No šā gada 1.decembra Clear Channel Latvia valdes locekles Everitas Ušackas amata pienākumus pārņems un turpmāk uzņēmumu vadīs Jānis Puravs, informē uzņēmumā.

J.Puravs uzņēmumam pievienojās 2009.gadā.

«Šī loma uzņēmumā, protams, ir izaicinājums, tomēr, uzkrātā pieredze un paveiktais dod pārliecību par izvēles pareizību un veiksmīgu turpinājumu. Iepriekšējos gadus esmu vadījis uzņēmuma pārdošanas procesus,» saka J.Puravs.

E.Ušacka, atzīst, ka «aiziet no Clear Channel man bija ļoti grūts, bet rūpīgi pārdomāts lēmums. Pēc nostrādātajiem 14 gadiem ir vēlēšanās pamēģināt savas spējas citos biznesa virzienos».

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Vides reklāmas uzņēmums Clear Channel Latvia veicis investīcijas platformas attīstībā, uzstādot digitālos reklāmas stendus modes un izklaides centrā Rīga Plaza, kā arī tirdzniecības centra Domina Shopping autostāvvietu zonā, informē uzņēmumā.

Šobrīd uzņēmuma piedāvājumu digitālajā platformā «Clear Channel Play» veido 27 ekrāni – 13 tirdzniecības centrā «Domina Shopping», no kuriem divi uzstādīti šogad un 14 šajā gadā uzstādītie ekrāni atrodas modes un izklaides centrā «Rīga Plaza». Kopējās investīcijas pērn un šogad veido vairāk kā 200 000 eiro.

«Digitālo vides stendu attīstība pasaulē norit atšķirīgos tempos, un, pateicoties to salīdzinoši nesenajai vēsturei Latvijā, attīstība šeit varētu noritēt īpaši strauji,» uzskata «Clear Channel Latvia» izpilddirektors Jānis Puravs.

Pēc pāris gadiem eklērs būs Latvijā populārākais deserts

Tā, analizējot šā brīža Eiropas konditorejas modes tendences, prognozē konditorejas Raunas dārzs (SIA Puravs AJ) īpašnieks Andrievs Jansons.

Lai pienācīgi sagatavotos eklēra uznācienam uz Latvijas gardēžu šķīvjiem, SIA Puravs AJ šogad plāno atvērt otru ceptuvi un veikalu, dubultot saldo našķu ražošanas apjomus. A.Jansons norāda, ka ir ļoti būtiski tirgū ienākt īstajā brīdī, kas neesot izdevies nedz virtuļu, nedz burbuļdzērienu tirgotājiem.

Šobrīd eklērnīcā gatavo 27 dažādus šā našķa veidus, fokuss ir uz sezonālām garšām. Viens no šīs vasaras favorītiem bijis cidoniju eklērs, tāpat lielā cieņā ir zemeņu kārums. A.Jansons stāsta, ka daudzas izejvielas tiek audzētas pašu saimniecībā vai iepirktas no Latvijas zemniekiem. Krēms tiek gatavots galvenokārt no lauku olām, mīklai izmantoti bioloģiskie milti, bet pildījumam un glazūrai – pašu audzētas ogas. Izņēmums ir piens, kuru uzņēmumam piegādā no Lietuvas.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas, kursējot starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru, risinātu transporta problēmu Rīgā.

Pirmā prāmja būvniecību plānots pabeigt sešu mēnešu laikā. Pasažieru prāmis būs 24metrus garš un 6 metrus plats. Katrā prāmī būs vietas 130 pasažieriem un 50 velosipēdiem. Viena brauciena izmaksas tiek lēstas 4,50 eiro apmērā, par velosipēda pārvadāšanu papildus jāmaksā nebūs.

«Ideja radās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad sākām domāt, kā savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja teritorijas. Izpētot situāciju, secinājām, ka šim projektam diemžēl nav komerciāla pamatojuma, jo šo divu reģionu transporta izolācijas gados ir zaudētas visas sociālās saites. Pirms vairāk nekā 90 gadiem, kad Daugavgrīvas šoseja vēl neeksistēja, komunikācijai bija pieejams tikai upju transports, apkaimes iedzīvotāji abos Daugavas krastos bija ļoti tuvi, strādāja un atpūtās kopā, veidoja ģimenes. Pētījuma rezultātā sapratām, ka pilsētai nav nepieciešams tikai savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja krastus, bet gan vajadzīga jauna transporta sistēma, kas ļautu savienot abus upes krastus visā pilsētas garumā. Tā sākās darbs pie maršruta izstrādes un izpētes, tika nolemts sadalīt pilsētu ziemeļu un dienvidu daļās, kurām būtu kopīgi krustošanās punkti Vanšu tilta rajonā,» stāsta SIA BIC valdes priekšsēdētājs Igors Mitrofanovs.

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti likumu grozījumi, kas būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai atsevišķu ražotāju stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 10% - 15% no visa iepakojuma un nieka 2 – 5 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem VARAM aprēķiniem prasīs 30 miljonus eiro.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

DB lūdza Lienei Zemītei, uzņēmuma Lapsas māja īpašniecei, izteikt viedokli par Latvijas konditorejas tirgu un Raunas dārzs (SIA Puravs AJ) īpašnieka Andrieva Jansona eklēru biznesu.

Kā vēstīts, viņaprāt, pēc pāris gadiem eklērs būs Latvijā populārākais deserts. Klienti nelielo konditoreju daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā jau pamanījušies nodēvēt par eklēru paradīzi.

Liene Zemīte:

«Latvijā konditorejas tirgus ir ļoti piesātināts. Daudzi iedomājas, ka var vienkārši atvērt savu maizīšu ceptuvi un pelnīt miljonus. Tas tā nebūt nav. Tie, kas vēlas gūt ātru peļņu, lai labāk neko nesāk. Līdz šim daudzas konditorejas ir atvērtas un pēc brīža aizvērtas. Domāju, ka ir jānostrādā vismaz trīs gadi, lai varētu spriest par uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā. Šis laiks ir nepieciešams, lai iešūpotos, izveidotu savu klientūru.

Līdztekus ierastajiem vides reklāmu risinājumiem Latvijā ienāk digitālie stendi, kuri varētu veicināt šī reklāmas veida apjomu pieaugumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vides reklāmas apjoms 2016.gadā ir audzis, apgrozījums šajā segmentā palielinājies par teju 10%, sasniedzot 8,1 miljonu eiro. 2016. gadā vides reklāmas īpatsvars nozares portfelī ir palielinājies par 1% un veido 10% no kopējā reklāmas patēriņa. Reklāmas nozares eksperti prognozē, ka šogad turpināsies vides reklāmas apjomu pieaugums, izaugsmes pamatā būs digitālo vides risinājumu attīstība.

Tuvākajos gados vides reklāmas loma pieaugs, īpaši populāri varētu būt digitālie nesēji gan pilsētvidē, gan tirdzniecības centros, cer SIA Clear Channel Latvia vadītājs Jānis Puravs. «Latvijā un Baltijas valstīs digitālie vides reklāmas risinājumi vēl nav tik attīstīti kā citviet pasaulē. Šis segments ir diezgan atpalicis, šobrīd tajā tiek veiktas nozīmīgas investīcijas. Igaunijā no kopējā tirgus apjoma digitālās vides reklāmas veido aptuveni 15%, bet Latvijā un Lietuvā – mazāk par 5%. Magna Global Forecast prognozes liecina, ka pēc četriem gadiem reklāmas apjoms uz digitālajiem nesējiem pasaulē palielināsies par 12%. Latvijā izaugsmei vajadzētu būt vismaz 10%,» viņš prognozē, norādot, ka tas nebūt nenozīmē, ka samazināsies ierasto vides reklāmu apjoms sabiedriskā transporta pieturvietās, uz pīlāriem jeb trīsskaldņiem.

Lielā pircēju pieprasījuma rezultātā eklērnīca Raunas dārzs meklē gan jaunas ražošanas telpas, gan arī darbiniekus – konditorus un pārdevējus, Db.lv pastāstīja konditorejas Raunas dārzs (SIA Puravs AJ) īpašnieks Andrievs Jansons.

Otras ceptuves un veikala atvēršana, kā arī našķu ražošanas apjomu dubultošana jau ietilpa uzņēmuma plānos, taču lielais pieprasījums liekot to visu darīt krietni ātrāk, atklāj A. Jansons.

Viņš atzīst, ka darbinieku atrašana ir diezgan liels izaicinājums - profesionāļu atrašana vienmēr bijusi problēma, bet pēdējā laikā situācija darba tirgū esot uzlabojusies un ar cītīgu meklēšanu labus darbiniekus varot atrast, liecina A.Jansona novērojumi un pieredze. Ar telpu atrašanu ejot mazliet labāk: «Tādas, kā gribētu, protams, nav, bet daudz maz atbilstošas var atrast, nav tik traki,» saka A.Jansons.

Uzņēmums Clear Channel Latvia savā reklāmas platformu tīklā iekļāvis lielformāta digitālos reklāmas stendus ar skārienjutīgajā tehnoloģijā balstītām interaktīvo risinājumu iespējām, informē uzņēmumā.

Projekts īstenots sadarbībā ar Domina Shopping, izveidojot arī 3D wayfinding jeb veikala interaktīvās kartes sistēmu centra apmeklētējiem. Pirmais digitālo stendu tīkls tirdzniecības centrā tiks uzstādīts aprīlī.

Digitālo ekrānu tīkls arī paredz attālinātu un dinamisku reklāmas kampaņu vadību un satura maiņu to ietvaros.

Saskaņā ar Magna Global pētījumu, šobrīd divas pasaulē visstraujāk augošās reklāmas platformas ir internets un DOOH (digital out of home) jeb tiešsaistes reklāmas ārpus mājas. Kopš 2010. gada investīcijas reklāmas izvietošanā DOOH platformās pieaugušas par 22%, un arī tuvāko 4 gadu prognoze liecina par stabilu izaugsmi 12% izmērā.

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns piedāvājums veselīgas ātrās ēdināšanas segmentā – pokiju bārs

Pirms pusotra gada Raunas dārza īpašnieks Andrievs Jansons DB prognozēja eklēru uznācienu, kas arī ir sagaidīts, – šos saldos našķus sāka cept un pārdot teju katra sevi cienoša konditoreja. Tagad viņš gaida havajiešu ēdiena pokija, kas no Amerikas straujiem soļiem ienāk Eiropā, uzvaras gājienu arī Latvijā. Šogad SIA Puravs AJ, kas veic trīs eklērnīcu saimniecisko darbību, plāno apgrozījumu vairāk nekā viena miljona eiro apjomā.

«Bijām pirmie, kuri fokusējās uz eklēriem, kas gatavoti nevis uz sviesta, bet vārītā krēma bāzes, tāpēc esam ieguvuši lielu tirgus daļu. Rīgā mums ir daudz pastāvīgo klientu, kas pēc mūsu ceptajiem eklēriem ir gatavi braukt lielus attālumus. Esam pieprasīti arī reģionos, pāris reižu braucām uz pasākumiem Valmierā, tur mūs aicināja atvērt eklērnīcu, taču šobrīd šādu iespēju neapsveram, jo vešanas laikā eklērs zaudē savas garšas īpašības, bet investēt ceptuvē ārpus Rīgas pašlaik neatmaksājas,» skaidro A. Jansons.

Mūsdienās priekšlīguma slēgšana ir visai izplatīta parādība. Kā piemēru var minēt dzīvokļa pirkuma priekšlīguma parakstīšanu pirms daudzdzīvokļu mājas uzbūvēšanas, nomas priekšlīgumu, kad komersants vēlas rezervēt tiesības lietot telpas vēl neuzceltajā biroju ēkā, priekšlīgumu, ar kuru puses grib rakstiski nostiprināt panākto vienošanos par topošā kapitāla daļu pirkuma būtiskiem noteikumiem un atrunāt iepriekš veicamās sagatavošanās darbības.

Runājot ar klientiem par priekšlīgumu, daudzos gadījumos atklājas, ka viņiem ir nepareiza izpratne par šī darījuma būtību un tā radītām tiesiskām sekām. Bieži vien cilvēki kļūdaini uzskata, ka priekšlīgumam nav tāds pats saistošs spēks kā citiem darījumiem (piemēram, pirkumam vai nomai), proti, puse var atteikties no priekšlīguma izpildes (t.i., tajā norādītā līguma noslēgšanas) un vainīgajai pusei būs vienīgi jāatlīdzina ar priekšlīguma sagatavošanu saistītie izdevumi (piemēram, jurista, finanšu konsultanta vai tulka pakalpojumi). Tātad otra puse nevarēs prasīt priekšlīguma piespiedu izpildi un pilnu savu zaudējumu atlīdzināšanu (ieskaitot atrauto peļņu). Jāsaka, ka šādam aplamam viedoklim vēl pirms nesena laika bija zināms pamats, jo tas atbilda juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām un pat dažiem Augstākās tiesas spriedumiem.

