Eksperti

Kā būvniecības nozare 2025. gadā var atgūt sabiedrības zaudēto uzticību?

Sergejs Frolovs, BLV Advisory Group vadītājs,29.01.2025

Jaunākais izdevums

Visā būvniecības nozarē nu jau aizvadītais 2024. gads ir bijis lielo projektu krīzes gads, kas ir ievērojami ietekmējis gan nozares dalībniekus, gan sabiedrības uzticību industrijas procesiem kopumā, taču tajā pašā laikā ir aktualizēti vairāki stratēģiski svarīgi jautājumi, kas skar būvniecības projektu pārvaldību, efektitivāti un kvalitāti.

Visbiežāk novērotās problēmas, kas sevī ietver neskaidri definētus darba uzdevumus, biežus aizkavējumus un izmaksu kāpumus, ir izgaismojušas nozares neaizsargātību un ir uzsvērušas vajadzību pēc pārmaiņām. Lai veiksmīgi turpinātu darboties, industrijai ir bijis nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību pārdomātai plānošanai un efektīvām vadības stratēģijām.

Pētījumos un pieredzē, ko uzkrājusi BLV Advisory Group komanda, esam atklājuši vairākas vietējai būvniecības nozarei raksturīgas problēmas – daudzos gadījumos projektu īstenošanu ir bremzējusi nepieteikama uzmanība darba uzdevuma precizitātei, kas savukārt rada neskaidrības un kavējumus visā turpmākajā procesā. Tāpat dokumentācijas trūkumi nereti pieprasa visa projekta pārskatīšanu, kas ne tikai aizkavē projektus, bet arī ievērojami palielina izmaksas.

Tāpat būvniecības darbu kvalitāti bieži ir ietekmējusi nepietiekama kontrole un komunikācijas trūkums starp iesaistītajām pusēm, BLV Advisory Group pieredze liecina, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem ir komleksās pieejas trūkums – pārāk bieži tiek konstatētas situācijas, kurās integrētas pieejas trūkuma dēļ ir radušās neparedzētas problēmas un zaudējumi. Tas savukārt uzsver nepieciešamību uzlabot gan plānošanas, gan projekta vadības procesus, lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē.

Runājot par BLV Advisory Group sniegtajiem pakalpojumiem, esam novērojuši, ka klienti arvien biežāk meklē profesionālu atvalstu projektu vadības un uzraudzības jomā. Arvien vairāk klientu augsti novērtē pakalpojumus, kas sevī ietver ne tikai standarta projektu vadības prakses, bet arī tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, sertifikācijas procesu vadību un ekspertu konsultācijas sarežģītās situācijās.

Lai gan 2024. gads ir atstājis savu ietekmi uz nozares dinamiku, tas sniedz arī vērtīgas mācības. Visefektīvākā pieeja ir sistemātiska plānošana un aktīva pieejamo rīku izmantošana gan budžeta un termiņu plānošanā, gan kvalitātes kontroles nodrošināšanā.

Atklāta komunikācija un efektīva sadarbība starp visām projektā iesaistītajām pusēm ir kritiski svarīgi faktori, lai nodrošinātu veiksmīgus rezultātus. 2025. gadā būvniecības nozares dalībniekiem ir jāpievērš uzmanība kompetentas projektu plānošanas nozīmei, savukārt projektiem, kas jau ir procesā, ir ieteicams kritiski pārvērtēt pašreizējo stāvokli un attīstības perspektīvas, veicot detalizētus auditus un uzlabojot procesus turpmākajās stadijās. Tādējādi nozare ne tikai spēs atgūt zaudēto ticību, bet arī nodrošinās ilgtspējīgu izaugsmi nākotnē.

Lielu projektu veiksmes un neveiksmes ir lakmusa papīrītis visai būvniecības nozarei, un ir skaidrs, ka projekti, kas veido pieprasījumu pēc jaunas pieejas projektu īstenošanā var pozitīvi ietekmēt kopējā būvniecības līmeņa paaugstināšanu valsts mērogā. Lai gan šīs pārmaiņas tirgū tiek ieviestas tikai soli pa solim, jebkurš progress uz pareizo pusi viennozīmīgi ir vērtējams pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai - šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada, informē Valsts kanceleja.

