Jaunākais izdevums

«Rodas iespaids, ka līdz šim ne Finanšu ministrijā, ne citā valsts iestādē neviens nav pat iedziļinājies, kādi ir reālie iedzīvotāju ienākumi un kādas sekas radīs nodokļa paaugstinājums,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

«Ik gadu palielina tik nodokļus, un viss! Citās valstīs nekustamā īpašuma nodokļa politika balstās uz cilvēku ienākumiem. Tiek ņemts vērā, lai aprēķinātā nodokļa summa nepārsniegtu 5 procentus no mājsaimniecības vidējiem ienākumiem gadā. Bet mēs tik ceļam likmes, dzenot cilvēkus nabadzībā un parādos,» viņš turpina.

Runājot par īpašumu vērtēšanu, Jaunsleinis stāstījis: «Ja cilvēkam jāmaksā 1000 latu liels nodoklis, tad viņš gluži dabiski grib zināt, par ko viņš maksā. Piemēram, viņam būtu precīzi jāzina, par kādu zemes platību šis nodoklis ir aprēķināts. Diemžēl daudziem īpašniekiem zemes gabali ar instrumentiem nemaz nav uzmērīti, tādējādi gan Nekustamā īpašuma valsts kadastrā, gan zemesgrāmatā ir ierakstītas tikai aptuvenas šo īpašumu platības.

Ja beidzot nesavedīsim to visu kārtībā, tad iznākums būs bēdīgs. Par kļūdainiem datiem un ačgārni aprēķinātām vērtībām maksāsim muļķīgus nodokļus!»

Latvijas Pašvaldību savienība esot iesniegusi tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam sarakstu ar visām problēmām, kas nekustamo īpašumu vērtēšanā rodas pašlaik. «Lai sagatavotu šo apjomīgo dokumentu, aptaujājām visas Latvijas pašvaldības. Tāpat esam sagatavojuši tieslietu ministram priekšlikumus par to, kas būtu jāizdara šogad, nākamgad un nākotnē. Piemēram, viens no priekšlikumiem ir nodot pašvaldībām nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistru. Nav pieļaujams, ka vienā Latvijas galā šīs vērtības ir tik nesamērīgi augstas, ka cilvēkus dzen izmisumā – viņi nespēj samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Bet otrā galā – tik nesamērīgi zemas, ka aprēķinātā nodokļa summas ir smieklīgas – mazākas par izdevumiem maksājuma paziņojuma nosūtīšanai – un nemaz neveicina šo īpašumu lietderīgu izmantošanu,» stāstījis Pašvaldību savienības priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Relatīvā nabadzībā, kas nozīmē ar ienākumiem līdz 358 eiro mēnesī, Igaunijā 2013.gadā dzīvoja 22,1% iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - ar ienākumiem zem 205 eiro mēnesī - 8% valsts iedzīvotāju, liecina Igaunijas Statistikas departamenta ceturtdien publicētie jaunākie dati.

Ja nebūtu valsts pabalstu un pensiju, tad Igaunijā relatīvā nabadzībā dzīvotu 40,7% valsts iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - 32,6%, informēja statistiķi.

2013.gadā starpība starp nadzīgāko un turīgāko valsts iedzīvotāju ienākumiem bija 6,6 reizes.

Relatīvās nabadzības līmenis lielāks bija gados vecāku iedzīvotāju vidū. 2013.gadā 32% Igaunijas iedzīvotāju, kas sasnieguši vismaz 65 gadu vecumu, dzīvoja absolūtā nabadzībā. Absolūtās nabadzības līmenis visaugstākais reģistrēts bērnu un jauniešu līdz 24 gadiem vidū un 50-64 gadus veco cilvēku vidū - abās vecuma grupās absolūtajā nabadzībā dzīvoja 10% cilvēku.

Nabadzībā dzīvoja katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, bet tikai katrs 12.ar tādu izglītību dzīvoja turīgi. Vienlaikus trešā daļa Igaunijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību veido piekto daļu valstī bagātāko cilvēku. Relatīvās un absolūtās nabadzības līmenis cilvēku ar augstāko izglītību vidū ir attiecīgi 14,6% un 4,1% - divreiz mazāk nekā cilvēku ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, kuru vidū relatīvā nabadzībā dzīvo 33%, bet absolūtā nabadzībā - 10,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Restarts: Grobiņa uzbūvējusi vienu no Baltijā modernākajām ūdeļu fermām

Vēsma Lēvalde,05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.

Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.

