Aigars Kalvītis ar Vladimiru Putinu privātās vakariņās pārsprieduši starpvalstu līgumu sagatavošanu un ekonomisko sadarbību, raksta Diena.

Par bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) nedēļas sākumā notikušo tikšanos ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājam, ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) nekas nebija zināms. Tāpēc viņš vēlētos saņemt vismaz TP vadības skaidrojumu, kādā statusā A.Kalvītis Maskavā ir runājis par starpvalstu attiecībām, kas, viņaprāt, ir premjera un ārlietu ministra kompetencē. Ar V. Putinu bijušais premjers apspriedis arī starpvaldību komisijas jautājumus par starpvalstu līgumiem.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) savukārt bijis informēts par sava partijas biedra, bijušā premjera A.Kalvīša līdzdalību investīciju piesaistei veltītajā forumā Krievijā, kurā A.Kalvītis arī uzstājies. Ārlietu ministrs sacījis, ka A.Kalvītis pirms došanās uz Maskavu ir ieminējies, ka, «iespējams, varēšot pārrunāt kādu vārdu arī ar Krievijas premjeru». Laikraksts Čas trešdien ziņoja, ka A.Kalvītis ar V.Putinu ir ticies darba pusdienās, pats A.Kalvītis šo tikšanos gan raksturojis kā «privātas vakariņas». Sarunā esot apspriestas Latvijas un Krievijas attiecības un secināts, ka jāattīsta ekonomiskā sadarbība un starpvaldību komisijai jāturpina līgumu sagatavošana.

Lai arī tradicionālā balzama recepte, kurā izmantotas 16 dažādas zālītes, ja ticam uzņēmumā paustajam, palikusi nemainīga vairāku desmitgažu garumā, gan Latvijā, gan pasaulē ievērojamus pārdošanas apjomus piedzīvo balzama jaunākais «brālis» - balzams ar upeņu garšu. Db.lv devās noskaidrot, kā tas tiek ražots.

Rīgas Melno balzamu «saprot» un novērtē pašmāju tirgū, taču, lai virzītu balzamu ārvalstīs, nevar iztikt vien ar seno balzama leģendu un stāstiem par teju medicīnisko ietekmi. Stāsts par balzama «pilināšanu» klāt ikvakara tējai vairs nedarbojas, Db.lv stāstīja Latvijas Balzama (LB) pārdošanas daļas vadītājs Justs Dzedons. Tagad balzams tiek pozicionēts kā dzēriens gados jauniem cilvēkiem un kā dzēriens, kas dzerams dažādos kokteiļos. «Vecmāmiņa Krievijā to balzama pudeli tējā varbūt «pilinās» trīs gadus, bet mēs vēlamies piesaistīt tādus pircējus, kas patērē vairāk,» viņš skaidroja. «Eksporta tirgos apzināti komunicējam citādāk – mērķējam uz gados jauniem pircējiem, vairāk runājam par to, ka, izmantojot balzamu, var gatavot dažādus kokteiļus, piemēram, ar karstu sulu,» norādīja J. Dzedons.

Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

Par Latvijas balzama padomes priekšēdētēju ievēlēts Aigars Kalvītis, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Vals Mendeļējevs, un padomē darbosies arī Aleksandrs Kovaļevs, Pjotrs Avens, Andrejs Skurihins un Sebastiāns Būlens.

Db.lv jau ziņoja, ka ekspremjera plānoto ievēlēšanu alkoholisko dzērienu ražotāja padomē uzņēmuma vadība skaidro ar akcionāru interesēm.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons Db iepriekš skaidroja, ka šādu lēmumu ir pieņēmuši uzņēmuma akcionāri, ņemot vērā AS Latvijas balzams ilgtermiņa attīstības intereses.

Andersons nekomentēja izskanējušo informāciju, ka jauniegūtajam Kalvīša amatam būtu cieša saistība ar nesen notikušajām ekspremjera vakariņām ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu, jo «nevaru komentēt tēmas, par kurām neesmu informēts». Andersons iesaka griezties pie tiem, kas šo informāciju izplatījuši.

