Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5

Konferenču zālē plkst.10.00

10.00 - Darba kārtības apspriešana R.Munkevics

10.05 - Par Jūrmalas uzņēmēju biedrības akciju "Atbalsts prezidentei"

10.35 - Par politiski represētās personas nozaudētās apliecības atzīšanu par nederīgu O.H.Koziorova

10.40 - Par Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijas 2007.2018.gadam nodošanu publiskajai apspriešanai G.Ušpele

10.45 - Jūrmalas pilsētas pašvaldības stipendiju nolikums J.Kārkliņš

- Kārtība, kādā tiek sniegts pašvaldības galvojums studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai

10.55 - Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra saistošajos noteikumos Nr.31 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2007.gada budžeta apstiprināšanu" A.Tukāne

World Travel Awards ir ikgadējā balva, kura no 1993. gada tiek piešķirta par galvenajiem sasniegumiem visās tūrisma nozarēs. Kandidāti uz uzvaru saņem iespēju izmantot WTA emblēmu kā kvalitātes zīmi tūrisma sfērā. Konkursa laureāti iegūst sertifikātu, kurš norāda uz to sasniegumiem savā jomā. Wall Street Journal šo balvu dēvē par tūrisma industrijas „Oskaru”. Uzvarētāji pasaules nominācijās: • Labākā aviokompānija - British Airways; • Labākā lidosta - Čangi, Singapūra; • Labākais viesnīcu tīkls - Intercontinental; • Labākā viesnīca - Burj Al-Arab, Dubaja; • Labākais izklaides parks - Universal, Florida; • Labākā atrakcija - London Eye, Londona; • Labākais kalnu slēpošanas kūrorts - Sanktmorica, Šveice; • Labākais spa hotelis kūrorts - Royal Mare Village & Thalasso, Grieķija; • Labākais niršanas kūrorts – Maldīvu salas; • Labākais golfa kūrorts - The Montgomerie, Dubaja; • Visperspektīvākais tūrisma projekts - Salam Resort and Spa, Dubaja; • Labākais reģions kruīzam - Jamaika; • Labākā kredītkarte - Visa; • Labākā online rezervēšanas sistēma – Amadeus • Pasaules vadošā CRS/GDS sistēma - Amadeus. Uzvarētāji reģionālajās nominācujās: • Labākais spa hotelis kūrorts Eiropā - Olympian Village, Grieķija; • Labākais biznesa hotelis Eiropā - The Conrad Istanbul hotel; • Labākais Āfrikas kūrorts - Pezula Resort Hotel & Spa, Dienvidāfrika; • Labākais tūrisma virziens Karību salos - Jamaika; • Labākais tūrisma birojs Karību salās - Jamaika; • Labākā Jordānijas viesnīca - Amman Marriott Hotel; • Labākais Jordānijas kūrorts - Jordan Valley Marriott Resort & Spa; • Labākā Indijas aviokompānija - Jet Airways; • Labākais Āzijas tūrisma virziens - Indija; • Labākais Indijas okeāna tūrisma virziens – Maldīvu salas; • Labākā viesnīca Maldīvu salās - Coco Palm Resort and Spa; • Labākais kūrorts Maldīvu salās - Soneva Fushi Resort and Spa; • Labākais kūrorts Maldīvu salās - Hilton Maldives Resort and Spa.