Nodokļu izmaiņas

• No 2025.gada 1.janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme - 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1.janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025.gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.

• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 3% apmērā.

• No 2025.gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2025.gada prioritātes - atbalsts uzņēmējiem, investīciju piesaiste, administratīvā sloga un pārtikas cenu mazināšana

Db.lv,30.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) atzinusi, ka Latvijas 2025.gada valsts budžeta plāna projekts atbilst Eiropas Savienības (ES) fiskālajiem noteikumiem, uzsver EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka plānā ir paredzēts vidējais budžeta neto izdevumu pieaugums 4,1% apmērā 2025.-2028.gadā, kā arī ir iekļautas arī reformas un investīcijas, kas risina galvenos izaicinājumus, kas identificēti Eiropas Semestra rekomendācijās.

Dombrovskis pauž, ka Latvija ir sekmīgi iekļāvusies ES jaunajā ekonomiskā pārvaldībā, kura mērķis ir nodrošināt ES fiskālo stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Tāpat viņš skaidro, ka vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, ko jāsagatavo katrai dalībvalstij, stiprina ekonomisko un sociālo noturību, veicina zaļo un digitālo pāreju, kā arī pastiprina Eiropas drošības spējas, pakāpeniski samazinot budžeta deficītu un valsts parādu, atbalstot prioritārās publiskās investīcijas un izaugsmi veicinošas reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Digitālā mārketinga tendences 2025. gadam

Sadarbības materiāls,27.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule nepārtraukti attīstās, reaģējot uz globālajām tendencēm un pamatīgām pasaules izmaiņām. Lai saglabātu savas pozīcijas, uzņēmumiem ir jāpārzina esošās tendences un nozares prognozes - attiecīgi pielāgojot tām savas mārketinga stratēģijas biznesa rezultātu sasniegšanai.

“Raugoties uz 2025. gadu, redzams, ka digitālā mārketinga ainava turpinās strauji attīstīties, radot uzņēmumiem gan izaicinājumus, gan milzīgas iespējas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem būs jāpielāgo savas stratēģijas, budžets un resursu sadale. Panākumi vairs nebūs atkarīgi tikai no sekošanas līdzi tehnoloģiskajiem sasniegumiem - šie jauninājumi būs jāizmanto radošā veidā, lai izveidotu dziļāku saikni ar patērētājiem un nodrošinātu personalizētu, saistošu pieredzi dažādās platformās," saka Maiks Dorfmans, digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs.

"2025. gadā digitālais mārketings būs vairāk saistīts ar precizitāti, nevis apjomu - koncentrēsies uz personīgām, jēgpilnām saiknēm ar auditoriju, izmantojot novatoriskus, taču uz datiem balstītus stratēģiski pielāgotus risinājumus. Mārketinga budžetiem būs jākļūst elastīgākiem, vairāk koncentrējoties uz testēšanu, pielāgošanās spēju un jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iekļaušanu, kas uzlabo iesaistīšanos un veicina lielāku ieguldījumu atdevi," skaidro Maiks Dorfmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" padome ceturtdien nolēma līdz 20.februārim atlikt jautājumu par nepieciešamo finansējumu deviņu miljonu eiro apmērā kopuzņēmuma izdevumu segšanai, aģentūru LETA informēja "RB Rail" pārstāvji.

Ceturtdien Viļņā notikušajā "RB Rail" padomes kārtējā sēdē tika apstiprināta apņemšanās īstenot "Rail Baltica" projektu Latvijā, vienlaikus uzsverot būtisko progresu izmaksu samazināšanā un efektivitātes uzlabošanā.

Kā norādīja "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Arenijs Jackus, mērķis ir nodrošināt atbildīgu finanšu pārvaldību un izvairīties no izmaksu rašanās bez nodrošināta finansējuma. Viņš ticot, ka Latvija ir drošs un uzticams partneris, kas pildīs savas starptautiskās vienošanās.

