Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

Vieglās automašīnas un mikroautobusi Eiropā rada aptuveni 15% no kopējā CO2 emisiju apjoma, tāpēc viens no Eiropas Zaļā kursa mērķiem ir panākt kaitīgo emisiju būtisku samazinājumu transporta sektorā.

Latvijā transports rada teju trešo daļu no kaitīgo emisiju kopapjoma, un galvenais piesārņotājs ir autotransports, kur kaitīgo emisiju apjoms pēdējās desmitgadēs arvien pieaug.

Ņemot vērā, ka absolūtais vairākums no Latvijas autoparka izmanto fosilo degvielu, lai panāktu ambiciozo mērķi būtiski samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, jāpanāk kardinālas pārmaiņas cilvēku attieksmē attiecībā uz jaunu automašīnu izvēli. SEB bankas veiktā aptaujā noskaidrots, ka attieksmē pret elektroauto aizvien dominē virkne mītu un nepatiesu priekšstatu, kas kavē sabiedrības pāreju uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku transportu. Attieksme būtu maināma, ilustrējot ieguvumus, ko autobraucējam personīgi un sabiedrībai kopumā dotu pāreja uz zaļāku transportu, kā arī atspēkojot virkni puspatiesību un mītu par elektroauto.

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” norāda, ka problēmas ar pārpildītajām maksas autostāvvietām Rīgas centrā nerada elektroauto, bet gan Rīgas domes pēdējo piecu gadu politika tās masveidā likvidēt.

Turklāt centra nepieejamība ar automašīnām ir sekmējusi situāciju, ka Rīgas centrs no “vieta biznesam” viedokļa izmirst, par ko norāda gan viesmīlības uzņēmumi un restorāni, gan arī tukšie tirdzniecības vietu skatlogi.

“Izrādās, ka pašvaldības politika piespiest cilvēkus pārsēsties no privāta transporta uz velosipēdiem un sabiedrisko transportu ir nesekmīga, bet sekas, ko maksā pati pašvaldība, nesamērīgi augstas. Ja turpināsies līdzšinējā politika, nesalāgojot visas intereses, tad būs jādomā atbalsta programmas, kā mākslīgi aizpildīt Rīgas centru ar uzņēmumiem, cilvēkiem, jo ar zaļajām zonām, riteņbraucēju joslām, kokiem podos stāvvietu vietās piepildīt to nevarēs. Citviet pasaulē galvaspilsētas centrs ir dārgākais un pieprasītākais biznesa rajons, bet Rīga pēdējā laikā izteikti zaudē savu pievilcību šajā vietā. Tā rezultātā sāk veidoties jauni aktīvā biznesa centri Rīgā un Pierīgā, galvenokārt, kur var ērti piebraukt un novietot transportlīdzekļus,” norāda Raitis Logins, finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris.

Viens no automašīnu koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem Carguru noslēdzis līdz šim vērienīgāko darījumu nozarē, pievienojot savam biznesam elektroauto koplietošanas jaunuzņēmumu OX Drive.

Ar šo darījumu Carguru stirpina savas līdera pozīcijas tirgū, vienlaikus kļūstot arī par vadošo elektroauto koplietošanas pakalpojumu sniedzēju.

Darījuma rezultātā Carguru savu autoparku papildina ar vairāk nekā 200 jauniem elektroauto, tostarp Tesla un Audi ražotāju modeļiem, kurus turpmāk varēs rezervēt un izmantot braucieniem tikai caur Carguru mobilo aplikāciju.

Carguru ir automašīnu koplietošanas biznesa celmlauzis Latvijā, kas jau kopš 2017. gada piedāvā pārvietošanās iespējas autovadītājiem, kuriem nav sava personīgā transportlīdzekļa. Ar OX Drive pievienošanu, Carguru savu piedāvājumu tagad papildina ar videi vēl draudzīgāku risinājumu, kas ilgtermiņā veicinās pāreju uz ilgtspējīgu un efektīvu urbāno mobilitāti. Tikmēr OX Drive sevi kā automašīnu koplietošanas jaunuzņēmumu skaļi pieteica pirms vairāk nekā diviem gadiem. Savas atšķirīgās koncepcijas un Tesla automašīnu dēļ, OX Drive ātri kļuva par vienu no populārākajām automašīnu koplietošanas platformām Latvijā, kas līdz tam vēl nebijušā apjomā piedāvāja klientiem izbaudīt ērti pieejamus jaunākās paaudzes elektroauto.

