajā projektā par partneriem varēja pieteikties tikai valsts vai pašvaldību struktūras, tad pašlaik sadarbības partneru loks ir paplašināts – aicināti pieteikties arī elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu operatori, kas ir reģistrējušies kā elektroauto uzlādes pakalpojumu nodrošinātāji VSIA "Latvijas Valsts ceļi" datubāzē.

Pasaulē pazīstamā Latvijas zīmola JZ Microphones mikrofonus sāks izplatīt viens no lielākajiem Ķīnas pro-audio tehnikas tirgotājiem Dingdong Audio.

Sākot ar 2024. gada jūliju, Ķīnas pro-audio kompānija Dingdong Audio oficiāli kļuvusi par Latvijas mikrofonu zīmola JZ Microphones ekskluzīvo izplatītāju Ķīnā, Honkongā un Makao un uzņemas atbildību par JZ Microphones produktu popularizēšanu, pārdošanu, tehnisko atbalstu un pēc-pārdošanas servisu Ķīnā, Honkongā un Makao.

“JZ Microphones Ķīnas tirgū pazīstams ir jau daudzus gadus, un tā mikrofoni ir iekarojuši mūzikas industrijā popularitāti. Noslēgtais ekskluzīvais līgums ar vadošo pro-audio tirgotāju Dingdong Audio ir būtisks solis JZ Microphones produkcijas pārdošanas tālākai izaugsmei Ķīnā, Honkongā un Makao. Tas nodrošinās daudz plašāku produkcijas pieejamību tirgū, izmantojot Dingdong Audio plašo pārdošanas kanālu tīklu reģionā, kā arī profesionālu pro-audio servisu,” atzīst JZ Microphones valdes priekšsēdētājs Filips Rajevskis.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas papildu tarifus elektromobiļu importam no Ķīnas, lai gan pret to iebilda bloka lielākā ekonomika Vācija, atklājuši avoti ES diplomātiskajās aprindās.

Par papildu tarifiem līdz 35,3% nobalsoja desmit ES valstu, tostarp Francijas un Itālijas, vēstnieki, piecas valstis, kuru vidū ir Vācija un Ungārija, balsoja pret un 12 valstis atturējās.

Jūnijā Eiropas Komisija ieviesa papildu pagaidu ievedmuitas nodevas Ķīnas elektromobiļu importam, jo izmeklēšanā secināts, ka Pekinas palīdzība autobūves nozarei rada negodīgu konkurenci.

Ķīna jaunos tarifus, kas noteikti līdz 35,3% ievedmuitai, kritizējusi kā protekcionisma pasākumu, kas var izraisīt tirdzniecības karu. Sākotnēji jūnijā EK ierosināja papildu ievedmuitas nodevas līdz pat 38%.

Pašreizējā ievedmuita ir 10%.

Brisele papildu nodevas pamato ar mērķi aizsargāt Eiropas autoražotājus, jo nozare nodrošina 14 miljonus darbavietu, taču neiegūst no valsts subsīdijām, kādas Ķīna maksā saviem uzņēmumiem.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja ierosinājumu liegt Ķīnas un citu valstu, kas apdraud nacionālo drošību, kompānijām piekļūt saules un vēja parku, kā arī akumulatoru ar vairāk nekā 100 kilovatu (kW) jaudu kontroles sistēmām un to attālinātai kontrolei.

Enerģētikas ministrijas izstrādātie grozījumi Elektrības likumā vēl jāapstiprina parlamentā. Ja tie tiks pieņemti, grozījumi spēkā stāsies 2025.gada 1.maijā.

"Mūsu mērķis ir samazināt riskus un apdraudējumu sistēmas uzticamai darbībai un stabilitātei un izvairīties no situācijas, kad aprīkojuma ražotāji no naidīgām valstīm var tikt izmantoti, lai vienlaicīgi atslēgtu elektrības ģeneratoru grupu vai citu pakalpojumu sniedzējus, traucējot sistēmas stabilitāti vai to pilnībā pārraujot," trešdien paskaidroja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Kā informēja ministrijā, Lietuvā pašlaik ir vairāk nekā 1000 saules un vēja parku, kuru jauda pārsniedz 100 kW, ir arī vairāki akumulatori ar tādu jaudu, kā arī daļai no tiem kontroles sistēmas ir ražotas Ķīnā un tiek attālināti kontrolētas.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt pasaules naftas cenas saruka, Ķīnai atliekot paziņojumu par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Volstrītas indeksu kāpumu veicināja optimisms par ASV ekonomikas labo stāvokli.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc akciju cenu samazināšanās Āzijas biržās un sagrautām cerībām uz lielāku pieprasījumu Ķīnā.

