Līderība ir māksla, kas ļauj ietekmēt cilvēku un organizāciju rīcību, procesu un ierasto lietu kārtību, lai tie virzītos uz vienu konkrētu ilgtermiņa mērķi. Tā ir prasme, kas mūsdienās ir ārkārtīgi nepieciešama uzņēmumu vadītājiem. Vadītājs – tas ir formāls amats, ko cilvēks ir ieguvis no saviem formālajiem vadītājiem. Tomēr jāsaprot, ka amats pats par sevi negarantē, ka vadītāja darbinieki, komanda vai organizācija strādās pēc tā iecerēm un izvirzītajiem mērķiem. Vadītājam ir nepieciešams virzīt un pārliecināt komandu ārpus viņa amata, ka viņa izvirzītie mērķi, stratēģijas un metodes ir efektīvas.

Līderība vai vadīšanas rīki?

Vadošās biznesa augstskolas īpaši pēdējos 20 gadus ir sapratušas, ka, no vienas puses, ir ļoti svarīgi palīdzēt vadītājiem apgūt, kā sistematizēt darbu un organizācijas, kā sistematizēt dažādus tirgus, saprast finanšu rīkus, kas nepieciešami, lai izpildītu viņu formālo amatu. Tomēr ir saprotams, ka ar to nepietiek. Ir jāpalīdz vadītājiem apgūt arī tās iemaņas, kas nepieciešamas, lai minētos vadības rīkus izmantotu pareizā veidā, uz organizācijas mērķi.

Nav šaubu, ka attīstīt līderības prasmes ir daudz grūtāk kā iemācīties vadīšanas rīkus. Tas ir tāpēc, ka šajā procesā daudz jāsaskaras ar jautājumiem, kas nav taustāmi, kam nav viennozīmīgu tehnisku risinājumu. Ir jārisina jautājumi, kas no vadītājiem prasa kritiskās domāšanas spējas, radošumu, elastīgumu, emocionālo stabilitāti un inteliģenci, zināšanas psiholoģijā. Šīs prasmes nav iespējams apgūt un iemācīties ar grāmatu palīdzību, lekciju klausīšanos no brīnišķīgiem lektoriem vai uzdevumu pildīšanu.

Noslēgusies ikgadējā Airline Strategy balvu pasniegšanas ceremonija, kurā apbalvotas privātpersonas, aviokompānijas un uzņēmumi, kas atbalsta šo nozari.

Balvu saņēmis arī Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss), kurš apbalvots ar Nozares līderības balvu (Sector Leadership Award).

Apbalvošanas laikā aviokompāniju pārstāvji uzsvēra, ka nozarē strādāt patlaban nav viegli, tā ir dažādu izaicinājumu pilna, tajā pašā laikā tā ir iespēja gūt panākumus kompānijām, kas spēs ātrāk pielāgoties.

FlightGlobal satura izpilddirektors un Airline Strategy balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs Makss Kingslijs-Džonss (Max Kingsley-Jones) uzsver: «Salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem šobrīd darbības vide lidsabiedrībām ir visai grūta, jo nozare saskaras ar nelieliem satricinājumiem, ņemot vērā saspīlējumus tirdzniecības jautājumos un biznesa apstākļu pasliktināšanos. Taču lidsabiedrības gudrāko un inovatīvāko vadības komandu pavadībā joprojām nosaka standartus, pēc kuriem citiem tiekties. Airline Strategy balva sniegusi atzinību labākajiem vadītājiem 18 gadus, un šajā ziņā 2019. gada uzvarētāji neapšaubāmi izceļas.»