Lai arī elektroauto skaits nemitīgi palielinās, 2024. gadā vērojama elektroauto skaita pieauguma samazināšanās, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati.

2022. gada beigās un 2023. gadā elektroauto veidoja teju 9% no kopējā jauno vieglo automobiļu skaita, taču 2024. gada pirmajos divos ceturkšņos šis apjoms samazinājies līdz 7%. CSDD šo tendenci skaidro ar vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kā rezultātā arī kopumā jaunas automašīnas cilvēki iegādājas retāk. Tajā pašā laikā Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka šobrīd tirgū arvien vairāk ienāk lietoti elektroauto.

Pērk lietotus

Otrreizējais tirgus kļūst makam atbilstošāks, un to apliecina arī statistikas dati, norāda Raimonds Kašs, KEM Finanšu instrumentu departamenta direktors. “Jūnija sākumā jauni elektromobiļi iegādāti 78% gadījumu, bet šobrīd, pakāpeniski pieaugot lietotu elektroauto skaitam, šis apjoms samazinājies līdz 73%. 2024. gada 2. ceturkšņa dati liecina, ka Latvijā ir reģistrēti 7798 elektroauto. Līdz ar valsts atbalstu, interese videi draudzīgo auto iegādei ir straujāka, salīdzinot ar 2015.-2021. gada datiem, kur pieaugums ir mērenāks.

Galvaspilsētas domē pašlaik notiek diskusijas par iniciatīvu atcelt priekšrocības elektroautomašīnām SIA "Rīgas satiksme" apsaimniekotajās autostāvvietās, informē Rīgas domē.

Pašvaldības pārstāve Aira Ancāne, komentējot apvienības "Pilsēta cilvēkiem" aicinājumu atcelt priekšrocības bez maksas novietot elektroautomobiļus "Rīgas satiksmes" apsaimniekotajās autostāvvietās, "jo tās rada negatīvu ietekmi uz pilsētvidi", atzina, ka "temats ir izvirzīts par diskusiju objektu".

"Tiek vērtēti gan ekspertu, gan politiķu viedokļi, bet patlaban konkrēta secinājuma vēl nav. Turpināsim vērtēt gan pozitīvo, gan negatīvo ietekmi," informēja pašvaldības pārstāve.

Kā ziņots, "Pilsēta cilvēkiem" uzskata, ka priekšrocības neveicina videi draudzīgāku transporta līdzekļu izmantošanu, pilsētās autotransporta skaits kopumā esot jāsamazina, priekšrocību dēļ Rīgai piederošais uzņēmums "Rīgas satiksme" negūst ieņēmumus no autostāvvietām, turklāt elektroautomobiļus mēdzot novietot stāvvietās uz ilgu laiku, tādējādi "atņemot vietu automašīnām, kuru vadītājiem tiešām ir svarīgi īslaicīgi novietot transportlīdzekli Rīgā".

Mūsdienās, kad arvien vairāk cilvēku izvēlas pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, elektroauto uzlādes stacijas kļūst par neaizstājamu pilsētvides sastāvdaļu. Jaunais Schneider Electric uzlādes stacijas modelis Schneider Charge piedāvā inovācijas un efektivitāti, kas nepieciešamas mūsdienu elektroauto īpašniekiem.

Elektroauto uzlādes stacijas Schneider Charge ir veidotas, lai nodrošinātu lietotājiem maksimālu komfortu un drošību. Tās ir aprīkotas ar modernākajām tehnoloģijām, kas ļauj ātri un efektīvi uzlādēt dažādu veidu elektroauto. Turklāt, pateicoties Schneider Electric plašajai pieredzei enerģētikas nozarē, šīs uzlādes stacijas izceļas ar savu uzticamību un ilgtspējību.

Viens no galvenajiem Schneider Charge uzlādes staciju ieguvumiem ir to lietošanas vienkāršība. Montāža ir ātra un vienkārša, un pēc uzstādīšanas tās prasa minimālu apkopi. Lietotāji var viegli piekļūt stacijām un sākt uzlādi ar dažiem vienkāršiem soļiem. Tādējādi, tiek nodrošināta maksimāla ērtība ikdienas lietošanā.

