Liepājas pašvaldība izsludinājusi pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma metu konkursu. Pretendenti konkursam var pieteikties līdz šā gada 30. augustam.

Konkurss paredz pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma izstrādi. Pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, bet metu konkursa organizators – būvvalde. Līdz 2013. gada 15. septembrim konkursa kārtībā paredzēts noskaidrot pludmales tematiskā plānojuma izstrādātāju. Savukārt līdz 2014. gada 15. maijam – izstrādāt tematisko plānojumu.

Tematiskā plānojuma izstrādes galvenais uzdevums ir sagatavot ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kas paredz pakāpeniski attīstīt pludmali. Izstrādājot plānojumu, paredzēts analizēt pludmales iespējas un apdraudējumus, piedāvāt pludmales attīstības un atpazīstamības koncepciju, risināt pludmales zonējumus, labiekārtojumu, funkciju izvietošanu un tematiku, piemēram, kūrorts, klusā atpūta, ģimenes un bērni, izklaide, pikniki, aktīvais sports, serviss, dziedniecība, tirdzniecība, tūrisms, neskartā daba, diennakts, fortifikācija un citas tēmas.

Ar Pecha Kucha Night īso lekciju vakaru Liepājas ostmalas noliktavā atklāta dizaina darbu izstāde Klusais kūrorts.

Līdz 22. jūnijam būs aplūkojami laipu, kafejnīcu, atpūtas moduļu un skatu torņu maketi un vīzijas, ko speciāli Liepājas pludmalei darinājuši Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas un Funkcionālā dizaina katedru 3. un 4. kursa studenti. Projektu pērn ierosināja un vadīja arhitekte Indra Ķempe, par devīzi izvirzot saukli «Nelūdzam, pieprasām civilizētu iekārtojumu ar labu dizainu Zilā karoga pludmales pamatvajadzībām!».

Studenti apkopojuši gan funkcionālās atpūtnieku vajadzības, gan arī veidojuši īsus stāstiņus par konkrētu cilvēku – piemēram, bērnu dienaskārtību vasarā Liepājā. Atbilstoši sižetiem tapuši konkrēti pludmales objekti, akcentējot konkrētas vērtības – lēni, klusi, zemu. Piemēram, jūrā ietiecas laipa, kas veidota tā, lai jūru varētu baudīt arī cilvēki ratiņkrēslā vai neredzīgie. Interesanti objekti veidoti no smilšu maisiem, kāpās labi iekļautos Laimas Laizānes veidotais koka zirdziņš, kas kļuvis par radošās izcilības festivāla Adwards šā gada finālistu industriālā dizaina nominācijā. «Te vēsturiski ieliktais kūrorta klusums ir unikālāks par trokšņaino tūrismu, kādu pazīst visur pasaulē,» uzskata projekta vadītāja. Izstāde, cer projekta vadītāja, ir tikai projekta starprezultāts, jo mērķis ir panākt, lai labākie darbi pēc kāda laika tiešām rastu vietu pludmalē. Šosezon tas vēl neesot iespējams, taču nākotnē studentu idejas patiešām varētu iegūt reālu pašvaldības atbalstu, pieļauj Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone. «Tas ir jauniešu skats uz Liepājas pludmali, kādu viņi vēlas to redzēt,» viņa saka, atzīstot, ka tas ir vērā ņemams arguments pilsētas nākotnes vīzijai.

Liepājas pludmale līdz šīs vasaras atpūtas sezonas sākumam – 15. maijam – ir labiekārtota. Šajā sezonā pludmales inventāra un Glābšanas stacijas darbības nodrošināšanai un uzturēšanai ir plānots kopumā 66 870 eiro – par 13 000 eiro vairāk nekā 2013. gadā, informēja pilsētas pārstāvis Aigars Štāls.