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Saskaņā ar CSP datiem tūristu skaits Jūrmalā 2004.gadā ir pieaudzis par gandrīz 50 procentiem salīdzinājumā ar 2003.gadu un ir 88 312 cilvēku. Vidēji tūristi paliek Jūrmalā piecas dienas, kas ir labs rādītājs valstī. Palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm, kas atbrauc uz Jūrmalu brīvdienās ar mērķi apmeklēt Līvu Akvaparku, uzturoties vidēji vienu vai divas naktis. Visilgāk Jūrmalā paliek tūristi no Baltkrievijas un Izraēlas - vidēji 15 dienas. Šo abu valstu tūristi jau sen iecienījuši Jūrmalas klimatu un parasti izmanto kūrortārstniecības procedūras. Būtiski ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji atpūšas Jūrmalā vidēji sešas dienas, savukārt tūristi no Krievijas un Vācijas paliek šeit 3,3 dienas un tērē vairāk naudas. Nedaudz izmainījies tūristu ģeogrāfiskais sadalījums, kā arī katras valsts īpatsvars kopējā tūristu skaitā. Līderpozīcijās tāpat kā iepriekšējos gados ir vietējie tūristi no Latvijas, kuri veido 36 procentus no kopējā skaita. Viņiem seko tūristi no Krievijas (17%). Krasi palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm - Lietuvas (11%) un Igaunijas (7%). Tad seko tūristi no Baltkrievijas, Vācijas, Somijas, Polijas, Izraēlas un Zviedrijas. Tūristu skaita pieauguma analīze pa valstīm rāda, ka salīdzinājumā ar 2003.gadu pērn visus apsteidza tūristi no Lietuvas - viņu skaits palielinājies par 338%. Viņiem seko Somijas tūristi (par 126%), Nīderlandes (par 193%), Igaunijas (par 92%), Krievijas (par 63%) un Vācijas (par 42%). Šāds tūristu sadalījums un pieaugums Jūrmalā izskaidrojams ar Latvijas iestāšanos ES un kopējo tūristu pieplūdumu valstī, ar Līvu Akvaparka atvēršanu, kas piesaista lielu apmeklētāju skaitu no daudzām valstīm, ar populāru pasākumu norisi Jūrmalā - festivāli „KVN”, „Jaunais Vilnis”, „Jurmaļina”, kuri tiek plaši reklamēti vietējos un Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kā arī ar aktīvu pilsētas mārketingu ārvalstīs - dalība starptautiskajos gadatirgos un prezentācijās Latvijā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Vācijā, žurnālistu un tūrisma kompāniju pārstāvju uzņemšana Jūrmalā un citas mārketinga aktivitātes. 2004.gadā ir atvērtas vairākas jaunas un rekonstruētas vecās tūristu naktsmītnes: 1. pilnībā rekonstruēta kūrortviesnīca "Baltic Beach Hotel" (bijusī „Rīgas Jūrmala”); 2. jaunas viesu mājas - VIP apartamenti „Lagūna”, „Brigantīna”; 3. viesnīca "Eiropa"; 4. viesnīca „Konkordija”; 5. elitārais klubs „TB Palace” ar viesu māju un spa centru. 2004.gadā atvērti divi jauni spa centri (kūrorta centri): 1. „Aquae triumphus"; 2. „Amber Spa". 2005.gadā plānots atvērts šādas tūristu naktsmītnes: 1. kūrortviesnīca „Hotel Jūrmala Spa” (atvērs 27.maijā); 2. kūrortviesnīca „Amber Spa hotel Jūrmala” (atvērs rudenī); 3. viesnīca „Pegasa pils” maijā atvērs jaunu viesnīcas korpusu, kurā būs arī spa centrs (kūrorta centrs). Jūrmalas pilsētas domes tūrisma mārketinga aktivitātes Šovasar uzsāks savu darbu Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma informācijas centrs, kas atradīsies Lienes ielā 5. Jūrmalas pilsētas domes sarūpētās tūrisma brošūras: 1. Šogad ir iznākušas jaunas tūrisma informatīvās brošūras „Jūrmala 2005” astoņās valodās; 2. Maijā tiks izdota brošūra „Jūrmala Guide” trīs valodās; 3. Vasarā katru mēnesi iznāks tūrisma informatīvās brošūras „Pasākumi Jūrmalā” trīs valodās. Tajās būs plaša informācijas par Jūrmalas kultūras un sporta aktivitātēm, ko var apmeklēt gan pilsētas iedzīvotāji, gan tās viesi; 4. Maijā iznāks brošūra „Jūrmala gardēžiem”, kuru Jūrmalas pilsētas dome izdod sadarbībā ar izdevniecību „Jumava”. Katru gadu Jūrmalas pilsētas dome izgatavo un uzstāda jaunas tūrisma informatīvās zīmes Jūrmalas pilsētā. Arī šogad maijā tiks uzstādītas jaunas tūrisma informatīvās zīmes. Pirmo reizi tās parādīsies Slokā, kam šogad atzīmējam 750 gadskārtu. Jūrmalas pilsētas domes dalība tūrisma gadatirgos 2005.gadā: 1. Somijā „Matka 2005”; 2. Latvijā „Balttour 2005”; 3. Lietuvā „Vivatour 2005”; 4. Vācijā „ITB 2005”; 5. Krievijā „MITT 2005”, „MITF 2005”, „CI