Šodien Latvijas balzama akcionāru sapulcē nolemts ievēlēt jaunu uzņēmuma padomi, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Izmaiņas padomē notikušas, ņemot vērā padomes locekļa Aleksandra Jerņeva iesniegumu par padomes locekļa amata atstāšanu.

Aigars Kalvītis. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Darbu padomē turpinās Aleksandrs Kovaļevs, Pjotrs Avens, Andrejs Skurihins, savukārt no jauna ievēlēts Aigars Kalvītis, Sebastiāns Būlens un Vals Mendeļejevs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons Db iepriekš skaidroja, ka šādu lēmumu ir pieņēmuši uzņēmuma akcionāri, ņemot vērā AS Latvijas balzams ilgtermiņa attīstības intereses.

Ar mērķi pieteikt Latvijā ražotās mēbeles ārvalstīs veikta Rīgas Krēslu fabrikas zīmolu un prečuzīmju apvienošana.

Turpmāk Rīgas Krēslu fabrikas zīmoli būs pazīstami ar vienotu nosaukumu – ARTICUL. Ar jaunu zīmolu un mūsdienīgu identitāti plānots paplašināt darbību eksporta tirgos un stiprināt attiecības ar pasūtītājiem vietējā tirgū.

Rīgas Krēslu fabrika dibināta 1999. gadā kā interjera dizaina uzņēmuma un sabiedrisku telpu iekārtošanas Coppa Ltd māsas uzņēmums. Laika gaitā uzņēmums būtiski attīstījis ergonomisko biroja mēbeļu ražošanas tehnoloģijas, pilnveidojis un paplašinājis produktu klāstu, šobrīd produktu portfelim sasniedzot 150 vienības.

Tuvojoties Rīgas Krēslu fabrikas 25. jubilejai, uzņēmuma vadība izlēma apvienot tā atsevišķos zīmolus un prečuzīmes – Rīgas Krēslu fabrika, Coppa Ltd, Riga ChAIR un SKOLAI.LV, lai turpmāk darbotos kā ARTICUL. Uzņēmuma darbības fokuss paliek nemainīgs – nodrošināt pilna cikla kvalitatīvu un ergonomisku mēbeļu ražošanu no plānošanas un idejas līdz gatavam produktam.

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Kvalitatīvs biroja krēsls ne vien padara darba vidi ērtāku, bet arī nodrošina ergonomisku pozu. Vēlies iegādāties biroja krēslu sev vai saviem darbiniekiem, taču neesi pārliecināts, kādu modeli no plašā piedāvājuma izvēlēties? Iepazīsties ar svarīgākajiem šo biroja mēbeļu aspektiem šajā rakstā!

Noteikums #1: ņem vērā krēsla mehānismu

Biroja krēsliem ir dažādi mehānismu veidi, kas ļauj ieņemt ergonomisku darba pozīciju, pielāgojoties ķermeņa kustībām. Izplatītākie no mehānismiem ir:

• slīpuma fiksācija – sēdeklis un atzveltne ir vienādā leņķi arī kustību laikā. Krēsla pozīciju var nofiksēt vai arī atstāt šūpošanās režīmā;

• atzveltne ar pastāvīgu saskari – krēsla sēdeklis ir fiksēts, bet atzveltne kustas līdztekus ķermeņa augšējās daļas kustībām;

• sinhronais mehānisms – sēdekļa un atzveltnes mijiedarbības proporcija ir 1:2. Tas nozīmē, ka, sēdekļa pozīcijai izmainoties par vienu grādu, atzveltnes pozīcija mainīsies par attiecīgi diviem grādiem. Krēslu var arī nofiksēt;

Minimālā mēneša darba alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati (320 euro), paredz valdībā apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi. Vienlaikus atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2014.gada darba laika kalendāram precizēti minimālās stundas tarifa likmju apmēri, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai, informē Labklājības ministrija.

Proti, pašreiz noteiktā minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā palielināsies no Ls 1,203 līdz Ls 1,359 (1,933 euro). Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā paaugstināsies no Ls 1,375 līdz Ls 1,554 (2,209 euro), jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto minimālo mēneša darba algu dalot ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Savukārt vidējo darba stundu skaitu mēnesī aprēķina pēc īpašas formulas, 2014.gada darba laika kalendāra kopējo darba stundu skaitu gadā dalot ar 12 mēnešiem. Atbilstoši 2014.gada darba laika kalendāram nākamgad ir 1987 darba stundas, kas dalot ar 12 mēnešiem ir 165,58 stundas mēnesī.

