Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

«Apšaubāma iniciatīva ir vienkāršota pieeja atsevišķu tirdzniecības telpu un kases aparātu nodalīšanai alkohola tirdzniecībai. Tas atbalsta lielo tirdzniecības tīklu biznesu, kuri to spējīgi īstenot lielākās telpās un ar atbilstošām investīcijām. Ko darīt lauku veikala īpašniekam - telpu nenodalīsi, kases aparātu otru nopirkt un izvietot arī nav viegli,» komentējot Veselības ministrijas virzīto Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.-2014.gadam portālam db.lv sacīja a/s Latvijas balzams zīmolu direktors Valters Kaže.

«Atteikties no alkohola tirdzniecības - citu iepirkšanās vietu bez nelegālajām miestā bieži vien nemaz nav... Iegūst visi, tikai ne tas mazais bizness, par kura attīstību visi skaļi iestājas,» viņš piebilda.

Runājot par VM plānu, V. Kaže norādīja, ka «virkne priekšlikumu pozitīvi ietekmēs sabiedrības veselību un veicinās mērenību alkohola patēriņā - galvenokārt tie, kas vērsti uz pastiprinātu kontroli pār alkohola apriti».

«Pozitīvi vērtējama sodu efektivizācija par alkohola tirdzniecību nepilngadīgām personām, industrija no savas puses ir gatava iesaistīties, un to jau darām sabiedrības izglītošanas jautājumos alkohola lietošanas sakarā. To mēs redzam kā būtiskāko prioritāti - prevencijai ir jābūt svarīgākai par novēlotiem mēģinājumiem cīnīties ar sekām. Izglītots patērētājs būs arī mazāk tendēts riskēt un lietot nelegālu produktu - iegūs valsts (lielāki nodokļu ieņēmumi, mazāks slogs sociālajam un veselības budžetam), iegūs patērētājs (veselības kaitējuma samazinājums), sabiedrība (darba vietas un mazāka nelabvēlīgo sociālo faktoru ietekme), kā arī legālā industrija (netiek radīti nelegālajam tirgum labvēlīgāki apstākļi),» skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Nesen, dodoties mājās no darba slimnīcā, neparko nespēju «izmest no galvas» kādu jaunieti, kura dzīvība reti muļķīgas reibuma pārgalvībā gūtas traumas dēļ bija karājusies mata galā. Viņš atveseļosies, es pie sevis domāju. Taču vai pilnībā? Tas nav zināms. Zināms ir tikai tas, ka ārstēšana aizņems daudz laika un puiša tālākā dzīve būs ļoti grūta. Operācija, rehabilitācija, operācija, rehabilitācija. Tad, iespējams, vajadzēs operēt vēl un vēl.

Interesanti, ko par liktenīgā vakara notikumiem tagad domā viņš pats un viņa draugi, kas atbraukuši uz slimnīcu stāstīja, ka alkoholu «tikpat kā neesot» lietojuši. Bijušas vien vairākas divu litru pudeles stiprā «plastmasnieka». Cik pudeļu stiprā «plastmasnieka» izdzerts? Divas, trīs, desmit? To neviens no draugiem nosaukt nespēja, taču, spriežot pēc sekām, pietiekami. Par dažu stundu dullumu, ko sniegusi brūnajā polietilēna (PET) pudelē rodamā žļurga, nu samaksāts ar veselību. Vai bija vērts?

Paradoksāli. Mēs tik bieži karojam ar sekām, nedomājot kā novērst cēloņus, jo šis tāpat kā daudzi citi negadījumi varēja arī nebūt. Strādājot par neiroķirurgu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, arvien biežāk mēdzu aizdomāties par postu, ko Latvijai nes alkohola lietošana. Kā likums, divi no trijiem traumas guvušiem cilvēkiem ir alkohola reibumā. Kā likums, lielākā daļa no tiem, kas reibumā gūst traumas, ir vīrieši darbaspējīgā vecumā. Ļoti daudz ir jauniešu. Skaidri saskatāma tendence - vismaz puse negadījumu varētu nenotikt, ja cilvēki nebūtu lietojuši pārāk daudz alkohola.