Šī gada 24.-27.martā Jūrmala prezentēs sevi vienā no lielākajām starptautiskām tūrisma izstādēm Krievijā - „MITT 2004”, kas notiek Maskavā. Jūrmala būs prezentēta Latvijas stendā, kurā maskavieši un citu Krievijas pilsētu un reģionu iedzīvotāji varēs saņemt gan tūrisma brošūras, gan arī uzzināt visu interesējošo informāciju par jaunumiem Jūrmalā. 24.martā Latvijas vēstniecībā Maskavā notiks tūrisma kontaktbirža Latvijas un Krievijas tūrisma industrijas pārstāvjiem, kurā dalībnieki tiks iepazīstināti ar jaunumiem Jūrmalas kūrortā – jaunām viesnīcām un viesu mājām, kā arī „Līvu Akvaparku”. Pēc prezentācijas dalībniekiem būs iespēja uzdot interesējošos jautājumus un nodibināt jaunus kontaktus. 26.martā izstāžu zāles preses centrā Krievijas populārākais tūrisma Interneta portāls „Travel.ru” pasniegs balvas 2003.gadā rīkotā portāla apmeklētāju balsošanas konkursa «Звезда» ieguvējiem. Jūrmala tiks apbalvota kā labākais Baltijas jūras kūrorts. Krievija ir viens no svarīgākajiem tirgiem Jūrmalā, jo tūristi no Krievijas sastāda 20% no kopēja viesu skaita. Saskaņā ar statistikas datiem, Krievijas tūristu skaits 2003.gadā krasi samazinājies, ko var izskaidrot ar izmaiņām vīzas saņemšanas kārtībā, kuras tika ieviestas tūrisma sezonas sākumā. Tomēr uz šo tirgu Jūrmala skatās optimistiski, jo Krievijā kūrorts ir atpazīts un iecienīts jau ilgu laiku. Lai šo tirgu nezaudētu, ir ļoti svarīgi regulāri informēt par tūrisma jaunumiem, kuri notiek pilsētā. Avots: Jūrmalas pilsētas Dome

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Jūrmalas cenu līmenis jaunajiem mājokļiem varētu saglabāties stabils, savukārt to piedāvājums palielināties, tā prognozē SIA Arco Real Estate sadarbībā ar Jūrmalas domi, jauno projektu attīstītāju SIA Capitolia Group veiktā pētījuma par nekustamo īpašumu tirgus attīstību Jūrmalā autori.

Kā stāstīja Jūrmalas domes Plānošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs un galvenais inženieris Ģirts Brambergs, ja pagājušā gadā Jūrmalā tika izsniegtas 357 būvatļaujas, tad šogad viena mēneša - jūnija - laikā vien izsniegtas 179 atļaujas celtniecības uzsākšanai. Tas nozīmē, ka ar vien vairāk jauno māju attīstītāji Jūrmalu uzskata par ideālu vietu dzīvošanai, īstenojot kvalitatīvu dzīvojamo māju celtniecību.

2005.gadā Jūrmalā tika fiksēti 55 603 iedzīvotāju. Nākotnē realizējoties vairākiem jauno dzīvojamo māju projektiem, pilsētas dome plāno, ka Jūrmalā dzīvojošo skaits varētu pieaugt līdz 62 000 iedzīvotāju.

Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzskata: "Lai arī Jūrmala vēsturiski ir bijusi ļoti iecienīta vieta ne tikai atpūtai, bet arī dzīvošanai, tuvākajā laikā šo pilsētu gaida lielas izmaiņas. Dažu gadu laikā Jūrmalā tiks realizēti vairāki vērienīgi nekustamo īpašumu projekti un pilsētai būs jāgatavojas uzņemt tūkstošiem jaunās ģimenes. Jūrmalas priekšrocība ir attīstītā infrastruktūra, ērtā satiksme ar Rīgu, kā arī jūras un Lielupes tuvums, kas vilina potenciālo pircēju."

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas rekordistes aplēsto cenu, - tā liek secināt pēc profesionālu pašmāju nekustamā īpašuma vērtētāju un kompāniju veiktajām aplēsēm radītais Latvijas 25 dārgāko privātmāju un arī dzīvokļu saraksts.

