Atjaunojamās enerģijas kompānija ReeVolt ir uzsākusi projektu, kura ietvaros Austrumvācijas vecās automašīnas tiek piemērotas mūsdienām, pārvēršot tās par elektroauto, vēsta thelocal.de.

Andre Šmits (Andre Schmidt), ReeVolt pārstāvis, saskata vairākas Trabant priekšrocības, starp kurām ir, piemēram, automašīnas vieglums - tai nav nepieciešams liels akumulators, kā arī pietiekami lielais bagāžas nodalījums, kurā akumulatoru var izvietot.

«Tā ir automašīna, kas gaidīt gaida atdzimšanu,» viņš ir pārliecināts.

Uzņēmums jau iepriekš sekmīgi elektromotoru uzstādījis Volkswagen Beetle. Tas noticis pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem. Tad radies jautājums: «Kurai automašīnai Vācijā bijusi tikpat liela ietekme kā Beetle?» Trabant bija komunistiskās Austrumvācijas lepnums un prieks. Vairāk nekā piecdesmit gadu laikā no ražošanas līnijām noripoja 3,7 miljoni šādu automašīnu. Auto maksimālais ātrums gan bija vien 100 km/h un degvielas sistēmas dēļ sadursmes gadījumā pastāv liela iespēja, ka izcelsies ugunsgrēks.

«New Hanza» kvartālā plānotā biroju centra būvniecība aizkavēsies aptuveni par gadu un tiks pabeigta 2021.gadā, trešdien diskusijā «Latvija-Rīga-Skanste 2024» sacīja projekta attīstītāja «Pillar Management» valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns.

Sākotnēji «ABLV Bank» vajadzībām projektēto 16 stāvu biroju ēku bija plānots nodot ekspluatācijā 2020.gadā, taču šā gada februārī «ABLV Bank» problēmu dēļ «Pillar» zaudēja savu galveno pasūtītāju un finansētāju. Miļūns norādīja, ka šo iemesla dēļ biroju centra projekts piedzīvos izmaiņas un aizkavēsies aptuveni par gadu.

«Tomēr turpinām darbu pie iesāktās biroju ēkas neatliekamajiem būvniecības darbiem. Sākotnēji tā bija projektēta ar fokusu uz banku, kā galveno ēkas lietotāju. Patlaban ēkas koncepts tiek pārveidots, lai ēka būtu piemērota jebkuram potenciālajam A klases biroju nomniekam,» skaidroja Miļūns.

Viņš norādīja, ka «Pillar» patlaban ir atvērts jauniem sadarbības piedāvājumam un jaunu investoru piesaistei, notiek finansējuma struktūras maiņa.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles «pirmā rietumnieciskā automašīna» pārdota izsolē eBay par nedaudz vairāk kā 10 tūkst. eiro.

Cena, par kādu izdevies pārdo 22 gadus veco Volkswagen Golf automašīnu, bijusi atpuveni tāda, kādu pārdevējs cerējis saņemt. A. Merkeles automašīna dzīves laikā ir nobraukusi ap 190 tūkst. kilometru, vēsta thelocal.de.

«Mēs esam iepriecināti, ka savā īpašumā automašīnu ieguva cilvēks, kam bija patiesa interese,» laikrakstam Bild norādīja eBay pārstāve Sabrine Vintere (Sabrine Winter).

Vācijas kanceleres auto eBay tika izsolīts jau šā gada aprīļa vidū, tomēr tā netika pārdota, jo pieteicās pārāk daudz solītāju, kuriem nebija patiesas intereses automašīnu iegādāties.

Savulaik robustā Nissan X-Trail pēcnācējs ir nolēmis nokopēt Nissan Qashqai dizainu, tādējādi atvadoties no sava «džipiskā» šarma.