Attēls: www.pexels.com

Vai zinājāt, ka biroja krēsls ir viens no svarīgākajiem elementiem veselīgai darba videi? Ērts un ergonomisks krēsls ne tikai nodrošina komfortu, bet arī palīdz novērst muguras sāpes un citas veselības problēmas. Taču, tāpat kā jebkura cita mēbele, arī biroja krēsls prasa regulāru kopšanu un uzturēšanu, lai tas kalpotu ilgi un nezaudētu savu funkcionalitāti. Šajā rakstā mēs sniegsim padomus, kā pareizi rūpēties par savu biroja krēslu, lai tas būtu ne tikai ērti lietojams, bet arī kalpotu ilgāk.

Regulāra tīrīšana - atslēga uz ilgmūžību“

Pētījumi liecina, ka netīra darba vide var negatīvi ietekmēt darbinieku veselību un produktivitāti. Piemēram, pētījumā, kas publicēts žurnālā "Indoor Air", tika atklāts, ka biroja putekļos ir dažādas baktērijas un alergēni, kas var izraisīt elpošanas problēmas un alerģiskas reakcijas. Savukārt, tīra darba vide var uzlabot darbinieku labsajūtu un samazināt slimības dienu skaitu. Tādēļ regulāra biroja krēslu tīrīšana ir ne tikai higiēnas jautājums, bet arī veids, kā rūpēties par savu un citu darbinieku veselību, gan labsajūtu.” (National Air Duct Cleaners Association (NADCA). 2021. ACR, The NADCA Standard, 2021 Edition.)

Rīgas Melnā balzama jubilejas etiķetes dizaina konkurss guvis plašu atsaucību, saņemot 50 jubilejas etiķetes variantus, kas izstrādāti augstā kvalitātē un atbilstoši konkursa prasībām.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš ir reģistrējies sociālajā tīklā Facebook, ir iespēja nobalsot par iesniegtajām etiķetēm Rīgas Melnā balzama Facebook lapā līdz 8. jūlija plkst. 00:00.

Publiskais un žūrijas balsojums noteiks 15 labākās etiķetes, kas būs apskatāmas publiskā izstādē Rīgas centrā jūlija beigās.

Iesniegto darbu autori sacentīsies par iespēju laimēt galveno balvu – iespēju izvietot savu ideju uz produkta, kā arī 1000 eiro naudas balvu.

Facebook lapas TOP5 labākās etiķetes tiks paziņotas Rīgas Melnā balzama Facebook lapā pirmdien, 9. jūlijā, savukārt kopējais labāko etiķešu autoru saraksts būs zināms 16. jūlijā.

«Viena no lielākajām ambīcijām ir ieiet Amerikas tirgū,» stāstot par A/S Latvijas balzams jauno produktu, uzsver uzņēmuma pārstāvis Māris Kalniņš.

Papildinot Rīgas Melnā Balzama dzērienu līniju, A/S Latvijas balzams sācis ražot jaunu – ķiršu balzama versiju. Tādējādi uzņēmums plāno kāpināt dzēriena pārdošanas apjomus kā pašmāju, tā arī eksporta tirgos, tai skaitā tuvākajos gados būtiski augt ASV un Lielbritānijā.

Jaunā – ķiršu – garša esot izvēlēta, ņemot vērā Upeņu balzama veiksmes stāstu un arī balstoties uz jaunākajām patēriņa tendencēm pasaulē - patērētāji dod priekšroku saldākām dzērienu garšām un mazākam alkohola daudzumam. Taču atšķirībā no upenes, kas ir zināma Eiropā, ķirsis ir pazīstams globāli – tā garšu sapratīs gan šeit Latvijā, gan aiz okeāna, spriež uzņēmumā. Balzams patlaban ir pieejams 35 pasaules tirgos.

Ekspremjera Aigara Kalvīša plānoto ievēlēšanu alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams (LB) padomē uzņēmuma vadība skaidro ar akcionāru interesēm.

LB valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons Db skaidroja, ka šādu lēmumu ir pieņēmuši uzņēmuma akcionāri, ņemot vērā AS Latvijas balzams ilgtermiņa attīstības intereses.

«Visā pasaulē pieņemts, ka uzņēmumu padomēs ievēl atzītus biznesa un politikas pārstāvjus, kas ar savu pieredzi un plašo kontaktu loku var veicināt un stiprināt uzņēmuma izaugsmi. Gribētu uzsvērt, ka Kalvīša kungs ilgus gadus ir darbojies Latvijas Saeimā, atkārtoti bijis Ministru Prezidents. Šādu cilvēku Latvijā nav daudz, tāpēc mūsu uzņēmums no viņa darbības padomē būs tikai ieguvējs,» tā Andersons.

Teju puse Latvijas iedzīvotāju regulāri ēd vakariņas vēlāk, nekā ieteicams, noskaidrots pētījumā par Baltijas valstu iedzīvotāju vakariņošanas paradumiem.

Pasākumā Vēlās vakariņas ar Borjomi profesors Anatolijs Danilāns, uztura speciāliste Ilze Lutere un šefpavārs Ēriks Dreibants nāca klajā ar ieteikumiem un gardām receptēm, lai vēlās vakariņas atstātu pozitīvu ietekmi uz organismu.

Lai arī pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk runā par uztura ietekmi uz dzīves kvalitāti, liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju cieš no dažādām gremošanas problēmām, ikdienā piekopjot organismam kaitīgus uztura paradumus, secināts IDS BorjomiEurope veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā salīdzināti iedzīvotāju vakariņošanas paradumi.

47% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka itin regulāri nākas grēkot ar ēšanu vēlu vakarā, visbiežāk saistot to ar vēlo pārrašanos mājās vai aizkavēšanos darbā. Vēlajās vakariņās visā Baltijā dominē otrie ēdieni, tomēr igauņiem ēdienkarte ir daudzveidīgāka, nekā abās pārējās valstīs, vakariņās biežāk iekļaujot arī salātus, sviestmaizes un karstos dzērienus. Savukārt Latvijā vakariņu ēdienkartē biežāk, nekā Lietuvā un Igaunijā ir sastopami raudzētie piena produkti.

Krīzes laikā, sajūtot būtisku apgrozījuma kritumu vietējā tirgū, SIA Rīgas krēslu fabrika izlēma ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, ko piedāvāt arī ārvalstu tirgos.

«Nonācām pie secinājuma, ka jāstrādā pie produktiem, mēbelēm, kam būtu krietni augstāka pievienotā vērtība, nekā mēs darījām līdz šim - tā bija biroja krēslu ražošana, kas pamatā balstās uz iepriekš specializētos uzņēmumos ražotu komponentu kopā salikšanu, kam pievienotā vērtība varētu būt 30%,» saka Aldis Circenis, SIA Rīgas krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs. Uzņēmums nolēma pievērsties liekti līmētā saplākšņa mēbeļu dizainam, ražošanai un izplatīšanai, ko varētu piedāvāt arī eksporta tirgos. Eksports šobrīd veido līdz 15% no SIA Rīgas krēslu fabrika apgrozījuma. 2012. gadā paredzēts apgrozīt aptuveni par 20% vairāk nekā pērn.

Krēslu ražotājs SIA Rīgas krēslu fabrika pērn nedaudz palielinājis savu apgrozījumu, liecina dati Lursoft.

Uzņēmuma neto apgrozījums pērn palielinājies līdz 461,9 tūkstošiem latu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par nepilnu procentu jeb 4,23 tūkstošiem latu. Analizējot uzņēmuma neto apgrozījumu pa ģeogrāfiskajiem tirgiem, redzams, ka lielāko daļu ieņēmumu SIA Rīgas krēslu fabrika guvusi Latvijā, taču produkcija eksportēta arī uz Norvēģiju, Vāciju, Poliju, Somiju, Zviedriju, Lielbritāniju, Nīderlandi un Lietuvu.

Pārskata gadā SIA Rīgas krēslu fabrika veikusi būtiskus ieguldījumus tehnoloģisko iekārtu iegādē, jaunu produktu dizaina un tehnoloģiju izstrādē, kā arī virzībai starptautiskajā tirgū. Kā norāda uzņēmuma vadība, pērn izstrādāti un ieviesti ražošanā vairāk kā pieci jaunu krēslu modeļi.