Izvēlas labāko

Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Āboltiņa pārtrauc Saeimas sēdi pašvaldību vadītāju attieksmes dēļ

LETA,15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šodien pārtrauca Saeimas sēdi saistībā ar tajā klātesošo pašvaldību vadītāju rīcību.

Pašvaldību vadītāji savu attieksmi pret parlamentā notiekošajiem balsojumiem par likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam» pauda, atkārtoti ceļoties kājās un rādot zaļas lapas.

Pirmo reizi pašvaldību vadītāji piecēlās kājās un rādīja zaļās lapas, kad tika balsots par Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegto priekšlikumu par finansējuma palielināšanu Valsts autoceļa fondam, lai uzturētu autoceļus. Priekšlikums netika atbalstīts.

Pēc pirmās reizes parlamenta priekšsēdētāja skaļi nolasīja Kārtības ruļļa 78.pantu, kas paredz, ka «publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku». Tāpat Āboltiņa brīdināja, ka Saeimas sēde var tikt pārtraukta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gandrīz puse pasaules iedzīvotāju spiesti iztikt ar nepilniem 5 eiro dienā

LETA--AFP,17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā ir atšķirīga pieeja nekustamā īpašuma nodokļa vērtības aprēķināšanā, zemes aplikšanā; vairākās turīgajās valstīs zeme tiek uzskatīta par ražošanas līdzekli.

Tā liecina SIA BDO Tax pētījums. Lai arī ES vairākos nodokļos – PVN un akcīzes – ir izvirzījusi pamatprincipus un pat ieviesusi minimālās šo nodokļu likmes, tomēr nekustamā īpašuma aplikšana ar nodokli, tā aprēķināšana un likmes lielums ir atstāts pašu dalībvalstu ziņā. «Faktiski vienotu principu nav, dominē atšķirīga pieeja, kā rezultātā valstis vairāk var grupēt pēc nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam izmantojamās bāzes (vērtības) nekā pēc likmes lieluma un paša objekta,» pētījumā iegūtos datus vērtē SIA BDO Tax valdes priekšsēdētāja, nodokļu eksperte Marina Bičkovska. Igaunija ir priekšā kādā citā sektorā, jo tā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek tikai zemi, bet ne ēkas. Tomēr par vislielāko pārsteigumu jāuzskata SIA BDO Tax pētījumā secinātais, ka Maltā vispār nekāda nekustamā īpašuma nodokļa nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ir īstais laiks fiksēt procentu likmes?

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis,29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits krities zem 750 miljoniem

Db.lv,26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunsleinis: elektroenerģijas cenu kāpuma kompensēšanas pabalstiem jābūt gataviem līdz maijam

LETA,18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz maijam vajadzētu paveikt visu, lai trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem varētu izmaksāt elektroenerģijas cenu kāpuma kompensēšanas pabalstu, intervija Latvijas Radio atzina Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis.

Lai gan pagaidām ir vairākas neskaidrības, proti, par pabalsta apmēru un par to, cik mājsaimniecībām šāds pabalsts pienāktos, Jaunsleinis uzskata, ka šī jautājuma atrisināšanu nevar atlikt, lai neveidotos situācija, ka maijā maznodrošināti cilvēki saņem milzīgu rēķinu, tādējādi iedzenot tos izmisumā.

«Tāpēc pašvaldības ir gatavas līdzdarboties, lai noskaidrotu un apzinātu to personu loku, kuriem šāds pabalsts būtu vajadzīgs, tomēr būtiskākais ir tas, ka viss ir jānokārto tā, lai pašiem iedzīvotājiem nebūtu jāstaigā uz vairākām iestādēm savu problēmu atrisināšanai,» piebilda Jaunsleinis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunsleinis: Krāslavas izstāšanās no Pašvaldību savienības pamatota

Ritvars Bīders,11.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāslavas lēmums izstāties no Pašvaldību savienības ir izmisīgs mēģinājums pievērst uzmanību pierobežas reģionu problēmām, kas ir pamatotas, iespējamo iemeslu pašvaldības lēmumam min Pašvaldību savienības valdes priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

LNT raidījumā 900 sekundes viņš uzsvēra, ka pierobežu problēmas patlaban ir ļoti aktuālas.

Jaunsleinis gan norāda, ka precīzu izstāšanās iemeslu viņš uzzināšot tikai pēc tikšanās ar deputātiem.

Savienības valdes priekšsēdētājs arī sacīja, ka Krāslavas izstāšanās no Pašvaldību savienības neesot nekas ārkārtējs, jo pēdējo gadu laikā ir notikušās vairākas iestāšanās un izstāšanās no savienības.