Lai kā arī Nissan mārketologi censtos propagandēt, ka X-Trail dizains ir atšķirīgs no krosovera Qashqai, taču pat bērnam ir skaidrs, ka jaunais X-Trail pārvilcis strīpu pagātnei un vairs nesekos iepriekšējā modeļa dizaina vadlīnijām. Turpmāk kantainā un robustā visurgājēja tēls tiks nomainīts pret maigākām un plūstošākām virsbūves līnijām, pārmantojot pilsētas kros­overa Qashqai vizuālos pamatelementus un zemapziņā apņemoties turpmāk vairāk pārvietoties pa gludiem ceļiem, nevis meklēt piedzīvojumus, vizinoties pa lauku ceļiem vai meža stigām.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Izmēru ziņā jaunais X-Trail ir par 17 mm garāks (4643 mm) nekā iepriekšējās paaudzes modelis, un tam ir par 76 mm garāka riteņu bāze. Turklāt jaunais modelis ir par 30 mm platāks un 5 mm zemāks nekā iepriekšējais X-Trail, bet virsbūves vēdera attālums līdz ceļa virsmai ir saglabāts 21 centimetru augsts. Virsbūves izmēru, jo īpaši auto kopējā garuma un riteņu bāzes palielināšana tiešā veidā kalpos tam, lai salonā pasažieri justos ievērojami komfortablāk nekā parastajā Qashqai, turklāt aizmugurējo durvju atvēršanas leņķis X-Trail ir ievērojami platāks, lai iekāpšanas un izkāpšanas procesu padarītu maksimāli ērtu. Ne jau velti jaunajam X-Trail ir deleģēts pārņemt Nissan Qashqai +2 funkcijas. Līdz ar to salonā ir iespēja uzstādīt trešo sēdekļu rindu, lai X-Trail nomināli varētu saukties par septiņvietīgu auto. Tas gan drīzāk ir ķeksīša pēc, jo plānajos papildkrēsliņos labākajā gadījumā varēs iestūķēt pirmsskolas vecuma bērnus, bet visiem pārējiem tas varētu būt moku sols, kur izciest grēkus. Vadoties pēc autobūves šā brīža modes, jaunais X-Trail ir kļuvis par 90 kg vieglāks. Lai panāktu vieglāku, bet tajā pašā laikā izturīgāku čaulu, 49% X-Trail virsbūves konstrukcijas veido īpaši izturīgs tērauds. Pašmasas samazināšanai palīdzējusi moderno kompozītmateriālu izmantošana. Piemēram, bagāžnieka durvis ir izgatavotas no plastmasas, nevis tērauda, bet priekšējā un aizmugurējā bufera konstrukcijā ir optimizēts materiāla biezums. Neapšaubāmi aiz jaunā X-Trail ādas slēpjas daudz visādu pasīvās un aktīvās drošības, kā arī komforta labumu, ko daudzi jau paspējuši iepazīt jaunajā Nissan Qashqai. Pagaidām svarīgākais jautājums, vai jaunais X-Trail iepatiksies pašmāju pircējiem. To noteiks jaunā modeļa cena, ko Nissan reģionālais importētājs vēl neatklāj.

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

Rīgas Centrāltirgū buksē vairāku projektu virzība – Gastronomijas paviljons tiks atklāts tikai nākamgad, arī multimodālā centra būvniecība aizkavēsies

Par šo projektu virzību un plāniem stāsta jaunais Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks. Viņš plāno izveidot modernu tirgu, īpašu uzsvaru liekot uz kultūras sadaļu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

RCT vadītāja amatā tikāt izvēlēts sīvā konkursā no 19 pretendentiem. Kas būs jūsu galvenās prioritātes?

Tas ir labs izaicinājums sev pašam, zinot, cik šī vide ir sensitīva un cik daudz kaislību virmo ap tirgu. Protams, tas nebija vienkāršs lēmums, bet nevienu brīdi nenožēloju. Runājot par izaicinājumiem, jāņem vērā vairāki faktori. RCT gandrīz visas ēkas ir vēstures pieminekļi, un tas nav mazsvarīgi. Jārēķinās, ka mēs nevaram vienkārši risināt šos jautājumus, tie ir komplicēti. Jārēķinās ar to, lai mēs būtu interesanti Rīgas viesiem, tajā pašā laikā nedrīkstam pazaudēt rīdzinieku interesi. Mums ir liela konkurence – savas pozīcijas diezgan stingri iekarojuši lielveikali ar saviem piedāvājumiem. Tas ir mūsu izaicinājums – pierādīt rīdziniekiem, ka tirgus var piedāvāt plašāku, interesantāku sortimentu. Un to nevar noliegt, ka šobrīd piedāvājam plašāko sortimentu Rīgā.

Plānotais tabakas izstrādājumu izvietošanas aizliegums mazumtirdzniecības vietās radīs konkurences priekšrocības tirdzniecības centriem un lielveikaliem, ir pārliecināti nelielo tirgotāju un degvielas pārdevēju pārstāvji.