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Katrs Igaunijas pilngadīgais iedzīvotājs pērn vidēji patērēja 11,2 litrus absolūtā alkohola, tādējādi alkohola patēriņš Igaunijā turpina pieaugt kopš 2019.gada, liecina pēc Sociālo lietu ministrijas pasūtījuma veikta pētījuma rezultāti.

Igaunijas Ekonomikas pētījumu institūta dati liecina, ka visvairāk Igaunijā pērn patērēti stiprie alkoholiskie dzērieni un alus. Pārvēršot dzērienos, 11,2 litri absolūtā alkohola nozīmē 11,9 litri stipro alkoholisko dzērienu, 79,6 litri jeb apmēram 160 pudeles alus, 16,1 litrs jeb apmēram 21 pudele vīnogu vīna un 10,6 litri citu vieglo alkoholisko dzērienu katram pieaugušajam.

Alkohola patēriņa pieaugums galvenokārt saistāms ar stipro alkoholisko dzērienu patēriņa kāpumu, kamēr alus patēriņš nedaudz samazinājies.

Ekonomikas pētījumu institūta direktors Pēters Raudseps norādīja, ka iedzīvotāju pirktspēja alkohola iegādei pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, jo iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir straujāks nekā cenu kāpums.

Eiropas Komisijai vēlākais 2016.gadā jāiesniedz priekšlikums noteikumiem par uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu uz alkoholisku dzērienu etiķetēm, prasa Eiropas Parlaments trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti aicina pieņemt jaunu ES stratēģiju alkohola jomā, kas vērstos pret alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū, braukšanu alkohola reibumā un alkohola lietošanu grūtniecības laikā.

EP aicina Komisiju nekavējoties sākt darbu pie jaunas ES stratēģijas alkohola jomā (2016–2022), lai palīdzētu dalībvalstu valdībām mazināt alkohola radīto kaitējumu. Stratēģijā jāparedz datu apkopošanas pasākumi, profilakse un ārstēšana, dzērumā izraisītu ceļu satiksmes negadījumu skaita mazināšana un atšķirīgu alkohola lietošanas modeļu analīze, EP deputāti saka trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus uzlabojot pieejamību alkohola atkarības ārstēšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem, informē Veselības ministrija.

Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību. 19. decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projekts 2020.-2022.gadam. Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kam īpaši uzmanību pievērš arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti.

Līdz ar to, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū, Veselības ministrija plāno aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kā arī aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos, kinoteātros un internetā. Tāpat plānots aizliegt tādus piedāvājumus, kas paredz, iegādājoties alkoholisko dzērienu vienlaicīgi bez maksas vai ar atlaidi iegādāties citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, piemēram, nevarēs veidot piedāvājumu “2 par 1 cenu”

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Septembrī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, TV reklāmu skaits palielinājies par 20%, savukārt sponsorreklāmu skaits palielinājies par 2 %.

Kopumā septembrī TNS Latvia Reklāmu reģistrs televīzijā ir reģistrējis 93,3 tūkst. reklāmu un 16,66 tūkst. sponsorreklāmu gadījumus.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka TV reklāmu skaits septembrī ir pieaudzis negaidīti strauji. Pagājušais gads gan bija īpašs ar to, ka septembrī tika noraidīts mazāk reklāmu nekā augustā, šogad atkal ir novērojama ierastā tendence TV reklāmu skaitam pieaugt pēc vasaras sezonas noslēguma.

Šī gada septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, reklāmu skaits pieaudzis visos diennakts laikos. Lielākais pieaugums ir bijis rīta stundās no plkst. 7 līdz 9, kad izvietoto reklāmu skaits palielinājies par 41%. Prime Time laikā no 18 līdz 24 reklāmu skaits ir pieaudzis par 19%.

Aizvadītajā oktobrī, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, televīzijā strauji – līdz pat 33 % - pieaudzis reklāmu skaits, liecina sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati.

TNS Latvia Reklāmu reģistrs oktobrī televīzijā ir reģistrējis 98 901 reklāmu un 22 434 sponsorreklāmas gadījumus. Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, TV reklāmu skaits ir pieaudzis par 15 %, savukārt sponsorreklāmu skaits palielinājies par 17 %. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka, oktobris ir pirmais mēnesis šogad, kad novērojams lielāks sponsorreklāmu nevis reklāmas klipu skaita pieaugums. Šī situācija skaidrojama ar rudens TV šovu sezonas sākumu, kas tradicionāli piesaista lielu sponsoru interesi.

Šī gada oktobrī, salīdzinot ar 2009. gada oktobri, reklāmu skaits pieaudzis visos diennakts laikos. Lielākais reklāmu skaita pieaugums tāpat kā septembrī ir bijis rīta stundās no plkst. 7:00 līdz 9:00, kad izvietoto reklāmu skaits palielinājies par 33 %. Vismazāk pieaudzis dienas laikā no 9:00 līdz 18:00 izvietoto reklāmu skaits – tikai par 12 %.

2015.gadā veiktais pētījums par alkohola lietošanu Latvijā liecina, ka katrs desmitais respondents ir iegādājies nelegālo alkoholu, tomēr Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) norāda, ka šis skaitlis ir vēl lielāks. Daļa iedzīvotāju pat nenojauš, ka patiesībā ir iegādājušies nelegālu kontrabandas alkoholu, kas maskēts zināmu zīmolu pudelēs. Nelegālā alkohola apjoms valstī šobrīd ir aptuveni 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Latvijas alkohola nozares asociācijas un eSample veidotā aptauja liecina, ka katrs 10. respondents ir iegādājies nelegālo vai no rokas tirgotu alkoholu. Turklāt 84% iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par to, kur atrodas nelegālā alkohola ražotene vai tirgotava. Lai gan šie dati jau tāpat liecina, ka iedzīvotāji savu veselību pakļauj riskam, Latvijas alkohola nozares asociācijas vadītājs Genādijs Kļepikovs norāda, ka daļa nelegālā alkohola lietotāju nenojauš, ka patērē nezināmas izcelsmes alkoholu.

Valsts policija apgalvo, ka pastiprināti darbojas nelegālā alkohola apkarošanā, tomēr vien 3% respondentu apgalvo, ka ziņotu policijai, ja zinātu, kur atrodas nelegālā alkohola ražotne. Šādu rīcību cilvēki skaidro ar uzskatu, ka pēc ziņošanas policijai situācija tapāt nemainīsies. Turklāt nelegālais alkohols ietver ne vien «točku» pagrabus, bet arī nezināmas izcelsmes kontrabandas alkoholu iedzīvotājiem atpazīstamos un elitāru ražotāju iepakojumos, kas nelegālo alkoholu padara vēl grūtāk atklājamu.

Ir virkne iespēju, kā Google meklētājā izveidot neefektīvu reklāmu. Neņemot vērā svarīgākos pamatnosacījumus, jūs riskējat ātri iztērēt reklāmas budžetu un ģenerēt nekvalitatīvu trafiku uz savu mājas lapu (ne mērķauditoriju). Šodien es pastāstīšu par dažām būtiskākajām kļūdām, kas tiek pieļautas, veidojot reklāmu Google meklētājā. Ņemiet tās vērā un jūs spēsiet paaugstināt savas reklāmas efektivitāti un iegūt vairāk jaunu klientu.

1. Izmantoti tikai plašas atbilstības (Broad match) atslēgas vārdi

Centieties neizmantot atslēgas vārdus ar plašu atbilstību. Ja jūs šo atbilstību tomēr izmantojat, piemēram, atslēgas frāzi «Kravas automobiļu autoserviss», rēķinieties, ka jūsu reklāma būs redzama pēc visdažādākajiem pieprasījumiem, tādiem kā «Autoserviss Daugavpilī», «Vieglo automobiļu autoserviss», «Degvielas patēriņš kravas automobiļiem» utt. Proti, jūsu reklāmu redzēs un uz to bieži vien klikšķinās dažādi interesenti, taču ne jūsu mērķauditorija. Tādējādi jūs zaudēsiet naudu. Es iesaku izmantot frāzes atbilstību (Phrase match) un/vai precīzu atbilstību (Exact match). Tas jums ļaus samazināt nekvalitatīvo klikšķu skaitu un pārsvarā rādīt reklāmu vienīgi jūsu potenciālajiem klientiem.

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Valkas, Ainažu, Salacgrīvas un citi Latvijas-Igaunijas pierobežas iedzīvotāji piketēs pie Saeimas, protestējot pret valdības lēmumu par 30% palielināt alkohola akcīzi no 2020.gada 1.marta, informē iedzīvotāju un veikalu tīkla «Alko 1000 Market» pārstāvis Oskars Kotāns.

Viņš stāstīja, ka piketa dalībnieku galvenais mērķis ir saglabāt savas darbavietas alkohola tirdzniecības vietās, jo pierobežā cilvēkiem ir ļoti ierobežots skaits darbavietu. «Veikalā strādā veselas ģimenes. Iedomājieties, ja darbu zaudēs abi vecāki, ko tas nozīmēs ģimenei. Kā lai bērnus palaiž skolā,» vaicāja Kotāns.

Viņš uzsvēra, ka pārdevēji ir ļoti apmierināti ar darbu, jo viņi saņem labu algu, par viņiem tiek samaksāti nodokļi.

Kotāns pauda viedokli, ka, palielinot alkohola akcīzi, valdība sagraus Latvijas pierobežas tirdzniecības eksportspēju un iznīcinās vismaz 150 darbavietas Vidzemes reģionā, bet uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, būs spiesti bankrotēt. Kotāns norādīja, ka aprēķini par zaudējumiem valsts budžetam veikti, pamatojoties uz šovasar Latvijas Alkohola nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās aptaujas datiem par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.

Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus.

Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro.

Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%. Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas (skatīt pievienoto infografiku).

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumus, informē Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību.

Publiskajai apspriešanai Veselības ministrija 5.jūlijā nodevusi Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.-2022.gadam.

Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kas, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumiem, ir viens no efektīvākajiem veidiem, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū. Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots noteikt reklāmas ierobežojumus dažādām alkoholisko dzērienu akcijām un atlaidēm. Līdzīga prakse ir arī citās valstīs, piemēram, no pagājušā gada alkohola reklāma ir aizliegta Lietuvā, stingrāki ierobežojumi noteikti arī Igaunijā, piemēram, aizliegtas vides reklāmas un alkohola reklāma sociālajos medijos. Arī Zviedrijā alkohola reklāma ir aizliegta radio un televīzijā , savukārt Norvēģijā arī internetā.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, TV reklāmu gadījumu skaits pieaudzis par 28%, bet sponsorreklāmu skaits mazinājies par 7%, kopumā minētajā periodā gada griezumā nodoršinot 23% pieaugumu.

Jūnijā televīzijā reģistrēti vairāk nekā 147 tūkst. reklāmu un vairāk nekā 15 tūkst. sponsorreklāmu (visi reklāmdevēju logo, kā arī raidījumu vai filmu reklāma ar atbalstītājiem), saskaņā ar TNS Reklāmu reģistru.

Pretēji ierastajam, šā gada jūnijā TV raidīts vairāk reklāmu nekā maijā, bet sponsorreklāmu apjoma samazināšanās nav ļāvusi pārspēt kopējo reklāmu gadījumu skaitu, norāda TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Jūnijā lielākā daļa reklāmu (46,5%) tiek noraidītas «dienas» laikā (no 9:00-18:00). Būtiskākās svārstības notikušas pārvietojoties reklāmām no «rīta» (7:00-9:00) uz «nakts» (00:00-07:00) periodu. Naktī novērojams arī straujākais reklāmu skaita pieaugums, salīdzinot ar 2011. gada jūniju - par 58%, analizējis TNS.

Augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 11% ir pieaudzis TV reklāmu skaits, savukārt sponsorreklāmu skaits samazinājies par 2%.

Kopumā TNS Latvia Reklāmu reģistrs augustā televīzijā ir reģistrējis 85,86 tūkst. reklāmu un 14,29 tūkst. sponsorreklāmu.

Augustā pirmo reizi kopš marta TV visbiežāk reklamētā nozare atkal ir mobilie sakari. Iepriekšējo mēnešu populārākā auksto dzērienu nozare gan atkāpusies tikai vienu vietu zemāk. Zīmīgi arī tas, ka trijās no piecām reklamētākajām nozarēm šogad, reklāmu skaits ir samazinājies salīdzinot ar pagājušā gada augustu.

Tas liecina, ka kopējo pieaugumu TV reklāmu skaitā nodrošina nevis lielāko reklāmdevēju aktivitāte, bet gan vispārējs tirgus kāpums. Mobilo sakaru nozare visticamāk atgriežas pirmajā vietā uz ilgāku laiku, bet aukstie dzērieni tiks reklamēti mazāk, sākoties rudens periodam.

Janvārī televīzijā reģistrēti 58.8 tūkstoši reklāmu un 14.6 tūkstoši sponsorreklāmu. Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, TV reklāmu skaits ir pieaudzis par 40 %, savukārt sponsorreklāmu skaits ir samazinājies par 7 %, liecina TNS Latvia dati.

Kopš 2009. gada vidus novērojama tendence mazināties TV reklāmu skaita kritumam, bet šī gada janvārī redzams ļoti straujš reklāmu skaita pieaugums salīdzinot ar 2009. gada janvāri.

Lielākais reklāmu skaita pieaugums ir bijis dienas laikā no plkst. 9:00 līdz 18:00, kad izvietoto reklāmu skaits palielinājies par 48 %. Salīdzinoši mazāks pieaugums redzams rīta periodā no 7:00-9:00, kad reklāmu skaits ir pieaudzis par 15 %. Naktī raidīto reklāmu īpatsvars ir pieaudzis par 0,3 procentpunktiem uz rīta stundu rēķina un sasniedz 4,9 % no visu diennaktī noraidīto reklāmu skaita.

Visbiežāk TV reklamētā nozare 2010. gada janvārī bija mājsaimniecības higiēna, kurā novērojams ļoti liels reklāmu skaita pieaugums - par 246 %, salīdzinot ar 2009. gada janvāri. Mobilo sakaru nozare atvirzījusies uz 3. vietu ar reklāmu skaita pieaugumu 4 % apmērā. Vislielākais reklāmu skaita pieaugums - par 346 %, salīdzinot ar 2009. gada janvāri, redzams finansu institūciju un pakalpojumu nozarē.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar attiecīgu posmu pirms gada, ievērojami pieaudzis TV reklāmu skaits. Oktobrī reklāmas apjomi TV varētu sasniegt visu laiku augstāko atzīmi.

TNS Reklāmu reģistrs septembrī televīzijā reģistrējis 136,9 tūkstošus reklāmu un 15,1 tūkstoti sponsorreklāmas gadījumu. Septembrī TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 51%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 11%, kopumā nodrošinot 41% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

Kā norādīja TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters, šāds TV reklāmas apjoma pieaugums ir neierasti straujš. Kopējais reklāmu skaits - aptuveni 152 tūkstoši ir lielākais jebkad Latvijā septembrī noraidītais, apsteidzot 2007. gada septembri, kad TV tika noraidīti 125,7 tūkstoši reklāmu.

Kopējais alkohola tirgus šogad Latvijā varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka 2019.gads alkohola nozarē Latvijā bija trauksmains, ņemot vērā mainīgās akcīzes nodokļa likmes. «Šis gads, arī gada pirmā puse, nozarei Latvijā ir ļoti trauksmaina un nesaprotama. To ietekmē izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs divas reizes gadā, kas tika paaugstinātas un pēc tam samazinātas,» sacīja Vītols. Viņš norādīja, ka secinājumus par alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma lietderību varēs izdarīt gada beigās, jo samazinājums stājās spēkā vien šā gada 1.augustā, un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par stiprā alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem par periodu, kad jau bija piemērota samazinātā likme, būs vēlāk. Pēc viņa sacītā, stiprā alkohola pārdošanas apmērus jūnijā un jūlijā negatīvi ietekmēja tas, ka uzņēmēji mēģināja iztirgot pēc iespējas vairāk noliktavās esošā alkohola un neieveda jaunas preces.