Kopā ar jaunākajiem «Nodokļu likumu komentāru 1. sējuma» papildinājumiem abonenti saņem arī īpaši sagatavotu vizuālu materiālu – domu karti «Nodokļi Latvijā». Domu karte veidota sadarbībā ar rokasgrāmatas autoru SIA «LAW & FINANCE ONLINE» un «Apvienību par godīgiem nodokļiem».

Šī jau ir otrā domu karte. Pirmā domu karte, kas tika veidota sadarbībā ar Apvienību par godīgiem nodokļiem ir «Riskanta darījumu partnera pazīmes» (iekļauta nodokļu komentāru 2. sējumā).

Kopš pirmās domu kartes publicēšanas esam saņēmuši daudz jautājumu par to. Būtiskākais jautājums – Kas tad ir domu karte?

Informācijas uztverei ir vairāki veidi. Par to visu detalizēti var lasīt gan zinātniskajā literatūrā, gan pētījumos, gan cita veida publikācijās. Šajā rakstā nav plānots iedziļināties zinātniskajos argumentos, bet gan vērst uzmanību tam, ka redze ir viens no uztveres kanāliem. Pētījumi liecina, ka ar redzes uztveri atmiņā labāk paliek vizuāli materiāli – attēli, grafiska informācija utt.

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

"Uzņēmējiem šī problemātika ir ļoti būtiska un LTRK biedri par to mūs regulāri informē," sacīja Lielpēteris, piebilstot, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot.

"Lai arī var teikt, ka Veselības ministrija ir sadzirdējusi šīs uzņēmēju problēmas, uzņēmēji sagaida raitāku virzību šo problēmjautājumu risināšanā," sacīja valdes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka kopumā LTRK rosinājumi risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā dalāmi divās daļās - darbnespējas lapu izmaksas darba devējam un citi saistītie jautājumi.

Labklājības ministrija rosina nākamajā gadā uz sestdienām pārcelt vairākas darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienām, liecina izskatīšanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Darba likums paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.

Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam. 2021.gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku - pirmdiena, 3.maijs (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdiena, 25.jūnijs (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu - 26.jūniju), piektdiena, 19.novembris (iekrīt starp svētku dienu - 18.novembri, un sestdienu - 20.novembri).

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Pašreiz grūti spriest, vai informācijas tehnoloģiju (IT) iekārtu cenas atgriezīsies pirms Covid-19 pandēmijas līmenī, intervijā atzina mobilo sakaru operatora SIA "Bite Latvija" "Bite Latvija" ģenerāldirektors Kaspars Buls.

"Grūti spriest, vai cenas atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī, taču pašlaik cenu pieaugums pamatā ir saistīts ar loģistikas izaicinājumiem, kas ir pasaulē. Tad, kad loģistika stabilizēsies un piegādes atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī, tam vajadzētu ietekmēt arī cenas," sacīja Buls.

Vienlaikus viņš atzina, ka pašlaik tiek runāts arī par komponenšu trūkums pasaulē. "Arī tas viss ir saistīts ar pandēmiju, jo ir rūpnīcas, kuras joprojām strādā ar 50% jaudu," teica Buls.