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Lai arī pērn uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu skaits Baltijas valstīs samazinājās par 13%, ko ietekmēja investoru piesardzība dēļ ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām, tomēr uzņēmēji aizvien ir gatavi pārdot savu biznesu.

Paredzams, ka līdz ar procentu likmju kritumu, pieaugs arī investoru interese. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem ir jāapzinās savas iespējas un arī mājas darbi, kas veicami pirms biznesa pārdošanas. Latvija arī šajā jomā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kur pārdošanas un apvienošanas darījumu skaits ir teju trīs reizes lielāks. Ar ko tad sākt?

Pašam vai ar konsultantu?

Uzņēmuma pārdošanas process ir diezgan specifisks un prasa arī nozīmīgus laika resursus. Tāpēc ir vērts apdomāt par pieredzējuša konsultanta (brokera) piesaisti, kurš var gan ne tikai nozīmīgi ietaupīt uzņēmuma vadītāja laiku, pārvaldot biznesa pārdošanas darījumu, bet ar saviem padomiem un kontaktiem nozīmīgi uzlabot uzņēmuma pārdošanas cenu, vairākkārtīgi atpelnot savu komisiju. Biznesa pārdošanas konsultantu atlīdzība parasti sastāv no divām komponentēm: fiksēta mēneša vai pārdošanas posmu atlīdzība un veiksmes komisija, kas mēdz būt 3-6% apmērā no biznesa pārdošanas cenas. Te gan jāatzīmē, ka biznesa pārdošanas konsultanti ir gatavi uzņemties darījumus, ja sagaidāmā biznesa pārdošanas vērtība pārsniedz 1 miljonu eiro. Mazākiem darījumiem uzņēmuma vadītājam ir diemžēl jātiek galā pašam.

Cilvēkiem patīk saņemt atalgojumu par to, ka viņi iepērkas pie kāda konkrēta tirgotāja; viņi vērtē, kur par savu pirkumu gūs lielāku labumu

Par šo virtuālo biznesu, kas daudziem joprojām šķiet neizprotams, plašāk intervijā DB stāsta holandietis Gabi Kols (Gabi Kool), kurš jau 15 gadus strādājis ar lojalitātes programmām, bet šobrīd ir nobāzējies Latvijā, kur attīsta daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmas Pins.

Lojalitātes bizness sācies kā aviokompāniju biežo lidotāju apbalvošanas programma, bet šobrīd pasaulē ir jau divi miljardi daudzpartneru lojalitātes karšu un vēl neskaitāmas individuālās veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas u.c. kompāniju klientu kartes. Viena no daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmām – Pins, kas iepriekš bija zināma kā BalticMiles, – radīta Latvijā uzņēmumā Coalition Rewards. Šobrīd šīs programmas karti lieto 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 1,2 miljoni to dara nevis tepat Latvijā, bet gan vairāk uz ziemeļiem – Somijā.

Visa pamatā ir nežēlīgā aptieku konkurence, kas Latvijā ir ap septiņām reizēm lielāka nekā, piemēram, Vācijā, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu

Tā intervijā DB skaidro AS Repharm holdinga ģenerāldirektors, Rīgas Stradiņa universitātes Padomnieku konventa priekšsēdētājs Dins Šmits.

Fragments no intervijas:

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši pārmetumi lielajiem aptieku tīkliem, piemēram, par apzināti veidotu monopola stāvokli atsevišķās pilsētās, kā rezultātā pircējam ierobežotas izvēles iespējas par izdevīgāko cenu. Bijušas arī citas pretenzijas.

Te ir jāņem vērā vairāki fakti. Nekāda seksīguma tur nav. Latvijā ir ļoti liela aptieku konkurence. Te ir ap 900 aptiekām, tātad pa vienai uz katriem 2000 iedzīvotāju. Igaunijā – uz 5000, bet Vācijā – uz 15 tūkst. iedzīvotāju. Latvijā ir daudz aptieku. Un šādos apstākļos allaž ir jāpadomā, vai kādam nav izdevīgi dažādi mēģinājumi to tirgu salauzt. Mēs esam lielākais, redzamākais un teju vienīgais vietējā kapitāla uzņēmums. Neminēšu konkrēti, bet pieņemu, ka no ārvalstīm par tādu varētu būt interese.