Saasinoties Pekinas un ES tirdzniecības strīdam, Ķīna otrdien paziņoja, ka ieviesīs papildi nodevas brendijam un konjakam, kas importēts no ES. Pēc ES izmeklēšanas par Pekinas subsīdijām Ķīnas elektromobiļu ražotājiem šogad Ķīna sāka izmeklēšanu par ES brendija nozari.

"Remy Cointreau" akcijas cena kritās par vairāk nekā 6%, "Pernod Ricard" akcijas cena - par apmēram 4%, LVMH akcijas cena - par vairāk nekā 3%, un "Kering" akcijas cena - par vairāk nekā 4%.

Taivānas valdība palīdzēs salas uzņēmumiem pārcelt to Ķīnā bāzētās ražotnes, ja Donalds Tramps pēc stāšanās ASV prezidenta amatā īstenos savus draudus noteikt 60% muitas tarifus Ķīnā ražotu preču importam, ceturtdien paziņoja salas Ekonomikas ministrija.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps solīja stingrāku nostāju pret Ķīnu un ieviet 60% tarifus visām ASV importētām Ķīnas precēm.

"Mēs pavisam drīz izstrādāsim atbalsta mehānismus mūsu Taivānas uzņēmējiem, kā pārvietot savas ražotnes, lai viņi netiktu pakļauti 60% tarifiem," norāda Taivānas Ekonomikas ministrija, taču sīkāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Liela daļa Taivanas uzņēmumu pēdējos 40 gados atvēruši ražotnes Ķīnā, Pekinai atverot savu ekonomiku ārvalstu uzņēmējiem, taču investīcijas pēdējos gados būtiski samazinājušās, ņemot vērā nesaskaņas reģionā tehnoloģiju dēļ.

Jau laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam, kad starp Pekinu un Vašingtonu norisinājās tirdzniecības karš, Taibeija piedāvāja Taivānas uzņēmumiem Ķīnā atbalsta mehānismus, lai tie spētu pārvietot savu darbību uz salas. Starp šiem mehānismiem bija divus gadus bezmaksas īre Ekonomikas ministrijas industriālajās zonās, nodarbinātības subsīdijas un lētāki aizdevumi.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

Ķīna trešdien paziņoja, ka sāks izmeklēšanu saistībā ar Eiropas Savienības (ES) piešķirtajām subsīdijām atsevišķiem Ķīnā importētiem piena produktiem.

Šādu paziņojumu Pekina publiskojusi vien dienu pēc tam, kad Eiropas Komisija pavēstīja, ka plāno uz pieciem gadiem Ķīnas elektromobiļu importam noteikt nodevas līdz pat 36% apmērā.

"Tirdzniecības ministrija nolēmusi no 2024.gada 21.augusta sākt antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz importētajiem ES izcelsmes piena produktiem," teikts ministrijas paziņojumā.

Izmeklēšana attieksies uz atsevišķiem importētajiem piena produktiem, tostarp svaigu sieru un biezpienu, zilo sieru, kā arī pienu un krējumu, norāda ministrija.

Ministrija skaidro, ka izmeklēšanā tiks pārbaudītas vairākas subsīdijas, kas piešķirtas saskaņā ar ES kopējo lauksaimniecības politiku, un to paredzēts noslēgt gada laikā, taču tā varētu tikt arī pagarināt par sešiem mēnešiem.

NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.

Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.

"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā, un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.

Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.

Vācijas autobūves uzņēmums "Mercedes-Benz" šogad trešajā ceturksnī strādājis ar 1,72 miljardu eiro tīro peļņu, kas samazinājusies par vairāk nekā pusi salīdzinājumā ar 3,7 miljardiem eiro attiecīgajā laika periodā pērn, teikts piektdien publiskotajā autoražotāja paziņojumā.

Peļņas kritums galvenokārt tiek skaidrots sarežģītiem tirgus apstākļiem un sīvo konkurenci, jo sevišķi Ķīnā.