Šā gada pavasarī Lietuvas žurnāls Veidas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma ekspertu datiem, ziņoja, ka dārgākā māja valstī – 6.1 miljonus latu vērts īpašums Viļņas rajona Žverīnā – piederot kosmētikas kompānijas Fragrances International lielākajam akcionāram Benam Gudelim. Viņam ar 4.9 miljonu latu vērtu māju Viļņas centrā sekojot lietuviešu izcelsmes ASV miljardieris Juozs Kazicks.

Tagad izrādās, ka Latvijā vismaz piecas privātmājas ir dārgākas par Lietuvas visdārgāko privātmāju, turklāt dārgākā no tām – Parex bankas vadītāja un līdzīpašnieka Valērija Kargina Villa Adlera Lietuvas rekordu pārspēj vairāk nekā pieckārt.

Lai noskaidrotu Latvijas vērtīgākās privātmājas, virknei profesionālu nekustamo īpašumu vērtētāju pārstāvjiem par aptuveni sešiem desmitiem objektu tika uzdots viens un tas pats jautājums: „Par kādu summu jūs pašlaik ņemtos pārdot konkrēto īpašumu?”

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

12. - 15.maijā Jūrmalas pilsētas dome piedalās Maskavas tūrisma izstādē “MITF 2005”, stendā “Rīga un Jūrmala”. Jūrmalu šajā izstādē pārstāv Jūrmalas dome, „Līvu Akvaparks” un viesnīca „Jūrmala Spa”. Jūrmala šajā izstādē prezentē bukletu “Jūrmala 2005” krievu valodā. “MITF” ir otra lielākā Maskavas tūrisma izstāde, kura notiek izstāžu zālē “Gostinnij dvor” pilsētas centrā un tiek rīkota ar Maskavas valdības atbalstu. Šīs izstādes mērķauditorija atšķirībā no MITT ir galvenokārt patērētāji - tūristi, kuri tiks informēti par šīs sezonas aktivitātēm un atpūtas iespējām Jūrmalā. Dalība tūrisma izstādēs ir ļoti būtisks instruments pilsētas mārketingā, kas tiek organizēts ar mērķi informēt potenciālos tūristus par atpūtas un veselības uzlabošanas iespējām Jūrmalā, gan arī dibināt kontaktus ar tūrisma profesionāļiem. Krievijas tūristi Jūrmalā veido 20 procentus no kopējā tūristu skaita, viņi ir otrajā vietā aiz vietējiem Latvijas tūristiem. Ņemot vērā to, ka šim tūristu segmentam ir raksturīgs liels uzturēšanas ilgums, kā arī lieli tēriņi, viņu piesaistīšana pilsētai ir stratēģiski svarīga. Jūrmala ir pievilcīgs un populārs kūrorts Krievijas tirgū, pateicoties gan atmiņām no seniem laikiem, gan arī populārajiem vasaras festivāliem, gan valodas barjeras trūkumam. Tūristu pieplūdumu sekmē arī jauno naktsmītņu, spa-centru un „Līvu Akvaparka” atvēršana. Avots: Jūrmalas pilsētas Dome

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Jūrmalas vadība no nākamā gada iecerējusi visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekaustamā īpašuma nodokli samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem – arī daudzajiem miljonāriem, kas apmetušies Jūrmalā, vēsta raidīijums Nekā Personīga.

Atbildot uz jautājumu, vai sanāks tā, ka Liepiņu ģimene, kurai vīrs strādā, bet sieva ir bezdarbniece, saņems tādu pašu atlaidi, piemēram, kā Kirovs Lipmans, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda: «Ja mēs noteiktu šo te nosacītā Kirova Lipmana ieņēmumu slieksni un visiem, kam ir tāds vai virs, tiem nebūs nekādas atlaides un tiem, kam ir zem, tiem būs – tad visi nāktu pie mums ar iesniegumiem, ko nav iespējams apstrādāt. Mums būtu jāpieņem vesela armija cilvēku.»

Pēc Zemes grāmatas datiem septiņu vērtīgāko Jūrmalas privātmāju kadastrālās vērtības kopā veido turpat 6 miljonus latu (5 874 679 Ls). Ja šobrīd no šiem īpašumiem Jūrmala nodokļos iekasē aptuveni 88 tūkstošus latu gadā, tad pēc atlaižu ieviešanas summa būs 26 tūkstoši.