Jaunsleinis sacīja, ka kopumā Pašvaldību savienībā visas pašvaldību grupas ir neapmierinātas. «Ja viena būs apmierināta – tas nozīmē, ka savienība darbojas vienas grupas interesēs,» tā Jaunsleinis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunsleinis: Rīgas lēmums izstāties no LPS bija kļūdains

Dienas Bizness,24.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lēmums izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) bija kļūdains, jo ieguvēji nebūs ne pašvaldība ne arī LPS, kura tiks vājināta, atzina savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka, ja Rīgas nolūks bija sodīt valdību, tad ar šādu soli to nevarēs panākt – to varētu izdarīt tikai turpinot aktīvi strādāt ar pašvaldību savienību un iestāties par organizācijas pozīciju.

A. Jaunsleinis uzsvēra, ka turpinās strādāt pie tā, lai pārliecinātu pašvaldību atgriezties LPS. Viņš arī norādīja, ka pārmetumi no Rīgas puses bijuši nepamatoti, un izteica cerību, ka kādreiz būs iespējams uzzināt patiesos pašvaldības iemeslus šādam solim.

Rīgas dome otrdien vakarā nobalsoja par izstāšanos no LPS, protestējot par piekāpšanos valdībai ienākuma nodokļa sadalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldību savienība lūdz prezidentam iesaistīties sarunās par budžeta naudas dalīšanu

Dienas Bizness,23.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) lūgusi Valsts prezidentu Andri Bērziņu iesaistīties sarunās ar valdību par budžeta naudas dalīšanu, LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Veidojot valsts budžetu 2013. gadam, LPS un valdība nonāca konfliktā. Pašlaik LPS vēlas iesaistīties budžeta naudas dalīšanas jautājumu risināšanā, taču valdībai šādām sarunām nav laika un pamatojuma. Valdība šobrīd nav apkopojusi pirmā un otrā ceturkšņa finanšu rādītājus, tādēļ LPS sarunas tika atteiktas. A. Jaunsleinis gan uzskata, ka galvenais iemesls ir politisks – vēlēšanu rezultāti valdības koalīcijai nav iepriecinoši, turklāt «viss šajā valstī pašlaik tiek likts uz vienu kārti – pievienošanos eiro».

A. Jaunsleinis otrdien tiksies ar A. Bērziņu, lai lūgtu organizēt sarunu ar valdību par budžeta naudas dalīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Absolūtais vairākums iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība ir aktuāla problēma

Jānis Rancāns,14.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūtais vairākums (97%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka nabadzība Latvijā ir aktuāla problēma.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, novembrī veikts pētījums.

No aptaujātajiem iedzīvotājiem, kas uzskata, ka nabadzība Latvijā ir aktuāla problēma, 74% uzskata, ka tā ir ļoti aktuāla, bet 23% - ka drīzāk aktuāla problēma.

To, ka Latvijā nabadzība nav aktuāla, uzskata tikai divi procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. No tiem 1% uzskata, ka nabadzība Latvijā drīzāk nav aktuāla un 1% - ka noteikti nav aktuāla.

Savukārt vienam procentam aptaujāto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadam nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laikā no 2012. gada 6. novembra līdz 8. novembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nabadzībā dzīvo vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju

LETA,01.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa, un situāciju pasliktina finanšu krīzes, dabas katastrofas, pieaugošās pārtikas cenas un vardarbīgi konflikti, brīdina ANO.

Kaut arī nabadzība pasaulē ir samazinājusies, nopietnus draudus turpina sagādāt pieaugošā nevienlīdzība un sistēmiskas problēmas, teikts ANO gadskārtējā tautas attīstības ziņojumā.

ANO norāda, ka aptuveni 1,2 miljardi pasaules iedzīvotāju nākas ikdienā izdzīvot ar aptuveni 1,25 ASV dolāriem vai pat mazāku naudas summu.

Nabadzības problēmu risināšanā svarīga loma ir valdības politikas orientēšanai uz darba vietu radīšanu un sociālo drošības sistēmu, teikts ziņojumā.

Dziļa nevienlīdzība un nabadzība bieži vien izceļ strukturālās vājās vietas. Lielāka nabadzība parasti ir starp nabadzīgajiem, sievietēm, minoritātēm (etniskām, valodas, reliģijas, migrācijas vai seksuālām), pamattautību iedzīvotājiem, lauku un nomaļu reģionu iedzīvotājiem, invalīdiem un valstīm, kurām nav pieejas atklātiem ūdeņiem vai ir ierobežoti dabas resursi, teikts ANO ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nabadzībā dzīvojošo Krievijas iedzīvotāju skaits pieaudzis līdz teju 20 miljoniem

LETA--AFP,06.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nabadzībā dzīvojošo Krievijas iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedzis teju 20 miljonus, kas ir augstākais rādītājs desmitgadē, ekonomikai ciešot no sankcijām par iebrukumu Ukrainā un sarukušajām naftas cenām, liecina oficiālie dati.

