Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Latvijā pagājušā gada novembrī bezdarba līmenis bija 9,6%, kas bija sestais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, pirmdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 19,2%, Kiprā - 14,2%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,4% un Portugālē - 10,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 3,7%, Vācijā - 4,1% un Maltā - 4,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis pagājušā gada priekšpēdējā mēnesī 7,9%, kas ir nedaudz mazāk nekā ES vidējais rādītājs.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdinātiem datiem, bija 8,3% pretstatā 8,4% oktobrī, un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada februāra. 2015.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis novembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 9,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada jūlija. 2015.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,5%.

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Turpinot tēmu par dzimumu kā biznesa vidi ietekmējošu faktoru, skaidrojām, vai dzimums ietekmē algas lielumu. Tā kā atalgojums ir konfidenciāls jautājums, par to runā reti un bieži vien gadu garumā netiek pamanīta vai apzināti tiek ignorēta bīstama tendence – dziemžēl sieviešu darbam tiek piešķirta zemāka vērtība, nekā vīriešu darbam. Rezultātā sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrietis.

Tas ir biznesa vides skelets skapī jeb birojā, par ko izvairāmies runāt, bet statistika nepārprotami liecina - šobrīd Latvijā sieviešu alga ir par vidēji 17% zemāka nekā vīriešiem. No vienas puses tas saistīts ar faktu, ka sievietes vairāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un ieņem zemākus amatus, bet no otras puses – vēl joprojām atalgojuma līmeni ietekmē arī stereotipi par vīrieti kā galveno pelnītāju, ģimenes galvu, kuram pienākas lielāks atalgojums un līdz ar to par līdzvērtīgas nozīmes darbu vīrietis saņem lielāku algu nekā kolēģe - sieviete.

Rezultātā sieviete labprātīgi divus mēnešus gadā faktiski strādā bez atalgojuma, ja salīdzinām viņas ienākumus ar vīrieša algu. Vienkāršojot situāciju, varētu teikt, ka daļa vainas jāuzņemas pašām sievietēm, jo viņas izvēlējušās zemāk apmaksātas profesijas, turas pie darbavietas, kur netiek novērtētas un necīnās par tiesībām saņemt adekvātu atalgojumu par padarīto. Tomēr būtiski apzināties, ka ieguvēju šajā situācijā nav, bet zaudētāji ir visas iesaistītās puses – gan pati darbiniece un viņas ģimene, gan darba devējs, uzņēmums un tā peļņas rādītāji, gan arī ekonomika kopumā.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Pandēmija Eiropā nav smādējusi turpmākam mājokļu cenu pieaugumam. Proti, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, mājokļu cena eirozonā kopumā palielinājusies par 5%, liecina Eurostat dati.

Savukārt, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, mājokļu cena ir augusi par 1,7%.

Eirozona un Eiropas Savienība, protams, nav diez ko viendabīgs veidojums. Tādējādi ir valstis, kur cenas augušas straujāk vai pat ir sarukušas. Piemēram, Vācija gada laikā mājokļu cenas pieaugušas par 6,6% un Francijā – par 5,5%. Savukārt Latvijā šis pieaugums bijis mazāk straujš – 1,6% apmērā. Turklāt ceturkšņa skatījumā tās pat te ir planējušas par 2,3% zemāk.

Avots: Eurostat

Eurostat dati arī liecina, ka kopš 2010. gada reģionā mājokļu cena kopumā palēkusies par ceturto daļu. Savukārt īres maksas šajā periodā augušas par 14,2%. Vidējā temperatūra reģionā gan bieži vien neko daudz patiesībā nepasaka. Arī, piemēram, slimnīcā tā mēdz būt normas robežā, lai gan vairākus pavairāk atdzisušos tur kompensē tādi, kam ir pamatīgs drudzis.