Daudzu automobiļu īpašniekiem, kas nav izmantojuši sertificētu auto dīleru servisu pakalpojumus, ir priekšstats, ka remonts tur noteikti izmaksās dārgāk. Taču bieži vien tas ir tikai mīts.

Manā profesionālajā pieredzē bieži nākas saskarties ar situācijām, kad klienti, veicot pēcgarantijas remontu, sākotnēji vēršas tā sauktajā “pelēkajā servisā”, bet pēc tam pieprasa auto remonta tāmi arī no mums. Gala rezultāts viņiem bieži vien ir pārsteigums, jo autorizētā servisa piedāvātā summa izrādās zemāka. Tas ir īpaši raksturīgi sarežģītākiem remontdarbiem.

Jautāsiet – kā tas iespējams, ja autorizētajos servisos darba stundas izmaksas var būt divas vai pat trīs reizes augstākas nekā “pelēkajos servisos”?

Normstundas pret virsstundām

Atbilde ir vienkārša – “pelēkie servisi” piedāvājumā norāda remonta kopējo summu, bet autorizētie servisi veic remontu saskaņā ar ražotāja noteiktajām normstundām katram darbam. “Pelēkā servisa” mehāniķis savā aprēķinā vadās pēc pieredzes, aptuveni novērtējot, cik ilgs laiks būs nepieciešams remontdarbiem. Autorizētajā servisā šādi aprēķini nav nepieciešami, jo ražotājs jau ir noteicis precīzas normstundas.

Paplašinot elektroauto uzlādes tīklu Baltijā Enefit Volt, energouzņēmums Enefit atklājis Latvijā pirmos publiskos elektroauto uzlādes punktus pie veikaliem top! Iecavā, Dobelē, Tukumā un drīzumā arī Rīgā.

Vienlaikus šogad plānots izbūvēt pirmās lieljaudas uzlādes stacijas uz starptautiskajām maģistrālēm un veidot sadarbību arī ar citiem lielveikalu tīkliem, tādējādi atbalstot gan pilsētvidē un tās apkaimēs dzīvojošos elektroauto īpašniekus, gan nodrošinot vienotu uzlādes tīkla pārklājumu visā Baltijā.

Enefit Volt publiskais uzlādes tīkls Latvijā izmanto tikai zaļo enerģiju, un tā attīstībā šogad plānots investēt nepilnus 3 miljonus eiro.

Ārpus Rīgas publiskās uzlādes punktu izvietojumu iecerēts fokusēt Daugavpils, Tukuma, Bauskas un Limbažu virzienā. Tāpat kā Igaunijā, arī Latvijas uzlādes stacijās tiks nodrošināta elektroauto uzlāde ar videi draudzīgā veidā ražotu enerģiju.

Ventspilī 12.jūlijā atklātas Latvijā pirmās ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu izbūvētās elektroauto uzlādes stacijas.

Tās izvietotas pie sešiem sabiedriskiem pilsētas objektiem: koncertzāles "Latvija" (Lielajā laukumā 1), Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (Inženieru ielā 60), Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas (Kuldīgas ielā 1), Jaunpilsētas laukuma (Kuldīgas ielā 49), netālu no Ventspils Piedzīvojumu parka (Krustkalna ielā 3) un pie teātra nama "Jūras vārti", Ostas ielas promenādes pusē (Kr. Valdemāra ielā 45).

Ieguldot ES Atveseļošanas fonda finansējumu, AS "Sadales tīkls" izbūvēja nepieciešamo elektroapgādes infrastruktūru, savukārt atbilstoši projekta noteikumiem teritoriju staciju izbūvei nodrošināja Ventspils valstspilsētas pašvaldība, un, iegūstot tiesības publiskā izsolē, uzlādes stacijas nodrošināja un uzstādīja Elektrum Drive.

Energouzņēmums Enefit paplašina savu publiskās uzlādes tīklu ar lieljaudas stacijām Rīgā un uz starptautiskajām automaģistrālēm.

Novembra beigās atklātas pirmās sešas no plānotajām 32 lieljaudas uzlādes stacijām Latvijā, kas paredzētas Eiropas TEN-T ceļu tīkla ietvaros Baltijā. Tie ir vieni no ātrākajiem lādētājiem Latvijā, un 100 km veikšanai nepieciešamā uzlāde aizņems tikai 5 minūtes.