Saskaņā ar projekta vadības līgumu "RB Rail" ir ieviesusi pārskatītu projekta vadības struktūru un pabeigusi restrukturizācijas procesu. Šie centieni rezultējušies kopējos ietaupījumos 15% apmērā, bet personāla izmaksas pēc 2024.gada reorganizācijas samazinājušās par 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izrāviens 2025. gadā: laiks investēt un inovēt Baltijā

Rūta Ežerskiene, Citadeles vadītāja un valdes priekšsēdētāja,23.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada perspektīva liecina par atjaunotu optimismu un ekonomikas izaugsmi, kurai nepieciešama cieša sadarbība starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru. Kādas tendences mums ir iezīmējis 2024. gads un kas ir atslēgas punkti spēcīgai un noturīgai izaugsmes iespēju izmantošanai nākamgad?

Baltijas ekonomikā gaidāma izaugsme

2025. gadā prognozējam spēcīgāku ekonomisko izaugsmi katrā Baltijas valstī. Paredzam, ka Latvijas IKP pieaugums paātrināsies no 0,9 % 2024. gadā līdz 2,2 % 2025. gadā. Savukārt Lietuvas ekonomika 2025. gadā pieaugs par 2,9 %, salīdzinot ar 2,3 % pieaugumu 2024. gadā. Tāpat mūsu prognozes liecina, ka Igaunija 2025. gadā izkļūs no recesijas un atgriezīsies pie izaugsmes, IKP pieaugot par 2,4 % pēc vairāku gadu ekonomiskās lejupslīdes.

Viens no galvenajiem katalizatoriem spēcīgākai Baltijas reģiona ekonomiskajai izaugsmei ir lētāka nauda, proti, gaidāmais procentlikmju turpmāks samazinājums. Tirgus prognozē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās samazināt procentu likmes inflācijas un ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās dēļ. Rezultātā tiek sagaidīts, ka ECB līdz 2025. gada jūnijam četras reizes samazinās likmes, kas atspoguļojas arī Euribor prognozēs – analītiķi prognozē, ka Euribor līdz 2025. gada vasarai samazināsies līdz aptuveni 2 %. Runājot par eirozonas valstīm, Baltijas reģions būs lielākais ieguvējs no zemākām ECB likmēm, pateicoties mainīgo likmju izplatībai aizdevumu struktūrā. Tāpēc, aizņemšanās izmaksām turpinot samazināties, mēs sagaidām, ka pieprasījums pēc aizdevumiem no uzņēmumiem un mājsaimniecībām pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 12.novembrī noraidīja visus 425 Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam.

Vienlaikus valdība otrajam lasījumam atbalstīja ap 90 ministriju iesniegtos priekšlikumus, lielākā daļa no tiem bija tehniski un redakcionāli priekšlikumi.

Tostarp budžetu pavadošajiem likumprojektiem tika iesniegti kopumā 210 priekšlikumi, no tiem Finanšu ministrija (FM) piedāvāja atbalstīt 48 priekšlikumus ar fiskāli neitrālu ietekmi.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pēc valdības sēdes medijiem sacīja, ka budžets ieiet savā pēdējā fāzē. Viņš norādīja, ka valdība ir izskatījusi visus priekšlikumus.

Viņš uzsvēra, ka Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtie priekšlikumi tika noraidīti, jo 123 priekšlikumos kā līdzekļa avots tika izmantots gadskārtējais valsts budžeta pārdalāmais finansējums - to samazinājums gandrīz par 1,28 miljardiem eiro, 36 priekšlikumos tika piedāvāts palielināt budžeta nodokļu ieņēmumus, 19 priekšlikumos tika piedāvāts samazināt finansējumu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) par 200 miljoniem un bija arī citi priekšlikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts budžeta deficīts, ar pietiekami augstu varbūtību, nepārsniegs 3% robežu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Piektdien Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ekonomikas un budžeta prognozes šim un turpmākajiem diviem gadiem. Šogad EK Latvijai prognozē vispārējās valdības budžeta deficītu 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2025. un 2026.gadā - 3,2% apmērā no IKP.