Statistikas dati ir izziņas avots valsts amatpersonām un uzņēmējiem lēmumu pieņemšanā, tomēr svarīgākais ir pareiza šo datu izpratne; bez uzlabojumiem neiztikt

Tāds ir ES statistikas biroja Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes sadarbībā ar Dienas Biznesa rīkotā foruma «Statistika zināšanu sabiedrībai» darba rezultāts. Lai arī statistikas dati ir sava veida konkrētā brīža fotogrāfija, kura var patikt vai nepatikt, tomēr «sist» spoguli (statistiku), ka tā nerāda to, ko kādam gribētos redzēt, jau nav izeja no situācijas.

Latvija jau vairāk nekā desmit gadu ir ES dalībvalsts un tieši tāpēc ar Eurostat datiem tiek mērīts, kādi izskatāmies uz kopējā Eiropas fona, kādi esam salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, kurās jomās esam priekšā un kurās atpaliekam. Protams, statistika parādīs skaitļus, bet izskaidrojumi tiem un secinājumi ir meklējami citur. Tieši tāpēc ir svarīga iegūto skaitļu adekvāta izpratne par notiekošo. Statistikas datus izmanto ne tikai uzņēmējdarbības vajadzībām, bet arī labklājības, veselības aprūpes, sociālās nevienlīdzības jautājumu risināšanai.

Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datiem pērn lielākais ārējās tirdzniecības pārpalikums ar Krieviju no visām 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija Latvijai un Slovēnijai, savukārt Centrālād Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Krieviju ir bijusi negatīva. Atšķirības datos saistāmas ar t.s. netiešo tirdzniecību, skaidro CSB.

Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijas ārējās tirdzniecības pārpalikums ar Krieviju veidoja 0,7 miljardus eiro, bet Slovēnijas – 0,6 miljardus eiro. CSP dati, savukārt, rāda, ka 2011. gadā ārējās tirdzniecības deficīts bija 35 milj. eiro (eksports 903 milj. eiro un imports 938 milj. eiro).

Atšķirības datos veido t.s. netiešā tirdzniecība. Netiešā tirdzniecība attiecas gan uz eksportu, gan uz importu. Uz netiešo tirdzniecību importa gadījumā attiecina darījumus, kad preces šķērso ES kādas dalībvalsts – konkrētajā gadījumā – Latvijas robežu, tad tās muitā, nomaksājot muitas nodokli, tiek deklarētas brīvai apgrozībai un pēc tam tiek nosūtītas uz citu dalībvalsti patēriņam. Eksporta gadījumā muitas formalitātes, nosūtot preces no kādas citas ES dalībvalsts uz trešo valsti, konkrētajā gadījumā – Krieviju, tiek veiktas uz ES ārējās robežas – Latvijā, skaidrots CSP mājas lapā.

Viena no cilvēku bažām pirms eiro ieviešanas bija šī procesa ietekme uz cenām, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat aplēses liecina, ka eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas cenām bija 0,12-0,21 procentpunkts klāt pie janvāra inflācijas. Tātad esam pat uzrādījuši labāku rezultātu par iepriekš prognozēto, ņemot vērā citu jauno eiro zonas dalībvalstu pieredzi, prognozētajiem 0,2-0,3 procenta punktiem, saka eksperte.

Protams, šā gada zemo inflācijas rādītāju noteica ne tikai rūpīgi pārdomātais eiro ieviešanas process un pasākumi cenu vērošanai un sabiedrības informēšanai, bet galvenokārt faktori, kuri nav nemaz saistīti ar eiro un sakņojas globālajās ekonomikas norisēs.

Pie šāda secinājuma jānonāk, pētot Eurostat datus par dažādām Eiropas Savienības valstīm, salīdzinot kādu īpašu matemātiski izveidotu rādītāju, kurā apvienota pirktspēja un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijas gadījumā pēdējos piecus gadus praktiski stāv uz vietas.

Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Lai gan kopš 2011. gada Latvijā ir vērojama ekonomiskā izaugsme, tomēr nodarbinātības līmenis arvien nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas apkopoti Latvijas darbaspēka apsekojuma 20. gadadienai veltītajā analītiskajā publikācijā Darbaspēka apsekojums 1995. – 2014. gadā.