Novembrī atklātās lieljaudas uzlādes stacijas izvietotas trīs lokācijās: Rīgā – Mūkusalas ielā un VEF kvartālā, kā arī Piņķos pie “Via Jurmala Outlet Village”. Katrā adresē pieejamas divas uzlādes stacijas. Maksimālā jauda no viena spraudņa ir 240 kW, savukārt lādējot divas automašīnas vienlaikus, – 160 kW.

Līdz šī gada beigām Enefit lieljaudas uzlādes tīklu plānots papildināt ar vēl vismaz divām lokācijām – Lilastē pie viesnīcas “Porto Resort” uz Tallinas šosejas, kā arī Bauskā. Lieljaudas uzlādes iekārtas izvietotas stratēģiski nozīmīgā ceļa posmā, kas savieno Latviju, Lietuvu un Igauniju. Pirms iekārtu uzstādīšanas Enefit veica rūpīgu analīzi par elektroauto kustības intensitāti un apkārtējo uzlādes infrastruktūru konkrētajās lokācijās. Šāda pieeja nodrošina, ka uzlādes stacijas tiek izvietotas tieši tur, kur tās ir visnepieciešamākās un visefektīvāk atbalsta elektroauto lietotājus.

Elektriskā transporta īpatsvaram strauji pieaugot, uzņēmums Mobilly kopš jūlija beigām ir uzsācis sadarbību ar elektroauto uzlādes tīklu “Eleport”.

Turpmāk Mobilly mobilajā lietotnē papildus jau esošajām uzlādes stacijām visā Latvijas teritorijā iespējams norēķināties arī “Eleport” uzlādes stacijās Baltijas valstīs.

Līdzās citiem ikdienas norēķinu pakalpojumiem Mobilly jau kopš 2020. gada saviem klientiem piedāvā arī elektroauto uzlādes iespējas, aizvien aktīvi paplašinot lietotnē pieejamo eletrouzlādes tīkla sadaļu, kā arī īstenojot jaunas sadarbības ar šī pakalpojuma nodrošinātājiem.

Šobrīd Mobilly mobilajā lietotnē apvieno jau gandrīz visus lielākos eletrouzlādes tīklus Latvijā, un arī uzsāktā sadarbība ar “Eleport” ir stratēģi nozīmīgs pagrieziena punkts elektrouzlādes pieejamības veicināšanā. “Eleport” ir viens no elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstītājiem Baltijā un Polijā. Šobrīd uzņēmums nodrošina lielāko ultra ātrās uzlādes staciju tīklu valstī, kā arī saviem klientiem piedāvā elektroenerģiju no atjaunīgiem, ES sertificētiem avotiem par pieejamām cenām.

Pilna servisa nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas pakalpojumu uzņēmums HAGBERG saņem nepilnu viena miljons eiro aizdevumu no Swedbank elektroauto iegādei.

Projektā paredzēta arī jauna elektroauto uzlādes staciju izbūve, ievērojami paplašinot uzņēmuma energoefektīvo infrastruktūru. Projekta kopējās izmaksas ir 1,18 miljoni eiro, uzņēmumam saņemot Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu 171 tūkstoša eiro apjomā no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas uzņēmumu energoefektivitātei līdzekļiem.

Autotransports ir viens no HAGBERG galvenajiem darba resursiem, lai nodrošinātu pakalpojumus klientu objektos visā Latvijā. Īstenojot plānveidīgu autotransporta nomaiņu uz elektroautomašīnām, uzņēmums ievērojami optimizē saimnieciskās darbības izmaksas un samazina CO2 emisijas. Nepieciešamā elektroenerģija tiks ražota no atjaunojamajiem resursiem – 366 saules paneļiem, ar ko HAGBERG jau ir aprīkojis uzņēmuma administratīvās ēkas, nodrošinot kopējo jaudu 152kW. Ar Eiropas Savienības atbalstu uzstādītie saules paneļi HAGBERG infrastruktūrā nodrošinās pietiekami daudz elektroenerģijas, lai veiktu 31 projektā iegādāto elektroauto uzlādi.