Zem minimālā ienākumu līmeņa dzīvo 19,8 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 13% Krievijas iedzīvotāju, salīdzinot ar 19,5 miljoniem 2015.gadā, liecina Krievijas oficiālās statistikas aģentūras Rosstat dati.

Krievijā ienākumi sezonās mēdz ievērojami atšķirties un nabadzības robeža ceturtajā ceturksnī bija noteikta 9691 rubļu (162 eiro) līmenī.

2014.gadā pirms Krievija ieslīdēja recesijā krītošo naftas cenu un Rietumu noteikto sankciju dēļ nabadzībā dzīvoja 16,1 miljons Krievijas iedzīvotāju.

Recesiju pavadīja cenu kāpšana, kas smagi ietekmēja patērētāju pirktspēju, lai arī rubļa kurss pēdējos mēnešos ir pieaudzis.

Pērn nabadzībā dzīvojošo Krievijas iedzīvotāju skaits bija lielākais kopš 2006.gada, kad ar ienākumiem zem minimālās robežas dzīvoja 21,6 miljoni cilvēku. Tomēr nabadzības līmenis ir divreiz zemāks nekā 2000.gadā, kad oficiāli nabadzībā dzīvoja 40 miljoni cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latviešiem ir labs sakāmvārds – septiņreiz nomēri vienreiz nogriez. Mēs valstī ļoti vieglprātīgi pieejam dažādu izmaksu paaugstinājumiem un domājam, ka mūsu cilvēki visu var panest,» raidījumā 900 sekundes norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Viņš skaidroja, ka amatpersonas nepadomājot par to, vai Latvijas iedzīvotāji spēs samaksāt visus nodokļus un segt citas izmaksas. Kā arī neviens nav pateicis Latvijas cilvēkiem paldies, jo uz viņu rēķina veiktas visas labās reformas, ar kurām valsts tagad lielās apkārt pa pasauli. Ne jau valdība vai valsts to izdarīja, bet gan cilvēki, uzsvēra LPS vadītājs.

Runājot par jaunajiem elektroenerģijas tarifiem, A.Jaunsleinis atzīmēja, ka bija valstiski nepareizs lēmums paaugstināt tarifus, kas, pēc viņa domām, jau bija pieņemts ātrāk, nekā par to tapa zināms. Nepareizi bijis arī paaugstināt PVN.

«Kopā ar PVN šis kāpums ir ļoti nozīmīgs patērētājam, tad vajadzēja izvēlēties vai tikai paaugstināt tarifus, vai tikai nodokli,» piebilda A.Jaunsleinis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākajā SEB bankas Baltijas mājsaimniecības finanšu apskatā atklāts, ka Igaunijā un Latvijā strādājošo ienākumi pārsnieguši pirmskrīzes līmeni. Banku eksperti uzsver – strādājošo pirktspēja par dažiem procentiem pat pārsniedz 2008. gada līmeni, turpretim darbiniekus pārstāvošās organizācijas par secinājumiem rausta plecus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

«Lielākās strādājošo kategorijas, piemēram, izglītības un medicīnas darbinieki, pirmskrīzes līmeni vēl tikai gaida. Ja tic valdības solījumiem, to varētu sasniegt tikai ap 2020. gadu, pagaidām mums nav liela optimisma,» Dienai norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norāda, ka pašvaldībās algas ne tuvu nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni.

«Līdz ar atalgojuma problēmām pašvaldības cīnās, lai noturētu kvalificētus speciālistus, īpaši izteikti tas ir reģionos. Privātajā sektorā atalgojums kaut cik pieaug, turpretim publiskais sektors nespēj adekvāti turēt līdzi,» atklāj A. Jaunsleinis. Viņš atgādina, ka krīzes laikā pašvaldībām atcēla tiesības brīvi noteikt atalgojumu, ieviešot īpašu skalu. «Tajā brīdī, kad kāds privātais uzņēmums mēģina pārvilināt publiskajā sektorā strādājošo, pašvaldībām nav iespējams konkurēt,» skaidro A. Jaunsleinis. Viņš pieļauj, ka lielāko algu pieaugumu piedzīvojuši attīstības centri, kuros ir aktīva privātā uzņēmējdarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jaunsleinis: situācija ar apkures parādiem nav kritiska