Tāpat kā iepriekšējos gados pludmalē ir izvietots nepieciešamais inventārs: kabīnes, celiņi, soliņi, atkritumu konteineri, norādes. Vēl nav izvietotas ierobežojošās bojas jūrā, jo ūdens ir auksts. To sadarbībā ar Pašvaldības policijas glābējiem paveiks maija beigās vai jūnija sākumā, kad būs vairāk peldētāju.

Uz pludmali ved 13 ar koka laipām klātas izejas. Šogad sākta un turpināsies laipu pakāpeniska atjaunošana. Ajaunotās laipas ir par pus metru platākas nekā vecās. Tādejādi turpināsies inventāra un infrastruktūras sakārtošana, lai uzlabotu pieejamību pludmalei.

Pagājušajā gadā četrās izejās uz pludmali – Kūrmājas prospekta galā, pie koncertestrādes Pūt, vējiņi!, pie Glābšanas stacijas un Jūrmalas ielas galā – izveidots apgaismojums.

Spānijas salā Ibicā noskatītais plumales kafejnīcas koncepts Liepājas zīmolam Red Sun Buffet izrādījies veiksmīgs un bizness jūras krastā turpinās arī ziemas periodā.

Zīmols Red Sun Buffet savu darbību uzsāka 2010. gada vasarā, atverot pludmales kafejnīcu Liepājā. Gadu gaitā, ņemot vērā to, ka aizvadītās vasaras bija biznesam veiksmīgas, nolemts, ka, spītējot sezonalitātei, jāstrādā arī ziemas periodā. 2017. gada septembrī blakus esošajai vasaras laikapstākļiem piemērotajai teltij tika novietota moduļu tipa kafejnīca, kas ir pārvietojama un strādā visu sezonu.

Jaunajā kafejnīcā ieguldīta uzņēmuma vairāku gadu peļņa, un kopējās projekta investīcijas veidoja aptuveni 70 tūkstošus eiro, no tiem 4000 eiro tika iegūti Liepājas pašvaldības mazo un vidējo uzņēmēju projektu konkursā.

Kafejnīcas īpašnieks Mikus Alberts novērojis, ka pēdējo gadu gaitā ir bijušas tikai trīs siltas vasaras – 2010.,2015. un šajā gadā. Siltie laikapstākļi veicina konkurenci, kas neļauj atslābt.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Turpmāk pilsētas uzraksts Liepājas pludmalē, jūras krastā būs jaunā veidolā un pludmalē atradīsies nevis kā līdz šim - tikai trīs mēnešus vasaras sezonā, bet visu gadu, informē Liepājas dome.

Šī projekta investīcijas ir 29 892, 20 eiro, paredzot arī ikgadējās uzturēšanas izmaksas 670 eiro. Jaunos burtus paredzēts uzstādīt līdz 10. maijam un noteikts, ka tie pludmalē atradīsies visu gadu, vismaz piecus gadus.

Kā norāda Liepājas domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne, tad pagājušajā gadā tika izsludināts atklāts metu konkurss, kurā kopumā piedalījās seši pretendenti. Par vispiemērotāko risinājumu – ņemot vērā gan tehniskos, gan ilgnoturības, gan vizuālā izskata un cenas faktorus, tika atzīts SIA «Stage Art» piedāvājums un pagājušajā nedēļā tika noslēgts līgums par jaunu pludmales burtu izveidošanu un uzstādīšanu. Objekta mākslinieciskais koncepts pieder liepājniekam Miķelim Šķilam.

Stikla plasta produkcijas ražotāja LSEZ SIA Scan-Plast Latvia Liepājas pludmalē uzstāda desmit īpaši izstrādāta dizaina pārvietojamās tualetes ar spoguļiem.

Jaunās tualešu kabīnes plānots izvietot veco, nolietoto tualešu vietā. Ņemot vērā, ka nedēļas nogalē Liepājas pludmalē notiks vērienīgs pludmales festivāls, vecās tualešu kabīnes pludmalē vēl tiks atstātas, informē Liepājas pašvaldība.