FM norāda, ka 2024.gada vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši EK prognozēm ir par 0,2 procentpunktiem no IKP augstāks nekā FM prognozes 2025.gada budžeta izstrādes brīdī. Jaunākais FM novērtējums, kas ņem vērā zemāku ieņēmumu pieaugumu, norāda, ka deficīts varētu būt tuvs EK prognozēm. Tas FM ļauj secināt, ka ar pietiekami augstu varbūtību šogad valsts budžeta deficīts būs zem 3% robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāturpina vērtēt iespējas otrā ikdienas vilciena reisu pāra atklāšanai uz Liepāju, piektdien Sabiedriskā transporta padomes sēdē sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvji.

ATD norādīja, ka AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir nepieciešams sagatavot papildu dīzeļvilciena sastāvu, piebilstot, ka vilciena sagatavošana patlaban ir procesā.

Tomēr, ņemot vērā ierobežoto valsts budžeta apmēru zaudējumu kompensācijai 2025.gadam, patlaban 2025.gadā netiek paredzēts atklāt papildu Liepājas un Dobeles vilcienus līdz 2025.gada 14.decembrim.

Tāpat direkcijā uzsvēra, ka kontekstā ar Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027.gadā šāds papildu ikdienas vilciena reiss ir kļuvis vēl aktuālāks mobilitātes iespēju uzlabošanai starp Liepāju un Rīgu.

ATD sēdē prezentēja potenciālās izmaiņas 2025.gadā pārvadājumos pa dzelzceļu. Tostarp VAS "Latvijas dzelzceļa" (LDz) sniegtā informācija liecina, ka būvniecības darbu radītie ierobežojumi Jelgavas līnijā ir pagarināti un turpināsies līdz 2025.gada jūlijam. Tādējādi vēlu vakarā ar 60 minūšu intervālu tiks organizēta pārsēšanās uz un no maršruta Rīga-Jelgava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jo ilgāk saglabājas problēma, jo tās risinājums kļūst sarežģītāks un dārgāks

Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, Dr.habil.oec.,06.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc bēdīgi slavenās 2008. gada finanšu krīzes tika secināts, ka strukturālas reformas nevar atlikt, pat ja šķiet, ka nav īstais laiks, un budžets ir ierobežots. Šis princips šodien ir īpaši aktuāls, kad tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”.

Manuprāt, mūsu šā brīža situācija skaidri parāda vienu būtisku atziņu, kuru var izmantot kā spēcīgu argumentu – atlikt lietas uz nenoteiktu laiku nozīmē tikai vēl vairāk attālināt risinājumu. Jo ilgāk mēs kavējamies, jo ilgāk saglabājas problēma, un tās risinājums kļūst arvien sarežģītāks un dārgāks.

Latvijā jau ilgstoši pastāv daudz ar izglītības sistēmu saistītu problēmu, ko vairs nevar ignorēt. Pirmkārt, trūkst motivētu pedagogu. Algu līmenis daudzās mazajās skolās, īpaši reģionos, neļauj ne tikai nodrošināt kvalitatīvu izglītību skolēniem, bet arī piesaistīt un noturēt kvalificētus pedagogus. Tas rada situāciju, ka jaunie skolotāji vai nu paliek strādāt Rīgā un citās lielās pilsētās, vai arī vispār pārprofilējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu

LETA,04.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā sāks izskatīt nākamā gada valsts budžeta projektu, informē Saeimas Preses dienestā.

Sēdē, kas sāksies plkst.10, paredzēts skatīt likuma projektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026, un 2027.gadam" un 31 ar budžetu saistītu likumprojektu. Budžeta pakotnē būs jāizskata arī vairāki simti deputātu iesniegto priekšlikumu.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs prognozēja, ka Saeima budžetu varētu izskatīt trīs dienās, kas nozīmē, ka tas galīgajā lasījumā varētu tikt pieņemts piektdien, 6.decembrī, taču tas ir atkarīgs no tā, cik ātri notiks darbs.

Politiķi apņēmušies budžetu neskatīt naktīs. Šādu praksi politiķi ieviesa, strādājot ar 2024.gada budžetu.

Jau ziņots, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības investīcijas Liepājā 2024.gadā veido 100,8 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2023.gadā - liecina Liepājas būvvaldes apkopotie būvniecības nozares rezultāti.

