Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem.

Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki šodien veic kratīšanas pie Rīgas mēra Nila Ušakova (S), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Aģentūras LETA informācijas avoti vēsta, ka kratīšanas notiekot gan Ušakova darbavietā Rīgas domē, gan arī dzīvesvietā.

KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesa ietvaros trešdien biroja darbinieki veic neatliekamās procesuālās darbības, taču atsevišķas procesuālās darbības birojs komentēt nevar.

Kā novēroja aģentūra LETA, Rīgas domē trešdienas pusdienlaikā bija ieradušies KNAB darbinieki, kuri uzturējās mēra kabinetā. Šī iemesla dēļ nebija iespējams iekļūt Ušakova kabineta priekštelpā, kur parasti uzturēties drīkst.

Ap plkst.12 Ušakova kabinetu pameta četri cilvēki, kurus pavadīja Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš. Šie cilvēki uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja, bet līdzi aiznesa ietītu saini, iespējams, datoru, kā arī prāvu dokumentu mapi.

Ja Latvijas pilsoņiem būtu iespēja balsot par premjerministru, ceturtā daļa - 25,3% - izvēlētos atbalstīt Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Zaļo un Zemnieku savienība), bet vairāk nekā piektdaļa - 21,3% - Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņa), liecina pēc Dienas pasūtījuma veiktā tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti aptauja. Pašreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) ir tikai trešajā vietā ar 13,8%, turklāt viņai uz papēžiem min bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) ar apaļiem 13%.

To, ka skandalozais Ventspils mērs Aivars Lembergs ir stabils līderis potenciālo premjeru reitingā, politologs Ivars Ījabs neuzskata par kaut ko pārsteidzošu: «Lembergs ir populārs ne tikai latviešu, bet arī krievu vidū, pietiekami atraktīvs un cilvēkiem patīk. Viņš ir mutīgs vīrelis, kuram ir smuka pilsēta un kurš nebaidās teikt pietiekami šerpas lietas.» Pēc politologa teiktā, aptaujas respondenti ar politiku lielākoties saskaras ikdienas vajadzību līmenī, tāpēc fakts, ka A. Lembergam jau vairākus gadus kā drošības līdzeklis piemērots liegums vadīt Ventspils domi, nevar ietekmēt vēlētāju viedokli par viņu kā potenciālo premjeru. Turklāt A. Lembergs metodiski strādā ar savu publisko tēlu un rūpīgi seko tam līdzi. «Man šķiet, ka tas ir nevis Lemberga panākums, bet Straujumas un Sudrabas krietni sliktāks rezultāts,» jaunākos iedzīvotāju aptaujas datus vērtē I. Ījabs. Viņš īpaši vērš uzmanību uz to, ka Ingunas Sudrabas popularitāte, ja to salīdzina ar situāciju pirms gada, ir piedzīvojusi kritumu, jo viņa savulaik bijusi vienā līmenī ar pašreizējiem reitingu līderiem A. Lembergu un N. Ušakovu.

Ja neizdosies savākt 34 deputātu parakstus par referenduma procedūras rosināšanu saistībā ar Eiro ieviešanas likumu, tad Saeimas deputāte IvetaGrigule (ZZS) sola vākt 30 000 parakstu referendumam saistībā ar eiro ieviešanu.

Grigule vairs nezina, vai viņai izdosies savākt 34 deputātu parakstus, ņemot vērā apvienības Saskaņas centrs (SC) līderu izteikto viedokli. Ar SC vadības pārstāvju šā rīta izteikumiem deputāte gan vēl nebija iepazinusies.

Kā ziņots, SC frakcijas deputāti neparakstīsies par referenduma procedūras rosināšanu saistībā ar Eiro ieviešanas likumu, šodien aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.

Grigule aģentūrai LETA uzsvēra, ka ja sāk iet, tad jāiet līdz galam. Ja būs vajadzīgs sākt 30 000 parakstu vākšanas procedūru, tad vispirms būs nepieciešams konsultēties ar juristiem; šāda scenārija īstenošanas gadījumā Centrālajā vēlēšanu komisijā deputāte varētu vērsties mēneša laikā.

Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti šodien žurnālistiem izteica aizdomas, ka viņu kolēģis Nikolajs Kabanovs (SC) uz sēdi varētu būt ieradies iereibis.

Kā novēroja aģentūra LETA, šodien apakškomisijas sēdē Kabanova izturēšanās varēja radīt aizdomas, ka viņš ir «kunga dūšā». Arī vairāki deputāti pēc sēdes izteica neapmierinātību ar to, ka kolēģis uz darbu ir ieradies iereibis.

Viens no apakškomisijas deputātiem neoficiāli atzina, ka teorētiski var pieļaut arī situāciju, ka Kabanovs ir lietojis stipras zāles. Tomēr deputāts atzīmēja, ka ir redzējis, kā izskatās cilvēki alkohola reibumā, tāpēc viņš uzskata, ka Kabanovs bija dzēris. Viņš uzskata, ka šāda situācija ir pazemojoša pārējiem kolēģiem, un domā, ka apakškomisijas sēdi šī iemesla dēļ varbūt vajadzēja pārtraukt.

Saeima šodien ar opozīcijas balsīm konceptuāli atbalstīja likumprojektus, kas paredz no nākamā gada palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi līdz 15% un atteikties no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu.

Grozījumus MUN likumā atbalstīja 59 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), Saskaņas un No sirds Latvijai. Pret balsoja seši Latvijas Reģionu apvienības deputāti, bet 18 Vienotības parlamentārieši atturējās.

Līdzīgi Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, paredzot atteikties no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu no nākamā gada. Par šo ieceri bija 65 deputāti, bet 18 Vienotības deputāti atturējās.

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus MUN likumā, kas paredz nākakmgad MUN likmi noteikt 15%, un no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās paredzēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Tārgalē, Ventspils novadā, vēja enerģijas ražotājs SIA “Utilitas Wind” atklāj pirmo liela mēroga elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Latvijā ar kopējo jaudu 10 MW un 20 MWh ietilpību.

Šoruden elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (BESS) tiks pieslēgta Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai, veicinot Latvijas energoapgādes attīstību. Kopējās projekta investīcijas sasniedz septiņus miljonus eiro.

“Šis ir vēsturisks mirklis Latvijas jaunāko laiku enerģētikā. Divus gadus esam aktīvi strādājuši pie šī projekta īstenošanas, un ar lepnumu sniedzam mūsu artavu Latvijas energodrošības stiprināšanā. Esam gatavi arī turpmāk sniegt savu pienesumu energoapgādes sistēmas attīstībai atbilstoši nākotnes izaicinājumiem,” norāda Renārs Urbanovičs, SIA “Utilitas Wind” valdes loceklis.

Lielākā elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās enerģijas uzkrāšanu, lai saražoto elektroenerģiju lietotājiem nodotu tajos brīžos, kad elektrosistēmā ir elektroenerģijas iztrūkums. Baterijas sistēma ietver sešus bateriju, trīs invertoru/transformatoru un vienu sadales punkta konteineri, nodrošinot kopējo elektroenerģijas ietilpību līdz 20 MWh. Lai labāk izprastu uzkrātās enerģijas apjomu – ar to pietiktu, lai viens elektroauto spētu veikt 115 000 km garu distanci, viena mājsaimniecībā izmantotā veļasmašīna spētu nodrošināt 19 000 mazgāšanas ciklus vai teju 3 000 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta elektroenerģija.

Laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar nozaru līderiem š.g. 2. februārī plkst. 14.00—17.30 viesnīcā Radisson BLU Hotel Latvija, Rīgā, rīko diskusiju Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?.