Aizvadītajā nedēļā starptautiskajā tūrisma izstādē MITT 2012 Jūrmala saņēma Krievijas tūrisma un ceļojumu portāla Travel.ru prestižo balvu «Zvezda Travel.ru» («Zvaigzne Travel.ru) kā labākais Baltijas jūras reģiona kūrorts.

Krievijas tūrisma portāls nominācijas dažādās tūrisma kategorijās iedibinājis 2003. gadā un, pēc portāla lietotāju balsojuma internetā, Jūrmala jau devīto gadu atzīta par labāko Baltijas jūras kūrortu.

Titulu Labākais Baltijas jūras kūrorts 2011 un balvu Zvezda Travel.ru Jūrmalas kūrortpilsēta ieguvusi sacenšoties ar 27 citiem Baltijas jūras reģiona kūrortiem Vācijā, Skandināvijā, Krievijā un Baltijas valstīs.

«Piešķirtais apbalvojums ir mērķtiecīga darba un pašvaldības, pilsētas komersantu un Latvijas un Krievijas tūrisma uzņēmumu veiksmīgas sadarbības rezultāts, un ceļotāji no Krievijas ar savu balsojumu atzinīgi novērtējuši mūsu pūliņus pastāvīgā pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un jaunu piedāvājumu izstrādē,» uzskata Jūrmalas pilsētas dome.

Latvijas uzņēmēju vidū joprojām pieprasītākais sabiedrisko attiecību aģentūru sniegtais pakalpojums ir mediju attiecības, liecina www.7guru.lv veiktā aptauja par Ideālo sabiedrisko attiecību aģentūru rezultātiem. Aptaujas laikā arī noskaidrots, ka 64% aptaujāto pagaidām neesot atraduši savu ideālo sabiedrisko attiecību aģentūru.

Uzreiz pēc mediju attiecībām nākamais pieprasītākais sabiedrisko attiecību pakalpojums ir konsultāciju sniegšana un lobisms, kuriem seko pasākumu rīkošana, pētījumu veikšana, semināru un konferenču rīkošana.

Anna Jerofejeva, 7guru projektu vadītāja: "Latvijā joprojām pieprasītākais pakalpojums ir mediju attiecības, atstājot aiz sevis stratēģiskās konsultācijas, pasākumu rīkošanu, pētījumu veikšanu, sponsorēšanas pakalpojumus utt. Tai pat laikā, kā liecina aptaujas dati, ir pieaugusi izpratne par sabiedriskajām attiecībām kopumā un sabiedrisko aģentūru klienti visaugstāk novērtē PR konsultantu profesionalitāti. Tātad ir pieaugušas arī prasības pret šai jomā strādājošajiem."

Dārgākais Eiropas ziemas kūrorts ir Kurševelā Francijā, ziņo lenta.ru, atsaucoties uz britu izdevuma WealthBulletin apkopoto informāciju.

Par galveno kritēriju, nosakot kūrorta dārdzību, izmantota mājokļu cena. Kurševelā īpašumi maksā 36.9 tūkst. eiro/m2. Savukārt pacēlāja nedēļas karte izmaksā 216 eiro.

Otrs dārgākais ir franču kūrorts Meribela, kur īpašumi maksā 17.8 tūkst. eiro/m2, bet slēpošanas karte nedēļā maksā 267 eiro. Trešajā vietā dārdzības ziņā ir Šveices kūrorts Sanktmorica (17.1 tūkst. eiro/m2 un 240 eiro), tam seko Valdizēra Francijā ( 15.6 tūkst. eiro/m2 un 248 eiro), Šveices ciemati Cermata (13.5 tūkst. eiro/m2 un 273 eiro) un Verbjē (13.5 tūkst. eiro/m2 un 244 eiro), Kicbīela Austrijā (10 tūkst. eiro/m2 un 187 eiro), Villare Šveicē (9.5 tūkst. eiro/m2 un 187 eiro), Francijas Mežēva ( 9.2 tūkst. eiro/m2 un 196 eiro) un Šamonī (9 tūkst. eiro/m2 un 240 eiro).

Ziemeļkoreja, kas bieži tiek saistība ar nabadzību un badu, atklājusi luksusa slēpošanas kūrortu, taču tā apmeklētība līdz šim neesot tāda, kā cerēts, vēsta CNN.

300 miljonus ASV dolāru vērtā viesnīca un kūrorts Masik Pass darbu sāka 1. janvārī. Tas jau uzņēmis vairākas slavenības, tai skaitā Denisu Rodmenu un Ziemeļkorejas popgrupu Moranbong Band.

Saimons Kokerels, kurš strādā Pekinā bāzētā tūrisma kompānijā, kas organizē ceļojumus uz Ziemeļkoreju, bijis starp pirmajiem kūrorta apmeklētājiem. Viņš bijis pārsteigts par vietējo iedzīvotāju skaitu kūrortā, jo, pēc viņa domām, lielākā daļa to nespētu atļauties. Vienas dienas biļete maksā 34 ASV dolārus, neskaitot nomu.

Plāni gan paredz, ka slēpošanas kūrortu apmeklēs 5000 viesu dienā.

Domina Hotel Group pievienojusi vēl vienu viesnīcu savam Ēģiptes portfolio. 2006.gada 11.martā savas durvis vērusi Domina Makadi Bay Hotel & Resort viesnīca un kūrorts Hurgādā, kas ir jau trešais viesnīcu grupas kūrorts Ēģiptē. Domina Makadi Bay Hotel & Resort atrodas Makadi līča dienvidu pusē, tikai 35 km no Hurgādas starptautiskās lidostas un 43 kilometru attālumā no Sarkanās jūras Rivjēras – Hurgānas. Kūrorts ir izvietots 85 000 kvadrātmetru plašā, labiekārtotu dārzu teritorijā skaistās Sarkanās jūras krastos. Visas istabas ir pilnībā aprīkotas ar privātajām terasēm, mini bāriem, satelītu TV, gaisa kondicionēšanas iekārtām, drošības sistēmām un telefonu līnijām. Domina Makadi Bay Hotel & Resort ir to Domina Hotels & Resorts zīmola sastāvdaļa, kura mērķis ir radīt unikālu vidi, lai klienti varētu justies atbrīvoti un izbaudīt savus ceļojumus.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vides mākslas un funkcionālā dizaina specialitātes studenti sagatavojuši priekšlikumus Liepājai ar devīzi Klusais kūrorts.

Izstādē Klusais kūrorts, kura būs apskatāma no 19. līdz 22.jūnijam Liepājā Vecajā ostmalā 55 - kanālmalas noliktavas telpā, iekļauti septiņi dizaina darbi Liepājas pludmalei — no skicēm un maketiem līdz modelim dabiskā izmērā, kas tapuši un izlikti apskatei ar Liepājas pašvaldības atbalstu.

Izstāde Klusais kūrorts ievadīs jauna Liepājas festivāla Līvas ciems aktivitātes. Tradicionālais amatnieku saiets Līvas tirgus šogad pāraudzis festivālā, kurā apvienos etnomūziku, tradicionālo kultūru, mākslu un amatniecību.

Čehijas kūrorta Mšene darbinieki uzskata, ka šokolāde ir veselīga, lietojot to ne tikai iekšķīgi. Kūrorts piedāvā saldo „procedūru”, kuras laikā pacientu ieziež ar 90% šokolādi. Kombinācijā ar saunu, šokolādes masāža veicina ādas reģenerāciju un atjaunošanu.

Mšenes kūrorts ir pazīstams Čehijā kopš 18. gadsimta, bet šokolādes procedūras tajā sāka piedāvāt tikai nesen. Kūrorts specializējas uz kustību aparāta problēmu ārstēšanas, piedāvā speciālās programmas sievietēm un svētdienas atpūtu vadītājiem.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta vannām un masāžām. Klientiem tiek piedāvāta ozona masāža, gāzētā zāļu vanna un ietīšana jūras dziednieciskajās dūņās.

Šokolādes procedūra izmaksā apmēram 16 eiro; tās ilgums ar masāžu un saunu ir ap divām stundām.