Augstākais nodarbinātības līmenis 20 gadu laikā bija sasniegts 2008. gadā, kad nodarbināti bija 62% iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā. Salīdzinājumam 2014. gadā nodarbinātības līmenis bija 59,1%. Vīriešu nodarbinātības līmenis ekonomiskās lejupslīdes laikā samazinājās straujāk nekā sievietēm, taču situācijai darba tirgū pakāpeniski uzlabojoties, tas pieaug ātrāk nekā sievietēm.

Līdz ar pensijas vecuma palielināšanos ir vērojams arī nodarbināto iedzīvotāju vidējā vecuma pieaugums. Ja 1996. gadā vidējais nodarbinātā vecums1 bija 39,5 gadi, tad 2014. gadā – 42,3 gadi.

Izmaiņas ir vērojamas arī nostrādāto stundu dinamikā – ja 2002. gadā nodarbinātie pamatdarbā faktiski vidēji nedēļā strādāja 41,9 stundas, tad 2014. gadā – 38,6 stundas.

Igaunijā šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu iepriekšējā gadā, nodarbinātības līmenis audzis par 3%, kas ir viens no labākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Eurostat dati.

Straujāk nodarbinātības līmenis audzis vien Maltā (+3,6%).

Tikmēr Lietuvā gada griezumā vērojams nodarbinātības līmeņa kāpums 1% apmērā, bet Latvijā – 1,5% apmērā. Db.lv jau vēstīja, ka jūlijā bezdarbnieku skaits Latvijā sarucis par 1779 līdz 92,98 tūkstošiem. Tādējādi bezdarba līmenis samazinājies līdz 9,5%. Skatoties reģionu sadalījumā, lielākais bezdarba līmenis aizvien ir Latgalē – 19,1% jeb bez darba jūlijā bija 26,7 tūkstoši cilvēku. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis bija 10,3%, Vidzemes reģionā – 11%, bet Zemgales reģionā – 9,7%.

Nodarbinātības līmenis no Eiropas Savienības (ES) valstīm visstraujāk samazinājies Kiprā (-6,1%), Grieķijā (-4,3%) un Portugālē (-4%).

Šī gada 3. ceturksnī palielinājies vidējo un lielo darba algu saņēmēju īpatsvars, savukārt samazinājies minimālās algas saņēmēju īpatsvars, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī, samazinājies līdz 38,9 % (kritums par 5,1 procentpunktu). 149,3 tūkstoši jeb 18,7 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk. Gada laikā to īpatsvars ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem.

Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450,01 līdz 700,00 eiro, gada laikā palielinājās par 1,9 procentpunktiem (2017. gada 3. ceturksnī – 32,8 %). Darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700,01 līdz 1400,00 eiro pieauga par 3,1 procentpunktu (2017. gada 3. ceturksnī – 20,8 %).

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Latvijā šā gada maijā bezdarba līmenis bija 7,4%, un tas bija augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis maijā bijis Spānijā - 15,8%, Itālijā - 10,7%, Francijā - 9,2%, Horvātijā - 8,9%, Kiprā - 8,4%, Somijā - 7,9%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis maijā reģistrēts Čehijā - 2,3%, Vācijā - 3,4% un Polijā - 3,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada piektajā mēnesī bija 6,8%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, maijā veidoja 7%, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīli un zemākajā līmenī kopš 2008.gada augusta. 2017.gada maijā bezdarba līmenis ES bija 7,7%.

Eirozonas dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis maijā bija 8,4%, tam arī saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīli un zemākajā līmenī kopš 2008.gada decembra.

Latvijas tēriņi sociālajai aizsardzībai 2010. gadā bija 17,8% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir otrs zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina jaunākie Eurostat dati.

Zemākā līmenī sociālā aizsardzība bijusi vien Rumānijā, kur šim mērķim atvēlēti līdzekļi 17,6% apmērā no IKP.

Igaunija un Lietuva, ar ko Latvija visbiežāk tiek salīdzināta, sociālajai aizsardzībai 2010. gadā atvēlēja līdzekļus attiecīgi 18,1% un 19,1% apmērā.

Tikmēr 2009. gadā Latvijas tēriņi sociālajai aizsardzībai bija paši zemākie ES. Tāpat tie zemākajā līmenī ES valstu grupā bija arī pirmskrīzes laikā, proti, 2007. gadā.

: - dati nav pieejami

Avots: Eurostat

Eiropa bez izņēmumiem visās valstīs ir ar negatīviem dzimstības rādītājiem, un iedzīvotāju skaita pieaugums tiek nodrošināts vienīgi uz ārējās migrācijas rēķina, parāda Eurostat pētījuma Key figures on Europe 2021 edition ceturtais laidiens.

“Šis ir pirmais izdevums, kas parāda datus par Covid-19 krīzes ietekmi 2020. gada laikā,” norāda Eurostat ģenerāldirektore. Aplūkojot dzimstības datus ES, jau 2019. gads iezīmē situāciju, kad faktiski visas ES dalībvalstis ir paslīdējušas zem pašatražošanās sliekšņa – 2,1 bērns uz vienu sievieti. Eiropas vidējais rādītājs ir 1,53 bērni uz vienu sievieti.

Augstākais dzimstības rādītājs 2020. gadā bijis Francijā – 1,86 bērni uz vienu sievieti. 2020. gada 1. janvārī Eiropā kopumā dzīvoja 447 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita trīs lielākās valstis ir Vācija – 83,2 miljoni, Francija – 67,3 miljoni un Itālija – 59,6 miljoni iedzīvotāju. Laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam vislielāko iedzīvotāju skaita samazinājumu procentos pret kopskaitu ir piedzīvojusi Lietuva –12,5%, otrs lielākais iedzīvotāju skaita zaudējums ir Latvijai –11,2%. Polijā ir faktisks nulles stāvoklis, bet tepat kaimiņzemē Igaunijā ir līdzīga situācija, tikai neliels zaudējums.

Latvijā šā gada oktobrī bezdarba līmenis bija 8,2%, kas bija astotais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis oktobrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā - 11,1%, Horvātijā - 10,5%, Kiprā - 10,2%, Francijā - 9,4%, Somijā - 8,7%, kā arī Portugālē - 8,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis oktobrī reģistrēts Čehijā - 2,7%, Maltā - 3,5% un Vācijā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada desmitajā mēnesī bija 7,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, oktobrī samazinājies no 7,5% līdz 7,4%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada novembra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs oktobrī samazinājies no 8,9% līdz 8,8%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. Pērn oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Latvijā pērn novembrī bezdarba līmenis bija 8,1%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā un Kiprā - 11%, Horvātijā - 10,4%, Francijā - 9,2%, Somijā - 8,4%, kā arī Portugālē - 8,2%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 2,5%, Vācijā un Maltā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis pērnā gada vienpadsmitajā mēnesī bija 7%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, novembrī samazinājies no 7,4% līdz 7,3%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada oktobra. 2016.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs novembrī samazinājies no 8,8% līdz 8,7%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Latvijā šogad augustā bezdarba līmenis bija 6,4%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū augustā bijis Spānijā - 13,8%, Itālijā - 9,5%, Francijā - 8,5%, Zviedrijā - 7,1%, Horvātijā - 6,9%, Somijā un Kiprā - abās valstīs 6,8%, kā arī Lietuvā - 6,6%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Čehijā - 2%, Vācijā - 3,1%, Maltā un Polijā - 3,3%, Nīderlandē - 3,5%, Rumānijā - 3,8% un Bulgārijā - 4%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, augustā samazinājies līdz 6,2% salīdzinājumā ar 6,3% jūlijā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2000.gada janvāra, kad tika sākta šādu datu apkopošana. 2018.gada augustā bezdarba līmenis ES bija 6,7%.