Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki pasta sūtījumā atklājuši 500 ar psihotropo vielu LSD piesūcinātu marku (ar narkotiskajām vielām piesūcinātu papīra materiālu). Par šo gadījumu VID Muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess un, veicot operatīvos pasākumus, aizturēts gan faktiskais sūtījuma saņēmējs, gan persona, kura organizēja aizliegtās vielas iegādi un nosūtīšanu, informē VID.

2015.gada 20.septembrī VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot no Spānijas saņemta pasta sūtījuma muitas pārbaudi, tajā konstatēja marku blokus (ar narkotiskām vielām piesūcinātu papīra materiālu) – kopā 500 marku –, kas radīja pamatotas aizdomas par iespējamu aizliegtu vielu klātbūtni. Markām tika veikts eksprestests, kas norādīja uz iespējamu narkotisko vielu esību.

Saistībā ar konstatēto sūtījumu VID Muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 190.1panta otrajā daļā (psihotropo vielu lielā apmērā prettiesiska pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai) minētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm. Procesa ietvaros tika veikta ķīmiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, kādas vielas satur kontroles laikā atrastās markas, un saņemts eksperta atzinums, ka tās satur LSD – vielu, kas ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā kā aizliegta psihotropā viela. Nelegālajā tirgū viena marka maksā ap 10 eiro.

Pagājušās nedēļas nogalē Jūrmalā Valsts policija izņēmusi 40,5 kilogramus psihotropo vielu jeb «spaisa», kas bija paslēpts maisiņos puķu dobē vasarnīcas teritorijā. Aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā lielā apmērā aizturēts 31 gadu vecs vīrietis. Aizturētajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Valsts policija bija saņēmusi operatīvo informāciju par to, ka Jūrmalā, Vārnukrogā, tiek glabātas narkotiskās vai psihotropās vielas lielā apmērā. Pārbaudot šo informāciju, sestdien, 18. martā, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti ieradās minētajā vietā, lai veiktu kratīšanu. Kratīšanā piedalījās arī Rīgas Brasas iecirkņa policisti.

Policistu ierašanās brīdī vīrietis, kurš tiek turēts aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā, neatradās vasarnīcā. Kratīšanā, kas ilga visu dienu, policisti pie mājas atrada ar plēvēm pārklātu puķu dobi. Paceļot plēves, atklājās, ka apakšā atrodas apmēram pusotru metru dziļa bedre, kas pilna ar iepakojumiem ar nezināmas izcelsmes vielu. Sākotnējās ekspertīzes rezultāti liecina, ka tur atradušies 40 kilogramu un 458 grami psihotropo vielu ar ķīmisko formulu JWH-018.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Šā gada janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki pasta sūtījumā konstatēja marku blokus, kuri bija piesūcināti ar narkotisko vielu – LSD. Izmeklēšanas gaitā VID Muitas policijas pārvaldes darbinieki Preiļos aizturēja trīs personu grupu, kas, izmantojot pasta sūtījumus no Holandes uz Preiļiem, nodarbojās ar LSD marku kontrabandu uz Latviju, kā arī audzēja marihuānu mājas apstākļos.

Veicot kratīšanas tika izņemts vairāk par 600 gramiem marihuānas, LSD markas, marihuānas audzēšanai izmantojami rīki un ierīces.

2016.gada 14.janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot no Holandes saņemta pasta sūtījuma muitas pārbaudi, tajā konstatēja marku blokus (ar narkotiskām vielām piesūcinātu papīra materiālu), kas radīja pamatotas aizdomas par iespējamu aizliegtu vielu klātbūtni. Markām tika veikts eksprestests, kas norādīja uz iespējamu narkotisko vielu saturu.

Saistībā ar konstatēto sūtījumu 2016.gada 19.janvārī VID Muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Procesa ietvaros tika veikta ķīmiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, kādas vielas satur kontroles laikā atrastās markas, un saņemts eksperta atzinums, ka tās satur LSD – vielu, kas ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā kā aizliegta psihotropā viela.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

ASV veiktie raķešu triecieni Šairatas gaisa spēku bāzei Sīrijā ir adekvāta rīcība, lai nepieļautu atkārtotu ķīmisko ieroču izmantošanu pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, uzskata Latvijas Ārlietu ministrija.

Tas ir skaidrs signāls, ka ķīmisko ieroču izplatīšana un izmantošana nav pieļaujama, ministrija norāda presei izplatītajā paziņojumā.

5. aprīlī Ārlietu ministrija nosodīja ķīmisko ieroču uzbrukumu civiliedzīvotājiem Sīrijas Idlibas provincē un aicināja nekavējoties izmeklēt notikušā apstākļus un sodīt tos, kas ir atbildīgi par šādiem noziegumiem.

Vienlaikus Ārlietu ministrija izsaka cerību, ka ANO Drošības padomes dalībvalstis tomēr spēs vienoties par rezolūciju, kas nosodītu ķīmisko ieroču uzbrukumu un ļautu izmeklēt notikušo.

Sīrijas valdības veiktais ķīmisko ieroču uzbrukums ir smags starptautisko normu un tiesību, tostarp Konvencijas par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu, pārkāpums. Kā konvencijas dalībvalsts, Sīrijas valdība ir atbildīga par tajā noteikto saistību ievērošanu.