Tehnoloģisku lēcienu e-mobilitātes nākotnē un elektrificētā transporta tirgū apliecinājis jaunais Audi Q6 e-tron modelis, kas nu jau pieejams arī Latvijas tirgū. Tuvāko gadu laikā zīmols sola vairāk nekā 20 jaunus modeļus, no kuriem aptuveni puse būs pilnībā elektriski.

Zīmols Audi turpina paplašināt savu piedāvājumu premium elektriskās mobilitātes segmentā, septembra sākumā prezentējot jaunā Audi Q6 e-tron modeli Latvijā. Šis modelis, kas ar vienu uzlādi spēj veikt līdz pat 641 kilometram un ir veidots uz inovatīvās PPE (Premium Platform Electric) elektroauto platformas, ir vēl viens svarīgs solis Audi ceļā uz ilgtspējīgu nākotni. Audi Q6 e-tron cena Latvijā ir no 72 700 eiro.

“Esam pārliecināti, ka mobilitātes nākotne ir elektriska. Un jaunais Q6 e-tron ir tā apliecinājums. Tas ir ne tikai nākamais tehnoloģiskais lēciens Audi e-mobilitātes nākotnē, bet arī elektrificētā transporta tirgū. Šis modelis uz jaunās PPE platformas ļauj piedāvāt pircējiem modernākos tehnoloģiskos risinājumus premium segmentā. Vienlaikus mēs šogad un pakāpeniski tuvākajos gados turpināsim klientus iepazīstināt ar arvien jauniem un efektīviem iekšdedzes dzinēja modeļiem un spraudņa hibrīdiem. Tuvāko divu gadu laikā tas būs rekordliels skaits jaunu Audi modeļu visu piedziņu un visā segmentu klāstā. Ar Q6 e-tron prezentāciju Latvijā mēs piedāvājam inovatīvu tehnoloģiju, jaudas un Audi raksturīgās kvalitātes apvienojumu mūsu klientiem,” saka Audi zīmola vadītājs Latvijā un Lietuvā Ilgvars Ļubka.

Elektrum Drive atklājis pirmās piecas no plānotajām 90 lieljaudas uzlādes stacijām Eiropas TEN-T ceļu tīkla ietvaros Baltijas valstīs.

Katras stacijas izvietojumu nosaka elektroautomobiļu plūsmas intensitāte. Latvijā Elektrum Drive lieljaudas stacijas atklātas sadarbībā ar pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ELVI Mārupē – novadā ar otru lielāko reģistrēto elektrisko automobiļu skaitu, kā arī Jūrmalā, Pūrē, Koknesē un Liepājā. Tajās pirmo reizi Elektrum Drive tīklā uzlādi varēs veikt arī elektriskie kravas transportlīdzekļi. Elektrum Drive lieljaudas uzlādes tīkls ir lielākais šāda veida projekts Baltijā.

Šī gada 28. novembrī piecās pilsētās Latvijā – Mārupē, Jūrmalā, Pūrē, Koknesē un Liepājā – tika atklātas pirmās Elektrum Drive lieljaudas elektrouzlādes stacijas TEN-T tīklā Latvijā ar 300 kW jaudu. Tajās elektroauto 250 km garam braucienam varēs uzlādēt 10 minūtēs, kā arī pirmo reizi Elektrum Drive tīklā būs iespējama arī elektrisko kravas transportlīdzekļu uzlāde. Kravas transporta zaļināšana ir ārkārtīgi nozīmīga rīcība, lai samazinātu to radīto CO2 izmešu daudzumu, kas ir aptuveni ceturtā daļa no Eiropas Savienībā ar transportu saistītajām CO₂ emisijām.

Interese par atjaunīgās enerģijas risinājumiem Latvijas uzņēmumos pieaug, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar to ieviešanu.

Turpinot virzīt tehnoloģiskās inovācijas, īstenojot atbalstošu valsts politiku, kā arī padarot zaļo enerģiju pieejamāku un finansiāli izdevīgāku, jau tuvāko gadu laikā pieredzēsim būtiskas pārmaiņas gan patērētāju paradumos, gan uzņēmējdarbības praksē.

