Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju grupa “Eleving Group” ir piesaistījusi 7 miljonus dolāru no Verdant Capital Hybrid Fund, lai veicinātu transportlīdzekļu finansēšanas biznesu un ilgtspējīgas mobilitātes produktu ieviešanu Kenijā.

Abas puses ir parakstījušas divu līmeņu ieguldījuma līgumu, kas sastāv no subordinētā un augstākā ranga nodrošinātā aizdevuma līgumiem. Kā norāda kompānijā, piesaistītās investīcijas saņems Grupas meitasuzņēmums Mogo Auto Limited (Mogo Kenija) un ar tām ir plānots paplašināt uzņēmuma transportlīdzekļu finansēšanas portfeli.

“Mogo Kenija vietējiem uzņēmējiem piedāvā ilgtspējīgu alternatīvu mobilitātes jomā – elektriskos motociklus jeb e-bodas, kas lielākajai daļai iedzīvotāju līdz šim bija teju nepieejami ierobežoto finansējuma iespēju dēļ. Šobrīd mazie uzņēmēji, izmantojot Mogo produktu, bauda lētākas ekspluatācijas un zemākas uzturēšanas izmaksas, kas palielina viņu ienākumu līmeni no uzņēmējdarbības veikšanas. Turklāt elektrisko motociklu finansēšana veicina CO2 emisiju un trokšņa līmeņa samazināšanos pilsētās, kur joprojām dominē ar iekšdedzes dzinēju darbināmi transportlīdzekļi. E-bodu tirgus pagaidām ir neliels, taču mēs sagaidām, ka šogad notiks būtiskas pārmaiņas, un līdz gada beigām uz ceļiem varētu parādīties aptuveni 1000-3000 e-bodu. Mēs zinām, ka nākotnē mobilitāte būs elektriska, un kopā ar Verdant Capital mēs speram pirmos soļus, lai veicinātu šo pāreju Kenijā,” par piesaistītajām investīcijām teic Modests Sudņus, Eleving Group izpilddirektors.

Āfrikas bagātākais cilvēks, nigērietis Aliko Dangote iecerējis investēt 400 miljonus ASV dolāru cementa rūpnīcas izveidē Kenijā.

A. Dagontes kompānija Dangote Cement celtniecību Kenijā varētu sākt dažu nākamo mēnešu laikā. «Mēs esam sapratuši, ka, ja mēs Austrumāfrikā vēlamies izdarīt kaut ko patiešām lielu, tas jādara Kenijā. Mēs esam pārliecināti, ka nākamo divu ar pusi gadu laikā, mēs kļūsim par cementa nozares dominējošo spēlētāju Kenijā,» A. Dangotes sacīto citē Forbes.

Miljardieri gan Kenijā sagaida asa konkurence ar vietējām cementa kompānijām – Athi River Mining un Bamburi Cement, kas šobrīd ir lielākie savas nozares pārstāvji Austrumāfrikā. Izskanējis arī, ka A. Dagonte attīstīt savus uzņēmumus varētu arī citās Āfrikas valstīs – Kamerūnā, Etiopijā, Zambijā, Tanzānijā, Senegālā un Dienvidāfrikas republikā.

Turpinot attīstību Eiropā un citviet pasaulē, taksometru izsaukšanas aplikācija Taxify kopš 2016. gada vidus pārliecinoši iekaro arī Āfrikas tirgu, ieviešot šajā reģionā arī iespēju pārvietoties ar motocikliem un auto rikšām, informē uzņēmumā.

Šobrīd pasažieru pārvadāšanas pakalpojumi igauņu radītajā Taxify platformā pieejami jau sešās Āfrikas valstīs – Ganā, Kenijā, Nigērijā, Dienvidāfrikas Republikā, Tanzānijā un Ugandā, un tā ir straujāk augošā kopbraušanas platforma šajā reģionā.

Ņemot vērā vietējo iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un biežāk izmantotos transporta līdzekļus, uzņēmums aplikācijā ieviesis jaunu kategoriju, kurā līdzās vieglajām automašīnām šobrīd pieejami arī motocikli un auto rikšas, kas ir reģionā tradicionāli pārvietošanās līdzekļi. Jaunās transporta kategorijas būs pieejamas vairākās Austrumāfrikas pilsētās – ar motociklu taksometriem (vietējā valodā “boda boda”) turpmāk pārvietoties varēs Kampalas (Uganda) un Nairobi (Kenija) iedzīvotāji, savukārt Dar es Salaam (Tanzānija) pasažieriem tiks piedāvāta iespēja izsaukt auto rikšas (vietējā valodā “bajaji”).