Par pārvietojamo tualešu izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu tika izsludināts iepirkuma konkurss, kurā uzvarēja Scan-Plast Latvia, solot izgatavot tualetes par kopējo summu 11,16 tūkst. latu, neskaitot PVN. Izmaksas sedz pašvaldība, īstenojot pludmales labiekārtošanu un vides kvalitātes uzlabošanu.

DB rakstīja, ka pērn LSEZ SIA Scan-Palst Latvia, kas līdz tam orientējās galvenokārt uz eksportu, dubultoja noietu vietējā tirgū. Liepājas pludmalē tika uzstādīta no stikla plasta izgatavota glābšanas stacija, kā arī ielu būvē sāka izmantot lietus ūdens noteku jeb gūliju restes, kas izgatavotas no stikla plasta.

Liepājas pludmales tematiskā plānojuma metu konkursa žūrija par uzvarētāju atzinusi darbu ar devīzi K.A.I.J.A., ko iesniegusi vairāku juridisku un fizisku personu grupa.

Uzvarētāji ir SIA CORE projekts, SIA Veido vidi, kā arī arhitektūres doktore, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, ainavu arhitekts Anrijs Tērauds, arhitekts Atis Caune, vides dizainers Ivars Pilips, mārketinga speciāliste Vizma Kigitoviča, socioloģe Sintija Sovinska un multimāksliniece Jurita Kalniņa.

To piektdien, 27. septembrī, pēc aplokšņu atvēršanas paziņoja konkursa žūrijas priekšsēdētājs, Liepājas galvenais arhitekts Indulis Kalns.

«Metu konkursa piedāvājuma autori ir sagatavojuši visu nepieciešamo informāciju par Liepājas pludmaļu iespējamo attīstību. Turklāt autori piedāvā arī priekšlikumus pludmalei piegulošo teritoriju – ostas teritorijas, Kūrmājas prospekta, Peldu ielas – attīstībai,» atzīmē I. Kalns.

Liepājā pēc neattīrīto notekūdeņu noplūdes jūrā netālu izvietotajās viesnīcās viesi atceļ rezervācijas vai pamet viesnīcas, vēstīja LTV raidījums "Dienas ziņas".

Ziemupes tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Vītola intervijā LTV sacīja, ka viesu mājām notekūdeņu noplūde jūrā "ir tāds diezgan būtisks sitiens zem jostas vietas".

Vītola sacīja, ka viesi atceļ rezervācijas, kā arī brauc projām, jo "tie, kuri ir braukuši uz jūru atpūsties, pilnīgi loģiski maina virzienu".

Papildināta - Apturēta neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas 

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu...

Savukārt brīvdienu mājas "LavenderVilla" īpašniece Zane Gusta norādīja, ka viesi ir pārsteigti par to, ka nevar iet pie jūras.

Jau ziņots, ka 25.jūlijā saņemti otrie ūdens analīžu paraugu rezultāti, kas liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, norādīja Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Paraugi ņemti pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu 33, pludmalē "Liedagi" un no pludmales pie stadiona.

Vienlaikus Lazdāne norādīja, ka nākamie analīžu rezultāti būs pieejami trešdien, 26.jūlijā.

Tāpat ziņots, ka arī 24.jūlijā ņemto analīžu rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, kad paraugi ņemti pie pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu ielā 33 un pludmalē "Liedagi". Analīzes veiktas SIA "Liepājas ūdens" sertificētā laboratorijā.

Liepājas pašvaldības tīmekļvietnē norādīts, ka intensīvs darbs pie avārijas situācijas novēršanas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās turpinās.

Notikuma vietā strādā "Liepājas ūdens", lai operatīvi meklētu tehniskos risinājumus iespējami ātrai konstrukciju atjaunošanai. Patlaban apturēta visa veida notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tiek uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās. Šādi iespējams uzkrāt aptuveni 21 000 kubikmetrus notekūdeņus, skaidro pašvaldība.