Krēsls ir viena no vissvarīgākajām mēbelēm ikvienam darbiniekam, jo tieši krēsls nosaka to, cik ērti darbā cilvēks jūtas un cik efektīvi var strādāt. Ja nepieciešami biroja krēsli, svarīgi ņemt vērā ne tikai ergonomikas pamatprincipus, bet arī katra konkrētā darbinieka ķermeņa īpatnības. Uzņēmums AJ Produkti ir apkopojis ieteikumus, kas jāņem vērā, izvēloties biroja krēslu.

Darba laiks un specifika

Pirmkārt, jāizvērtē, cik ilgu laiku katru dienu darbinieks pavada, sēžot krēslā. Jo vairāk laika tiek pavadīts sēžot, jo svarīgāk ir izvēlēties ergonomisku krēslu ar pēc iespējas plašākām pielāgošanas iespējām.

Ja šis laiks ir līdz četrām stundām, bet pārējā laikā darbinieks atrodas kustībā, ja krēsls tiek izmantots vien īsiem brīžiem, droši var izvēlēties kādu no ekonomiskākajiem krēslu modeļiem, ergonomikai un papildfunkcijām būtisku nozīmi nepievēršot.

Izplatītākie ir biroja krēsli astoņu stundu darba dienai. Šādi krēsli ir pieejami vidējā cenu kategorijā, tiem ir pietiekami plašas pielāgošanas iespējas un mehānismi paredzēti intensīvai ikdienas lietošanai. Šis krēslu segmants ir plaši pārstāvēts arī AJ Produkti sortimentā un lielākā daļa šo krēslu ir aprīkoti ar sinhrono mehānismu, kas nodrošina augstu pielāgojamību un nepieciešamo atbalstu mugurai, rokām, pleciem un kaklam.

SIA "Rīgas krēslu fabrika" saņems 48 125 eiro Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu akciju emisijai, lai tās iekļautu biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North", liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) informācija.

Projekta par "Rīgas krēslu fabrikas" pārveidošanu par akciju sabiedrību un akciju emisiju biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" kopējās izmaksas ir 116 462,5 eiro, no kuriem attiecināmās izmaksas ir 96 250 eiro. No tiem 48 125 eiro ir piešķirtais ES fondu finansējums.

Projekta plānotie rezultāti ir veiksmīga "Rīgas krēslu fabrikas" akciju emisija, piesaistot finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā.

Projekta mērķis ir veicināt investoru un kapitāla piesaisti "Rīgas krēslu fabrikas" akciju privātā izvietojuma ietvaros. Projekta galvenās darbības ir "Rīgas krēslu fabrikas" sagatavošana vērtspapīru iekļaušanai "First North" sarakstā, tostarp emisijas organizētāja konsultācija un kapitāla piesaistīšana, juridisko pakalpojumu sniedzēja konsultācija un dokumentu sagatavošana, padziļinātā izpēte, dokumentu sagatavošanas, apstiprināšanas un publicēšanas izmaksas, kā arī zvērinātā revidenta konsultācija un dokumentu sagatavošana.

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

SIA Rīgas krēslu fabrika pagājušajā gadā strādāja ar apgrozījumu 1,201 miljona eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā 2015.gadā, kā arī cieta zaudējumus 211 370 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina Firmas.lv informācija.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma kritums saistīts ar konkurenci mēbeļu tirgū, vispārējo situāciju ekonomikā, kā arī saistībā ar vairāku apjomīgu projektu realizācijas pārcelšanu uz 2017.gadu.

Tāpat Rīgas krēslu fabrikas vadība atzīmē, ka pagājušajā gadā turpināti ieguldījumi iekārtās, jaunu tehnoloģisko procesu apgūšanā, kā arī jaunu produktu dizaina izstrādē un preču virzīšanā starptautiskajā tirgū. Rīgas krēslu fabrika veikusi arī sagatavošanās darbus ražošanas pārcelšanai uz plašākām telpām 4000 kvadrātmetru platībā. Pārcelšanās plānota 2017.gada aprīlī.