Ritvars Bīders,27.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā situācija ar apkures parādiem Latvijā nav kritiska, un atsevišķās pašvaldībās parādu apjoms pamazām sarucis, apgalvo Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, pateicoties salīdzinoši siltajai ziemai, apkures parādu apmērs ir saglabājies tāda līmenī, kāds tas bija apkures sezonas sakumā, pie kam atsevišķās pilsētās apkures parādu apjoms pat sarucis. A. Jaunsleinis LNT raidījumā 900 sekundes gan uzsvēra, ka šāda situācija bija uz šā gada 1. janvāri, tāpēc šīs ziemas aukstākais periods šajos datos nav iekļauts.

Jaunsleinis sacīja, ka parādus par siltumu pamatā veido iedzīvotāji bez regulāriem ienākumiem, nevis ļaunprātīgi nemaksātāji.

Pēc viņa domām ir jāpilnveido atbalsta pasākumi tiem iedzīvotājiem, kuri tiešām nespēj norēķināties par pakalpojumiem, kā arī jāvērtē iespējas, kā tikt galā ar ļaunprātīgajiem nemaksātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Jaunsleinis: Pašvaldību savienību mēģina sašķelt kopš tās dibināšanas

Dienas Bizness,09.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pašvaldību savienību mēģina sašķelt jau kopš tās dibināšanas. To mēģinājušas izdarīt politiskās partijas – gan tās, kas ir pie varas, gan tās, kas nav pie varas.

Tā norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes uzsvēra, ka mēģinājumi sašķelt LPS ir velti. «Veltas cerības, ka organizācija izjuks,» tā Jaunsleinis.

Atbildot uz jautājumu, kāds varētu mērķis sašķelt LPS, Jaunsleinis norādīja, ka gadījumā, ja izdodas nostādīt vienu pašvaldību grupu pret otru, tad ir vāja kopējā pašvaldību pozīcija.

Jau ziņots, ka šā gada septembrī Rīgas dome, paužot sašutumu par LPS pasivitāti saistībā ar valdības panākto vienošanos par pašvaldību finansējuma modeli, kas «būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas, bet vissmagāk skars rīdziniekus», paziņoja par izstāšanos no LPS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par LPS priekšsēdi atkārtoti ievēl Jaunsleini

LETA,09.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība un pašvaldības panāk vienošanos saglabāt pašreizējo IIN sadalījumu

LETA,03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons,06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: Binders asfalts

Gunta Kursiša,02.09.2013

Iebraucot asfaltbetona rūpnīcas teritorijā, var nojaust, ka šobrīd notiek ražošana, jo rūpnīca klāta putekļu dūmakā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asfalta ražošanu var salīdzināt ar zupas vārīšanu vai rosola gatavošanu - gluži kā pavārmākslā arī asfalta ražotājiem jāzina pareizā recepte, ar piedevu un sastāvdaļu attiecību palīdzību iegūstot «asāku vai maigāku» - izturīgāku vai mazāk izturīgu - asfaltu. Turpinot aizsākto tradīciju ielūkoties Latvijā ražotu produktu virtuvē, Db.lv šonedēļ piedāvā aplūkot, kā top asfalts Binders ražotnē Vangažos.

Asfalta ražošanā un ceļu būvē visiem ir skaidri spēles noteikumi - ja neizturīgs asfalts uzklāts ceļam, uz kura ir liela braukšanas intensitāte, tad drīz vien ceļam radīsies visi iespējamie defekti un ceļš kalpos varbūt pat tikai gadu, norāda Binders sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa, skaidrojot, ka asfalts nevar būt slikts vai labs - tas, gluži kā apģērbs piemērojams laikapstākļiem, ir jāpieskaņo ceļam un tā braukšanas intensitātei. «Ir gadījumi, kad pasūtītājs prasa desmit gadu garantiju ceļam, un tad mēs kā būvnieki esam ieinteresēti to izpildīt, jo jebkuru defektu šajā laikā novērsīsim par saviem līdzkeļiem un tas atsauksies uz mūsu ekonomisko situāciju,» stāsta V. Noriņa. Viņa norāda, ka ceļu būvē nozīmīgi ir arī tas, kā ceļš tiek kopts, piemēram, vai ir sakārtotas grāvmalas. «Tas ir kā ar jebkuru lietu - ja nopirksim jaunu skapi un ja to nepareizi ekspluatēsim, tad tas sabojāsies,» norāda uzņēmuma pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru