Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Agresīvs darba devējs, pielietojot fizisku spēku, uzbrucis Valsts darba inspekcijas amatpersonām, kuras veica nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas pasākumus, liecina inspekcijas sniegtā informācija medijiem.

Kurzemes reģionālās Darba inspekcijas amatpersonas apsekojušas uzņēmumu, kurā, iespējams, būvniecības darbos tika nodarbinātas personas bez rakstveida darba līguma. Darba inspekcijas amatpersonas veikušas objektā strādājošo aptauju, noskaidrojot viņu personību. Tikmēr viens no strādājošajiem sazinājās ar uzņēmuma vadītāju un informēja par Darba inspekcijas amatpersonu ierašanos. Drīz objektā ieradās, iespējams, uzņēmuma īpašnieks un, pielietojot fizisku spēku, uzbrucis Darba inspekcijas amatpersonām mēģinot iznīcināt arī inspektora dienesta tālruni.

Darba inspekcija par uzbrukumu valsts amatpersonām vērsīsies Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu, saucot viņu pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Labklājības ministrija (LM) precizējusi vairāku ar darba aizsardzību saistītu noteikumu prasības un terminoloģiju, lai atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem par ķīmisko vielu klasificēšanu un marķēšanu nodrošinātu nodarbināto veselību un drošību darbā, informē LM.

Izdarītas izmaiņas ķīmisko vielu un maisījumu marķējumos, tādējādi uzņēmumos būs jāveic nodarbināto informēšana un apmācība par ķīmisko vielu marķējumiem, pievēršot uzmanību ķīmisko vielu apzīmējumiem, gan tās iepērkot, gan lietojot, kā arī drošības zīmju un piktogrammu lietošanai. Turpmāk zīme vispārēja bīstamība papildināta ar piezīmi, ka brīdināšanai par bīstamām ķīmiskām vielām vai maisījumiem zīmi būs atļauts izmantot vienīgi, lai apzīmētu vietas ar vairāku bīstamo vielu vai maisījumu krājumiem. Savukārt drošības zīme kaitīga vai kairinoša viela ir svītrota.

Kancerogēno vielu definīcija izteikta jaunā redakcijā, sniedzot precīzāku skaidrojumu par kancerogēno vielu daudzveidību. Vienlaikus noteikts precīzāks formulējums darbiem, kuru laikā notiek nodarbināto saskare ar kancerogēnu vielu putekļiem, iztvaikojumiem vai aerosoliem, kas rodas, apdedzinot un elektriski rafinējot vara un niķeļa rūdas.

Turpmāk «legālo narkotiku» pārdevējus, kuri turpinās pārdot vielas laikā, kad to apritei piemērots pagaidu aizliegums, varēs saukt pie kriminālatbildības.

Tā ceturtdien, 3.aprīlī, lēmusi Saeima, steidzamības kārtā divos lasījumos pieņemot Juridiskās komisijas sagatavotos grozījumu Krimināllikumā.

«Patlaban valsts iestādēm likums ļauj operatīvi reaģēt un piemērot pagaidu aizliegumu uz 12 mēnešiem vielām, kas vēl nav iekļautas aizliegto vielu sarakstā, bet par kuru kaitīgumu lielu šaubu nav. Tirgotājiem šādas vielas 10 dienu laikā ir jānodod policijai, taču problēma bija tā, ka par pagaidu aizlieguma neievērošanu nebija noteikta atbildība. Tāpēc rosinājām noteikt, ka tiem, kuri turpinās tirgot nāvējošās vielas, varēs piemērot cietumsodu,» iepriekš norādīja Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Straujās jauno psihoaktīvo vielu izplatības ierobežošanai nepieciešams vispārējais aizliegums un kriminālatbildība par šo vielu tirdzniecību, norāda Ekonomikas ministrijā notikušās Tirgus uzraudzības padomes ārkārtas sēdes dalībnieki.

Šobrīd kriminālatbildība ir paredzēta par darbībām ar tādām jaunajām psihoaktīvajām vielām vai to saturošiem izstrādājumiem, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota (ir piemērots t.s. pagaidu aizliegums vai viela iekļauta aizliegto vielu sarakstā).

Ņemot vērā pēdējā laikā novēroto straujo jauno psihoaktīvo vielu izplatību un to kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un dzīvību, Ekonomikas ministrija sasauca ārkārtas Tirgus uzraudzības padomes sēdi, lai apspriestu Latvijas tirgus uzraudzības iestāžu līdz šim īstenotos pasākumus psihoaktīvo vielu izplatības ierobežošanai, iespējas veikt ārkārtas pasākumus un Saeimas rosinātās izmaiņas normatīvajos aktos šo vielu izplatīšanas ierobežošanai.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki pasta sūtījumā atklājuši 500 ar psihotropo vielu LSD piesūcinātu marku (ar narkotiskajām vielām piesūcinātu papīra materiālu). Par šo gadījumu VID Muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess un, veicot operatīvos pasākumus, aizturēts gan faktiskais sūtījuma saņēmējs, gan persona, kura organizēja aizliegtās vielas iegādi un nosūtīšanu, informē VID.

2015.gada 20.septembrī VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot no Spānijas saņemta pasta sūtījuma muitas pārbaudi, tajā konstatēja marku blokus (ar narkotiskām vielām piesūcinātu papīra materiālu) – kopā 500 marku –, kas radīja pamatotas aizdomas par iespējamu aizliegtu vielu klātbūtni. Markām tika veikts eksprestests, kas norādīja uz iespējamu narkotisko vielu esību.

Saistībā ar konstatēto sūtījumu VID Muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 190.1panta otrajā daļā (psihotropo vielu lielā apmērā prettiesiska pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai) minētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm. Procesa ietvaros tika veikta ķīmiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, kādas vielas satur kontroles laikā atrastās markas, un saņemts eksperta atzinums, ka tās satur LSD – vielu, kas ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā kā aizliegta psihotropā viela. Nelegālajā tirgū viena marka maksā ap 10 eiro.

Tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, Latvijai līdz 2017. gada 26. jūnijam ir jāiestrādā nacionālajā likumdošanā normatīvi, kurus ir noteikusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva ES 2015/849.

Direktīva ir vērsta uz Eiropas Savienības finanšu sistēmas aizsargāšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas. Tās darbība ietekmē, galvenokārt, finanšu tirgus dalībniekus, nosakot būtiski augstākas prasības klientu uzticamības pārbaudei (Know your client); Latvijā un citās ES valstīs reģistrēto uzņēmumu īpašniekus, uzliekot par pienākumu iesniegt centralizētā reģistrā informāciju par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem (patiesā labuma guvējiem (PLG)).

Šī ir jau ceturtā direktīva, kas vērsta uz ES finanšu sistēmas aizsargāšanu, tādēļ finanšu tirgus dalībnieki to dēvē vienkārši par Ceturto direktīvu. Ilgāku laiku, spēkā bija 2005. gada direktīva, līdz taču 2012. gadā starptautiskā organizācija FATF (Financial Action Task Force) papildināja savus standartus (the FATF recommendations – International standarts on combating money laundering and financing of terrorism). Balstoties uz tiem, ES Komisija sagatavoja savu ziņojumu par būtiskākajiem jaunās direktīvas aspektiem (uz riska faktoru balstīta pieeja, faktiskā īpašnieka identifikācija, centralizēti informācijas reģistri u.c.) – un 2015. gada 20. maijā tika pieņemta Direktīva ES 2015/849.

Vielu sarakstam, kas rada piesārņojuma risku virszemes ūdeņos, pievienotas 12 jaunas vielas, kā arī izveidots īpašs saraksts ar pastiprināti novērojamām vielām, par kurām pastāv aizdomas, ka tās, nokļūstot ūdenī, negatīvi ietekmē cilvēka veselību vai vidi.

Minēto vielu vidū ir trīs plaši lietotas medicīniskās vielas.

Vielu saraksts apstiprināts ar Eiropas Parlamenta balsojumu. Jaunie noteikumi paredz bez piesārņojošo vielu saraksta izveidot arī kontrolsarakstu ar vielām, kas ir «iespējami piesārņojošas», iekļaujot trīs medikamentos plaši izmantotas vielas. Minēto vielu iedarbību pastiprināti uzraudzīs, lai nākotnē tās, iespējams, pievienotu kontrolējamo vielu prioritārajam sarakstam.

«Ūdensresursu politika ir ilgtermiņa politika. Mums jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju piekļūt tīram ūdenim. Diemžēl pētījumi liecina, ka vēl ļoti daudz jāpaveic, lai attiecībā uz visām piesārņojošajām vielām nodrošinātu labu ūdens kvalitāti. Vides kvalitātes standarti jaunajā direktīvā attieksies uz 15 jaunām vielām, kas izvēlētas, apspriežoties ar nozares pārstāvjiem», norāda par likumprojektu atbildīgais deputāts Ričards Sēbers.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījusi Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētai prokuratūrai 2011.gada novembrī sāktu kriminālprocesu par narkotisko vielu pārvietošanu organizētā grupā.

Kā informēja VID pārstāvji, par minētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu un atbalstīšanu ierosināts uzsākt kriminālvajāšanu pret sešām personām. Viena persona atrodas apcietinājumā, pārējām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

15.maijā kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai pret sešām personām – 1983., 1990., 1989.gadā dzimušiem vīriešiem par minētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, 1980.gadā dzimušu vīrieti par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī 1981.gadā dzimušu vīrieti un 1984.gadā dzimušu sievieti par noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu.

AS «Dobeles dzirnavnieks» nākamgad graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudas palielināšanā plāno ieguldīt vairāk kā 7 miljonus eiro. Paredzēts uzbūvēt 15 jaunus graudu uzglabāšanas torņus, kapacitāti palielinot par 64 tūkstošiem tonnu, kā arī izveidot vēl vienu graudu kalti, informē «Dobeles dzirnavnieka» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

2018. gadā tiks uzbūvēti 12 graudu torņi, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnas, un 3 mitro graudu torņi, kuru uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnas, kā arī jauna graudu kalte. Noslēdzot šo investīciju projektu, kopējā «Dobeles dzirnavnieka» graudaugu uzglabāšanas kapacitāte sasniegs vairāk nekā 230 tūkstošus tonnu graudu.

«Uzņēmuma graudu pārstrādes apjomi ik gadu pieaug. Piemēram, pagājušajā gadā atklājām jaunu pārslu ražotni un nupat noslēdzām investīciju projektu ar mērķi dubultot tās jaudu. Paredzam, ka jau nākamgad pārstrādāsim vairāk nekā 250 tūkstošus tonnas graudu, tāpēc paralēli attīstām un pilnveidojam graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pirmsapstrādi, jo efektīva kvalitatīvu izejvielu nodrošināšana ir ražošanas pamats,» saka «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «projekta realizācijai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, izmantot aizņēmumu bankā un ieguldīt paša uzņēmuma līdzekļus».

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Pārbaudīt, cik pārblīvēta ir jūsu māja, ir ļoti vienkārši: ja vismaz reizi 2 nedēļās neizmantojat vairāk nekā pusi no tajā esošajām lietām, tad diemžēl jūsu māja sastāv no nevajadzīgām lietām. Varbūt tas ir iemesls tam, ka jūtaties neērti mājās, pārāk bieži nākas uzkopt dzīvokli, tīrības un viegluma sajūtas pietiek tikai 1-2 dienām, un pats neērtākais ir tas, ka pastāvīgi ilgstoši jāmeklē nepieciešama lieta.

Mantu glabātuve Noliktava1 specializējas noliktavu un mantu uzglabāšanas pakalpojumos Rīgā. Mūsu noliktavas nodrošina drošu un ērtu veidu, kā glabāt dažādas mantas, neatkarīgi no tā, vai jums nepieciešama vieta, lai uzglabātu personīgās lietas vai uzņēmuma inventāru. Mēs piedāvājam plašu noliktavu izvēli, lai uzglabāšanas telpa atbilstu jebkurai jūsu uzglabāšanas vajadzībai.

Noliktavas telpas pēc jūsu vajadzībām

Individuālā glabāšana ir lietu glabāšana noliktavā, kurā katra klienta mantām tiek atvēlēta atsevišķa, individuāla vieta. Patiesībā šī ir tikai jūsu personīgā vieta, kur jūs varat kaut ko uzglabāt vai atstāt, tikai tā lietas nezog jūsu dzīvoklī kvadrātmetrus, tā ir absolūti attāla. Teiksim uzreiz: šādai uzglabāšanai ir daudz priekšrocību.

Latvijas lielākais pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks” noslēdzis attīstības projektu, investējot graudu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudu palielināšanā 11 miljonus eiro.

Projekta realizēšanai tika piesaistīts Swedbank aizdevums vairāk nekā 7 miljonu eiro apjomā un no Lauka atbalsta dienesta (LAD) saņemts 3,5 miljoni eiro līdzfinansējums. Pēc projekta realizācijas uzņēmuma graudu uzglabāšanas kapacitāte sasniegusi 355 tūkstošus tonnu līdzšinējo 270 tūkstošu vietā, kas ir līdzvērtīgi aptuveni 10% no kopējās Latvijas graudu kopražas.

Kā norāda AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, realizētais projekts ir stratēģiski svarīgs ne tikai uzņēmumam, bet arī nacionālā līmenī: “Pieaugot graudu pārstrādes apjomiem, pieaug arī nepieciešamība pēc atbilstošas kvalitātes izejvielu nepārtrauktas pieejamības. Īpaši spilgti to, cik būtiski ir spēt uzņēmumā uzglabāt ražošanai nepieciešamo graudu apjomu, iezīmējusi pēdējo gadu nenoteiktība un ģeopolitiskās situācijas radītie izaicinājumi loģistikas nozarē.”

Šā gada janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki pasta sūtījumā konstatēja marku blokus, kuri bija piesūcināti ar narkotisko vielu – LSD. Izmeklēšanas gaitā VID Muitas policijas pārvaldes darbinieki Preiļos aizturēja trīs personu grupu, kas, izmantojot pasta sūtījumus no Holandes uz Preiļiem, nodarbojās ar LSD marku kontrabandu uz Latviju, kā arī audzēja marihuānu mājas apstākļos.

Veicot kratīšanas tika izņemts vairāk par 600 gramiem marihuānas, LSD markas, marihuānas audzēšanai izmantojami rīki un ierīces.

2016.gada 14.janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot no Holandes saņemta pasta sūtījuma muitas pārbaudi, tajā konstatēja marku blokus (ar narkotiskām vielām piesūcinātu papīra materiālu), kas radīja pamatotas aizdomas par iespējamu aizliegtu vielu klātbūtni. Markām tika veikts eksprestests, kas norādīja uz iespējamu narkotisko vielu saturu.

Saistībā ar konstatēto sūtījumu 2016.gada 19.janvārī VID Muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Procesa ietvaros tika veikta ķīmiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, kādas vielas satur kontroles laikā atrastās markas, un saņemts eksperta atzinums, ka tās satur LSD – vielu, kas ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā kā aizliegta psihotropā viela.

Pagājušās nedēļas nogalē Jūrmalā Valsts policija izņēmusi 40,5 kilogramus psihotropo vielu jeb «spaisa», kas bija paslēpts maisiņos puķu dobē vasarnīcas teritorijā. Aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā lielā apmērā aizturēts 31 gadu vecs vīrietis. Aizturētajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Valsts policija bija saņēmusi operatīvo informāciju par to, ka Jūrmalā, Vārnukrogā, tiek glabātas narkotiskās vai psihotropās vielas lielā apmērā. Pārbaudot šo informāciju, sestdien, 18. martā, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti ieradās minētajā vietā, lai veiktu kratīšanu. Kratīšanā piedalījās arī Rīgas Brasas iecirkņa policisti.

Policistu ierašanās brīdī vīrietis, kurš tiek turēts aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā, neatradās vasarnīcā. Kratīšanā, kas ilga visu dienu, policisti pie mājas atrada ar plēvēm pārklātu puķu dobi. Paceļot plēves, atklājās, ka apakšā atrodas apmēram pusotru metru dziļa bedre, kas pilna ar iepakojumiem ar nezināmas izcelsmes vielu. Sākotnējās ekspertīzes rezultāti liecina, ka tur atradušies 40 kilogramu un 458 grami psihotropo vielu ar ķīmisko formulu JWH-018.

Augstsprieguma tīkls (AST) noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid.

Par to 19.decembrī preses konferencē paziņoja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā AST īpašo pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā.

Ziņa papildināta no 5. rindkopas

AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks norādīja, ka, ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, amatu varētu pamest līdzšinējais Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Darījuma summa joprojām netiek atklāta.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka saskaņā ar valdības lēmumu AST ir noslēdzis darījumu ar Uniper par tam piederošo 18,31% akciju iegādi Conexus. AST un Uniper darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Valsts darba inspekcijas rīkotajā preses konferencē tika prezentēti 16 jauni e-pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām, kuru mērķis ir uzlabot Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas servisu.

Aizvadīto četru gadu klientu apkalpošanas statistika liecinot, ka pieprasījums pēc Valsts darba inspekcijas pakalpojumiem ir augsts – vidēji 43 tūkstoši klientu katru gadu. Vērtējot Valsts darba inspekcijas pakalpojumu pieprasījumu un iespējas tos padarīt pieejamus e-vidē, tika izstrādi 16 nepieciešamākie e-pakalpojumi, kuri ir pieejami jebkurā laikā un vietā ar nosacījumu, ka ir piekļuve internetam un kāds no elektroniskās autentifikācijas veidiem.

Daļa jauno e-pakalpojumu ir veidota, lai atvieglotu administratīvo slogu juridiskām personām. Piemēram, uzņēmējiem, kas piedalās valsts iepirkumu konkursos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likumam, nepieciešamās izziņas no Valsts darba inspekcijas tagad ir iespējams saņemt elektroniskā veidā nekavējoties. Savukārt fiziskām personām paredzētie e-pakalpojumi nodrošina iespēju aizpildīt iesniegumu ar mērķi saņemt konsultāciju vai panākt Valsts darba inspekcijas rīcību darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos.

Elektronisko maksājumu pasaule ir ļoti cieši saistīta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām. Un tās attīstās daudz straujāk, nekā tām var tikt līdzi regulējošā likumdošana.

Pašlaik maksājumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) regulē 2007. gadā pieņemtā Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva, bet 2018. gada sākumā visiem ES valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsāk dzīvot pēc jaunas kārtības un noteikumiem, ko noteiks Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).

Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

Valsts policijas (VP) darbinieki aprīlī aizturējuši septiņu cilvēku organizētu narkotisko vielu izplatīšanas grupu, no kuras izņemti vairāk nekā desmit kilogrami ar īpaši bīstamo narkotisko vielu karfentanilu, infomēja VP.

Policijā skaidroja, ka atsavināti arī desmit kilogramu zeltlietu, ievērojams daudzums naudas, luksusa klases automašīna un motocikls. Visas šīs lietas, visticamāk, iegūtas, tirgojot narkotikas.

VP norādīja, ka šī gada 4.aprīlī tika īstenota vērienīga aizturēšanas operācija. Tās laikā tika piesaistīta arī VP pretterorisma vienība «Omega», citi Rīgas reģiona pārvaldes biroji, Speciālo uzdevumu bataljona, Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja un ceļu policijas amatpersonas, kā arī Valsts robežsardzes specvienības «Sigma» darbinieki, Valsts ieņēmuma dienesta kinologi un Rīgas pašvaldības policija. Īsā laika posmā tika aizturētas visas septiņas aizdomās turētās personas - 1965., 1956., 1993., 1987. un 1993 gadā dzimuši vīrieši un 1971. un 2000.gadā dzimušas sievietes.

Latvijai līdz 2021. gada 1. maijam nacionālajos tiesību aktos jāpārņem Eiropas Savienības (ES) direktīva, kuras mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, lai aizsargātu ES lauksaimniekus.

Latvijā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NMPAL) pašlaik ir ieviestas vai daļēji ieviestas vairākas direktīvā noteiktās prasības, tomēr tās attiecas uz atsevišķiem, nevis visiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem.

Jaunais Eiropas tiesību akts attieksies uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas tiek tirgoti pārtikas piegādes ķēdē, aizliedzot negodīgas prakses veidus, ko tirdzniecības partneri mēdz vienpusēji uzspiest saviem partneriem. Direktīva paredz minimālās prasības, kas dalībvalstīm jāievieš, tādējādi nodrošinot vienotu regulējumu visā ES un mazinot pastāvošās atšķirības starp tām dalībvalstīm, kurās ir regulējums netaisnīgām tirdzniecības praksēm un kurās šāda regulējuma nav.

#«Dobeles dzirnavnieks» iesniedzis projektu arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Lai uzlabotu Latvijas zemnieku izaudzēto graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pārstrādi, 2018. gadā «Dobeles dzirnavnieks» īstenos vērienīgu projektu 15 jaunu graudu uzglabāšanas torņu būvniecībai un kaltes izveidei.

Uzņēmumā pašlaik ir divi elevatori un pieci graudu uzglabāšanas torņi ar kopējo kapacitāti 160 tūkstoši tonnu. Plānotais projekts paredz 12 jaunu graudu torņu būvniecību, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnu, trīs mitro graudu torņu būvniecību, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnu, kā arī jaunas graudu kaltes izbūvi. Projekta rezultātā ievērojami tiks palielināta ne tikai graudu uzglabāšanas jauda, bet arī par aptuveni 30% efektivizēts graudu pieņemšanas process, kas aktīvākajā kulšanas sezonā nozīmē mazākas rindas un ātrāku izbēršanos zemniekiem.

Latvijas iedzīvotāji savus ēdienus vairs nebaidās bagātināt ar dažādām garšvielām; to tirgus vērtējams kā augošs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garšvielu piedāvājumam ir tendence palielināties, cilvēki ar tām iepazīstas, tāpēc to klāsts arvien palielinās. Turklāt ir pieejamas arvien kvalitatīvākas garšvielas, un cilvēki māk tās pareizi uzglabāt, spriež pavārs Mārtiņš Sirmais, garšvielu līnijas Sirmais & Dreibants līdzautors. Viņa skatījumā, garšas ziņā cilvēki kļūst inteliģentāki.

Ceļojumu garšas

Garšvielas iedalās piecās lielās grupās – universālās (dārzeņu maisījumi ar sāli), pipari, garšvielu maisījumi, tīrās garšvielas (piemēram, kanēlis, ingvera un paprikas pulveris) un garšaugi (piemēram, kaltēts rozmarīns, oregano, timiāns), skaidro Inga Auziņa, Santa Maria mārketinga vadītāja Baltijas valstīs. Baltijā pēdējo desmit gadu laikā universālo garšvielu pārdošanas apjoms krītas. Piemēram, šobrīd Igaunijā šī tipa garšvielu maisījumu lieto 9%, Lietuvā 15%, bet Latvijā 27% cilvēku. Lai arī Latvijā to lieto visvairāk, pēdējos gados ir piedzīvots kritums – vēl 2005. gadā šīs garšvielas lietoja 45% iedzīvotāju. «Tas nozīmē, ka cilvēki kļūst drošāki, gatavi izmantot jaunas garšas un savu ikdienas garšvielu plauktiņu papildina ar citām,» spriež I. Auziņa. Pēdējos gados pieaug cilvēku interese par etniskajām virtuvēm, populāras ir garšvielas suši, kā arī Āzijas valstu un Meksikas ēdienu pagatavošanai. Šis garšvielu segments piedzīvo strauju izaugsmi. «Lielā mērā tas saistīts ar to, ka cilvēki arvien vairāk ceļo, nogaršo jaunus ēdienus un uzzina par jaunām garšām,» vērtē I. Auziņa. SIA Silantro valdes locekle un garšvielu veikala SpiceHouse īpašniece Sandra Valdmane piebilst, ka Latvijā joprojām populāras ir Indijas virtuvei raksturīgās garšvielas, kā arī Taizemes, Marokas, Meksikas virtuvēs lietotās garšvielas. Arī mums tuvāku Eiropas tautu virtuves, piemēram, itāļu virtuves garšvielas joprojām esot lielā cieņā. «Mūs īpaši priecē novērojums, ka Latvijas iedzīvotāji kļuvuši zinošāki, arī prasīgāki un prot novērtēt kvalitatīvus un veselīgus produktus. Daudzi cilvēki ceļojot guvuši lielisku pieredzi un iepazinuši jaunas garšas nianses, tāpēc viņi meklē to autentisko etnisko garšu buķeti un garšvielas arī Latvijā,» saka S. Valdmane.