Tikmēr "Mercedes-Benz" trešajā ceturksnī piegādāto automobiļu skaits samazinājies par 3%, tostarp Ķīnā reģistrēts kritums par 13%.

Vācijas autoražotāji piedzīvo grūtus laikus Ķīnā, kas ir viens no to svarīgākajiem tirgiem, jo pasaulē otra lielākā ekonomika saskaras ar vairākām problēmām, sākot ar ieilgušo mājokļu krīzi un beidzot ar sarūkošo patēriņu un pašvaldību parādiem.

Par vienu no galvenajiem notikumiem vietējā auto tirgū 2024. gada pirmajā pusē kļuvis Ķīnas ražotāja “Great Wall Motor” un tā zīmola “Ora” ienākšana Latvijā.

Kā tas varētu ietekmēt auto tirgu un vai drīzumā Latvijā ieraudzīsim arī citu Ķīnas ražotāju elektroauto?

“Ora” ienākšana Latvijā – pārsteidzoši veiksmīga

“Ora” salīdzinoši veiksmīgā ienākšana Latvijas tirgū vērtējama kā pārsteigums – šogad pirmajos piecos mēnešos ir piereģistrētas 76 jaunas "Ora" automašīnas, ieņemot stabilu pirmo vietu pirktāko elektroauto modeļu sarakstā. Salīdzinoši "Tesla Model Y" reģistrētas 29 jaunas automašīnas.

"Ora" ir arī pirktākais akumulatora elektroauto (BEV) privātpersonu vidū – gada pirmajos piecos mēnešos iegādātas 54 jaunas "Ora" automašīnas, otrajā vietā ierindojot "Škoda Enyaq" ar 8 reģistrētām jaunām automašīnām. Kā viens no intereses veicinātājiem, pirmkārt, ir cena aptuveni 27 000 – 33 000 eiro robežās, kas to ierindo budžeta klases elektroauto kategorijā, un šobrīd ir viens no pieejamākajiem piedāvājumiem elektroauto tirgū. Tas nozīmē, ka ar valsts atbalstu 4500 eiro apmērā privātpersonas var iegādāties jaunu elektroauto, tērējot tam mazāk kā 25 000 eiro.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pirmdien paziņoja, ka Ķīnas elektrisko automobiļu importam noteiks papildu nodevu 100% apmērā, tādējādi cenšoties novērst Ķīnas subsidētu automašīnu pieplūdumu Ziemeļamerikā.

Vienlaikus Trudo arī pavēstīja par papildu nodevas 25% apmērā piemērošanu tērauda un alumīnija izstrādājumu importam no Ķīnas.

Trudo norādīja, ka Ķīna, kas ir viena no pasaulē lielākajām elektrisko automobiļu eksportētājām, nerīkojas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā citas valstis tādās jomās kā vides un darba standarti.

Viņš sacīja, ka Ķīnā notiek elektroauto pārprodukcija un valsts apjomīgās subsīdijas tās autobūves nozarei "liek mums rīkoties".

Elektroauto importam noteiktā papildu nodeva, kas papildinās spēkā esošo importa nodevu 6,1% apmērā, tiks piemērota no 1.oktobra un attieksies uz Ķīnā ražotiem elektriskajiem un atsevišķiem hibrīda vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, autobusiem un piegādes furgoniem.

Lietuvas parlaments otrdien bloķēja Ķīnas un citu valstu, kas apdraud nacionālo drošību, kompānijām piekļūt saules un vēja parku, kā arī akumulatoru ar vairāk nekā 100 kilovatu (kW) jaudu kontroles sistēmām un to attālinātai kontrolei.

Par Enerģētikas ministrijas izstrādātajiem grozījumi Elektrības likumā balsoja 79 Seima deputāti, viens bija pret un seši atturējās.

Grozījumi spēkā stāsies nākamā gada 1.maijā.

Kā informēja ministrijā, Lietuvā pašlaik ir vairāk nekā 1000 saules un vēja parku, kuru jauda pārsniedz 100 kW, ir arī vairāki akumulatori ar tādu jaudu, kā arī daļai no tiem kontroles sistēmas ir ražotas Ķīnā un tiek attālināti kontrolētas.