Lai pievērstu uzmanību šim un citiem ar atjaunīgo enerģiju saistītiem jautājumiem, ir jāmeklē iespējas, kā par to pastāstīt skaļi un veicināt ideju un pieredzes apmaiņu. Viens no veidiem ir dalība Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvā. Izceļot veiksmīgus piemērus un sasniegumus un parādot, kā zaļā enerģija var sniegt pienesumu ne tikai videi, bet arī uzņēmumu konkurētspējai, varam iedrošināt un sniegt motivāciju tiem uzņēmumiem, kuri par to domā, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Atklāta energoresursu tirgotāja un veikalu tīkla AS VIRŠI-A (“Virši”) jaunā uzpildes stacija Ķekavā, “Jaungaņģi”. Investējot 2,4 miljonus eiro stacijas izveidē, uzņēmums iekārtoja 14 437 m² lielu teritoriju.

Jaunā pilna servisa uzpildes stacija ir atvērta klientiem visu diennakti, piedāvājot 160 m² plašu veikalu, kā arī atpūtas zonas gan iekštelpās, gan ārā. Klientiem ir pieejamas populārākās degvielas uzpildes iespējas un elektroauto uzlādes vietas diviem transportlīdzekļiem vienlaikus ar kopējo jaudu 200 kW. Papildus tam stacijas teritorijā ierīkota stāvvieta, kurā var novietot 13 vieglās un sešas kravas automašīnas.

“2024. gads uzņēmumam ir vērienīgu investīciju gads. Jaunā degvielas uzpildes stacija ir jau devītā mūsu šogad atvērtā tirdzniecības vieta, kura atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā – Rīgas un Ķekavas apvedceļu krustpunktā. Esam pārliecināti, ka stacijas ērtā atrašanās vieta kopā ar kvalitatīvo piedāvāto pakalpojumu klāstu iemantos gan mūsu privāto, gan juridisko klientu uzticību un stiprinās uzņēmuma tālāko izaugsmi,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

SIA "Fitsypro", kas strādā ar zīmolu "Fiqsy", no šī gada augusta turpmāk piedāvās tikai ilgtermiņa elektroauto nomu, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma vadītājs Māris Avotiņš.

Viņš skaidroja, ka uzņēmums turpinās sadarboties ar esošajiem klientiem, piedāvājot ilgtermiņa nomas pakalpojumu, sākot no viena mēneša.

Tādējādi "Fiqsy" vairs nepiedāvās īstermiņa koplietošanas auto pakalpojumu. Avotiņš norādīja, ka pirms aptuveni pusgada uzņēmums nolēma pārtraukt arī kravas mikroautobusu koplietošanas pakalpojumu. Savukārt elektroskrejriteņu nomu uzņēmums nepiedāvā jau vairākus gadus.

Komentējot uzņēmuma nākotnes vīziju, viņš sacīja, ka uzņēmums turpinās nodrošināt ilgtermiņa elektroauto nomu, piedāvājot tikai elektromašīnas. Patlaban "Fiqsy" piedāvā aptuveni 50 elektroauto.

Viņš papildināja, ka patlaban ir plānots sākt strādāt šādā modelī, kā arī pagaidām nav plānots samazināt vai palielināt automašīnu skaitu. "Ja palielināsies ilgtermiņa klientu skaits, tad palielināsim arī mašīnu skaitu," sacīja Avotiņš.

Veidojot lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 5 500 000 eiro apmērā līdz 2026. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, kas būs pieejams vieglajiem un smagajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2026. gadam izbūvēs 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Uz TEN-T ceļiem topošā tīkla mērogu raksturo uzlādes ar 150 - 300 kW lielu ātrumu nodrošinājums 212 uzlādes punktos 53 stacijās, t.sk. ar īpaši ātro 350 - 400 kW jaudu 4 pieslēgvietās 2 uzlādes stacijās. 25 stacijas būs Latvijā, savukārt Igaunijā 30 staciju. 300 kW uzlāde dod iespēju vienu elektroautomobili 10 minūtēs uzlādēt 250 km braucienam.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pirmdien paziņoja, ka Ķīnas elektrisko automobiļu importam noteiks papildu nodevu 100% apmērā, tādējādi cenšoties novērst Ķīnas subsidētu automašīnu pieplūdumu Ziemeļamerikā.

Vienlaikus Trudo arī pavēstīja par papildu nodevas 25% apmērā piemērošanu tērauda un alumīnija izstrādājumu importam no Ķīnas.

Trudo norādīja, ka Ķīna, kas ir viena no pasaulē lielākajām elektrisko automobiļu eksportētājām, nerīkojas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā citas valstis tādās jomās kā vides un darba standarti.

Viņš sacīja, ka Ķīnā notiek elektroauto pārprodukcija un valsts apjomīgās subsīdijas tās autobūves nozarei "liek mums rīkoties".

Elektroauto importam noteiktā papildu nodeva, kas papildinās spēkā esošo importa nodevu 6,1% apmērā, tiks piemērota no 1.oktobra un attieksies uz Ķīnā ražotiem elektriskajiem un atsevišķiem hibrīda vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, autobusiem un piegādes furgoniem.

Latvenergo koncerna meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti papildinājis saules enerģijas ražošanas portfeli ar saules parku Kūsalu (Kuusalu).

Parka jauda ir 17,4 MW un tas aizņem aptuveni 22 hektārus Kūsalu pašvaldībā Igaunijā. Nākotnē parku iespējams papildināt ar enerģijas uzkrāšanas sistēmu un elektroauto uzlādi.

Latvenergo koncerna mērķis ir līdz 2030. gadam attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3GW apmērā visā Baltijā. Ambiciozi virzoties uz mērķi, meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti ir papildinājis saules enerģijas ražošanas portfeli ar saules parku Kūsalu (Kuusalu). Šovasar tas ir jau otrais lielais projekts, kas palielina uzņēmuma atjaunīgo ražošanas jaudu portfeli Igaunijā.

Ar Kūsalu parku Elektrum Eesti saules enerģijas ražošanas jauda vairāk nekā trīskāršosies, 27 000 paneļu ražojot elektroenerģiju ar 17,4MW jaudu. Kūsalu saules parkā nākotnē iespējams uzstādīt enerģijas uzkrāšanas sistēmas un izbūvēt Elektrum Drive elektroauto uzlādes staciju netālu no Tallinas-Narvas šosejas.

Vācijas elektrisko automobiļu tirgus pieaugs krietni lēnākā tempā nekā prognozē valdība, liecina konsultāciju kompānijas "Deloitte" aplēses.

Tās norāda, ka līdz 2030.gadam uz Vācijas ceļiem būs vien 11,2 miljoni pilnībā elektrisku automobiļu, kas ir par 3,8 miljoniem spēkratu mazāk salīdzinājumā ar valdības noteikto 15 miljonu automašīnu mērķi.

Šobrīd sabrukusī Vācijas koalīcijas valdība 2021.gadā noteica mērķi Vācijai kļūt par elektriskās mobilitātes vadošo tirgu, paredzot, ka līdz 2030.gadam valstī būs vismaz 15 miljoni pilnībā elektrisku automobiļu, neietverot hibrīdautomašīnas.

Taču Vācijas valdības pēkšņais lēmums budžeta ierobežojumu dēļ 2023.gada decembrī atcelt elektroauto iegādēm paredzētās subsīdijas negatīvi ietekmējis šādu automobiļu tirdzniecību.

Federālās motorizēto transportlīdzekļu aģentūras KBA apkopotie dati liecina, ka Vācijā uz 1.oktobri reģistrēti gandrīz 1,6 miljoni elektrisko automobiļu.

Vācija vēlas atbalstīt autobūves koncernu "Volkswagen" un palīdzēt novērst rūpnīcu slēgšanu, taču autoražotājam vairums savu problēmu būs jāatrisina pašu spēkiem, piektdien paziņoja valsts ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.

"Volkswagen" septembra sākumā pavēstīja, ka uzņēmumam nepieciešama ievērojama restrukturizācija konkurētspējas saglabāšanai, un tas apsver iespēju pirmo reizi savā 87 gadus ilgušajā vēsturē valstī slēgt ražotnes.

"Lielākā daļa uzdevumu būs jārisina pašam "Volkswagen"," sacīja Hābeks, apmeklējot uzņēmuma rūpnīcu Emdenē.

Viņš atteicās komentēt medijos izskanējušo informāciju, ka uzņēmumā varētu būt apdraudēti vairāki tūkstoši darbavietu, norādot, ka viņš nevar iejaukties kompānijas politikā.

Taču politiķi varētu palīdzēt autobūves nozarei, meklējot veidus, kā raidīt pareizos "signālus tirgū", sacīja Hābeks, taču nenorādīja uz iespējamu valsts atbalstu "Volkswagen".