Pārējais neattīrīto notekūdeņu apjoms caur avārijas izplūdi tiek novadīts jūrā. Pašvaldība atzīmē, ka izplūde, caur kuru notekūdeņi jūrā tiek novadīti, ir 1,3 kilometru attālumā no krasta.

Veselības inspekcija (VI) ir aizliegusi peldēties visās Liepājas jūras peldvietās un iesaka nepeldēties visā jūras Kurzemes piekrastē, līdz pat Pāvilostai.

VI aģentūrai skaidroja, ka aizliegums un ierobežojumi tiks saglabāti līdz brīdim, kad tiks saņemti laboratorisko analīžu rezultāti par peldvietu ūdens mikrobioloģisko kvalitāti.

VI peldēšanās aizliegumu un ierobežojumu noteikusi pēc Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas 23.jūlija vakarā.

Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītāja Līga Priedena pirmdien žurnālistus informēja, ka iedzīvotājiem nekādā gadījumā nevajadzētu iet peldēties apdraudējuma zonā.

Viņa skaidroja, ka iespējamās saslimšanas varētu būt zarnu infekcijas. Lai izvairītos no saslimšanas, pašlaik ir īpaši svarīgi mazgāt rokas, uzsvēra speciāliste. Viņa apliecināja, ka slimnīcā pašlaik nav pacientu, kas saistīti ar šo avāriju, taču gadījumā, ja tādi būs, slimnīca ir gatava sniegt medicīnisko palīdzību.

Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldību pārstāvji informēja, ka ir sagatavoti paziņojumi latviešu, angļu un lietuviešu valodās, kas informē par aizliegumu, un tie tiek izvietoti pludmalēs. Arī pašvaldības policija apziņo peldētājus par liegumu peldēties. Tāpat par peldēšanās ierobežojumiem informēti arī atpūtas māju īpašnieki.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē, sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

Ekspedīcijas Mana jūra 2015 laikā veiktajā jūras piekrastes atkritumu monitoringā noskaidrojies, ka netīrākā pludmale Latvijā ir Tūjā, bet no atkritumiem tīrākā ir Abragciema peldvieta, informēja kampaņas pārstāve Elīna Kolāte.

Abragciema pludmalē uz 100 metriem atrastas 18 atkritumu vienības, kamēr Tūjas pludmalē tādu bijis 498.

Starp tīrākajām pludmalēm ir Mērsrags ar 39 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Jaunķemeri (45 vienības, Kolka (56 vienības), Apšuciems (58 vienības), Miķeļtornis (59 vienības), Mazirbe (60 vienības), Pūrciems (61 vienība), Gaujas ieteka Rīgas līcī (75 vienības), bet tīrāko pludmaļu desmitnieku noslēdz Salacgrīva ar 77 atkritumu vienībām.

Otra netīrākā pludmale aiz Tūjas ir Daugavgrīva, kur atrasti 469 atkritumi uz 100 metriem, trešajā vietā ir Nida Latvijas-Lietuvas pierobežā ar 508 atkritumu vienībām. Saulkrastos savāktas 316 atkritumu vienības, Užavā - 228, Papē - 212, Liepājas Karostā - 208, Pāvilostā – 207, Staldzenē – 206, bet Lilastē bijusi 191 atkritumu vienība uz 100 metriem.

Šobrīd ir piemēroti apstākļi, lai Liepājas pludmalē vāktu jūras aļģes, kas lielā daudzumā izskalotas garā joslā. Aļģes ir sausas, vieglas, smaržīgas, piekļuvi neapgrūtina vējš, lietus vai smilšu sanesumi, novērojis sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Tiem liepājniekiem un tuvāko novadu iedzīvotājiem, kuriem ir interese par jūras mēslu izmantošanu savu dārzu un citu zaļo teritoriju mēslošanai un kuri vēlas pludmalē iebraukt ar auto, ir jāinteresējas Komunālajā pārvaldē, lai noslēgtu bezatlīdzības līgumu par jūras mantas vākšanu.

Aļģes (galvenokārt brūnaļģes un sārtaļģes) ikvienam interesentam ir iespējams vākt pludmales teritorijā, pirms tam ar pašvaldības uzņēmumu noslēdzot bezatlīdzības līgumu, kas dod tiesības ar tehniku iebraukt pludmalē. Ja ar automašīnu nav paredzēts iebraukt pludmalē, tad nav nepieciešamas nekādas atļaujas, un persona jūras mēslus var vākt jebkurā laikā bez saskaņošanas. Jūras mēslu vākšana ir bez maksas.

Dievs nav devis lietuviešiem pietiekami daudz jūras un kāpu, bet viņi to var uzbūvēt pašu spēkiem - tā pavēstījis Lietuvas kūrortpilsētas Druskininku mērs Ričards Maļinauskis (Ricardas Malinauskas). Tiek kalti vērienīgi plāni attīstīt Druskiniku kurortoloģiju, un 2013. gada pavasarī pilsētā tiks sākta mākslīgās pludmales būvniecība, citējot laikrakstu Lietuvos Rytas, vēsta Baltic-Course.com.

Pludmale, kas atradīsies zem jumta, tiks būvēta blakus Druskininku akvaparkam, un paredzēts, ka tā neatšķirsies no īstām Baltijas jūras pludmalēm. Tajā tiks ierīkoti koka celiņi un mols, savukārt smiltis tiks ņemtas no īstas jūrmalas.

Mākslīgā pludmale tiks cauru gadu sildīta un būs apmeklētājiem pieejama visos gadalaikos. Ziemā celtni segs stikla kupols, bet karstās vasaras dienās tas tiks noņemts, ļaujot pludmalē iespīdēt īstai saulei.

«Kad pirms astoņiem gadiem cēlām akvaparku, mums jau bija plāni nākotnē pakāpeniski paplašināties, piedāvājot jaunus pakalpojumus. Pašlaik ir atjaunota bērnu atpūtas zona akvaparkā, un apmeklētāju skaits ar bērniem audzis par 15%,» norādīja Druskiniku mērs.

Starptautiskā Zilā karoga žūrija šogad sertifikātu piešķīrusi visām 19 no Latvijas pieteiktajām peldvietām un jahtu ostām, informē Vides izglītības fonda pārstāve Ieva Gedzuna.

Zilā karoga sertifikātu šogad saņems Ventspils pilsētas peldvieta, Daugavpils Lielā stropu ezera peldvieta, Daugavpils peldvieta Stropu vilnis, Vakarbuļļu peldvieta Rīgā, Abragciema peldvieta, Mārtiņsalas peldvieta Kuldīgā, Radžu peldvieta Jēkabpilī, pludmale pie Liepājas stadiona un dienvidrietumu pludmale Liepājā, Jūrmalas peldvietas - Jaunķemeri, Dzintari, Bulduri, Majori un Dubulti, kā arī Saulkrastu centra peldvieta un Limbažu Lielezera peldvieta.

No jahtu ostām Zilo karogu saņems Liepājas jahtu centrs, Marina osta Pāvilostā un Kuivižu Kapteiņu osta. Nacionālos peldvietu sertifikātus saņems Rumbulas peldvieta Rīgā un Beberliņu pludmale Liepājā.

"Beach Bus" ieripojis Rojas pludmalē un pārstāv arī "Ezītis miglā" bāra franšīzi, papildinot pilsētā esošo sabiedriskās ēdināšanas un izklaides piedāvājumu.

"Mēs sadarbojamies ar "Ezītis miglā" un mums ir bāra franšīze, kas atrodas blakus mūsu "Beach Bus", kur ēdināšana ir mūsu iniciatīva," teic Dāvis Šteinbergs, SIA "Beach Bus" īpašnieks.

Vaicāts, kāpēc izvēlēts tieši šāds sadarbības modelis, viņš norāda, ka abu zīmolu vīzija ir līdzīga un tie domāti pilnīgi visiem – šādā kafejnīcā var atpūsties gan turīgi, gan ne tik, gan jaunāki, gan vecāki cilvēki visas dienas garumā. Parasti dienas pirmajā pusē klientu lokā ir ģimenes ar bērniem, bet vakarā publika kļūst raibāka un pēc alus ir izslāpuši visdažādākie cilvēki. "Vieta ir radīta pietiekami draudzīga un arī cenas ir salīdzinoši zemas. Centāmies darīt tā, lai te pasēdēt varētu atļauties visi," stāsta D. Šteinbergs.

No 13 Latvijas kandidātiem Zilā Karoga (ZK) starptautiskā žūrija šogad ir apstiprinājusi 12. Ūdens kvalitātes neatbilstības dēļ ZK jaunajiem standartiem karogs šogad neplīvos Liepājas Dienvidrietumu pludmalē, savukārt Liepājas peldvietai pie stadiona ZK piešķirts, nosakot 4 gadu pārejas periodu atbilstības nodrošināšanai jaunajiem ūdens kvalitātes kritērijiem un izvērtēšanas metodoloģijai, ziņo Vides izglītības centrs.

Pārējie Zilā Karoga nacionālās žūrijas izvirzītie pieteikumi no Latvijas peldvietām un jahtu ostām ir apstiprināti. Līdz ar to Zilais Karogs Latvijā šogad plīvos Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvietā, Ventspils pilsētas peldvietā, Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvietās, Daugavpils pilsētas Lielā Stropu ezera un Stropu vilnis peldvietās, Engures novada kempinga Abragciems peldvietā, Liepājas pilsētas peldvietā Pludmale pie stadiona, Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvietā, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvietā.

Tāpat arī Zilais Karogs ir piešķirts divām labākajām Latvijas jahtu ostām – Liepājas jahtu centram un jahtu piestātnei Pāvilosta Marina.

Liepājas būvvalde piedāvājusi pašvaldībai organizēt iepirkumu, lai izstrādātu Liepājas pludmales tematisko plānojumu.

Ierosinājuma mērķis ir sakārtot Liepājas pludmales vidi atbilstoši noteiktam plānošanas dokumentam, kurā būs piedāvāts vienots pludmales inženiertehniskais aprīkojums, vides pieejamības risinājumi, krasta kāpu erozijas ierobežošanas un kāpu aizsardzības pasākumi un savdabīgi labiekārtojuma dizaina piemēri, informē Liepājas būvvalde.

Ja lēmumu deputāti atbalstīs arī domes sēdē, tad tematiskā plānojuma izstrādei šogad tiks piešķirti 9000 latu konkursa organizēšanai par Liepājas pludmales attīstības koncepcijas un tematiskā plānojuma izstrādi.

Lēmums pieņemts pēc pilsētas galvenā arhitekta Induļa Kalna priekšlikuma. Pērn būvvalde jau veikusi pludmales inventarizāciju. «Liepājas pludmalei, kas ir pilsētas vērtība, rakstura īpatnība, kvalitātes vizītkarte, nepieciešama regulāra vides uzraudzīšana un uzlabošana. Tāpēc ir nepieciešams dokuments, lai veiktu secīgu vides labiekārtošanu atbilstoši pilsētas ikgadējam budžetam,» uzskata I. Kalns.

Brāļu Mareka un Mikus radītais zīmols Red Sun Buffet jau četras vasaras noturējies Liepājas pludmalē, piesaistot arī sekotājus.