Oktobrī Seimā prezentējot grozījumus, enerģētikas viceministre Inga Žiliene sacīja, ka to mērķis ir samazināt riskus un draudus elektroenerģijas sistēmas drošai darbībai un stabilitātei, ko var traucēt naidīgu valstu iekārtu attālināta izmantošana.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien noteica papildu pagaidu nodevas līdz 38% apmērā Ķīnas elektromobiļu importam negodīgu valsts subsīdiju dēļ.

Nodevas noteiktas, neskatoties uz Pekinas iepriekšējiem brīdinājumiem, ka to dēļ varētu sākties tirdzniecības karš.

Pēc tam, kad pagājušajā mēnesī tika paziņots, ka tiks paaugstinātas nodevas, kas pašlaik ir 10%, Eiropas Komisija (EK) sāka sarunas ar Pekinu, mēģinot atrisināt problēmas, bet Ķīna draudēja ar atbildes pasākumiem.

ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis norādīja, ka EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi "iegūst no negodīgām subsīdijām", kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.

Tādēļ EK nolēmusi noteikt papildu pagaidu nodevas Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD noteikta 17,4% papildu nodeva, "Geely" tā būs 19,9% un SAIC - 37,6%.

Starptautisks naftas embargo pret Krieviju nav praktiski iespējams, jo tam nevar gūt atbalstu pasaulē, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

O'Salivans uzsvēra, ka naftas un gāzes importu no Krievijas ES jau ir samazinājusi milzu apmēros un tagad tas ir maznozīmīgs, kaut arī atsevišķas Eiropas valstis turpina importu no Krievijas un joprojām nav spējušas atrast alternatīvus enerģijas piegāžu avotus. "Mēs pie tā strādājam un mūsu mērķis ir izskaust jebkādas enerģētiskās atkarības atliekas no Krievijas," norādīja ES īpašais sūtnis.

"Problēmu nerada mūsu imports. Problēmu rada tas, ka Krievija spēj turpināt tirgoties ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mums ir jābūt godīgiem pret sevi un jāatgādina, ka šīs nav sankcijas ar ANO mandātu, tāpēc nekāda starptautiska naftas embargo pret Krieviju nebūs, tādam mēs atbalstu negūsim," skaidroja O’Salivans un piebilda, ka diemžēl daudzas valstis tā sauktajos globālajos dienvidos ir atkarīgas no Krievijas enerģijas importa.

Jūnijs finanšu tirgus rezultātu ziņā kopumā izvērtās labvēlīgāks riskantākiem segmentiem. ASV akciju tirgus indeksi turpinājuši savu augšupeju un sasnieguši jaunus rekordus. Kas šobrīd veicina pasaules finanšu tirgus augšupeju, un kā izskaidrot eirozonas tirgus negatīvo sniegumu?

Aizvadītajā mēnesī labākos rezultātus demonstrēja attīstības valstu akciju tirgi ar 4 % pieaugumu, kamēr ASV nedaudz atpalika, uzrādot 3,6 % ienesīgumu. Izņēmums bija Eiropas akciju tirgus, kas indeksa līmenī jūnijā uzrādīja negatīvu sniegumu, proti, -1,2 %. Obligāciju pusē cenu kāpumu varēja novērot visos lielākajos sektoros. Visspilgtāk izcēlās Vācijas valdības obligācijas ar 1,3 % kāpumu, kam sekoja ASV valdības obligācijas ar 0,9 %.

ASV akciju tirgus turpina izrāvienu

Cenu kāpumu ASV akciju tirgū galvenokārt veicināja informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu sektori. Arī pastāvīgais entuziasms par mākslīgo intelektu turpināja veicināt saistītos uzņēmumus, ņemot vērā paziņojumus par spēcīgajiem finanšu rezultātiem. Starp obligācijām pozitīvāko rezultātu uzrādīja ASV valdības parāda vērtspapīri, kam sekoja ASV paaugstināta riska obligācijas ar 0,8 %.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 16.jūlijā saglabāja nemainītu globālās izaugsmes prognozi 2024.gadam, lai gan samazināja prognozes ASV un Japānai, vienlaikus brīdinot par inflācijas risku un saspīlējumu tirdzniecībā.

Pēc SVF aplēsēm, pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,2% jeb tikpat, cik SVF prognozēja aprīlī.