Aizdevums, kura atmaksas termiņš ir noteikts pēc septiņiem gadiem, tiks piešķirts Eleving Group meitasuzņēmumam Kenijā. Aizdevuma mērķis ir paplašināt elektrisko transportlīdzekļu finansēšanas portfeli un palielināt zaļās mobilitātes alternatīvas pašnodarbinātajiem un MVU Kenijā.

Saskaroties ar klimata pārmaiņām, Kenijas valdība līdz 2030. gadam plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicinot bezemisiju mobilitāti valstī. Transporta nozarē, kas rada 67% ar enerģiju saistītā CO2 un 11,3% no kopējām emisijām, darbojas ievērojams skaits mazo uzņēmēju, kuriem nav pieejams finansējums transportlīdzekļu iegādei, kas nereti kalpo kā peļņas gūšanas instruments. Ar šo ieguldījumu ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācija (U.S. Internationl Devleopment Finance Corporation - DFC) un Eleving Group vēlas veicināt ilgtspējīgāku mobilitāti, piedāvājot transportlīdzekļu finansējumu privātpersonām un MVU segmentam transporta nozarē.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Ārlietu ministrijā norisinājusies apaļā galda diskusija par biznesa iespējām Āfrikā. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs kopīgi ar uzņēmējiem un Saeimas, LIAA, LTRK un augstskolu pārstāvjiem izvērtēja rezultātus un pieredzi, kas gūta šā gada aprīļa vizītēs Etiopijā, Kenijā un Ganā, kā arī iezīmēja perspektīvos tālākās darbības virzienus.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Āfrikas kontinenta valstīs ir nozīmīgs ekonomiskās sadarbības potenciāls, un Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti apgūt šo valstu tirgu vai paplašināt savu darbību tajā.

Redzamākās sadarbības iestrādes ar Āfrikas reģionu Latvijai šobrīd ir lauksaimniecības un pārtikas apstrādes jomā. Vienlaikus, viesojoties Etiopijā, Kenijā un Ganā, tika arī gūta pārliecība par Latvijas eksporta potenciālu tādās jomās kā mežkopība, IKT, ķīmiskā rūpniecība (farmācija), transports un loģistika, kā arī izglītība, īpaši inženierzinātnēs. Latvijas piedāvājums atbilst šo valstu ekonomiskās attīstības prioritātēm. To sarunā apliecināja arī uzņēmēji, kuriem ir ilglaicīga darbības pieredze Āfrikā.

Igaunijā reģistrētais klimata tehnoloģiju jaunuzņēmums "1MT Nation" piesaista vienu miljonu eiro investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunuzņēmuma "1MT Nation" mērķis ir realizēt projektus, kas ir saistīti ar oglekļa dioksīda samazināšanu atmosfērā, stādot bambusu degradētās teritorijās Āfrikā. "1MT Nation" dibinājusi juriste Anete Garoza un igauņu uzņēmējs Kristjans Raude. Interese no investoriem bijusi lielāka par cerēto, tāpēc izvēlēti ar meža nozari saistīti sadarbības partneri.

Jaunuzņēmums "1MT Nation" Āfrikā atjauno degradētas teritorijas un uzņēmumiem visā pasaulē dod iespēju investēt oglekļa dioksīda samazināšanas projektos. Jaunuzņēmuma mērķis ir līdz 2030.gadam atjaunot vismaz vienu miljonu hektāru zemes Āfrikā, stādot bambusu un piesaistot tam finansējumu. "1MT Nation" šī mērķa sasniegšanā sadarbojas ar vietējo zemju īpašniekiem, lai attīstītu dabīgo ekosistēmu un pārliecinātos, ka ikkatrs realizētais projekts nodrošina ilgtspējīgu ietekmi.

Kenijas galvaspilsētā Nairobi svētdienas vakarā sagruva sešstāvu dzīvojamēka, izraisot vismaz divu cilvēku bojāeju un vairākus desmitus ievainojot, paziņoja amatpersonas.

Slimnīcu darbinieki pirmdien paziņoja, ka snieguši medicīnisko palīdzību 28 izdzīvojušajiem, kas izvilkti no ēkas gruvešiem, bet nav zināms, cik cilvēku vēl var būt iesprostoti gruvešos.

Kenijas Sarkanais Krusts paziņoja, ka divi cilvēki ir gājuši bojā un 38 guvuši ievainojumus.