Aizvadītajā gadā lielākie ieguldījumi veikti ražošanas objektu būvniecībā, kur kopējās investīcijas veido 79,5 milj. eiro.

"Izvērtējot pagājušā gada būvniecības datus, redzams, ka Liepājā būvniecības apjomi pieauguši par 20,6 miljoniem eiro jeb 26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir labs rādītājs, ja papildus ņem vērā, ka kopējās būvniecības izmaksas valstī gada laikā palielinājušās vidēji par 2%. Pašvaldībai šis laiks - starp diviem Eiropas Savienības fondu plānošanas periodiem - ar būvniecību saistīto projektu īstenošanu aizvadīts salīdzinoši mierīgi, savukārt ražošanas nozarē ieguldījumi būtiski auguši - par 58,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 2025.gadā sagaidām vismaz divu lielu projektu īstenošanu - Liepājas cietuma un vēja elektrostaciju būvniecību Karostā. Paredzams, ka abus objektus šogad pabeigs un nodos ekspluatācijā, kas būs būtiski ieguldījumi kopējā pilsētas būvniecības sektorā," norāda Liepājas būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāju ievēlēts Artis Dzirkalis

Db.lv,29.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Š.g. 28. novembrī jaunievēlētā Latvijas Būvniecības padome sanāca uz pirmo sēdi, kurā nozares pārstāvji vienojās par tās turpmāko darbības virzienu un ievēlēja padomes priekšsēdētāju.

Jaunā padome apņemas kļūt par platformu, kas apvieno būvniecības nozares dalībniekus, veicina labākas sadarbības prakses un risina stratēģiski nozīmīgus jautājumus. Sēdē par Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāju ir ievēlēts Artis Dzirkalis, kas pārstāv biedrību “Latvijas koka būvniecības klāsteris”, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Edijs Kupčs, biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju apvienības” vadītājs.

"Latvijas būvniecības nozarei ir nepieciešama spēcīga koordinējoša platforma, kas palīdz risināt nozares lielākos izaicinājumus un veicina ilgtspējīgu attīstību. Mūsu darbs būs vērsts uz nozares kapacitātes stiprināšanu un sadarbības veicināšanu starp visiem būvniecības procesa dalībniekiem," uzsver Artis Dzirkalis, jaunievēlētais Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pētījums: Latvijā aptuveni 25% būvniecības uzņēmumu pastāv nedeklarētais apgrozījums

LETA,16.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aptuveni 25% būvniecības nozares uzņēmumu pastāv nedeklarētais apgrozījums un attiecīgi - nodokļu plaisas, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz kopīgi ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veikto pētījumu "Ēnu ekonomikas apmēra būvniecības nozarē novērtējums".

Pētījumā secināts, ka šo uzņēmumu apgrozījuma plaisa, uz kuru ir attiecināmi atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apjomi, sasniedz 35%.

Pēc finanšu plūsmas modeļu novērtējuma kopējā PVN plaisa tiek lēsta no 24,1 miljona eiro līdz 35,5 miljoniem eiro gadā, savukārt pēc kapitāla pieejamības modeļa rezultātiem plaisa veido apmēram 64,8 miljonus eiro.

UIN plaisas aplēses ir mazākas, svārstoties no četriem miljoniem eiro līdz 5,8 miljoniem eiro pēc finanšu plūsmas novērtējumiem, vai sasniedzot 11,3 miljonus eiro pēc kapitāla pieejamības novērtējumiem.

FM informē, ka VID ir iesniegti dati par katram būvniecības uzņēmumam aplēsto nedeklarētā apgrozījuma apmēru. Šos datus plānots analizēt citas VID rīcībā esošās informācijas kontekstā, lai vairāk saprastu ēnu ekonomikas parādību būvniecības nozarē un uzlabotu līdzīgu modeļu precizitāti nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja ieceri no nākamā gada būtiski paaugstināt nodevu apmēru par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Rudenī Iekšlietu ministrija un PMLP atgriezās pie ieceres par būtisku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu. Maksa par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu tiks palielināta divos piegājienos - no 2025.gada 1.janvāra un no 2026.gada 1.janvāra. Piemēram, nodeva par pases izsniegšanu vispirms no nākamā gada tiks palielināta par desmit eiro, bet no aiznākamā gada - vēl par sešiem eiro, kopējai maksai sasniedzot 50 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti 6.decembra vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025.gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par valsts budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 34 parlamentārieši.

Saeimas deputāti nākamā gada budžetu sāka skatīt 4.decembrī plkst.10, darbu pirmajā dienā noslēdzot plkst.21. 5.decembrī Saeima pie nākamā gada budžeta vētīšanas ķērās plkst.9, darbu noslēdzot plkst.21. Piektdien Saeima darbu pie budžeta sāka plkst.9, bet pabeidza ap plkst.19.30.

Ieskaitot pārtraukumus, deputāti nākamā gada budžetu skatīja aptuveni 33 stundas.

Vērtējot iesniegtos priekšlikumus, Saeimas deputātu vairākums atbalstīja četrus opozīcijas priekšlikumus, kopumā piešķirot vairāk nekā 200 000 eiro.

Saeimas deputāti piektdien atbalstīja Nacionālās apvienības priekšlikumu piešķirt 50 000 eiro Latvijas Politiski represēto apvienībai un Rīgas politiski represēto biedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražošanas un patēriņa balanss būs viens no 2025. gada lielajiem izaicinājumiem enerģētikā

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs,27.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja viena no izteiktākajām 2023. gada iezīmēm bija energoresursu cenu krīze, tai skaitā elektroenerģijas tirgus cenas rekordi, tad 2024. gadā varējām novērot energoresursu cenu stabilizēšanos, kas spēlē lielu lomu ekonomikas augšupejā. AS "Sadales tīkls" šogad esam turpinājuši ieguldījumus infrastruktūrā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, un šos darbus turpināsim arī 2025. gadā.

Skatoties uz energoapgādes nozari kopumā, kā būtiski uzdevumi arī nākamgad saglabāsies sabalansēta valsts kopējā energoresursu portfeļa veidošana un ražošanas un patēriņa jaudu salāgošana, paturot prātā, ka saules enerģija ir sezonāla un nenodrošinās elektrību visa gada garumā vai naktīs, tāpēc portfelī "vieta jāparedz" arī citu, mazāk svārstīgu enerģijas resursu attīstībai.

Jau novembrī kopējā sadales sistēmai pieslēgto saules paneļu (gan mikroģeneratori, gan elektrostacijas) ražošanas jauda sasniedza 600 megavatus (MW) – šādu rezultātu 2024. gada sākumā prognozējām vien gada beigās. 2024. gada nogalē kopējā saules ģenerācijas jauda jau sasniegusi 660 MW. Saules ģenerācijas jauda Latvijā turpinās pieaugt arī nākamgad – prognozējam, ka sadales sistēmā 2025. gada izskaņā tā varētu sasniegt 900 MW (t. sk. hibrīdās elektrostacijas vai mikroģeneratori ar akumulācijas risinājumiem). Prognoze izteikta, ņemot vērā pieteiktos projektus un to attīstības statusus. Tas ir vairāk nekā vasaras sezonā mums ir nepieciešams patēriņa nodrošināšanai, vismaz skatoties uz šā brīža datiem. Labā ziņa – tas nozīmēs zemas vai pat negatīvas elektroenerģijas cenas saulainos laikapstākļos. Savukārt izaicinājums būs – kur likt saules saražotās elektroenerģijas pārpalikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ministriem algas nākamgad pieaugs par 195 eiro, Saeimas deputātiem - par 110 eiro

LETA,14.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai apstiprinot 2025.gada valsts budžetu, ministriem algas pieaugs par 195 eiro, bet Saeimas deputātiem - par 110 eiro, liecina Ministru kabineta tīmekļvietnē pieejamā Valsts kancelejas informācija.

Piemērojot atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu līdz 2,6%, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja maksimālā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas pieaugs par 219 eiro. Minētajām amatpersonām maksimālā mēnešalga 2025.gadā plānota 8659 eiro apmērā, bet šogad šīs amatpersonas saņem 8440 eiro.

Savukārt Saeimas deputātu atalgojums, attiecinot atalgojuma pieauguma ierobežojumu, būs par 110 eiro lielāks. Ja šogad deputātu mēnešalga sasniedza 4220 eiro, tad nākamgad tā ir plānota 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas. Deputātu amatalgu nodrošināšanai 2025.gadā plānoti 5,2 miljoni eiro, kas ir par 133 308 eiro vairāk nekā 2024.gadā, aģentūrai LETA pauda Saeimas preses dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kvoruma trūkuma dēļ Saeima vēl nenobalso par steidzamības noteikšanu nākamā gada budžeta projektam

LETA,30.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvoruma trūkuma dēļ Saeima trešdien vēl nenobalsoja par steidzamības noteikšanu likumprojektam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja 49 deputāti, bet nepieciešamas vismaz 50 balsis.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka uz sēdi nav ieradusies Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV). Tāpat par steidzamības noteikšanu nenobalsoja Augusts Brigmanis (ZZS).

Pašlaik izsludināts 30 minūšu pārtraukums.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas kapitāla tirgus konference 2024 – atziņas, cerības un secinājumi

Jānis Goldbergs,28.11.2024

Ļaujiet institucionālajiem investoriem ieguldīt kapitāla tirgos, jo sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Pārskatiet valsts pensiju sistēmas, ļaujot veikt individuālas izvēles par investīcijām. Tādējādi var stimulēt fondus vairāk ieguldīt Eiropā, norādīja Nasdaq Eiropas tirgus pakalpojumu prezidents Rolands Čai

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) maksu par pases izsniegšanu no nākamā gada cels par 10 eiro, bet no 2026.gada - vēl par 6 eiro, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

PMLP valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.

Tagad IeM un PMLP ir atgriezušās pie ieceres par būtiskāku pases nodevas palielināšanu, jo budžetā trūkstot līdzekļu: "Veidojot 2025.gada budžetu, iekšējā drošība tika noteikta kā viena no prioritātēm, taču, ņemot vērā budžeta iespējas, tāpat kā visām nozarēm, arī iekšlietu nozarei tika dots uzdevums samazināt bāzes izdevumus nākamo četru gadu periodam. Lai nodrošinātu iekšlietu nozares procesu nepārtrauktību un neveidotu izdevumu samazinājumu uz sabiedrības drošības rēķina, rasts risinājums finansējuma iztrūkumu izlīdzināt, pakāpeniski palielinot nodevas par PMLP pakalpojumiem."

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zaļo un atjaunojamo enerģētikas projektu attīstība Latvijā

Jānis Goldbergs,12.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izaugsme paātrināsies

Dainis Gašpuitis, SEB makroekonomists,12.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Renewables Tumē būvēs vērienīgāko saules enerģijas parku Baltijā

Db.lv,08.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkopus pulcējot visus sadarbības partnerus, Tukuma novada Tumes kultūras namā atzīmēti Tumes saules enerģijas parka būvniecības uzsākšanas svētki.

Tumes saules enerģijas parks, ar kopējo jaudu 174 megavati (MW), būs viens no vērienīgākajiem šāda veida projektiem Baltijā, un sadarbību ar vietējām kopienām un pašvaldību attīstītājs ir izvirzījis kā vienu no prioritātēm.

“Šis ir trešais Ignitis Renewables saules enerģijas projekts Latvijā, kas apliecina uzņēmuma apņemšanos veicināt visa reģiona virzību uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku nākotni. Turpinot darbības paplašināšanu, mēs mērķtiecīgi strādājam pie zaļās enerģijas projektu attīstības. To veiksmīga īstenošana nav iedomājama bez ciešas sadarbības ar vietējām pašvaldībām, kopienu organizācijām un uzticamiem sadarbības partneriem. Augstu novērtēju līdzšinējo sadarbību ar Tukuma pašvaldību šī projekta pirmajos soļos un ticu, ka kopā izveidosim gaišāko saules enerģijas parku ar mājvietu Tumes pagastā, bet tā saražotā zaļā enerģija spoži izgaismos mājsaimniecības ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā," skaidro Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru