Latvijā Jauniešu garantija ir labi izveidota programma, kas motivē jauniešus iesaistīties darba tirgū, ceturtdien, 27.augustā, iepazīstinot ar pētījuma Ieguldām jauniešos: Latvija rezultātiem, atzina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti.

«Krīze būtiski ietekmēja Latvijas jauniešu situāciju, taču pēdējos gados situācija ir uzlabojusies. Jauniešu, kuri nestrādā vai nemācās, īpatsvars nav augstāks kā vidēji OECD valstīs. Jauniešu garantija ir lieliska iespēja jauniešu atgriešanai izglītībā un nodarbinātībā. Vienlaikus Latvijai ir izaicinājums sasniegt visnelabvēlīgākajā situācijā esošos jauniešus, lai piedāvātu augstas kvalitātes apmācības vai darba pieredzes iegūšanas iespējas,» uzsver OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta ekonomists Sebastians Konigs (Sebastian Königs).

OECD īstenotā pētījuma mērķis bija izvērtēt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši), profilu un aktivizācijas iespējas. Īpaša uzmanība bija pievērsta NEET jauniešu riska faktoriem, pieejamā atbalsta, sociālo un darba tirgus atbalsta programmu efektivitātei, NEET jauniešu bezdarbu ietekmējošajiem faktoriem, esošajam NEET jauniešu aktivizēšanas atbalstam un tā uzlabošanas iespējām (t.sk. pašvaldību sociālo dienestu, izglītības sistēmas un nodarbinātības dienesta loma). Pētījumā ir pieejama plaša informācija par jauniešu situāciju Latvijā.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Lielākā daļa (61%) 18-25 gadus veci jaunieši Latvijā krāj naudu konkrētam mērķim – liecina SEB bankas veiktā aptauja Baltijas valstīs. Igauņu un lietuviešu jaunieši ir nedaudz aktīvāki krājēji – apstiprinošu atbildi snieguši attiecīgi 76% Igaunijā un 78% no aptaujātajiem jauniešiem Lietuvā.

Populārākais iemesls, kādēļ Latvijas jaunieši krāj naudu, ir vēlme veikt kādu lielāku pirkumu, iegādāties savu mājokli vai automašīnu. Neliela daļa jauniešu atbildējuši, ka krāj līdzekļus savām kāzām.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir vismazākais jauniešu skaits, kuri veic uzkrājumus nākotnes mērķiem – ar šādu rīcību izceļas vien seši no desmit aptaujātajiem jauniešiem. Taču, to jauniešu vidū, kuri uzkrāj naudu, visbiežāk krāj lielākiem pirkumiem, piemēram, datoram un mobilajam tālrunim - 18% Latvijā, 21% Lietuvā un 23% Igaunijā. Otrs kārotākais mērķis Latvijā ir mājokļa iegāde – šim mērķim krāj 12% Latvijas, 13% Igaunijas un 22% Lietuvas jaunieši. Trešajā vietā ierindojas vēlme iegādāties savu auto – Latvijā šim mērķim krāj 8% jauniešu, kamēr Lietuvā - 22% un Igaunijā 10% aptaujāto jauniešu.

Pēdējos gados jaunieši Latvijā reģistrējuši mazāk jaunu uzņēmumu nekā, piemēram, 2011.gadā, kas atspoguļo arī valsts kopējo tendenci sarukt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam. Lursoft pētījums apliecina, ka piemēram, 2011.gadā personas vecumā līdz 25 gadiem reģistrējušas 3 116 jaunus uzņēmumus, savukārt pērn – 2 660, kas ir kritums par 14,63%, informē Lursoft Komunikāciju vadītāja Indra Jansone.

Ņemot vērā pašreizējo tendenci, paredzams, ka arī šogad mūs nesagaida pārsteigumi un jauniešu jaunreģistrēto uzņēmumu skaits turpinās lejupejošu tendenci.