Meklēšanas un glābšanas operācijā Nairobi Harumas rajonā piedalās desmitiem policistu, pašvaldības darbinieku un mediķu.

Ēkas seši stāvi bija apdzīvoti, bet tika celts arī septītais stāvs, radiostacijai Capital FM paziņoja Nairobi apriņķa ierēdnis Tom Odongo. Viņš sacīja, ka ēkas augšstāvi bija uzbūvēti straujos tempos, pastiprinot spiedienu uz zemākajiem stāviem, un šo būvniecību nebija atļāvušas vietējās varas iestādes.

Ugunsgrēkā cietusī Kenijas galvaspilsētas Nairobi lidosta atsākusi darbu, pieņemot pirmās lidmašīnas. Pirmā ceturtdienas rītā lidostā piezemējās lidmašīna no Londonas.

Tāpat sagaidīti reisi arī no Bangkokas un Kilimandžāro. Kenijas galvaspilsētas lidosta aizdegās trešdien. Ugunsgrēkā lielākie postījumi tika nodarīti uzņemšanas zālei. Kenijas varasiestādes oficiālu ugunsgrēka iemeslu vēl nav izvirzījušas, vien norādījušas, ka notikušajā neviens nav guvis nopietnus ievainojumus.

Nairobi lidosta ir svarīgs reģionāls mezgls un dienā apkalpo vairāk nekā 16 tūkstošus pasažieru. Ugunsgrēka izraisītā lidostas slēgšana radīja ievērojamus sarežģījumus reģiona satiksmē – daļu lidojumu nācās novirzīt uz lidostām citās Kenijas pilsētās.

Tāpat ar sarežģījumiem saskāries glābēju darbs – vairākas ugunsdzēsēju automašīnas iesprūdušas sastrēgumos un netikušas uz notikuma vietu. Neskatoties uz to, ugunsdzēsējiem četru stundu laikā izdevās nodrošināt kontroli pār ugunsgrēku.

Kenijas Banku Asociācija (Kenya Bankers Association, KBA) sadarbībā ar Tieto Latvia ievieš pirmo ātro maksājumu platformu Kenijā. Tā izveidota, lai uzlabotu banku darbības efektivitāti visās digitālajās platformās. Izmantojot Tieto Latvia izstrādāto platformu, asociācija varēs piedāvāt ātro maksājumu pakalpojumus vairāk nekā 45 bankām, kas ietilpst KBA. Attiecīgi asociācija kopā ar KBA meitas uzņēmumu Integrated Payments Service Limited (IPSL) kļuvusi par pirmo reāllaika starpbanku darījumu platformu Austrumāfrikas reģionā.

Pirmais produkts, ko piedāvās KBA platforma, būs inovatīvs pakalpojums privātpersonu (peer-to-peer jeb P2P) pārskaitījumiem. Šis produkts ļaus veikt tūlītējus naudas pārskaitījumus un klīringu jebkurā diennakts laikā starp jebkurām tīklā ietilpstošām bankām. Reālā laika privātpersonu pārskaitījumu pakalpojumus KBA plāno uzsākt 2017. gada pirmajā ceturksnī.

Maksājumus būs iespējams uzsākt un pabeigt jebkurā no banku piedāvātajiem digitālajiem vai analogajiem kanāliem - mobilajās bankās, internetbankās, bankomātos, veikalu maksājumu terminālos, bankas filiālēs vai pie banku aģentiem reģionos.

«Mēs nodrošinājām visus izstrādes posmus – projekta izvērtēšanu un izstrādi, visas izstrādes procesa fāzes un sekmīgu risinājuma ieviešanu. Ikviens Kenijā drīz varēs sūtīt naudu citu banku klientiem dažu sekunžu laikā, izmantojot dažādus kanālus, un valsts tādējādi kļūs par efektīvas finanšu integrācijas piemēru reģionā,» stāsta Tieto Latvia valdes loceklis Māris Ozoliņš.

Saskaņā ar pasaules valstu iedzīvotāju aptaujām pasaulē korupmētāko valstu saraksta augšgalā ierindojas Kenija, Kamerūna, Kambodža un Ruanda.

Transparency International pētījumā uz jautājumu, vai pēdējo 12 mēnešu laikā respondents ir devis kukuli kādai institūcijai, Kenijā apstiprinoši atbildējuši 70% aptaujāto, Kamerūnā – 62%, bet Kambodžā un Ruandā – katrā pa 57% iedzīvotāju.