Straujākas izaugsmes īstenošanai un korporatīvās pārvaldības pilnveidošanai vides pakalpojumu kompānija SIA CleanR restrukturizēta četros specializētos uzņēmumos un grupas līmenī emitētas obligācijas 15 milj. eiro apmērā, lai īstenotu digitalizācijas un darba efektivizācijas projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa īpašnieks Guntars Kokorevičs. Viņš atzīst, ka tuvāko gadu fokuss ir uz stratēģisku darbu ilgtspējas jomā – sasniegt biznesa attīstības mērķus tā, lai vienlaikus iekļautos kopējā vides mērķus sasniegšanā un klimata neitralitātes veicināšanā. Ambīcijas ir arī uz biznesa paplašināšanu Baltijas mērogā.

Kāpēc tika īstenota uzņēmuma restrukturizācija, nodalot darbības virzienus atsevišķos uzņēmumos?

Daudzu gadu sekmīgas izaugsmes rezultātā CleanR bija izaudzis un sasniedzis vairāk nekā 40 milj. eiro lielu apgrozījumu, nodarbināja apmēram 1300 strādājošo un sniedza dažādus vides pakalpojumus dažādos tirgus segmentos. Lai sekmīgi attīstītu sniedzamo pakalpojumu klāstu, kā arī nodrošinātu straujāku izaugsmi un pilnveidotu korporatīvo pārvaldību, nolēmu veikt strukturālas izmaiņas, jo, visiem darbības virzieniem esot vienā uzņēmumā, grūti rast efektīvu risinājumu straujākai attīstībai.

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Nākotnes līderi nobriest pakāpeniski, un, pametot mācību iestādes iesildīto solu, prasmes neparādās, tiklīdz tiek sperti pirmie soļi darba tirgū, kur līdz ar augstskolā iegūtajām prasmēm un zināšanām līderība ir viens no konkurētspējas stūrakmeņiem.

Biznesa konkurencē uz vienas starta līnijas stājas visi – gan tie, kuriem ir iedzimts līderības gēns, gan tie, kuri apzinās, ka par līderiem nav piedzimuši, bet jūt sevī dzinuli pārspēt pašiem sevi un vēl iedvesmot citus. Lai gan pasaulē tiek piemērotas dažādas definīcijas, es piekrītu tai, kas līderību raksturo kā spēju uzņemties atbildību pār cilvēku grupu un virzīt to uz kopīgu mērķi.

Ne visi bērni piedzimst ar īpašo līdera gēnu, kuram, starp citu, zinātnieki piešķīruši arī savu nosaukumu – rs4950 . Tomēr zinātnieki piekrīt arī faktam, ka līderību dzīves laikā var apgūt, attīstīt un nostiprināt.

Svarīgi ir veicināt līderības prasmju attīstību jau skolas vecumā, tādēļ mēs ar ikgadējā Tele2 ZZ Čempionāta organizēšanu vēlamies sniegt savu artavu Latvijas skolu jauniešu personības izaugsmē. Jau 13. gadu mēs dodam iespēju 30 000 bērnu un jauniešu sacensties ne tikai fiziskās, bet arī prāta un komandas darba disciplīnās. Ikgadējās bērnu un jauniešu sacensības ir ne tikai izklaide vairāku dienu garumā, bet arī nākotnes līderu kalve, sava veida prāta un fiziskās veiklības treniņu nometne. Neveiksmes gadījumā jāgaida nākamais gads, kad sevi atkal pierādīt. Arī šāds iznākums var dot pozitīvu ietekmi, jo līdera prāta stingrība, spēcīgais raksturs, neatlaidība neveidojas tikai no veiksmēm. Darbaspēka institūta (The Workforce Institute at Kronos Incorporated) 2018. gadā veiktais pētījums rāda – 81% nodarbināto no jaunākās jeb Z paaudzes (Generation Z) tiecas būt līderi, tādēļ vēl jo vairāk mums, Tele2, ir prieks būt līdzgaitniekiem nākotnes līderu ceļā, un mēs esam lepni, ka varam ikvienu jaunieti, kurš pieteicies ZZ Čempionātā, šādi uzrunāt.

Politiskās mazspējas apstākļos Latvijas pastāvēšanas pamats tiek drupināts no ekonomikas puses, saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Samērā īsā laika posmā esat apceļojis lielu daļu pasaules – bijāt Krievijā, ASV, Singapūrā, tikko arī Luksemburgā. Kas LTRK biedriem, pozitīvi sakot, ir tas aktuālākais vai varbūt kreņķis – ārējie tirgi vai ekonomiskā situācija tepat Latvijā?

Lielākie kreņķi ir iekšējie, bet tie ir ļoti cieši saistīti ar ārējiem, jo orientācija jau tomēr ir uz konkurētspēju un eksportu. Raugoties uz mūsu biedru aptaujām, kreņķi ir trīs. Pirmām kārtām viss, kas ir saistīts ar nodokļu politiku plašā nozīmē. Otrs ir finansējuma pieejamība, un trešais – ES fondu izmantošana.

Risks ir tāds, ka mūsdienās arī mazs uzņēmējs, kas pagaidām aizvien ir patriotisks un paliek šeit, būtībā jau var izvēlēties savam biznesam arī atsaucīgāku zemi, jo viņi jau tāpat darbojas starptautiski. Šeit mēs nonākam pie Latvijas valsts politikas – cik mūsu politikas veidotāju lēmumi un viņu domāšana ir laikmetīga? Mūsu uzņēmējdarbības vide, protams, ir dažāda, un LTRK koncentrējas uz palīdzību tieši mazajiem uzņēmējiem.

Šogad, gatavojoties jau 18. “Čē Čē Čempionātam”, kas ir Eiropā lielākais klašu saliedēšanās festivāls, veicām vecāku aptauju par viņu apmierinātību ar skolu un gaidām no tās. Uz jautājumu, kas, viņuprāt, ir svarīgākā skolas funkcija, vairāk nekā puse jeb 54% vecāku* atbildēja, ka skolas galvenais uzdevums ir sagatavot skolēnu tālākai dzīvei un attīstīt skolēnu caurviju prasmes, piemēram, kritiskā domāšana, spēja risināt konfliktus, līderība, prasme strādāt komandā, komunikācijas prasmes u.c.

Tikai aptuveni 10% vecāku uzsvēra atzīmju un dažādu akadēmisko sasniegumu nozīmi.

Tas, ka vecākiem nav svarīgas atzīmes, nebūt nenozīmē, ka viņiem nav svarīgas bērnu zināšanas. Zināšanas ir svarīgas, tikai visticamāk, ka vecākiem vairs nav būtiski, vai bērns kontroldarbā saņem 7 vai 9 balles – galvenais, ka viņam ir izpratne par mācību vielu.

Darba devēji atzīmes nevērtē

Domāju, ka šāds vecāku redzējums ir atbilstošs mūsdienām, jo, arī raugoties no darba devēja pozīcijām, uzņēmējs darba pārrunās neprasīs kandidāta sekmju izrakstu. Darba devējs primāri pārliecināsies, vai kandidāts ir absolvējis kādu mācību iestādi, apspriedīs līdzšinējo profesionālo pieredzi un tālāk jau pārrunu gaitā un ar dažādu testu palīdzību vērtēs citas prasmes, piemēram, kritisko domāšanu, komunikācijas un lēmumu pieņemšanas spējas, prasmi strādāt komandā u.tml., kas ir būtiskas ikdienas darbā. Ja būs nepieciešamas kādas specifiskas tehniskās zināšanas, uzņēmums to darbiniekam iemācīs. Arī mēs, “Tele2”, rīkojamies līdzīgi, piemēram, apmācot jaunos klientu konsultantus un pārdevējus savā pārdošanas akadēmijā “BŪTCamp”, jo Latvijā nav izglītības iestādes, kas tos sagatavo.

Austrumu gudrības ar pavisam praktiskiem vingrinājumiem ienāk personīgās izaugsmes treniņos, cīņas mākslas elementi paver jaunus apzinātības apvāršņus, kas ļauj gūt uzvaras privātajā dzīvē un uzņēmējdarbībā

Šoruden Starptautiskā kouču (personīgās izaugsmes treneru) federācija (International Coach Federation, ICF) atzīmē savas darbības pastāvēšanas 20. gadadienu, 31 EMEA (Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika) valstī organizējot tūri Koučings ārpus robežām. Tūres ietvaros Latvijā viesojās viena no koučinga pionierēm Krievijā Jūlija Čouhno. Viņas lekcija par tēmu Cīņas mākslas gudrība līderībā pārsteidz ar netradicionālo pieeju, mudinot pārskatīt koučinga iespējas mūsdienu sabiedrībā un biznesa vidē.

Jāvada kuģis

Jūlija Čouhno kopš 14 gadu vecuma ir apguvusi dažādas Austrumu cīņas mākslas – karatē, džudo, u-šu, kung-fu, cigun un ķīniešu boksu. Viņa joprojām regulāri trenējas, pa trim stundām vismaz trīs, četras reizes nedēļā, to dara arī mājās, jo viņas vīrs ir treneris. «2006. gada nogalē, kad es profesionāli pievērsos koučingam, bieži vien manī iekšā viss vārījās, bija liels saspringums, taču lieliski zināju, ka saspringumu var noņemt ar dažādām fiziskām aktivitātēm. Es konstatēju, ka, pārzinot koučinga iemaņas, sportā var sasniegt progresu daudz ātrāk, un otrādāk – cīņas māksla man palīdz pilnveidoties kā personīgās izaugsmes trenerei,» DB saka Jūlija Čouhno. Piemēram, tiem uzņēmumu vadītājiem, kuriem ir sarežģītas attiecības ar saviem padotajiem, ir virkne dažādu praktisku uzdevumu, kas ir ņemti no Austrumu cīņas mākslas, ar kuru palīdzību ir iespējams, pirmkārt, labāk saprast un izjust sevi un, otrkārt, savus darbiniekus. J. Čouhno koučinga mācībās ir ieviesusi praktisko uzdevumu, kuru nodēvējusi par solis – zvērs, solis – cilvēks. Tā ir visa iespējamā sajūtu buķete, ko spēj izdzīvot cilvēks, vadot savas domas kādā konkrētā virzienā. Cilvēks, atrodoties kādā noteiktā emocionālā stāvoklī, var spert fizisku soli un iedomāties, ka, sperot šo soli, viņš savienojas ar kādu konkrētu emocionālu stāvokli, piemēram, prieku. Rezultātā prieks viņu pārņem un piepilda, tas sāk dzīvot šajā cilvēkā. Šādā veidā ir iespējams aktivizēt un izdzīvot bailes, izmisumu, skumjas, dusmas – visplašāko emociju spektru, iemācoties pārvaldīt savu apzinātību un ķermeni tā, lai, sperot soli atpakaļ, nonāktu tādā stāvoklī, kurā emocijas vairs nebango, bet ir absolūtā miera stāvoklī. Ja emocijas ir pārāk stipras, šis solis var izrādīties pārlieku smags, tāpēc ir nepieciešama iepriekšējā sagatavotība, norāda J. Čouhno.

Vārds līderība latviešu valodā ir daudz apspēlēts, pārprasts un "izvazāts", un šķiet, ka esam zaudējuši saikni starp šī vārda patieso būtību un daudzajām definīcijām.

Iedomājos – lai parādītu, ko nozīmē līderība, kā piemērs varētu kalpot sabiedrībā plaši zināmas un saspīlētas situācijas. Lūk, Kristīnes Misānes lieta.

Apskatīsim to no trim līderības skatpunktiem:

Ja tā padomā, uz ko ir spējīga vientuļā māte, kurai gatavojas uz 18 gadiem atņemt tikšanās iespējas ar bērniem? Laikam jau uz jebko, lai nepieļautu, ka viņai šādas tiesības atņem, tai skaitā arī izmantot procesuālos līdzekļus – medijus, presi un sabiedrību.

Lūk, ietekmes piemērs. Es šeit nerunāju par viņas vainu vai nevainīgumu, runa ir par to, ko viņa dara.

Uzvaras likums saka: "Līderi atrod veidu, kā uzvarēt". Kā mēs redzam, ja darām, rodas jaunas iespējas. Pat bez mums cilvēki sāk strādāt: sabiedrība, kāda juriste parlamentā, Valsts prezidents, Ārlietu ministrija, mediji un valsts institūcijas.

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” padomes locekle Tīna Kukka nolēmusi pievienoties Indexo vadības komandai, lai savu pieredzi finanšu un pārmaiņu vadības jautājumos liktu lietā uzņēmuma jaunās bankas iniciatīvas īstenošanā.

Tā rezultātā viņa atstāj uzņēmuma padomes pozīciju. Indexo padome turpinās strādāt četru locekļu sastāvā un jauns padomes loceklis T. Kukkas vietā tiks ievēlēts nākamajā vispārējā akcionāru sapulcē.

T.Kukka, kurai ir vairāk nekā 20 gadu valdes līmeņa vadības pieredze Latvijas un Baltijas banku nozarē, attīstīs jaunās Indexo bankas projekta finanšu pārvaldības jomu, kā arī piedalīsies sagatavošanās darbos, lai iesniegtu pieteikumu bankas licences saņemšanai.

“Tīna ir vadījusi finanšu darbības virzienus virknē Baltijas lielāko banku, pie tam, burtiski katrā banku attīstības fāzē – no sākotnējas izaugsmes līdz tirgus pozīciju nostiprināšanai un pārmaiņu vadībai. Viņa mums nodrošina nozīmīgas zināšanas un viņas līderība iedvesmo mūsu pārējo jaunās bankas izveides komandu, kas tagad ir gandrīz nokomplektēta katram būtiskajam attīstības virzienam, nosedzot IT, mārketingu, atbilstības jomu, privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi un tagad arī finanšu pārvaldību,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem uzlabot darbinieku veiktspēju, kā arī paaugstināt darba ražīgumu, tiks veikts Komandas izcilības pētījums.

Pētījumu īstenos Academia Strategies sadarbībā ar Latvijas lielāko uzņēmēju biedrību Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Lursoft. Dalībai pētījumā, sākot no 25. februāra, var pieteikties uzņēmumi, kuri nodarbina 20 un vairāk darbiniekus un kuri darbojas trīs un vairāk gadus.

Pētījuma norise aizņems divus mēnešus.

Jānis Skrūzkalns, Academia Strategies dibinātājs, pētījuma koordinators: «Darbinieku komandas tiks vērtētas trīs dimensijās – iesaiste, līderība un produktivitāte. Pētījuma rezultātā katrs uzņēmums iegūs izpētes rezultātu par to, vai darbinieki strādā atbilstoši savu stiprāko spēju jomai. Novērtējumu darbinieku lojalitātei uzņēmumam, ieskaitot salīdzinājumu ar citiem uzņēmumiem. Priekšlikumu par to, kas jāmaina komunikācijā ar komandu, lai tā korekti izprastu uzņēmuma virsuzdevumu un secinājumus par atgriezeniskās saiknes darbiniekiem pietiekamību un kvalitāti, kā arī rekomendācijas uzlabojumiem.»

Pensiju uzkrājumu grūtā pārskatāmība kaitē iedzīvotāju izpratnei par savām un par valsts finansēm

Šonedēļ darbību ir sācis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo 2. pensiju līmeņa plāns Indexo Izaugsme, ievērojami uzlabojot konkurenci attiecīgajā jomā. Jautāts, kāpēc tieši tagad, Indexo akcionārs Henriks Karmo sarunā ar DB paskaidro, ka pēdējos gados pieaugušie pensiju fondu uzkrājumi rada vidi efektīvākām finansēm.

Dabiski, ka Tuleva bija pirmais šāds fonds reģionā, jo jūs esat igaunis. Bet vai var kaut kādā mērā teikt, ka Igaunija ir līderībā?

Igaunijas pensiju fondi pirmām kārtām ir nedaudz lielāki, lai gan mums ir mazāk iedzīvotāju. Iemesls tam ir drusku lielākas algas, drusku labāka nodokļu deklarēšana, un Igaunijā nav arī izpeļņas griestu, līdz kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju 2. līmenī.

Mūsdienās uzņēmumi sastopas ar neskaitāmiem izaicinājumiem – mainās tirgus un tehnoloģijas, izmaiņas notikušas arī darbinieku paaudzēs. Aizvien svarīgāk kļūst atrast tos cilvēkus, kas redz situāciju kopumā un var stūrēt uzņēmumu cauri pārmaiņu vētrām droši un pārliecināti. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā atrast sekmīgu līderi – dzinējspēku pārmaiņām un progresam?

Veiksmīgs uzņēmums sastāv no t.s. ierindas darbiniekiem, menedžeriem, ekspertiem un vadītājiem. Liela daļa sekmīgu vadītāju apgalvo, ka viņi ir labi visās jomās, – gan menedžējot ikdienas darbu, gan vadot uzņēmumu kopumā. Lai gan viņi jūtas pārliecināti par savām prasmēm, daļa no viņiem saprot, ka ir problēmas iedvesmot un aizraut kolektīvu, radīt augstākus mērķus un vīzijas, kam uzņēmums būtu uzticīgs.

Īpaši svarīgi tas ir darbā ar jaunākajām darbinieku paaudzēm, kas tagad ienāk darba tirgū, – tā sauktajiem mileniāļiem un Z paaudzi. Viņi darbā meklē ne tikai labu atalgojumu, bet arī rūpējas par to, lai tam būtu dziļāka jēga, lai viņi sajustu, ka darbs ir ne tikai ieguvums pašam, bet arī sabiedrībai un pasaulei. Tur bez skaidras vīzijas neiztikt. Ja uzņēmumam būs noteikta stratēģija, mērķi un vīzija, darbinieki strādās daudz produktīvāk un aizrautīgāk. Laba līdera uzdevums ir to panākt. Viņš palīdzēs ieraudzīt kopainu, resursus, tirgu, parādīt galveno virzienu, kur uzņēmumam jāiet, un panākt to, lai visa komanda arī dodas nospraustajā virzienā.

Pēc sešiem veiksmīgiem gadiem "Com Hem" un "Tele2" Grupas vadībā līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Anders Nilsons (Anders Nilsson) izlēmis atstāt uzņēmumu.

Viņa vietā stāsies iepriekšējais "VEON" biznesa vadītājs un "Telenor Europe" vadītājs Hjēls Mortens Junsens (Kjell Morten Johnsen).

"Tele2" Grupas pašreizējais vadītājs Anders Nilsons jau šī gada sākumā uzņēmuma padomei norādīja, ka apsver iespēju atkāpties tiklīdz tiks izstrādāts pēctecības plāns un atrasts aizvietotājs.

Jaunais "Tele2" Grupas prezidents un izpilddirektors Hjēls Mortens Junsens darbu sāks 15.septembrī. Viņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze telekomunikāciju nozarē, ieņemot arī vadošos amatus vairākos starptautiskos telekomunikāciju uzņēmumos.

"Pēc "Tele2" apvienošanās ar "ComHem" mums vēl ir priekšā dažādi iekšējie transformācijas procesi, tādēļ esmu ļoti priecīga, ka Hjēls Mortens Junsens ir piekritis pievienoties "Tele2". Viņa plašā līdera pieredze globālajā telekomunikāciju tirgū būs liela vērtība uzņēmumam," saka "Tele2" Grupas padomes priekšsēdētāja Kara Smita-Nustelinga (Carla Smits-Nusteling). "Vienlaicīgi vēlos pateikties Andersam Nilsonam par viņa ieguldījumu "Tele2" attīstībā. Viņa līderība ļāva īsā laikā veikt iespaidīgas izmaiņas uzņēmumā un nodrošināja nozīmīgu vērtību visām ieinteresētajām pusēm."

Atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kuriem liels fokuss ir uz to, kā investēt un nopelnīt, Latvijā bieži vien ir sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās? Nozarē ir izteikts vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, kā arī veikts pārāk maz investīciju, kas tagad ir jāatgūst. Un tam ir tieša saistība ar to, kādos mājokļos cilvēki dzīvo, kādos birojos viņi strādā, kādas mums ir ražošanas un loģistikas platības.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Fragments no intervijas

Lai gan pieprasījums ir liels, mājokļu būvniecībā kā aktivitātē, tā cenās atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Kas kavē straujāku jaunu mājokļu attīstību Latvijā?

Mājokļu tirgus ir atdzīvojies pēdējos divos, trīs gados. Būtu akadēmiskas intereses vērts jautājums, kāpēc bija tā, ka Lietuvā katru gadu uzbūvēja 5000 dzīvokļu, Rīgā - 1500. Arī tagad. Nupat izskatās, ka šogad Rīgā būs kādi 2000 dzīvokļu uzbūvēti. Nav vienas atbildes uz šo jautājumu. Ja parunā ar bankām, tad vēl nesen trešdaļa vai pat puse atteikumu kredītam bija tāpēc, ka cilvēki nespēj pierādīt ienākumu legālu izcelsmi. Kā jau minēju, arī vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, ko ārvalstu investori veiksmīgi aizpilda ar lietuviešiem un igauņiem līderībā. Bet tirgus pamazām atdzīvojas, uzņem apgriezienus.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Otrdien, 17. jūnijā, Latvijas Nacionālajā operā notika svinīga desmitā Uzņēmumu Reputācijas Topa apbalvošanas ceremonija, kurā tika paziņoti 2014. gada uzņēmumi ar augstāko reputāciju un desmitgades reputācijas līderi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un laikraksta Dienas Bizness veidotais Uzņēmumu Reputācijas Tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā, kura apbalvošanas ceremonija šogad pulcināja Latvijas vadošo uzņēmumu vadītājus un uzņēmējus. Pasākumā viesus uzrunāja Ministru prezidente Laimdota Straujuma un LIAA direktors Andris Ozols.

«Jau desmit gadus nemainīgi topa augšgalā ir eksportējoši uzņēmumi, puse no labākajiem 2014. gada TOP20 uzņēmumiem veiksmīgi darbojas gan pašmāju, gan ārvalstu tirgos. Laba reputācija un līderība mājas tirgū ir bijusi priekšrocība, iekarojot eksporta tirgus, jo klienti visur novērtē kvalitatīvus produktus un pakalpojumus, labu servisu, atklātu komunikāciju un rūpes par darbiniekiem, sabiedrību un vidi,» uzsvēra LIAA direktors Andris Ozols.

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti – MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls veidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību ir tikai ceļā uz panākumiem, pieredzējuši vadītāji savas turpmākās izaugsmes un līdera talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

Ko piedāvā Executive MBA RTU Rīgas biznesa skolā?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas dalībnieki apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī visas programmas garumā attīsta savu līdera talanu izmantojot RBS Executive MBA programmas priekšrocību – Līderības pilnveides praktikumu (Leadership Development Practicum). Programmas ietvaros studenti atsvaidzina zināšanas galvenajās vadības kompetences jomās – finansēs, mārketingā, cilvēkresursu vadībā, ražošanas un pakalpojumu vadībā, statistikā, ekonomikā, IT vadībā un stratēģijā. Studiju procesā dalībnieki apgūst arī inovāciju vadību, uzņēmējdarbību, komerctiesības, ētiku un korporatīvo sociālo atbildību. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk – gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.