Radisson SAS viesnīcu tīkls ir atklājis savu pirmo kūrortviesnīcu Ungārijā. Viesnīca Birdland piedāvā vairāk nekā 208 istabas, 18 bedrīšu golfa laukumu un 11 500 kvadrtātpēdu plašu kūrortu ar veselības un skaistuma kopšanas procedūrām, kā arī izklaides un sportošanas iespējām. Jaunā viesnīca atrodas Badbukā (90 minūšu braucienā uz dienvidiem no Vīnes). Šī vieta ir pazīstama kā karsto avotu kūrortu vieta. Ar savu jauno viesnīcu Radisson SAS vēlas piedāvāt daudz vairāk nekā tikai tradicionālās procedūras karstajos avotos – kūrorts lielu uzsvaru ir licis uz dzīves stila menedžmentu, ko raksturo piemēroti sporta veidi un ēdināšanas programmas. Viesnīcas mērķis ir kļūt par Ungārijas vadošo golfa un wellness kūrortu. Radisson SAS jaunais kūrorts piedāvā 208 plašas istabas trīs dažāda veida stilos - klasiskajā, retro vai “čili”. Visās istabās ir telefons ar tiešo savienojumu, satelīta televīzija ar maksas kanāliem, radio, kafijas un tējas pagatavošanas iespējas, bikšu prese, seifs un matu fēns. Viesnīcas modernā 900 kvadrātpēdu lielā konferenču zāle piedāvā vienu sadalāmu un četras mazākas konferenču telpas. Tajās visās ir gaisa kondicionieris un jaunākās tehnoloģijas. Kūrortu projektēja Londonas firma Wimberley Allison Tong & Goo un speciālistu komanda ar ungāru arhitektiem. Dizaineri lielu uzsvaru likuši uz viesnīcas integrēšanu dabiskajā vidē, piemēram, ēkas celtniecībā ir izmantoti ļoti lieli logi, lai labāk varētu redzēt gleznainos skatus. Viesnīcas wellness daļu raksturo Āzijas akcenti ar stikla mozaīkām. Radisson SAS jaunais kūrorts piedāvā augsta standarta kulinārijas produktus. Divi restorāni un četri bāri apmierina pat visprasīgākos ceļotājus. Galvenais restorāns “Seasons” ar terasi aicina baudīt golfa laukuma gleznainās ainavas un ik dienu piedāvā īpašu tematisko bufeti. Viesus priecē lielā izvēle speciālajās kūrorta un welness ēdienkartēs, ko raksturo sezonas salāti un tradicionālie ēdieni. Restorānam “Laguna” raksturīgi Vidusjūras motīvi - piedāvājumā ir pirmās klases Itālijas virtuve ar svaigu pastu un lielu vīnu izvēli. Kūrorta veselības nodaļa Wellness Oasis Six piedāvā iekštelpu peldbaseinus (ieskaitot 65 pēdas garo sporta baseinu), brīvdabas baseinu ar “Karību” bāru, tvaika pirti ar stikla sienām un skatu uz golfa laukumu, dažādas saunas un infrasarkano staru kabīnes, aromterapiju, kā arī kosmētiskos salonus, kas nodrošina atpūtu un relaksāciju, aerobikas telpas, fitnesa studiju, tenisa kortus (atvērsies 2004.gada vasarā) un daudz iespēju veselības skrējieniem un riteņbraukšanai. Avots: Eiropa.lv