Uzkrātā četru gadu pieredze kafejnīcu biznesā šovasar vainagojusies ar pirmo peļņu. Eksperiments ar kokteiļbāru, kas darbojas līdzīgi klubam, pāraudzis nopietnā uzņēmējdarbībā, kuras galvenais balsts ir pludmales bāri. Ļoti veiksmīga izrādījusies arī jaunākā ideja par īpašu suvenīru sēriju ar devīzi I Love Liepaja, atzīst Mikus un Mareks Alberti. Liepājai aktīvāk sevi jāreklamē, domā abi brāļi, kuri pārcietuši ne vienu vien skarbāku biznesa vēja brāzmu, tomēr azartu un uzņēmību veidot Liepāju par vasaras galvaspilsētu nav zaudējuši.

Pirms četriem gadiem Liepājā izveidotajam kokteiļbāram Red Sun Buffet sākumā piepulcējās viena, bet šovasar – jau divas pludmales kafejnīcas. Ja pirms četriem gadiem viņiem bija pirmais pludmales bārs Liepājā, tad šogad tādu bija jau seši. Konkurence ir laba lieta, saka brāļi. Vienīgā nelaime – cilvēku paliek arvien mazāk. No tā gan necieš suvenīru bizness - pirmo peļņu Red Sun Buffet tīkla saimniekiem nesusi arī ideja par Liepājas suvenīru sēriju. Devīze I Love Liepāja rotā krūzītes, pildspalvas, krekliņus, konfektes, cepurītes un vēl daudz citu suvenīru. Nākamgad tai tiks veltīta vesela apģērbu kolekcija, sola brāļi.

Labrīt!

Latvija

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien plānots turpināt izskatīt krimināllietu, kurā par 25 tūkstošu latu liela kukuļa izspiešanu apsūdzēta bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un par kukuļošanas noziegumiem - uzņēmējs Boriss Rjazanskis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien diskutēs par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu nākamajam pilnvaru termiņam. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks zinātnieku un pašvaldību diskusija par enerģētiku un jaunajām tehnoloģijām.

Atsaucoties kaitbordistu aicinājumam, Liepājas dome uzstādījusi tīkla kameru Liepājas dienvidrietumu pludmalē.

Pēc šogad apstiprinātā pludmales zonējuma kamerā redzamā teritorija ir paredzēta aktīvajam sportam uz ūdens – sērfošanai, kaitošanai. Pēdējos gados daudzi kaitošanas sporta piekritēji pat no attālākām Latvijas vietām iecienījuši Liepājas pludmali, kameras nepieciešamību pamato Liepājas domē.

Liepājas dome cer, ka kameras uzstādīšana varētu ieinteresēt iedzīvotājus un veicināt aktīvu dzīvesveidu, jo Liepājas pludmali izmanto gan nūjotāji, gan skrējēji, gan jau pieminētie kaitotāji.

Mājas lapā liepaja.lv sadaļā Sabiedrība - Idejas, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, ir izveidots ideju vākšanas rīks ar jautājumu - kā veicināt cilvēku pievēršanos aktīvam dzīvesveidam, kā arī balsošanas iespējām.

Liepājas kaitbordistu biedrība kites.lv, sadarbojoties ar Liepājas pludmales Glābšanas dienestu, dienvidrietumu pludmalē uzstādījusi vēja staciju, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

Vēja stacija mēra vēja stiprumu, virzienu, gaisa temperatūru, maksimālo un minimālo vēja ātrumu, kā arī saglabā datus par iepriekšējo vēja «uzvedību» ilgākā laika periodā. Dati tiks fiksēti no dienvidrietumu pludmales glābšanas stacijas jumta un brīvi pieejami internetā. Līdzīgas stacijas visā Latvijā ir tikai trīs, viena no tām atrodas Papē.

Liepājas kaitbordistu biedrības kites.lv valdes priekšsēdētājs Gatis Saulīte stāsta, ka kaitbords ir sporta veids, kurā visu nosaka vējš un laika prognoze, tādēļ vēja stacija ļaus pareizi novērtēt sportošanas iespējas. Dati parādās pasaulē vienā no populārākajām vēja un laikapstākļu interneta vietnēm windguru.cz, kā arī pašu Liepājas kaitotāju mājaslapā kites.lv sadaļā meteo.