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Lai iegūtu mājokli savā īpašumā, dažkārt tiek izmantotas nomas pirkuma iespējas vai dzīvokļa izīrēšana ar izpirkuma tiesībām. Kam noteikti būtu jāpievērš īpaša uzmanība, slēdzot šādus darījumus?

Līguma saturs

Ņemot vērā, ka gan nomaksas pirkuma, gan īres ar izpirkumu gadījumā attiecības starp pircēju un pārdevēju turpināsies vairāku gadu garumā, īpaši svarīgi ir precīzi atrunāt pušu savstarpējās attiecības, tiesības un pienākumus rakstiski. Gan situācijas, gan personas un to pārstāvji mēdz mainīties, un atsaukšanās uz mutisku norunu vai savstarpēji pieņemtu izpratni strīda gadījumā nelīdzēs.

Īpašumtiesību pāreja

Viens no būtiskākajiem jautājumiem šāda veida darījumos ir atrunāt, kurā brīdi notiks īpašumtiesību pāreja. Īpašumtiesības uz pircēja vārda tiks reģistrētas jau darījuma sākumā vai tikai beigās? Vai pārdevēja tiesību nodrošināšanai tiks reģistrēta hipotēka? Kura no darījuma pusēm un ar kādiem nosacījumiem ir tiesīga iesniegt dokumentus zemesgrāmatā īpašumtiesību reģistrācijai? Jo tālāk no darījuma noslēgšanas brīža ir noteikts īpašumtiesību pārejas laiks, jo būtiskāk pircējam atrunāt īpašumtiesību pārejas nosacījumus.

Lietotu automašīnu pircējus aicina aizstāvēt savas tiesības, un iegādāties drošus un legālus transportlīdzekļus, ceturtdien, atklājot sabiedrības informēšanas kampaņu, norādīja jomas eksperti.

Kampaņas mērķis ir ierobežot nelegālu tirdzniecību ar Latvijā ievestām automašīnām. Pēc Auto asociācijas aplēsēm ik dienu aptuveni 70 Latvijas iedzīvotāji ārzemēs iegādājas lietotu automašīnu savām vajadzībām. Patiesībā nereti pat pašiem nenojaušot, pircēji iesaistās tirgotāju shēmās iegādājoties automašīnu Latvijā, un parakstot fiktīvus pirkuma līgumus ar it kā ārvalstīs reģistrētām kompānijām.

Lai informētu sabiedrību, Valsts ieņēmumu dienests (VID), Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Auto asociācija ir uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu.

PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa atzina, ka lietotu automašīnu tirdzniecība ir ļoti sasāpējis jautājums ne tikai attiecībā uz nodokļu nomaksu, bet arī no patērētāju tiesību viedokļa. «Sūdzību šajā jomā nav pārāk daudz, bet kad ir, pircējam nav dokumentu par šo darījumu un nav iespējams pierādīt ne darījumu, ne identificēt atbildīgo personu, tādējādi pircējam zaudējot savas patērētāja tiesības,» sacīja Vītoliņa. PTAC veicis pārbaudes 30 lietoto automašīnu tirdzniecības vietās, konstatējot pārkāpumus 70% no tām. Tirgotājam ir jāsniedz informācija par konkrēto automašīnu, ko tirgotāji ne vienmēr ievērojot, tostarp nelabprāt atklāj pat automašīnas pārdošanas cenu, izlaiduma gadu, odometra rādījumus u.c. Tāpat ne vienmēr tiek atļauts veikt testa braucienu. «Tirdzniecība notiek ļoti īpatnēji,» viņa piebilda un vienlaikus kliedēja maldīgo uzskatu, ka lietotai automašīnai nav garantija – pārdevējam tā ir jādod.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Potenciālo pircēju piesaistei mājokļu projektu attīstītāji izmanto dažādus bonusus, piedāvājot speciālās atlaides, iebūvētās virtuves, apmaksātus dizainera pakalpojumus un cenā iekļautas stāvvietas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotā informācija.

Lai gan marta otrajā pusē bija vērojama lielāka aktivitāte gan no pircēju, gan pārdevēju puses, dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, nav mainījies – vidēji tās ir 76 dienas. Par spīti tirgus stagnācijai, īpašnieki arvien piedāvā pārdošanai mājokļus par summām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas. Ģeopolitiskais fons ir pamatfaktors atliktiem lēmumiem par nekustamā īpašuma iegādi, sevišķi skarot objektus ar lielāku nepieciešamo investīciju apjomu, jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” secinājuši “Latio” darījumu vadītāji.

Jauno projektu pirmreizējo tirgu piesātina attīstītāju īpašie piedāvājumi, nereti pat sarežģījot lēmuma pieņemšanu pircējam, savukārt otrreizējo mājokļu segmentā potenciālie pircēji vēlas iegādāties īpašumus par cenām, kas ir pat par 30% zemākas kā pārdevēja noteiktās.

Ja vēlaties pārdot savu dzīvokli, pārliecinieties, vai visas pārbūves ir saskaņotas. Meklējot pircēju, nesaskaņota pārbūve var būt šķērslis ātrai īpašuma pārdošanai.

Jebkuras pārbūves gadījumā dzīvokļa īpašnieka rīcībā obligāti ir jābūt aktuālai (kas atbilst reālajai situācijai) telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietai un visām pārbūvēm ir jābūt saskaņotām būvvaldē. Ir svarīgi zināt, kāda veida - nesošās vai nenesošās - ir sienas, kuras vēlas pārbūvēt. Tikpat svarīgi ir arī tas vai telpas atrodas vēsturiskā centra ēkā un vai ēka nav kultūrvēsturisks piemineklis.

Pēdējā laikā sevišķi bieži novērojam, ka par šķērsli veiksmīgai īpašuma pārdošanas darījuma kārtošanai kļūst nelikumīga pārbūve. Tie nav tikai daži atsevišķi gadījumi. Nu jau tā kļūst par ikdienu. Dzīvokļa īpašnieki kaut ko ir pārbūvējuši vai pārplānojuši, bet nav parūpējušies izmaiņas noformēt oficiāli. Vēloties nekustamo īpašumu pārdot, ja pircējam darījuma nokārtošanai ir nepieciešams hipotekārais kredīts, tad obligāti ir jāveic īpašuma vērtējums. Vērtētājs fiksē nekustamā īpašuma reālo tehnisko stāvokli, un tad arī atklājas nelikumīgā būvniecība. Šādos gadījumos bankas ļoti bieži atsaka kredītu vai nosaka pircējam pienākumu legalizēt veiktās izmaiņas. Bieži vien to ātri un vienkārši izdarīt ir neiespējami, jo process prasa gan laiku, gan naudu. Tad jāmeklē pircējs, kuram īpašuma iegādei nav nepieciešams kredīts un kurš saprot, ka būs jāsaskaņo pārbūves.

Lietuvas valdība piektdien nolēmusi līdz 6.aprīlim atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos pārvietošanās ierobežojumus starp pašvaldībām, ņemot vērā, ka saslimstība valstī atkal sākusi pieaugt.

Karantīna valstī pagarināta līdz 30. aprīlim.

Kā valdības sēdē uzsvērusi premjerministre Ingrīda Šimonīte, atjaunoto ierobežojumu mērķis ir pasargāt tās pašvaldības, kur situācija pašlaik ir labāka, un lokalizēt Dienvidāfrikas paveida vīrusa izplatību, potējot pēc iespējas vairāk riska grupu cilvēku, īpaši pašvaldībās, kur saslimstības rādītāji ir augsti.

"Ļoti ceram, ka spēsim stabilizēt situāciju un neļaut šim vilnim celties augstu. Pēc Lieldienām, iespējams, varēsim apspriest citas lietas, taču pagaidām - uz šīm divām nedēļām - mums ir jākoncentrējas uz testēšanu un vakcināciju," viņa norādījusi.

"Šis grozījums neparedz neko jaunu nedz uzņēmējdarbībā, nedz kādā citā darbības jomā - tas vienkārši sūta vēstījumu, ka pirms Lieldienām mēs paliksim mājās tāpat, kā to jau darījām pirms Ziemassvētkiem, un Lieldienu laikā samazināsim pārvietošanos, burzmu un kņadu," piebildusi premjere.

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”