Jau ziņots, ka kopumā Globālās korupcijas barometrā (Global Corruption Barometer 2013) piedalījās 114 tūkstoši cilvēku 107 pasaules valstīs.

Latvijā pēdējā gada laikā 19% Latvijas iedzīvotāju ir devuši kukuļus, lietuvā – 26%, bet Igaunijā – 6%, liecina minētā pētījuma rezultāti.

Pētījums rāda, ka 51 pasaules valstī politiskās partijas tiek skatītas kā viskorumpētākā sfēra. 55% respondentu uzskata, ka valdība darbojas kādu noteiktu interešu vadīta.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group aizvadītajā gadā ir sasniedzis 60% pieaugumu koriģētās neto peļņas rādītājā, tikmēr ieņēmumu apmērs, ieskaitot komisijas maksu un ar to saistītos ieņēmumus, ir palielinājies līdz 191,1 milj. eiro, bet koriģētā EBITDA ir sasniegusi 77,2 milj. eiro.

Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti 12 mēnešu ieņēmumos veidoja 50,4 milj. eiro, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Tikmēr nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza 68,0 milj. eiro, uzrādot 7% pieaugumu attiecībā pret pagājušo gadu, bet patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumu kopējā apjomā pievienoja 72,7 milj. eiro jeb par 20% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eleving Group koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 77,2 milj. eiro, salīdzinot ar 63,9 milj. eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas svārstību ietekmes bija 29,8 milj. eiro, kas ir par 7,8 milj. eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022. gadā. Turklāt kompānija ir spējusi palielināt arī savu neto portfeli līdz 320,2 milj. eiro.

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Labrīt!

Galda spēles ir lielisks veids, kā bērniem būt kopā ar vecākiem un komunicēt, uzskata spēļu izdevniecības SIA Brain Games īpašnieks Egils Grasmanis. Latvijas un Baltijas valstu spēļu tirgus nav tik attīstīts, cik gribētos. Vācijā un Nīderlandē, piemēram, teju katrā ģimenē grāmatu plauktam blakus ir spēļu plaukts. Vairākus gadus izdevniecība lokalizēja pasaulē populāras spēles, bet tagad ķērusies pie vietējo autoru spēļu izdošanas.

Šorīt DB raksta par Eiropas Komisijas secināto, ka Latvija procentuāli pret kopējo ekonomiku ir starp lielākajiem neiekasētā PVN zaudētājiem. Kopumā ES dalībvalstīm no neiekasētā PVN gar degunu gadā aiziet simtiem miljardu eiro.

Problēmu nomocītās Boeing jaunākās paaudzes lidmašīnas 787 Dreamliner, pēc vairāk nekā trīs mēnešu ilga pārtraukuma no jauna atgriezušās debesīs. Pirmos izmēģinājuma lidojumus ar Dreamliner veikusi Etiopijas aviokompānija Ethiopian Airlines un Japānas All Nippon Airways.

Ethiopian Airlines lidojums ar 787 Dreamliner tika veikts sestdien maršrutā no Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas uz Nairobi Kenijā. Tādējādi Etiopijas Ethiopian Airlines kļuvusi par pirmo no astoņām Dreamliner īpašniecēm, kas gatavojas atsākt lidojumus ar lidaparātu.

Dreamliner problēmas sākās janvārī, kad tās lidmašīnām aviācijas regulatori visā pasaulē aizliedza veikt lidojumus, pēc tam, kad diviem lidaparātiem lidojuma laikā aizdegās akumulatori. Lidmašīnas veica ārkārtas nosēšanās, bet negadījumos cilvēki necieta.

Martā ASV Federālās civilās aviācijas pārvalde (FAA) apstiprināja Boeing plānu par 787 Dreamliner lidmašīnu akumulatora salabošanu un pārveidošanu, tādējādi ļaujot kompānijai pietuvoties lidojumu atsākšanai ar šīm lidmašīnām. Boeing plānoja pārveidot akumulatorus, lai samazinātu īssavienojuma rašanās iespēju, kas var novest pie to pārkaršanas un uzliesmošanas. Tāpat akumulatoriem uzlabota izolācija un dzesēšanas sistēma. Boeing pavēstījusi, ka lidaparātu akumulatori tiks laboti tādā pašā kārtībā, kādā tika piegādātas lidmašīnas.

Kenijas drošības spēkiem izdevies «nodibināt kontroli» galvaspilsētas Nairobi iepirkšanās centrā, kur jau vairākas dienas risinās ķīlnieku krīze, pavēstījušas šīs valsts amatpersonas.

Vienlaikus otrdienas rītā lielveikala apkārtnē joprojām bijuši dzirdami šāvieni, vēsta BBC. Somālijas islāmistu sarīkotajā uzbrukumā līdz šim bojā gājuši 62, bet ievainojumus guvuši vismaz 170 cilvēki.

Kenijas Ārlietu ministrija tikmēr paziņojusi, ka uzbrukumā piedalījušies arī ārvalstnieki – divi vai trīs amerikāņi un kāda sieviete no Lielbritānijas. ASV pilsoņi bijuši 18 vai 19 gadus veci, ar arābu izcelsmi un iepriekš dzīvojuši Minesotas štatā. Izskanējuši pieļāvumi, ka sieviete bijusi Samanta Levtvaita (Samantha Lewthwaite) – atraitne vienam no uzbrukumu organizatoriem Londonas sabiedriskā transporta sistēmai 2005. gadā.

Ocean Sole ir Kenijas kompānija, kas videi kaitīgos atkritumus, piemēram, nolietotās pludmales čības, pārvērš dīvainos mākslas un modes darbos. Kaudzēm atkritumu tiek iegūts Kenijas smilšainajās pludmalēs, vēsta CNN.

Nairobi esošajā darbnīcā vecās čības pārtop ar rokām darinātās rotaļlietās, aizkaros, sarežģītās kaklarotās un pat dabiska izmēra skulptūrās. Darbi tiek pārdoti gan vietējā tirgū, gan arī desmitiem zooloģisko dārzu, akvāriju un veikalu 20 citās valstīs.

«Tas ir uz tirdzniecību balstīts risinājums globālajai ūdeņu piesārņojuma problēmai,» sacījusi Jūlija Čērča, Ocean Sole līdzdibinātāja.

Tāpat kā daudzās citās valstīs, pludmales čības kā apavus Kenijā izvēlas miljoniem cilvēku. Pieejamības un nelielās cenas dēļ tās valkā gan pieaugušie, gan bērni, gan tūristi, kas viesojas balto smilšu pludmalēs. Taču nereti čību dzīve tā arī noslēdzas piekrastē.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas 10. Ministru konferences laikā 17. decembrī Nairobi, Kenijā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministri Kristiju Frīlandi (Chrystia Freeland) un pārrunāja divpusējo un Eiropas Savienības (ES), un Kanādas sadarbību, informē Ārlietu ministrijā.

Ārlietu ministrs pauda viedokli, ka iepriekšējo gadu laikā ir aktivizējusies Latvijas un Kanādas divpusējā sadarbība un politiskais dialogs. «Vēlamies padziļināt mūsu valstu ekonomisko sadarbību, tādēļ esam ieinteresēti piesaistīt Kanādas investīcijas, īpaši tautsaimniecību un pakalpojumu sektora attīstošās jomās,» uzsvēra E. Rinkēvičs. Sagaidām Kanādas puses atbalstu ātrākai Latvijas zivju produkcijas sertifikācijai šīs valsts tirgū. Ministrs arī izteica Latvijas interesi Kanādas avioražotāja Bombardier darbības izvēršanai Latvijā, izveidojot servisa un apmācības centru.

E. Rinkēvičs pateicās Kanādai par atbalstu iestāšanās sarunās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Ministrs informēja, ka Latvijas iestāšanās sarunas OECD ir ievirzījušās noslēguma fāzē, tādēļ ceram, ka OECD dalībvalstis jau 2016. gadā varētu lemt par Latvijas pilntiesīgu dalību šajā organizācijā.

Igaunijas taksometru izsaukšanas lietotne Taxify pagājušajā nedēļā sākusi darbību Kenijas galvaspilsētā Nairobi, kur platformu izmanto 400 licencētu taksometru vadītāju, kas ir Kenijas Taksometru asociācijas biedri.

«No Kenijas tirgus bija liela interese. Tur ir daudz vietējo taksometru vadītāju, kas vēlas ar tehnoloģiju starpniecību paplašināt savu pakalpojumu piedāvājumu,» intervijā portālam Allafrica.com sacīja Taxify līdzdibinātājs Martins Villigs.

Kenija ir Taxify otrais tirgus Āfrikā pēc tam, kad kompānija sāka darbu Dienvidāfrikas Republikas pilsētās Johannesburgā un Keiptaunā.

Kompānija uzsver, ka sadarbojas tikai ar taksometru kompānijām, kurām ir savs automašīnu parks, nevis ar neatkarīgiem taksometru vadītājiem. Tādu pozīciju Taxify pamato ar to, ka taksometru kompānijās strādājoši taksometru vadītāji var sniegt augstākas kvalitātes pakalpojumu klientam.

Apjomīgs ugunsgrēks izcēlies galvenajā starptautiskajā lidostā Kenijas galvaspilsētā Nairobi, ziņo BBC.

Jomo Kenyatta Starptautiskā lidosta šobrīd ir slēgta, un pasažieri - evakuēti. Valdības pārstāvis Mihaels Kamau informējis, ka ugunsgrēka bijis ļoti postošs un mudinājis cilvēkus turēties pa gabalu no lidostas.

Patlaban pieejamajos fotoattēlos redzamas milzīgas liesmas, kas ceļas no vienas no galvenajām ēkām. Dūmi izplatījušies lielākajā daļā Nairobi.

Valsts iekšlietu ministrija sociālajā vietnē Twitter izplatījusi vēstījumu, ka evakuēti visi cilvēki, paliekot vien būtiskākajam personālam, bet pagaidām nav ziņu nedz par ievainotajiem, nedz ugunsgrēka izcelšanās iespējamo cēloni.

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir saglabājis stabilu izaugsmi un rentabilitātes rādītājus, neraugoties uz globālās ekonomikas lejupslīdi.

Grupas neto portfelis 12 mēnešu periodā ir palielinājies par 17,8% attiecībā pret šo pašu periodu gadu iepriekš, bet koriģētā neto peļņa pirms valūtas maiņas darījumiem sasniedza 27,3 miljonus eiro.

Grupa 2022. gadu noslēdza ar koriģēto EBITDA 71,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,2% vairāk nekā 2021. gada pirmajos divpadsmit mēnešos. Tikmēr koriģētā divpadsmit mēnešu peļņa pirms valūtas maiņas darījumiem ir pieaugusi līdz 27,3 milj. eiro, kas ir par 8,8 milj. eiro vairāk nekā šajā periodā gadu iepriekš.

Savukārt koriģētie ieņēmumi (neskaitot ieņēmumus no komisijas maksām) ir sasnieguši 175,9 milj. eiro jeb par 14,37% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2021. gadā. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti ieņēmumos veidoja 50,8 milj. eiro un tas ir par 91,1% vairāk nekā iepriekšējā gada 12 mēnešos, bet par 4,8% mazāk nekā 2022. gada trešajā ceturksnī. Tikmēr finanšu un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sastādīja 68,0 milj. eiro, veidojot 32,5% pieaugumu pret 2021. gada attiecīgo periodu un 13,2% pieaugumu pret iepriekšējo deviņu mēnešu periodu. Savukārt ieņēmumi no patēriņa produktiem sasniedza 57,1 milj. eiro, kas ir par 12,1% mazāk nekā 2021. gada divpadsmit mēnešos, bet par 4% vairāk nekā aizvadītajā ceturksnī. Arī Grupas neto portfelis ir sasniedzis rekordaugstu līmeni – 288,9 milj. eiro. Grupas mobilitātes un patēriņa produkti portfelī veidoja attiecīgi 221,8 milj. eiro un 67,1 milj. eiro.

Latvijas bankām ir būtiska loma Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecības darījumu finanšu apkalpošanā un līdzdalībā naudas atmazgāšanā, secināts Vašingtonā bāzētas militāro un drošības analītiķu nevalstiskās organizācijas C4ADS izmeklēšanas ziņojumā.

Pētījuma autori veikuši desmit mēnešus ilgu izmeklēšanu par Ukrainas un Krievijas valsts ražotāju ieroču darījumiem, analizējot datubāzēs pieejamos kuģu kravu un transportēšanas dokumentus par pēdējiem 12 gadiem.

Ziņojumā Odesas tīkls pētītas Ukrainā, pārsvarā Odesā, bāzētas personas un transporta uzņēmumi, kas nodarbojas ar Krievijas un Ukrainas valsts uzņēmumu ražoto ieroču pārvadājumiem. Pierādījumi liecina, ka daļa no šīm kompānijām piegādā ieročus arī vairākiem represīviem režīmiem, pārkāpjot starptautiskos embargo.

«Galvenie loģistikas apakšuzņēmumi Krievijas un Ukrainas ieroču eksportam ir kuģniecības, kuru galvenie biroji atrodas Odesā, savukārt finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas dažkārt tiek izmantoti peļņas «attīrīšanai», atrodas Latvijā,» teikts ziņojumā.