Liepājā notikušais mūzikas festivāls LMT Summer Sound pulcēja pasaules līmeņa māksliniekus un tūkstošiem mūzikas fanu.

Laika apstākļi lutināja festivāla apmeklētājus un mūziķus abas dienas. Pirmajā dienā, kuras kulminācija bija Prāta Vētras koncerts uz LMT skatuves un uguņošana pludmalē, parādīja, ka populārā grupa spēj pulcēt vislielāko fanu pūli Latvijā. Arī amerikāņu soula, fanka un repa mūziķis Aloe Blacc pulcēja vairākus tūkstošus skatītāju, un mākslinieks atzina, ka viņam ļoti iepatikusies Liepāja. Savukārt Cēsu alus skatuves programma noslēdzās ar emocionālu The Sound Poets koncertu, bet pludmalē dejas turpinājās līdz rīta gaismai. Festivāla pirmo dienu apmeklēja gandrīz 20 000 cilvēku. Tiesa, festivāla rīkotāji atvainojās tiem apmeklētājiem, kuri neredzēja Prāta vētras koncerta sākumu, jo daļa apmeklētāju uz festivāla norises vietu ieradās vēlu, tāpēc pie ieejām veidojās garas rindas.

Gada sākumā spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, un lielākā daļa pludmaļu pārgāja vietvaru valdījumā, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas paspārnē palikušas vien dabas un nacionālo parku dabas liegumos, kā arī ainavu aizsardzības zonās esošās pludmales. Tas nozīmē, ka tagad piejūras liedagi ir attiecīgo pašvaldību saimnieciskuma spoguļotāji, un kārtība tām jānodrošina par saviem līdzekļiem, jo valdība neatbalstīja valsts budžeta naudas piešķiršanu šim mērķim, pirmdien raksta laikraksts Diena.

VARAM gan atzīmē, ka papildu ienākumus apsaimniekošanas vajadzībām pašvaldības var gūt, iznomājot pludmales vasaras kafejnīcām.

Varētu šķist, ka bagātākās piejūras pašvaldības, kuru pludmalēs ir liels tirdzniecības nojumju un arī atpūtnieku blīvums, vairāk gādā par komfortu pludmalēs. Dienas izpēte liecina par pretējo – piemēram, kūrortpilsētā Jūrmalā jau gadiem nav pieejamas bezmaksas labierīcības. Pašvaldībā skaidro, ka visās 11 oficiālajās jūras krasta peldvietās izvietots kopumā 17 maksas sabiedrisko tualešu, un katrā no šīm konteinera tipa nojumēm atrodas darbinieks, kas «ķemertiņus» uztur kārtībā, vienlaikus pasargājot tos no vandāļiem, tomēr galvenais pienākums ir maksas – 0,25 eiro – iekasēšana. No tās atbrīvoti pirmsskolas vecuma bērni un invalīdi. Tomēr, ilgāku laiku uzturoties pludmalē, redzams, ka maksas tualeti izkonkurē krūmiņi un daudzos gadījumos, iespējams, arī līcis.

Nīcas novada pludmalē uzstādītas brīdinājuma zīmes, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

Apmeklētāji tiek brīdināti nepeldēties lielu viļņu gadījumā, kad tiek novērotas zemūdens straumes, neatstāt bērnus bez uzraudzības, nepeldēties alkohola reibumā un vienatnē, vēsta pašvaldībā.

Zīmes uzstādītas visā pludmales garumā no iebrauktuves pretī SIA Tonus Elast līdz Jūrmalciemam. Piecas no tām izvietotas uz pārģērbšanās kabīnēm.

Aktīvāka diskusija par šādu nepieciešamību sākās pēc tam, kad pērn augustā jūrā noslīka divi Liepājas teātra aktieri.