Savukārt Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija norāda uz Saeimā atbalstītā priekšlikuma izskatīšanas procedūras iespējamo neatbilstību Eiropas Savienības normām.

Saeima marta sākumā otrajā lasījumā atbalstīja Tabakas izstrādājumu aprites likumprojektu, kurā iekļauts arī aizliegums tabakas izstrādājumus un to preču zīmes mazumtirdzniecības vietās izvietot redzamā veidā, kas nozīmē, ka pircējiem būtu pieejama vien cenu lapa ar produktu nosaukumiem. Ierobežojumi tomēr neattieksies uz tirdzniecības vietām, kuru pamatnodarbošanās ir šo izstrādājumu tirdzniecība un kuros var ieiet pa atsevišķu ieeju, kā arī tabakas izstrādājumi nav redzami ārpus tirdzniecības vietas. Jaunais likums nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Komisijas Tabakas izstrādājumu direktīvu, kas dalībvalstīm jāizdara līdz šā gada 20. maijam.

Gadījumā, ja Latvijā aizkavēsies budžeta pakta ratifikācija, Eiropas Komisija (EK), piedraudot atņemt Eiropas fondu naudu, piespiedīs valsti ievērot budžeta disciplīnu, raksta laikraksts Telegraf.

Latvija kopā ar 26 Eiropas Savienības (ES) valstīm Briselē parakstījusi tā saukto budžeta paktu. Šis dokuments nosaka maksimālo budžeta deficītu 0,5% apmērā un iekļauj iespēju veikt sankcijas pret valstīm, kuru budžeta deficīts pārsniedz 3%.

Noslēgtās vienošanās ietvaros arī ierosināts nostiprināt pieļaujamā budžeta deficīta vajadzību valsts konstitūcijā, kā arī atzīt Eiropas tiesas jurisdikciju šajos jautājumos. Latvija arī ir apņēmusies pieņemt vairākas finanšu disciplīnas regulas, kuras ir obligātas tikai eirozonas valstīm, norāda Telegraf.

Jaunais Eiropas līgums arī rosina izveidot konsolidētu ziņojumu par dažādiem valsts ekonomikas rādītājiem. Ziņojumā nepieciešams iekļaut datus par tekošā konta un ārējā parāda stāvokli, reālos valūtu apmaiņas kursus, kā arī ziņas par privātā un publiskā sektora parādu.

Valsts svētku nedēļā – 13. novembrī – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka, pildot VSIA Latvijas Radio (LR) un VSIA Latvijas Televīzija (LTV) dalībnieku sapulces funkcijas, pieņēmusi gala lēmumu par LR un LTV reorganizāciju un jaunas VSIA Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) dibināšanu. SEPLP apstiprināja arī LSM statūtus.

Diskusiju par jaunā LSM izveidi jeb, vienkārši sakot, LR un LTV apvienošanu vienā kopīgā mediju struktūrā iepriekšējo daudzu gadu garumā bijis daudz un pārpārēm, kas, protams, kaut kādā mērā sabiedrību, precīzāk sakot, abu sabiedrisko mediju auditoriju, sadalīja divās neremdināmu pretinieku daļās – vieniem šķiet, ka jauns, apvienots sabiedriskais medijs kļūs radošāks, interesantāks un varbūt pat izmaksās lētāk nodokļu maksātājiem.

Kamēr otri ieceri kritizēja un pauda bažas, ka jaunais uzņēmums kļūs nevis ekonomiski vieglāk paceļams, bet tieši pretēji – tā apetīte pieaugs. Un šeit vēlamies uzsvērt, ka, neskatoties uz to, ka faktiski jau tūlīt, tūlīt jaunais LSM sāks darboties, joprojām (vismaz mēs) neesam raduši atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem: vai jaunais LSM kļūs ekonomiskāks; vai jaunais LSM kļūs saturiski bagātāks; vai jaunais LSM kļūs par pārliecinoši lielākās Latvijas pilsoņu (nodokļu maksātāju) daļas uzticamu informācijas avotu; vai jaunais LSM būs ne tikai redakcionāli neatkarīgs, bet vienlaikus arī nebūs arogants pret savu finansētāju objektīvo kritiku; vai jaunais LSM patiešām sekmēs latviešu (valsts) valodu un latviskumu kā prioritāti sabiedriskajā telpā? Un tie ir tikai daži jautājumi, kuri mums rūp.

Nesen tika prezentēts jaunais Range Rover Sport, un tā globālā pirmizrāde visiem paliks atmiņā ar pasaulē pirmo braucienu augšup pa applūdinātu Kárahnjúkar dambja pārgāzni Islandē. Tas ir vislielākais šāda veida dambis pasaulē – ūdens pa to plūst ar intensitāti 750 tonnas minūtē. Iespaidīgais stāvums nopietni pārbaudīja jaunā sportiskā SUV spēju pretoties straumei, jo saķeres zuduma gadījumā draudēja 90 metru kritiens.

Šis brauciens pirmo reizi tika pārraidīts ekskluzīvā prezentācijas pasākumā Jaguar Land Rover produktu izstrādes centrā Gaidonā Lielbritānijā. Pie Range Rover Sport stūres atradās Džeimsa Bonda filmas kaskadiere Džesika Hokinsa. Jaunākajā Land Rover markas automobilim mestajā izaicinājumā jaunais Range Rover Sport, ar luksusa SUV Range Rover cieši radniecīgais augstas veiktspējas modelis, demonstrēja iespaidīgu saķeri, vilkmi un stabilitāti.

Iepriekšējo pārbaudījumu laikā Range Rover Sport sasniedza rekordu, braucot kalnā Paikspīkā, īstenoja pirmo reģistrēto Arābijas pussalas Tukšā kvartāla tuksneša šķērsošanu un kļuva par pirmo auto, kas pārvarējis 999 pakāpienu akmens kāpnes uz Debesu vārtiem Ķīnā 2018. gadā.

airBaltic finansiālo veiksmi stiprināšot desmit jaunu Bombardier CS300 lidmašīnu iegāde 2015. gadā, tomēr eksperti ir skeptiski par jauno Bombardier modeli.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss pasaules vadošajā ceļojumu un tirdzniecības šovā ITB Berlin norādījis, ka pēc zemā punkta pārvarēšanas Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pamazām atgriežoties pie peļņas, kas 2014. gadā sasniegs 8 miljonus dolāru. Kā DB jau rakstīja, 2011. gadu airBaltic noslēdza ar 83 milj. Ls zaudējumiem, bet 2012. gadā kompānijas zaudējumi varētu būt ap 30 milj. Ls. M. Gauss ir arī optimistisks, ka pēc pērnā gada pasažieru skaita krituma vairāk nekā 7% apmērā, pasažieru skaits atkal pakāpeniski pieaugšot un 2016. gadā pat pirmo reizi pārsniegs 4 miljonus. Pērn airBaltic bija nedaudz vairāk kā 3 miljoni pasažieru un 2013. gada janvāris atkal uzrādīja vairāk nekā 8% pasažieru kritumu pret 2012. gada janvāri. Tomēr tas netraucēšot airBaltic veikt šogad plānoto flotes papildināšanu ar četriem jauniem Bombardier Q 400 lidaparātiem, bet 2015. gadā saņemt pirmo no desmit pasūtītajiem Bombardier CS300 lidmašīnām, ar kurām pakāpeniski plānots aizstāt Boeing 737, šovā norādījis M. Gauss.

Fotoradaru pilnīga ieviešana aizkavēsies uz nenoteiktu laiku, atsaucoties uz Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes priekšnieka Edmunda Zivtiņa teikto, vēsta laikraksts Neatkarīgā. To piegādātāji neesot izpildījuši iepriekš noslēgtās vienošanās.

Pagaidām notiekot pieņemšanas un nodošanas process un E. Zivtiņš uzsver, ka nekvalitatīvu produktu VP nepieņems.

Skaidrojot, kādus solījumus ātruma mērīšanas ierīču piegādātāji nav izpildījuši, VP pārstāvis norādījis, ka runa nav par ierīču tehnisko stāvokli – ar to viss esot kārtībā. Problēmas saistītas ar iepriekš noslēgto līgumu – uzņēmēji nav spējuši izpildīt visas saistības. Konkrētus punktus, kas palikuši neizpildīti, E. Zivtiņš neprecizējis, jo līgums esot ierobežotas pieejamības dokuments.

Iepriekš noslēgtā vienošanās paredzēja, ka fotoradariem jāsāk darboties līdz šī gada 21. oktobrim. Gadījumam, ja gadās kāda ķibele, tika paredzēts mēnesi ilgs pārejas laiks, taču pašlaik solīt, ka 21. novembrī visi fotoradari darbosies, E. Zivtiņš neuzņemas. Ātruma mērīšanas ierīču ieviešana pārceļas uz nenoteiktu laiku, jo būšot jāmaina līguma nosacījumi.

Ne visi galvaspilsētā notiekošie ielu remontdarbi tiks pabeigti līdz 1.septembrim, tomēr visi posmi pie skolu teritorijām būs pabeigti, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēdē sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters.

Termiņu iekavēšanos Valpēters skaidroja ar pašvaldības AS Rīgas Siltums un SIA Rīgas ūdens, kā arī AS Sadales tīkls veicamajiem inženierkomunikāciju remontdarbiem.

Ietvju remontdarbi aizkavēsies Brīvības, Stabu, Dzirnavu un Elizabetes ielā. Brīvības ielas ietvju pārbūves darbus paredzēts pabeigt līdz 9.septembrim, savukārt Dzirnavu ielā paredzētos Sadales tīkla remontdarbus paredzēts pabeigt līdz 15.septembrim.

Tāpat Brīvības ielas remontdarbi posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam tiks atlikti līdz nākamā gada pavasarim, jo Rīgas siltums nepaspēs paveikt visus nepieciešamos remontdarbus tik ātri, lai būtu iespējams šajā posmā uzklāt kvalitatīvu asfalta segumu, skaidroja Vālpēters.

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas Tiesu namā otrdien, 6.februārī noraidīta trešās personas jeb SIA Auras centrs lūgums, vēl pirms lieta izskatīta pēc būtības, atjaunot būvatļauju lielveikala būvei Cukura ielā 2, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Saskaņā ar likumu, šo lēmumu var pārsūdzēt, 14 dienu laikā iesniedzot blakus sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā. Tā pārsūdzēšanas gadījumā būtu pēdējā instance, jo Augstākā Tiesa blakus sūdzības neizskata.

Ja tiesa būtu apmierinājusi SIA Auras centrs lūgumu, tad SIA Auras centrs būtu tiesības ar savu risku, pirms lieta iztiesāta pēc būtības, sākt būvniecību. Ja vēlāk tiesā būvatļauja pēc būtības tiktu atzīta par atceļamu (Jelgavas dome, kas izsniedza būvatļauju, tiesā zaudētu), tādā gadījumā SIA Auras centrs par saviem līdzekļiem būtu jānojauc uzbūvētais.

Būvatļauju pēc būtības Administratīvajā rajona tiesā paredzēts vērtēt 25. aprīlī. Taču, ja trešā persona Auras centrs iesniegs blakus sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā, būvatļaujas izskatīšana pēc būtības aizkavēsies.

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī.

Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.

Tāpēc šobrīd tuvu reālo būvniecības darbu sākšanas stadijai esošajam privātās un publiskās partnerības (PPP) Ķekavas apvedceļa būvniecības projektam ir ļoti liela nozīme šīs šosejas infrastruktūras uzlabošanā, un veiksmīga tā īstenošana pavērs ceļu arī nākamo PPP projektu īstenošanai ceļu jomā Latvijā, ļaujot ātrāk un efektīvāk uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru valstī kopumā.

Eksperti Dienai uzsver – no tā, vai projekts tiks sākts veiksmīgi, atkarīgs, vai pārskatāmā nākotnē tiks turpināta Bauskas šosejas pārbūve arī pārējos tās posmos, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, kuri ir tikpat nozīmīgi efektīvai šosejas izmantošanai kā Ķekavas apvedceļš, kā arī citas tikpat vērienīgas ceļu būves un pārbūves ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām, proti, divām joslām katrā virzienā.

Eiropas Savienības (ES) aizdevējiem parādu krīzes nomocītajai Grieķijai, iespējams, vajadzēs piešķirt papildus 9,6 miljardus eiro, lai Atēnu starptautiskā aizdevuma programma spētu sasniegt savus mērķus, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Tādējādi kopumā Grieķijas otrā starptautiskā aizdevuma programma varētu sasniegt 182,4 miljardus eiro, un kopumā Atēnas kopš krīzes sākuma, būtu saņēmušas vairāk nekā 225 miljardus eiro, raksta Financial Times.

Arī piešķirot papildus naudu Grieķijai, starptautiskā aizdevuma programma riskē nesasniegt savus mērķus. Ja valsts ekonomiskā atveseļošanās aizkavēsies par vienu gadu, ES aizdevējiem nāksies piekrist 25% zaudējumiem, lai nepieļautu, ka Grieķijas parāds kļūst nekontrolējams.

«Grieķija cenšas sasniegt iepriekš nepieredzētu fiskālo un tekošā konta korekciju, milzīgu parādu kalna un zemas investoru uzticēšanās ielenkumā,» norādīja SVF. «Lai arī starptautiskā aizdevuma programma cenšas atrisināt šos riskus, ir skaidrs, ka to piepildīšanās gadījumā Grieķijai vajadzēs papildus finansējumu no saviem Eiropas partneriem,» pauda fonds.

Pasaules Banka (PB) otrdien samazinājusi prognozes globālās ekonomikas izaugsmei un brīdināja, ka situācija vēl var pasliktināsies, ja inficēšanās ar jauno koronavīrusu turpinās pieaugt vai aizkavēsies vakcīnu izplatīšana.

Pēc sarukuma 2020.gadā par 4,3% šogad pasaules ekonomikai tiek prognozēta izaugsme par 4,0%, salīdzinot ar iepriekš prognozēto izaugsmi 4,3% apmērā. ASV šogad tiek prognozēta izaugsme par 3,5%, eirozonai - par 3,6%.

Savā jaunākajā ikgadējā pārskatā par globālās ekonomikas perspektīvām ("Global Economic Prospects") PB brīdina, ka prognozes ir "ļoti neskaidras" un risku piepildīšanās gadījumā izaugsme var būt pat tikai 1,6% apmērā.

Taču pat ja izaugsme saglabāsies stabilā līmenī, pasaules IKP 2022.gadā būs par 4,4% mazāks nekā tas bija pirms pandēmijas, norāda PB.

Latvijas Hipotēku un zemes banku (Hipotēku banku) labāk būtu pārdot kā vienotu institūciju, taču valdībai pašlaik šādu iespēju nav, šodien LTV sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš gan ir pārliecināts, ka nenoteiktība ap Hipotēku banku ir vilkusies pārāk ilgi, tāpēc pašlaik tā ir jāpārdod jo ātrāk, jo labāk, lai jautājumam vienreiz pieliktu punktu.

Kā iepriekš informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), par četru Hipotēku bankas komercdaļas pakešu pārdošanu līgumus paredzēts noslēgt tuvāko nedēļu laikā.

Nedz darījumu summas, nedz pircēju vārdi vēl netiek atklāti, jo tā ir konfidenciāla informācija, taču piesaistītā konsultanta SEB Enskilda pārstāvis Mārtiņš Krūtainis atzina, ka šīs paketes tiks pārdotas diviem investoriem, kas pārstāvēti Latvijā. Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko savukārt teica, ka tās ir drošas, stabilas, respektablas bankas ar labu reputāciju. Hipotēku bankai neesot bažu par to, kā rokās tiek nodoti pakalpojumi un klienti.

Lielveikalos trūkst vietējo burkānu, sīpolu, biešu un citu dārzeņu.

Tas ir saistīts ar dārzeņu audzētājiem nelabvēlīgo tirgus situāciju vairākus iepriekšējos gadus, kad lielākā daļa bija spiesti strādāt ar zaudējumiem, informē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Tāpēc ražotāji esot piesardzīgi un neražo dārzeņus ar lielu rezervi un arī nesteidzoties ar agrās ražas kultūru sēšanu, kas ir ar lielākām ražošanas izmaksām. Tāpat vēlais un aukstais pavasaris aizkavēja ierastos darbus un tāpēc kavējas Latvijas agrās ražas dārzeņu ienākšana tirgū, komentē tirgus eksperte.

Dārzeņu audzētāji atzīst, ka tieši vēlais pavasaris šogad ir viens no iemesliem, kāpēc aizkavējās sēšana un dēstīšana un jaunās ražas sagaidāmas vēlāk. «Vēlais pavasaris dara savu. Jau varēja būt jaunās bietes ar lapiņām, bet tās būs vēlāk. Visas dārzeņu pamatpozīcijas sagaidāmas pēc Jāņiem,» situāciju komentē z/s Galiņi līdzīpašniece un Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa. Arī kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs apstiprina, ka jaunās sīpolu, burkānu, biešu un kartupeļu ražas gaidāmas pēc Jāņiem. Viņš gan piebilst, ka jūnijs jau tradicionāli ir mēnesis, kad iepriekšējā gadā izaudzētā raža jau ir realizēta, bet jaunā vēl nav nogatavojusies. Tiesa, spriežot pēc citu ražotāju paustā, šis gads ir bijis īpašs izņēmums, jo uz lauka dārzkopji tikuši trīs nedēļas vēlāk, nekā ierasts, bet agro dārzeņu ražas varētu nogatavoties divas nedēļas vēlāk par ierasto laiku. J. Bušs nenoliedz, ka audzēšanas apjomus dārzkopji plāno piesardzīgi, ņemot vērā to, ka lielveikalus lielākoties interesē salīdzinoši lētāks dārzeņu imports. Elvi pārstāve Evija Baula gan skaidro, ka šobrīd no jaunās ražas dārzeņiem, kas audzēti Latvijā, Elvi pircējiem piedāvā garos gurķus, lauku gurķus, dažādu veidu tomātus, rabarberus, dažādu veidu salātus, zaļos lociņus un redīsus. Šīs nedēļas beigās būšot arī vietējās dilles un kabači, bet pirmsjāņu nedēļā Elvi veikalos parādīsies Latvijā audzētie kāposti. Jaunās ražas burkānus zemnieki gan solot ap jūlija vidu un, ņemot vērā, ka pavasaris šogad iestājās vēlāk kā citkārt, nedaudz aizkavēsies arī sīpolu un biešu raža.

Rīgas pilī vairāku darbu dīkstāve varētu ilgt vēl vienu vai pusotru mēnesi, jo būvnieki nav saņēmuši izmainīto Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas projektu, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja pilnsabiedrības SBRE (SIA Skonto būve un SIA Re&Re apvienība) pārstāvis Ivars Millers.

Rēķinot no Rīgas pils ugunsgrēka dienas 2013.gadā, kopumā sanāk, ka darbi aizkavēsies apmēram par astoņiem mēnešiem. Tā kā izmainītajam projektam vēl tiks veikta ekspertīze, būvnieki nevar uzlikt pamata jumtu Valsts svētku zālei, kā arī nevar uzturēt normālu temperatūru. Pašlaik muzejos no augšas nāk aukstums, bet attiecībā uz būvdarbiem ir iestājusies dīkstsāve, skaidroja Millers.

Pašlaik pils ir relatīvi labā stāvoklī, taču, ja uznāks milzīgs sniegs, mitrums uz brīdi varēs iekļūt iekšā ēkā. Tādā gadījumā būs jārisina arī šī problēma, norādīja pilnsabiedrības SBRE pārstāvis.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane skaidroja, ka nākamnedēļ eksperti vārētu sākt vērtēt sagatavoto izmainīto projektu un šis process varētu ilgt trīs nedēļas. Ekspertīze netiks veikta par visu izmaiņu projektu, bet par daļu no tā.

Jauno elektrovilcienu piegāde uz Latviju aizkavēsies saistībā ar piegādes veida maiņu, kas veikta kara ietekmē, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

Jau iepriekš tika ziņots, ka vilcieni kara dēļ varētu kavēties.

Saskaņā ar atjaunoto piegādes grafiku pirmie vilcieni Latvijā ieradīsies jūnija beigās vai jūlija sākumā, pēc tam tie tiks testēti, izmēģināti Latvijas dzelzceļa sistēmā, sertificēti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām un nākamā gada sākumā tajos būtu jāsāk pasažieru pārvadāšana.

"Sākotnējais plāns bija vilcienus [no Čehija] vest uz Latviju cauri Slovākijai, Ukrainai un Baltkrievijai, jo tur ir 1520 [milimetru] sliežu platums. Tagad tas vairs nav praktiski iespējams," sacīja Linkaits.

Ministrs skaidroja, ka saistībā ar plānu maiņu katrs vagons tiks daļēji izjaukts un un uz Latviju vests ar treileriem pa autoceļiem, bet tad atkārtoti saliks kopā.

Pagaidu žoga ierīkošana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas varētu aizkavēsies, jo uzņēmums, kam ir jāpiegādā dzeloņstieples, to izdarīt nevar, jo Latvijai rezervētās dzeloņstieples nopirkusi Lietuva, ceturtdien vēstīja LTV raidījums "Panorāma".

Līdz piektdienai uzņēmums piedāvāja piegādāt 12 kilometrus žoga, taču atbildīgo Nodrošinājuma valsts aģentūru tas neapmierināja. Aģentūra pasūtījusi 111 kilometrus. Ja pasūtītais netiks piegādāts līdz piektdienai, aģentūra apsver iespēju sludināt jaunu cenu aptauju.

Jau ziņots, ka iepirkumā par dzeloņstiepļu iegādi uzvārēja uzņēmums "Brief". Šis uzņēmums bija apņēmies piegādāt dzeloņstieples par 488 400 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Taču pagaidu dzeloņstiepļu žoga būvniecību uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju par 2,4 miljoniem eiro uzticēs uzņēmumam "Aimasa", jo 15.septembrī Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumu komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar komersantu, kurš atbilst visām cenu aptaujas tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām un bija ar zemāko cenu - SIA "Aimasa". Šis uzņēmums piedāvājis izbūvēt 36,94 kilometru dzeloņstiepļu žogu par kopējo summu 2 462 826 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Gan ceļu būves uzņēmumi, gan biedrība «Latvijas ceļu būvētājs» nemitīgi runā par naudas trūkuma problēmu ceļu būves nozarē pēc Eiropas Savienības struktūrfondu naudas plūsmas apsīkšanas, taču stratēģiska plāna valstij nav, sacīja SIA «Binders» valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

«Faktiski ir vēl gads, bet par to, kas notiks tālāk, stratēģisku plānu no valsts neredzam. Arī iepriekšējai valdībai un ministriem esam vērsuši uzmanību par to, kā, mūsuprāt, būtu jārīkojas. Pagaidām mēs stratēģisku plānu neredzam, un tas mūs uztrauc,» sacīja Sēja.

Jautāts, vai var izveidoties situācija, ka pēc gada, diviem nekādi lieli ceļu būves projekti netiek realizēti, Sēja norādīja, ka nevarēs uz to atbildēt, jo ceļu būvnieki paši gaida kādu informāciju no valdības par to, kas varētu aizpildīt šo nosacīto tukšuma periodu starp plānošanas periodiem.

«Tāpat iepriekš bija cerības par Rail Baltica projekta realizēšanu attiecīgajā laika posmā. Bet arī par to ir pateikts, ka tas par diviem gadiem aizkavēsies. Viens no konkursiem, kas attiektos uz attiecīgo laika periodu un kura rezultātus gaidām, ir Ķekavas apvedceļa projekts. Tas šobrīd ir vienīgais taustāmais projekts,» sacīja Sēja.

Interneta veikals “Xnet” saviem klientiem piedāvā jaunu pakalpojumu “Xnet eXpress”. Šis pakalpojums nāk kopā ar drosmīgu solījumu par nākamās dienas piegādi noliktavas precēm, turklāt līdz pat mājas durvīm, vai izņemt preces pašam pick-up punktā Mārupē.

“Samazināts piegādes laiks ir viens no būtiskākajiem “Xnet” attīstības virzieniem; mūsu līdzšinējais preču piegādes ātrums bija viena līdz četras darba dienas. Lai nodrošinātu ne tikai ātrākas, bet arī nākamās dienas piegādes, sadarbībā ar mūsu loģistikas partneri “Omniva” esam izveidojuši noliktavu un vienlaikus arī sūtījumu saņemšanas punktu Rīgas apkaimē. Apvienojot spēkus, ar “Xnet eXpress” varam arī Latvijā nodrošināt tik populāro un pieprasīto nākamās dienas piegādi, ko piedāvā teju visi e-komercijas giganti visā pasaulē,” stāsta Mārcis Kronbergs, “Xnet” operacionālais vadītājs.

Līdz šā gada beigām noliktavā tiks glabātas aptuveni 200 populārākās preces, kas tiks papildinātas pēc pieprasījuma. Pasūtot preci ar “Xnet eXpress” simbolu līdz konkrētās dienas plkst. 21.00, pircējs sūtījumu saņems jau nākamajā dienā. Sākotnēji šāds pakalpojums tiks piedāvāts klientiem, kas dzīvo Rīgā un Pierīgā, un, ja pasūtījums ārēju apstākļu dēļ aizkavēsies, piegāde tiks veikta bez maksas. Savukārt iedzīvotājiem reģionos joprojām tiks piedāvāti “Xnet” standarta piegādes veidi.