Nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma dati liecina, ka Latvijas sabiedrība 2014.gadā izglītības kvalitāti augstskolās ir vērtējusi ar «četri ar mīnusu», bet vispārizglītojošajās skolās un arodskolās vai profesionāli tehniskajās skolās – ar «trīs ar plusiņu». Jāpiebilst, ka vērtējums ir nedaudz kritiskāks nekā pirms gada, tomēr tas ir atzinīgāks nekā 2011. un 2012.gadā. Vērtējot pārmaiņas izglītības kvalitātē ar sabiedrības acīm, biežāk nekā uzlabošanās (16%) ir atzīta situācijas pasliktināšanās (26%).
Te gan jāatgādina, ka šī ir nevis ekspertu, bet iedzīvotāju aptauja, kuri ziņas par pašreiz izglītības sistēmā notiekošo nereti iegūst pastarpināti – caur masu informācijas līdzekļiem vai citu cilvēku pārstāstītā. Tiesa, ar izglītības sistēmas «produktiem» saskaras jau daudz lielāka sabiedrības daļa, līdz ar to labvēlīgo vai nelabvēlīgo spriedumu ne vienmēr var pamatot tikai ar plašsaziņas līdzekļu ietekmi. Turklāt – jau agrākos pētījumos ir novērots, ka cilvēki savus priekšstatus par pašreiz notiekošo bieži salīdzina ar «savā laikā» pieredzēto – mācību slodzi, prasībām un attieksmi skolā.
Tiesa, caurskatot šī pētījuma rezultātus, ne reizi vien ienāk prātā, ka atbildes vai izmaiņas noskaņojumā varētu arī būt sekas masu medijos redzētajam, dzirdētajam un lasītajam. Piemēram, pirms gada daudz biežāk tika norādīts uz nepieciešamību mazināt vardarbību skolās (25%), kas tika saistīts ar notikumiem Jaunjelgavas skolā. Šogad šis rādītājs ir atgriezies 2008.gada līmenī (18%). Jāatzīmē arī matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību popularitātes pieaugums – ja 2008.gadā šo izglītības virzienu par prioritāru atzina 28% respondentu, tad 2014.gadā – jau 38%, kas neizbēgami atsauc atmiņā pēdējā laika diskusijas masu medijos.
Atgriežoties pie tā, ko sabiedrība sagaida no izglītības sistēmas, jāsecina, ka atkārtoti un dažādos jautājumos parādās vēlme pēc disciplīnas skolās – tās trūkums tiek atzīts par vienu no prioritāri risināmajām problēmām skolās (57%). Tas tiek minēts biežāk nekā labu skolotāju trūkums (46%) vai nepietiekams skolotāju atalgojums (34%), nemaz nerunājot par nepietiekamu mācību kvalitāti (30%), sliktu materiāli tehnisko nodrošinājumu (30%), nepietiekami labiem mācību materiāliem (16%), un nepietiekamu vecāku līdzdalību (14%).
Stingrāka disciplīna ir arī tas, ko 42% respondentu aicina pirmkārt atjaunot skolās (salīdzinājumam, divas nākamās biežāk minētās lietas nosauktas daudz retāk - skolas formu atjaunošanu vēlētos 10%, bet skolēnu praktiskos darbus vasarā – 15%). Lai arī kādām, pēc iedzīvotāju domām, būtu jābūt šīs stingrākās disciplīnas izpausmēm, prasība pēc tās ir nepārprotama. Varbūt to arī vajadzētu ņemt vērā tiem, kas vēlētos izlabot to savu trijnieciņu ar plusu uz kādu augstāku atzīmi. Tiesa gan, neaizmirstot, kādu sabiedrības noskaņojumu raksturojošu pazīmi – vaicāti, kāds mācību priekšmets būtu jāievieš vai jāatjauno skolās, salīdzinoši biežāk atbalstīta glītrakstīšana (18%), nevis militārā (5%) vai ticības (5%) mācība.