Patlaban jauniešiem kopumā pieder kapitāldaļas 3,58% Latvijas uzņēmumu.

Lursoft dati rāda, ka jaunieši labprāt veido arī kopīgus uzņēmumus ar saviem vienaudžiem, ko apliecina kaut vai tas, ka 8 144 jauniešiem patlaban pieder 7 784 uzņēmumi, savukārt vēl 7 202 personas vecumā līdz 25 gadiem ir amatpersonas kopumā 6 921 uzņēmumā.

Lai gan aizvien lielāku interesi jauniešu vidū izraisa IT joma, kas ļauj bez īpaši lieliem kapitālieguldījumiem uzsākt savu biznesu, analizējot nozares, kurās visbiežāk iesaistījušies gados jaunie cilvēki, redzams, ka priekšplānā izvirzījusies tirdzniecība. Pētījuma rezultāti apliecina, ka no visiem jauniešiem piederošajiem un viņu vadītajiem uzņēmumiem 9,12% darbojas mazumtirdzniecības jomā, bet vēl 5,16% darbību saistījuši ar vairumtirdzniecību.

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus, taču jaunie tarifi ievērojami uzlabos Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, spriež G.Ābele. Tāpat zemākas sistēmas pakalpojumu izmaksas varētu piesaistīt arī jaunus ārvalstu investorus, jo jebkura starptautiska kompānija, izvēloties, kurā valstī būvēt savu ražotni, ņem vērā gan energoresursu cenas, gan sadales un pārvades tarifus, atgādina eksperts.

Pagājušajā nedēļā nācāt klajā ar viedokli, kas sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi, - publiski paudāt, ka jaunie ST tarifi būs ekonomiski daudz konkurētspējīgāki nekā līdz šim. Kāpēc tāds viedoklis?

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Rīgas Satiksme uz laiku apturējusi maksas auto stāvvietu izveidi ap Rīgas centru, sarunā ar Latvijas Radio pavēstīja Rīgas Satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.

«Lai tiktu skaidrībā ar pieprasījuma un cenu sakrībām, mēs uz brīdi esam apturējuši stāvvietu tālāku attīstību,» norādīja L. Bemhens. «Kaut gan Rīgas domes apstiprinātā koncepcija paredz vēl tālāku šo attīstību - iešanu prom no centra - pašreiz mēs to vairs nedarām».

Rīgas Satiksmes vadītājs Latvijas Radio norādīja, ka nepieciešams izvērtēt nākotni – paskatīties, kāda izskatīsies ekonomiskā situācija un transporta plūsmas, un no tā arī spriest par stāvvietu efektivitāti.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgā plānots samazināt bezmaksas stāvvietu un palielināt maksas stāvvietu skaitu, jūnijā pavēstīja L. Bemhens.

Latvijas jaunuzņēmums «Parkdroid» sadarbībā ar inovāciju kustību «VEFRESH» uzsācis jaunu autostāvvietu sensoru testēšanu VEF apkaimē.

Šis ir pirmais «VEFRESH» sadarbības projekts ar vietējo jaunuzņēmumu, kopš jūnijā tika parakstīts memorands ar Rīgas domi un Ekonomikas ministriju par VEF apkaimes iezīmēšanu kā viedpilsētas risinājumu pilotteritoriju.

Šonedēļ VEF apkaimē uzstādīti seši viedo stāvvietu sensori, kas spēj noteikt konkrētas stāvvietas pieejamību, izmantojot ģeomagnētiskā lauka izmaiņas. Sensori spēj pārraidīt šo informāciju reāllaikā, tādējādi ļaujot autovadītājiem par stāvvietu pieejamību uzzināt jau iepriekš, kas savukārt uzlabo gan autobraucēju pieredzi, gan mazina izmešu apjomu. «Pie idejas par stāvvietu sensoriem sākām strādāt 2018. gadā. Mūsu mērķis jau sākotnēji bija kļūt par augstākās kvalitātes sensoru ražotājiem, tāpēc testēšana reālā pilsētvidē ir svarīga, jo ļauj mums noslīpēt bāzes algoritma precizitāti un pielāgot «Parkdroid» sensoru mūsu klientu vajadzībām,» norāda uzņēmuma vadītājs Rūdolfs Gedra.

Invalīdiem paredzētās stāvvietas Latvijā lielākoties aizņem cilvēki, kuriem nav nepieciešamās atļaujas to izmantošanai, liecina Labklājības ministrijas (LM) veiktās stāvvietu apsekošanas rezultāti.

Apsekojot invalīdu stāvvietas konstatēts, ka ar nepieciešamajām atļaujām tika izmantoti tikai 23 % stāvvietu, bet lielākā daļa – 62 % stāvvietu izmantotas bez zilajām kartēm. Pārējās invalīdiem paredzētās stāvvietas apsekošanas laikā nebija aizņemtas.

Šādi rezultāti diemžēl liecina par izpratnes trūkumu un necieņu pret cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kuriem nepieciešamas platākas stāvvietas, lai izkāptu un iekāptu mašīnā, uzskata LM speciālisti.

Taču ne vienmēr šāda rīcība ir ļaunprātīga, jo īpaši ziemas apstākļos šo stāvvietu horizontālie apzīmējumi uz asfalta ir grūti pamanāmi. Ja līdztekus marķējumam nav ceļazīmes, cilvēki to bieži vien nepamana, uzsver LM speciālisti.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

Dabasgāzes tarifi, sākot ar 1. maiju, tikai nedaudz atpaliks no cenām, ko par gāzi maksās Rietumeiropas valstis.

A/s Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis intervijā Db atklāj, ka gāzes tarifi šogad varētu augt vidēji par 50 %, bet tuvāko trīs gadu laikā - vēl par 20 līdz 30 %.

Jau ilgu laiku tiek spriests par to, ka jau pavasarī Latvijā varētu būt lielāki dabasgāzes tarifi. Cik liels tad ir gaidāms šis tarifu pieaugums?

Galvenais, ko mēs pērn gribējām panākt, viesojoties ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti pie Gazprom vadītāja Alekseja Millera, bija vienošanos noslēgt ar visām trīs Baltijas valstīm trīsgadīgu gāzes piegādes līgumu, kurā būtu noteikta gāzes cena ar formulu, kas darbotos visus trīs gadus. Līdz šim katru gadu pieauga mazuta cenas un mainījās arī gāzes cenas. Tādējādi Gazprom katru gadu mums mainīja gāzes pārdošanas cenu un mums caur regulatoru bija jāmaina tarifi visiem mūsu patērētājiem. Nepatīkamākais šajā situācijā bija tas, ka mēs ar Gazprom šo līgumu parasti parakstījām gada beigās, kad visiem siltumražošanas uzņēmumiem budžeti jau ir gatavi, bet mēs tiem nevarējām pateikt, cik būs jāmaksā par gāzi. Pašiem mums bija budžets bez pareizas gāzes iepirkšanas cenas. Regulatoram iesniedzām tarifu projektu apJauno gadu, kas nozīmē, ka reāli jaunos tarifus varējām piemērot, sākot ar maiju. Tādējādi LG kā kompānija un arī mūsu patērētāji bija ļoti sliktā stāvoklī. Tagad beidzot izdevās pārliecināt Gazprom, lai mums iedod tādu formulu, kas darbotos vismaz trīs gadus.

Janvārī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies astoņiem komersantiem, bet deviņiem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifs samazinājies, nedaudz palielināsies.

Vienlaikus kopumā siltumenerģijas tarifi 2024.gada janvārī būs būtiski zemāki nekā 2023.gada janvārī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpina ik nedēļu saņemt izvērtēšanai jaunus tarifu projektus.

“Lielākajā daļā apdzīvoto vietu siltumenerģijas tarifu līmenis Latvijā šobrīd ir salīdzinoši līdzīgs. Vienlaikus siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks nekā bija pirms diviem gadiem, bet būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023.gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 EUR/MWh, tad 2024.gada janvārī tas būs ap 90,00 EUR/MWh,” stāsta Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

Laikā no 2008. līdz 2011. gadam Latvijā ārpus izglītības un darba sistēmas esošo jauniešu skaits ir audzis par 41%, kas ir otrs straujākais palielinājums Eiropā - lielāks «zudušās paaudzes» kāpums minētajā laika posmā bijis vien Rumānijā.

Jaunieši, kas nedz strādā, nedz izglītojas, 2011. gadā Latvijai izmaksājuši 540 miljonus latu, kas ir 2,67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam, 2008. gadā nestrādājošo jauniešu uzturēšana un ienākumi, kas varētu tikt gūti, ja jaunieši strādātu, veidoja 1,47% no IKP. Latvijā pašlaik nestrādā 18,7% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iepretim 13,7% 2007. gadā, citējot Eiropas Savienības (ES) aģentūras Eurofound veikto pētījumu, informē guardian.co.uk.

Šogad vairāk nekā 15 tūkst. jauniešu varēs saņemt nepieciešamos pakalpojumus, tai skaitā, karjeras konsultācijas apmācības,vai arī iesaistīties nodarbinātības pasākumos, informēja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Bez darba esošais jaunietis var iesaistīties profesionālās tālākizglītības vai neformālas izglītības programmās. Tāpat jaunieši var piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, iziet apmācību pie darba devēja, strādāt speciāli viņam izveidotā darba vietā vai arī veikt brīvprātīgo darbu.

Jauniešiem piedāvāta iespēja arī izmēģināt spēkus savas komercdarbības uzsākšanā vai arī kļūt par pašnodarbināto.

Tiem jauniešiem, kas vēl nav droši, ar kādu darbības jomu vēlas saistīt savu profesionālo izaugsmi, var izmantot karjeras konsultācijas.

Šā gada otrajā pusē simts jaunieši varēs piedalīties jauniešu darbnīcās, kas norisināsies pilotprojekta ietvaros. To ietvaros viņiem būs iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas profesionālās izglītības iestādē. Katrā no jomām jaunieši darbosies trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku. Pasākuma laikā jaunietis saņems ikmēneša stipendiju 40 latu apmērā, bet jaunieši ar invaliditāti - 60 latu stipendiju.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Kopš Jauniešu garantijas uzsākšanas 2014.gada sākumā reģistrētā bezdarbnieka statusu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) saņēmuši gandrīz 70 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, bet darbā iekārtojās 36 tūkstoši jauniešu jeb 51% no visiem NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem.

Tā liecina otrdien, 13.oktobrī, valdībā izskatītais Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums par Jauniešu garantijas īstenošanas progresu 2014.gadā.

«Vērtējot pēdējā pusotra gada laikā paveikto, pozitīvs rezultāts ir acīmredzams. Šajā laikā 36 tūkstošiem jauniešu ir izdevies atrast pastāvīgu darbu dažādās jomās un profesijās. Esam strādājuši pareizajā virzienā, tādējādi ar Jauniešu garantijas īstenošanu izdevies straujāk mazināt bezdarbu, sniedzot viņiem plašas iespējas – karjeras konsultācijas, dažāda veida atbalsts apmācības, iespēju apgūt pirmo darba pieredzi un pat uzsākt savu biznesu. Gandarījums, ka šīs iniciatīvas īstenošanā ir bijis liels darba devēju atbalsts. Sadarbībā ar uzņēmumiem un pašvaldībām ir izveidotas subsidētās darbavietas, pirmās prakses vietas, darbnīcas jauniešiem,» atzīst labklājības ministrs Uldis Augulis.

Latvijā ir vislielākais to jauniešu īpatsvars, kuriem ir ļoti augstas atalgojuma prasības – katrs desmitais jaunietis sagaida, ka viņa darbs tiks atalgots ar vismaz 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktā aptauja par jauniešu vēlmēm attiecībā uz algu un finanšu plānošanu.

Tiesa gan, lielākā daļa jauniešu sākotnēji vēlas saņemt 501-1000 eiro, bet Lietuvā lielākā daļa vēlas saņemt 750 eiro.

Igaunijā vairāk nekā trešdaļa jauniešu vēlas saņemt vismaz 1000 eiro, kas ir lielākais īpatsvars starp Baltijas valstu jauniešiem.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka šādas atalgojuma prasības varētu būt skaidrojamas ar dzīves un atalgojuma līmeni katrā valstī – tā kā Igaunijā ir vislielākais vidējais atalgojums starp Baltijas valstīm, tad arī jaunieši Igaunijā ir ar atbilstoši augstākām prasībām attiecībā uz pirmo atalgojumu. Taču, pēc eksperta domām, pārsteidzoši ir tas, ka 10% Latvijas jauniešu sagaida, ka pirmajā darba vietā nopelnītā mēnešalga būs gandrīz divreiz lielāka par vidējo izpeļņu valstī. Viņš uzsver, ka darba devēji nebūs gatavi piedāvāt šādu summu, ja vien jaunietim nepiemīt kādi īpaši talanti vai prasmes.

Latvijā vairāk nekā puse jeb 57% jauniešu par savām zināšanām un prasmēm atbilstošu algu uzskata vismaz 800 eiro mēnesī, liecina SEB bankas aptaujas dati.

Vienlaikus 32% aptaujāto jauniešu par sev vēlamo ikmēneša atalgojumu nosauc 801 līdz 1000 eiro, bet 25% - vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. Savukārt 29% jauniešu par atbilstošu uzskata atalgojumu no 501 līdz 800 eiro, bet 13% būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu, proti, saņemot no 301 līdz 500 eiro.

Atbilstoši aptaujas datiem vairāk nekā 80% jauniešu 18 līdz 19 gadu vecumā galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Vidēji 20 gadu vecumā jaunieši sāk strādāt un par galveno ienākumu avotu kļūst darba alga, proporcionāli samazinoties vecāku atbalstam.

Cilvēki ar kustību traucējumiem bieži nevar novietot auto īpaši viņiem paredzētās vietās, jo tās aizņem mašīnas bez atļaujām. Tam par iemeslu ir gan negodprātīga autovadītāju rīcība, gan nekvalitatīvi invalīdu stāvvietu apzīmējumi, secinājuši Labklājības ministrijas (LM) speciālisti. Lai uzlabotu situāciju, LM sadarbībā ar atbildīgajiem dienestiem izstrādājusi vairākus priekšlikumus.

Viens no tiem ir uzlabot autostāvvietu apzīmējumus, kuri nereti neatbilst prasībām. Horizontālie apzīmējumi (uz asfalta uzkrāsots simbols ar cilvēku ratiņkrēslā) bieži ir nodiluši un īpaši ziemā ir grūti pamanāmi. Savukārt vertikāli uzstādāmās ceļa zīmes, īpaši daudzstāvu autostāvvietās, bieži nav uzstādītas atbilstoši prasībām.

Speciālisti vienojušies, ka par stāvvietu apzīmējumu kontroli atbildīgajai VAS Latvijas valsts ceļi pastiprināti jāpārbauda autostāvvietu apzīmējumu kvalitāte. Tas īpaši attiecas uz privātajām autostāvvietām, kuru īpašnieki dažkārt aizmirst, ka Ceļu satiksmes noteikumi attiecas arī uz privātām teritorijām.

Tāpat LM aicinās Ceļu satiksmes drošības direkciju paaugstināt sodu par neatļautu invalīdu stāvvietu izmantošanu un mudinās policiju aktīvāk kontrolēt šīs stāvvietas. Patlaban sods ir Ls 20 (divas reizes augstāks nekā vispārējā gadījumā), taču pērn tas no pārkāpuma nav atturējis vismaz 12 tūkstošus autovadītāju, kas 2007. gadā sodīti par auto novietošanu invalīdiem paredzētā autostāvvietā.

Trešdien, 10. septembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS Rīgas siltums (RS) siltumenerģijas tarifus, kuri stāsies spēkā ar 15. oktobri. Tarifs no pieaugs par 28.5%, un to nosaka gāzes cenu kāpums.

RS iesniegtā tarifu projekta vērtēšanas gaitā regulators panācis tarifos iekļauto izmaksu samazinājumu par 3.3 miljoniem latu, attiecīgi samazinot tarifa pieaugumu par 1.04 Ls/MWh.

Pašreiz spēkā esošais RS siltumenerģijas tarifs ir 35.46 Ls/MWh. Pie šobrīd prognozētās gāzes cenas siltumenerģijas tarifs no 15. oktobra būs 45.57 Ls/MWh, taču, mainoties gāzes cenai, katru mēnesi var mainīties arī piemērojamais siltumenerģijas tarifs gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Tā kā kopš jūlija naftas cenas pasaulē samazinās, sagaidāms, ka ar dažu mēnešu nobīdi automātiski samazināsies arī gāzes cenas un piemērojamie siltumenerģijas tarifi.

Jūnijā rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi samazinājās par 2,6%-3,5% atkarībā no patēriņa grupas, tādējādi sasniedzot deviņu gadu zemāko tarifu līmeni, informē AS Latvijas gāze.

Šāds samazinājums ir saistīts ar ilgstoši zemām naftas cenām, jo dabasgāzes tarifi ir piesaistīti naftas produktu cenām.

Tarifi pakāpeniski samazinās jau kopš 2014. gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums jūnijā sasniegs 36%-46% atkarībā no patēriņa apjoma.

Tomēr tirgus liecina, ka naftas produktu cenas pakāpeniski pieaug, tādēļ līdz gada beigām ir sagaidāms neliels tarifu pieaugums.

Jūlijā tiek prognozēts, ka tarifi atgriezīsies maija līmenī, savukārt līdz gada beigām tie varētu pieaugt vēl par 5%-7%. Neskatoties uz to kopumā gada nogalē apkures sezonā tarifi varētu būt par aptuveni 20% zemāki nekā gadu iepriekš.

No šī gada 1. aprīļa stāsies spēkā jaunie elektroenerģijas sadales tarifi- to vidējais pieaugums 20,8%

Par to Db.lv informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Vidējais Sadales tīklu (ST) tarifa piegums, salīdzinot ar šobrīd piemērotajiem tarifiem, veido 20,8 %. Vēl nav zināms obligātās iepirkumu komponentes pieaugums, kas, visticamāk, palielinās elektrības tēriņus vēl vismaz par pāris procentiem. No 1. janvāra spēkā stājās arī PVN pieaugums mājsaimniecībām no 10-22%.

Jaunie ST tarifi paredz ieviest izvēles tarifu plānus, dodot iespējas lietotājam izvēlēties pieslēguma vietai un patēriņa struktūrai piemērotāko tarifu. Kopumā apstiprināti 49 diferencētie tarifi. ST tarifu izmaiņu ietekme uz saistīto lietotāju gala tarifiem būs precīzi zināma, kad uzņēmums Latvenergo iesniegs regulatorā gala tarifu aprēķinu. Tā kā ST tarifi veido aptuveni pusi no gala tarifa iedzīvotājiem un apmēram trešdaļu gala tarifa lielākiem patērētājiem, pašreizējās aplēses liecina, ka ST tarifu izmaiņu dēļ gala tarifi varētu pieaugt par aptuveni 9-10 %. Spēkā esošo ST pakalpojuma tarifu projektu SPRK apstiprināja pirms trijiem gadiem - 2007.gada 19.decembrī.