Nekustamo īpašumu iegāde apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu Latvijas ekonomikai smagākajos ekonomikas recesijas gados nodrošināja stabilu izaugsmi, valsts ekonomikā iepludinot būtiskus papildus līdzekļus. Lai gan tiek uzskatīts, ka tā nonāca nekustamo īpašumu celtniecībā strādājošo rīcībā, nozares, kuru izaugsme bija saistīta ar šīs programmas darbību ir daudz vairāk. Ne vien celtniecības materiālu ražotāji un tirgotāji, bet arī arhitekti, nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, mēbeļu ražotāji un tirgotāji, restorāni, veikali un daudzi citi. Līdz ar minimālā sliekšņa paaugstināšanu pērnruden, TUA pozitīvais pienesums ekonomikai praktiski ir apstājies, bet ārpus Rīgas – pilnībā izzudis. TUA programma bija ekonomikas sildītājs, palīdzot ne vien attīstītājiem, bet arī kalpojot kā grūdiens ekonomikai, materializējoties gan darba vietās, gan arī nodokļos valsts budžetā.

Saeimas deputātu privāto automašīnu vidū ir gan prestižu auto marku spēkrati, gan tautā iecienītas automašīnas, un deputātu iecienītākās auto markas Volvo, Volkswagen, Toyota un BMW.

Tā liecina Sabiedrības par atklātību – Delna veiktā analīze, kurā noskaidrots, kādas automašīnas deputātiem atrodas lietošanā vai īpašumā.

Saeimas deputātu privātie un lietojamie auto ir ļoti atšķirīgi, līdzīgi kā tas ir sabiedrībā, kur auto var būt pēdējo gadu jaunākie modeļi vai desmit un vairāk gadus vecas mašīnas.

Saeimas deputātu par 2012. gadu iesniegtās VID amatpersonas deklarācijas liecina, ka populārākās markas braucamrīki, kas parlamentāriešiem atrodas īpašumā vai lietošanā, ir Volvo, Volkswagen, Toyota un BMW. Šī markas automašīnas arī ir starp TOP 10, kas Latvijā ir visvairāk reģistrētas. Deputātiem īpašumā esošie auto vidēji ir gandrīz par četriem gadiem vecāki, nekā lietošanā esošie, proti, vidējais īpašumā esošo auto ražošanas gads ir 2001., pretēji lietošanā esošo mašīnu ražošanas gadam, kas ir 2005.gads.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Saeima šo priekšlikumu aizvadītajā ceturtdienā vispirms nodeva izskatīšanai komisijās, bet vēlāk atbalstīja arī pirmajā un otrajā lasījumā, pieņemot likuma grozījumus steidzamības kārtībā. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi - atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās.

Likuma izmaiņas Saeimā iesniedza Augusts Brigmanis (ZZS), Jānis Klaužs (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Aldis Adamovičs (V), Viktors Valainis (ZZS), Jānis Trupovnieks (ZZS), Juris Vectirāns (ZZS), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Laimdota Straujuma (V), Jānis Urbanovičs (S), Līga Kozlovska (ZZS), kā arī Andris Bērziņš (ZZS).

Klaužs Saeimas sēdē sacīja, ka Latvija var lepoties, ka šeit septembrī viesosies pāvests. Viņš norādīja, ka debatēs tiek pieminēts vēlēšanu tuvums, tomēr noraidīja, ka tas būtu iemesls likuma izmaiņām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena norādīja, ka, pēc EM ieskatiem, vienai papildu brīvdienai no ir gan pozitīvās puses, gan negatīvās.

Atbilstoši EM speciālistu aprēķiniem, vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus EM norādīja, ka brīvdienas piešķiršana var palielināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Atsevišķiem uzņēmējiem brīvdiena var palielināt izmaksas nodarbinātībai, jo par darbu svinamajās dienās ir paredzēta dubultā darba samaksa.

"Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Izmaksu pieaugums var negatīvi ietekmēt uzņēmēju konkurētspēju. Jāatzīst arī, ka pāvesta Franciska pastorālā vizīte varētu būt pamats tūristu pieplūdumam Latgales reģionā, kas savukārt rada papildu biznesa iespējas viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumiem," sacīja EM pārstāve.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām pamatlikumam pasludinājusi normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.

Lieta tika ierosināta pēc 20 bijušo Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1.un 109.pantam.