2025.gadā SVF prognozē pasaules ekonomikas izaugsmi 3,3% apmērā jeb par 0,1 procentpunktu vairāk, nekā tika lēsts aprīlī.

SVF arī brīdina, ka inflācijas riski ir palielinājušies, jo pakalpojumu cenas kavē inflācijas samazināšanos.

Tas palielina iespēju, ka procentlikmes ilgāk saglabāsies paaugstinātas, "ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu tirdzniecībā un lielāku nenoteiktību politikā".

Bažas rada tirdzniecības un rūpniecības politika, jo valstis, iespējams, veiks pasākumus, kas ietekmēs globālās tautsaimniecības integrāciju, norāda SVF galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gurinšā.

Ķīnas valdība otrdien prezentēja pēdējos gados vienus no vērienīgākajiem valsts ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, ņemot vērā ieilgušo krīzi nekustamo īpašumu sektorā, deflācijas spiedienu un augsto jauniešu bezdarbu.

Ķīnas centrālā banka paziņoja, ka samazinās vairāka procentlikmes, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, kā arī patēriņu un investīcijas.

Banka norāda, ka tiks samazinātas rezervju prasības, kas nosaka to, cik daudz naudas bankām jātur rezervē. Tādējādi finanšu tirgū ilgtermiņa likviditātē tiks iepludināts aptuveni triljons jenu (127,4 miljardi eiro).

Tāpat Ķīna samazinās pašreizējo hipotekāro aizdevumu procentu likmes, un "virzīs komercbankas samazināt esošo hipotekāro kredītu procentu likmes līdz līmenim, kas ir tuvu no jauna izsniegto kredītu procentu likmēm," skaidro centrālā banka.

Šāda rīcība atbalstīs 150 miljonus cilvēku Ķīnā un samazinās vidējos gada procentu maksājumus mājsaimniecībām par aptuveni 150 miljardiem juaņu.

Ķīna piektdien samazināja summu, kas bankām jātur rezervē, tādējādi finanšu tirgū atbrīvojot ap 127,4 miljardu eiro vērtus līdzekļus.

Ķīnas centrālās bankas lēmums publicētas dienu pēc tam, kad prezidents Sji Dzjiņpins un citas augstākās amatpersonas atzina, ka pasaulē otra lielākā ekonomika saskaras ar "jaunām problēmām", un apņēmās tās risināt.

Pekina šonedēļ prezentēja pasākumus ekonomikas stimulēšanai. Ķīnas mērķis šogad ir sasniegt ekonomikas apmēra pieaugumu par 5%, taču analītiķi norāda, ka tas ir optimistisks mērķis, ņemot vērā daudzās problēmas.

Centrālā banka piektdien samazināja arī repo septiņu dienu likmi. Īstermiņa procentu likme, kuru centrālā banka maksā par komerciālo banku aizdevumiem, samazināta no 1,7% līdz 1,5%.

Izaugsmi Ķīnā bremzē ieilgusī parādu krīze nekustamā īpašuma sektorā, gausais iekšzemes patēriņš un augstais jauniešu bezdarbs.

Izejvielu cenas pasaulē nākamgad nokritīsies līdz pēdējos piecos gados zemākajam līmenim, ņemot vērā naftas pārpilnību, ko veicina tās pārmērīgā ieguve un vājais pieprasījums Ķīnā, otrdien paziņoja Pasaules Banka (PB).

"Nākamgad naftas piegādes pasaulē pieprasījumu pārsniegs vidēji par 1,2 miljoniem barelu dienā," norāda PB, piebilstot, ka šāds pārprodukcijas apjoms iepriekš ir pārsniegts tikai divas reizes - 1998. un 2020.gadā.

Gaidāmā naftas pārpilnība ir tik liela, ka tā, visticamāk, ierobežos negatīvo ietekmi uz cenām, ko varētu radīt pat plašāks konflikts Tuvajos Austrumos, uzsver banka.

Prognozēto pārmērīgo naftas piedāvājumu PB daļēji skaidro ar izmaiņām Ķīnā, kur pieprasījums pēc naftas ir samazinājies, ņemot vērā elektrisko automobiļu pārdošanas apjoma kāpumu, pieprasījumu pēc kravas automašīnām, kuras darbina sašķidrināta dabasgāze, un rūpnieciskās ražošanas izaugsmes palēnināšanos.

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.