„Ar starptautisko pilsētbūvniecības plenēru par laukuma Pils ielā 1 iespējamo apbūvi, kuru Jūrmalas pilsētas dome rīkoja no 22. līdz 26. septembrim, faktiski ir noslēgusies šī gada kūrorta sezona, kas bija īpaši spraiga un veselu mēnesi garāka, nekā līdz šim,” aizvadīto vasaru rezumē Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Hlevickis. „Jūrmalas pilsētas dome sistemātiski strādā pie tā, lai kūrorta sezonu pagarinātu un ar laiku pārtrauktu pilsētas atkarību no ekonomiskās un sabiedriskās dzīves sezonalitātes, kas pēc Latvijas kūrortu sistēmas sabrukuma ir iezīmējusies īpaši uzskatāmi. Gandarījumu rada tas, ka šajā ziņā esam guvuši panākumus. Mūsu mērķis ir kūrorta sezonu pagarināt vēl vairāk.” Šovasar Jūrmalā notikuši vairāk nekā 200 kultūras, tradīciju un sporta pasākumi. Starp nozīmīgākajiem un lielāko sabiedrības interesi izraisījušie minami pirmām kārtām lielie festivāli – starptautiskais jauno izpildītāju konkurss „Jaunais vilnis”, konkurss „Raimonda Paula jaunās zvaigznes Jūrmalā”, IV starptautiskais bērnu horeogrāfijas festivāls „Arabeska”, V starptautiskais pop-rok grupu festivāls „Tu esi pamanīts” un citi. Vērienīgi izdevās tradicionālie Jomas ielas svētki ar līdz šim vēl Latvijā nepieredzētām skatuvēm virs ielas. Kultūras un sporta pasākumu kompleksu noslēdza retro automobiļu salidojums, kas aptvēra visu pilsētu. Lai palīdzētu pilsētas viesiem orientēties, izvietotas 56 jaunas norādes uz tūrisma objektiem. Šis darbs tiks turpināts. Pašvaldība veikusi lielu darbu, lai Jūrmalai piesaistītu tūristus un popularizētu mūsu kūrortu ārpus Latvijas robežām. Jūrmalas dome ar savu atsevišķu stendu ir piedalījusies gan Rīgas lielākajā tūrisma gadatirgū „Balttour 2004”, gan līdzīgos gadatirgos Minskā (Baltkrievija) un Viļņā (Lietuva), ar pilsētā piedāvāto pakalpojumu klāstu iepazīstinot kaimiņvalstu iedzīvotājus. Gan Latvijas, gan visu Baltijas valstu kopējā stendā Jūrmala tika pārstāvēta arī tūrisma gadatirgos Helsinkos (Somija) un divas reizes Maskavā (Krievija). Informatīvie materiāli par Jūrmalu prezentēti arī Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Zviedrijas un Anglijas tūrisma izstādēs. Klajā laisti seši dažādi tūristiem domāti izdevumi par Jūrmalu, tai skaitā, brošūra „Jūrmala – pilsēta uz viļņa 2004”, fotoceļvedis „Jūrmala”, pilsētas karte, pat avīzes speciālizlaidums somu valodā un buklets „Jūrmala” lietuviešu valodā. Par Jūrmalu lielu interesi sākuši izrādīt ārvalstu žurnālisti. Šogad pašvaldība uzņēmusi un ar pilsētas aktualitātēm iepazīstinājusi prāvas preses pārstāvju grupas no Lietuvas, Vācijas, Japānas, Čehijas un Anglijas. Palielinājusies arī dažādu valstu oficiālo personu interese. Pašvaldības viesi 2004. gada deviņos mēnešos ir bijuši Krievijas tūroperatori, Zviedrijas Skanes reģiona pašvaldību 60 pārstāvju delegācija, Vācijas kūrrotoloģijas speciālisti, Austrijas tirdzniecības palātas delegācija, Saksijas (Vācija) federālās zemes Landtāga Eiropas lietu komisijas delegācija, Meklenburgas-Priekšpomerānijas (Vācija) ekonomikas ministra Dr. O. Ebnera vadītā delegācija, Ukrainas valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvji, Vācijas Bundestāga viceprezidentes Dr. S. Kastneres vadītā delegācija, Valonijas tūrisma komisārs un citi. Sezonas vainagojums bija plašu rezonansi sabiedrībā un valdības aprindās guvušie starptautiskie pasākumi: Jūrmalas sadraudzības pilsētu konference „Ķemeru kūrorts un tā apkārtne” un pirmā kūrorta konference, kurā piedalījās arī ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Pieredze liecina, ka šāda veida aktivitātes, informējot un ieinteresējot ārzemniekus, īsto atdevi dod nākamajā un pat aiznākamajā sezonā. Avots: Jūrmalas pilsētas dome

Villu un zemi pašā jūras krastā par 3,9 miljoniem eiro Jūrmalā nopirkusi Krievijas oligarha Ališera Usmanova ģimene – sieva Irina Viner-Usmanova un viņas dēls Antons, svētdien, 21. septembrī, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Krievijas miljardieris A. Usmanovs atklāti slavē prezidenta V. Putina režīmu un ir viens no V. Putina cilvēkiem. Uzticību Krievijas vadītājam viņš saglabājis arī pēc tam, kad Ukrainas militārā konflikta dēļ ieviestās sankcijas likušas ciest arī paša Usmanova biznesam. Ne Krievijas oligarhs, ne viņa ģimenes locekļi pagaidām nav prasījuši Latvijai termiņuzturēšanās atļaujas, tāpēc nevar zināt, vai viņus interesē Latvija kā patstāvīga mītnes zeme.

A. Usmanovu ģimenes īpašumam Jūrmalā apkārt apjozts pamatīgs žogs, līdz jūrai ir nepilni 100 metri. Remontdarbi, kas patlaban notiek, liecina, ka saimnieki vēl tikai plāno šeit ievākties.