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz šī gada 30.jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti - ne retāk kā reizi trijos gados.

Šī gada 8.martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 1.jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu - 20% no ienākumu mediānas, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu.

Saeimas deputātei Ivetai Grigulei (ZZS) esot izdevies iegūt 34 deputātu atbalstu referenduma procedūras rosināšanai par Eiro ieviešanas likumu, aģentūrai LETA paziņoja politiķe.

Opozīcijas deputāte ir "par 99,9% pārliecināta", ka pirmdien, 4.februārī, šos parakstus būs iespējams savākt arī tehniski.

Grigule ir risinājusi sarunas ne tikai ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), bet arī ar koalīcijas partiju trīs deputātiem.

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) vēl esot atturīgs jautājumā, vai arī parakstīties par referenduma procedūras rosināšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pēc parakstu savākšanas tie tiks iesniegti Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, lai prasītu sākt referenduma procedūru par pieņemto likumu.

Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs apsolījis 31 deputāta parakstus, ja Grigule nodrošinās trīs līdz četru deputātu parakstus, skaidroja deputāte.

Politiķi kuluāros starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem min arī «Swedbank Latvija» vadītāju Reini Rubeni un Fiskālās disciplīnas padomes locekli, bijušo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku, vēsta Latvijas Televīzija.

Latvijas Bankas prezidenta amatam koalīcijas partijas sākušas apspriest vairākas kandidatūras, taču vēl neviena no tām nav pieteikta oficiāli. Plānots, ka centrālās bankas prezidenta amatam varētu būt trīs kandidāti, atzinuši valdību veidojošo partiju pārstāvji.

Politikas kuluāros bankas prezidenta amatam tiekot minēts Rubenis un Šteinbuka. Par trešo kandidātu, kuru uzrunāt amatam un kurš varētu būt vairāku partiju deputātu kandidāts, vēl notiekot diskusijas.

Oficiāli koalīcija par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem iecerējusi runāt nākammēnes.

Pašreizējam Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam pilnvaru termiņš amatā beidzas šogad decembrī.

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Lai pēc iespējas īsākā laikā atrisinātu problēmas ar SIA "Gallusman" investīciju projektu olu ražotnei Ogres novadā, Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdeva izpildvarai izveidot īpašu darba grupu.

"Nākošā sanākšana par olām varētu notikt 8. martā, kur es vēlētos dzirdēt, ka Ekonomikas ministrijas atbalsts investīcijām ir beidzot salāgots ar VARAM prasībām aizsargāt vidi. Mēs taču esam viena valsts," komisijas darba noslēgumā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Saeimas deputāti norādīja, ka darba grupā jāiekļauj pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Jāpiebilst, ka tieši Ārvalstu investoru padome nupat nākusi klajā ar paziņojumu, ka ar investīciju piesaisti Latvijai klājas viduvēji. Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz «Saskaņas» - «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt «Saskaņu» iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, «Saskaņa» nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, «KPV LV» un JKP - pa 16, «Attīstībai/Par» un «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet «Jaunā Vienotība» - 8 deputātu vietas.

Gan «KPV LV», gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu. «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot «KPV LV» Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka ««KPV LV» reliģija ir savas programmas īstenošana». Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez «KPV LV» līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

Jautājums par referendumu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem jāizlemj juridiski, taču Krievijas puses partneri var vērtēt arī politiķu retoriku.

Līdz ar to var rasties situācija, ka Latvijas uzņēmējiem nāksies ciest par politiķu izteikumiem, izriet no Saeimā pārstāvēto partiju frakciju vadītāju teiktā DB.

«Sliktais piemērs mums ir Igaunija, kas ir pamatīgi cietusi padomju karavīriem veltītā pieminekļa (bronzas Aļoša) pārvietošanas dēļ no Tallinas centra,» atzīst Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. To, ka Krievija ir valsts, kurā bizness un vara ir ļoti cieši saistīti, atgādina arī Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis, piebilstot, ka vara var dot uzdevumus biznesam neslēgt līgumu ar kādas valsts pārstāvjiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.