Jau vēstīts, ka "Bite Latvija" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 120 miljoni eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Bite Latvija" 100% kapitāldaļas pieder "Bite Lietuva", kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Providence Equity Partners" uzņēmums. Savukārt "Bite Latvija" patiesā labuma guvēji ir Lielbritānijas pilsonis Džons Karls Hāns un ASV pilsonis Džonatans Milsons Nelsons.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AAS CBL Life un AS CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne. «Manis pārstāvētie uzņēmumi nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu ilgtermiņa uzkrājumu jomā. Mēs zinām, ka katram mērķim ir sava cena un mēs piedāvājam klientiem instrumentus, lai viņi varētu paši sakrāt vajadzīgos līdzekļus un piepildīt savus sapņus, kā arī nodrošināt savu labklājību vecumdienās,» viņa skaidro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad studēju universitātē, atļāvos tikai sapņot par darbu bankā, bet nedaudz vēlāk, ģimenes iedrošināta, izlēmu izmēģināt savus spēkus, lai saprastu, vai darbs finanšu jomā, ar klientiem ir tiešām tik aizraujošs kā biju iedomājusies. Ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi un vēl joprojām esmu sajūsmā par savu izvēli – dinamiskā ikdiena, vienmēr jauni, izaicinoši projekti un situācijas, apziņa, ka ar mūsu pakalpojumu padarām labāku daudzu Latvijas iedzīvotāju ikdienu – tās ir lietas, kas mani motivē un sagādā neticamu gandarījumu.

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pārliecināts, ka daļa no emigrējušajiem tautiešiem atgriezīsies Latvijā.

Runājot par Latvijas demogrāfiju un emigrācijas iemesliem, Vējonis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka cilvēku pie konkrētas vietas nevar piesaistīt, jo, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), viens no reālajiem ieguvumiem bija tiesības uz brīvu pārvietošanos ES, tostarp Šengenas zonas valstīs. «Mēs bijām dzīvojuši PSRS režīmā, kad viss bija slēgts, bet mēs vēlējāmies redzēt pasauli un baudīt citu valstu labumus,» sacīja prezidents. Prezidents pauda uzskatu, ka, lai šie cilvēki, vismaz daļa no tiem, atgrieztos, jāatgriežas pie jautājuma par ekonomisko drošību.

«Kamēr mums nebūs konkurētspējīgu algu, labi apmaksātu darbvietu, mums būs grūti aicināt atpakaļ cilvēkus. Tieši tādēļ maksimāli jālikvidē šķēršļi uzņēmējdarbībai, radot iespējas piesaistīt Eiropas fondu naudu un privātos investorus,» sacīja Vējonis. Viņš arī norādīja, ka krīzes gados, 2008.-2010.gadā, kad notika masveida budžeta griešana un darbvietu samazinājums, cilvēki neaizbrauca ideoloģisku motīvu, bet gan ekonomisku motīvu vadīti. Tāpat Vējonis pauda uzskatu, ka tās ir sekas ekonomiskajai krīzei, taču tagad Latvijai ir jārada situācija, lai viņi atgrieztos. «Vai visi atbrauks, to nu neviens nevar garantēt, bet pie tā ir jāstrādā,» sacīja prezidents.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (“broad money” – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju.

Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, būtiski ietekmē cenu inflāciju.Balstoties uz Linas Oldenas Švarceras (Lyn Alden Schwartzer) rakstiem un pētījumiem – ja ar parādiem mazāk pārslogotu ekonomiku pārsteidz nozīmīgs ekonomisks satricinājums vai samazinājums, tas ir nepatīkami, bet tam var tikt pāri – ekonomikai kādu laiku stagnējot, neefektīvi biznesi bankrotēs – daži parādi tiks nesamaksāti, bet kopumā produktīvas investīcijas visas nodarītās sāpes pamazām izārstēs.

Tomēr, ja ekonomiku ar augstu aizņemto līdzekļu īpatsvaru (arī valsts parāda līmenī) skar būtisks ekonomisks šoks un recesija, tā saskarsies vai ar plašu defoltu vilni, vai ar ārkārtas naudas drukāšanu, lai finansētu parādus. Šādi notika 2020. - 2021. gadā, kad lielākajā daļā attīstīto valstu, īpaši ASV, tika radīta jaunas naudas masa triljonos eiro vai dolāru vērtībā. Šoreiz “naudas radīšana” notika ne tikai finanšu sistēmā banku rezervēs, bet arī jau pieminētās “plašās naudas” piedāvājumā, ko varēja tērēt mājsaimniecības un uzņēmumi.

Labklājības ministrija (LM) rosina noteikt jaunu atzīmējamu dienu - marta trešo otrdienu par Vispasaules sociālā darba dienu, savukārt Ekonomikas ministrija - novembra trešajā sestdienā – Mazā biznesa dienu, informē LM.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 22.martā, valdībā apstiprinātie grozījumi likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Projekta Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās ietvaros, sākot ar 2017. gadu, LM plāno katru gadu martā organizēt sociālo darbinieku ikgadējo konferenci. Jau par tradīciju kļuvis tas, ka konferences laikā notiek konkursa Labākais sociālais darbinieks Latvijā noslēguma pasākums un balvas pasniegšana. LM ir vēlme šo tradīcija saglabāt arī turpmāk.

Līdz ar to, nosakot marta trešo otrdienu par Vispasaules sociālā darba dienu, kopā ar iepriekš minētajām katru gadu martā plānotajām aktivitātēm (konference, konkursa noslēguma pasākums), visas sabiedrības un tajā skaitā arī sociālo darbinieku uzmanība būs vērsta uz profesijas attīstību, tās atpazīstamības veicināšanu, labās prakses popularizēšanu.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis sācis apdzīvot Jūrmalas rezidenci, apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, kura uz laiku ieņem arī prezidenta preses padomnieka amatu.

Viņa norādīja, ka Vējonis dzīvo un strādā Jūrmalas rezidencē, savukārt atveseļošanos viņš turpina nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari.

Taujāta, vai Jūrmalā dzīvo arī prezidenta kundze, Jaunzeme atzina, ka pašlaik uz šo jautājumu nevarot atbildēt.

Pēc likuma Jūrmalas rezidence paredzēta Latvijas Valsts prezidenta institūcijai un visiem iekārtošanas darbiem speciāli līdzekļi nav piešķirti - iekārtošana notika ar Valsts prezidenta kancelejas finansējumu un to kā savu pienākumu veic paši kancelejas darbinieki, iepriekš pastāstīja bijušais prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Labklājības ministrija (LM) rosina 2017.gadā pārcelt 5. maiju (piektdiena) uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju, tādējādi elastīgāk un efektīvāk organizējot darba laiku no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, informē LM.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

Tā kā atbilstoši likuma Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām 1. pantam maija otrā svētdiena ir noteikta par svētku dienu - Mātes dienu, 2017.gada 13. maijs ir uzskatāms par pirmssvētku dienu. Tas nozīmē, ka darba dienas ilgums šajā dienā ir par vienu stundu īsāks, ja vien darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

TransferWise paziņojis par bezrobežu konta borderless un Mastercard debetkartes ieviešanu, kas dos iespēju ikvienam, kurš dzīvo Eiropā, iegūt debetkarti un vietējās bankas konta detaļas Lielbritānijā, ASV, Austrālijā un Eiropā.

Tiem, kuri ceļo, dzīvo vai strādā citā valstī, šis pakalpojums nozīmē to, ka viņi var sūtīt, tērēt un krāt naudu tāpat kā vietējie, bez papildu komisijas maksas. Šis konts ļaus tā lietotājiem turēt naudu vairāk nekā 40 starptautiskās valūtās.

Db.lv jau šī gada janvārī rakstīja, ka TransferWise paziņoja par šāda pakalpojuma piedāvāšanu pirmajiem klientiem. Toreiz TransferWise līdzdibinātājs Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) uzsvēra, ka bez pierādāmas vietējās adreses atvērt bankas kontu ārzemēs ir ārkārtīgi sarežģīti, bet ar šo kontu tas izdarāms vien dažās minūtēs. Viņš paredz, ka kādudien ikviens varēs sūtīt un saņemt naudu jebkurā valūtā no draugiem, klientiem vai kompānijām ikvienā vietā pasaulē, un tērēt to jebkur, vairs nekad neuztraucoties par valūtas maiņas komisijas maksu.