Pamatojoties uz konstatētajiem pārkāpumiem - pārsniegto maksimāli pieļaujamo bīstamo vielu (dīzeļdegvielas) uzglabāšanas daudzumu un neatbilstošu darbības veikšanas atļauju, Valsts vides dienests (VVD) pieņēmis lēmumu, līdz šī gada 20.augustam, veikt naftas bāzes darbības apturēšanu Daugavpilī, Vaļņu ielā 4N, kur saimniecisku darbību veic divi uzņēmumi: SIA "MIX OIL" un SIA "RMNS", kas jau pusgadu nodarbojas ar bīstamo vielu - dīzeļdegvielas sajaukšanu ar rapša metilesteri vai bāzes eļļu.

Abu uzņēmumu atļautais dīzeļdegvielas apgrozījums sastāda 17 898,291 tonnas, līdz ar to SIA "MIX OIL" un SIA "RMNS" jau būtiski pārsniedza šobrīd uzņēmumiem atļauto 5000 tonnu apgrozījumu gadā.

Saņemot iedzīvotāju sūdzības par to, ka naftas bāzē netiek ievērotas vides aizsardzības prasības, VVD operatīvi veica pārbaudi minētajā objektā, kuras laikā konstatēts, ka abi uzņēmumi, kam VVD reģistrējis C kategorijas piesārņojošo darbību, pārsnieguši šīs zemākās piesārņojošās darbības kategorijas pieļaujamās uzglabājamās degvielas daudzumu, kā arī ar to veikuši šīs piesārņojošās darbības kategorijai neatbilstošas darbības.

Pēc VVD rīcībā esošās informācijas, uzņēmuma SIA "MIX OIL" dīzeļdegvielas apgrozījums naftas bāzē šajā gadā (pusgada laikā) sastāda 5 461,53 tonnas. Turklāt konstatēts, ka uzņēmums naftas bāzē vienlaicīgi uzglabā ~ 49 tonnas (t.i. ~ 10 reizes vairāk nekā atļauts) neiepakoto organisko vielu/maisījumu un veic ķīmisko vielu sajaukšanu, kas *klasificējama kā augstākas vai B kategorijas piesārņojoša darbība.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Latvijas iedzīvotāji savus ēdienus vairs nebaidās bagātināt ar dažādām garšvielām; to tirgus vērtējams kā augošs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garšvielu piedāvājumam ir tendence palielināties, cilvēki ar tām iepazīstas, tāpēc to klāsts arvien palielinās. Turklāt ir pieejamas arvien kvalitatīvākas garšvielas, un cilvēki māk tās pareizi uzglabāt, spriež pavārs Mārtiņš Sirmais, garšvielu līnijas Sirmais & Dreibants līdzautors. Viņa skatījumā, garšas ziņā cilvēki kļūst inteliģentāki.

Ceļojumu garšas

Garšvielas iedalās piecās lielās grupās – universālās (dārzeņu maisījumi ar sāli), pipari, garšvielu maisījumi, tīrās garšvielas (piemēram, kanēlis, ingvera un paprikas pulveris) un garšaugi (piemēram, kaltēts rozmarīns, oregano, timiāns), skaidro Inga Auziņa, Santa Maria mārketinga vadītāja Baltijas valstīs. Baltijā pēdējo desmit gadu laikā universālo garšvielu pārdošanas apjoms krītas. Piemēram, šobrīd Igaunijā šī tipa garšvielu maisījumu lieto 9%, Lietuvā 15%, bet Latvijā 27% cilvēku. Lai arī Latvijā to lieto visvairāk, pēdējos gados ir piedzīvots kritums – vēl 2005. gadā šīs garšvielas lietoja 45% iedzīvotāju. «Tas nozīmē, ka cilvēki kļūst drošāki, gatavi izmantot jaunas garšas un savu ikdienas garšvielu plauktiņu papildina ar citām,» spriež I. Auziņa. Pēdējos gados pieaug cilvēku interese par etniskajām virtuvēm, populāras ir garšvielas suši, kā arī Āzijas valstu un Meksikas ēdienu pagatavošanai. Šis garšvielu segments piedzīvo strauju izaugsmi. «Lielā mērā tas saistīts ar to, ka cilvēki arvien vairāk ceļo, nogaršo jaunus ēdienus un uzzina par jaunām garšām,» vērtē I. Auziņa. SIA Silantro valdes locekle un garšvielu veikala SpiceHouse īpašniece Sandra Valdmane piebilst, ka Latvijā joprojām populāras ir Indijas virtuvei raksturīgās garšvielas, kā arī Taizemes, Marokas, Meksikas virtuvēs lietotās garšvielas. Arī mums tuvāku Eiropas tautu virtuves, piemēram, itāļu virtuves garšvielas joprojām esot lielā cieņā. «Mūs īpaši priecē novērojums, ka Latvijas iedzīvotāji kļuvuši zinošāki, arī prasīgāki un prot novērtēt kvalitatīvus un veselīgus produktus. Daudzi cilvēki ceļojot guvuši lielisku pieredzi un iepazinuši jaunas garšas nianses, tāpēc viņi meklē to autentisko etnisko garšu buķeti un garšvielas arī Latvijā,» saka S. Valdmane.

Rīgā, Ūnijas ielā, uzņēmumam Biolars piederošā īpašumā šodien atklāts liels daudzums bīstamu ķīmisku vielu, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Šodien pēcpusdienā VVD tika saņemta informācija, ka Ūnijas ielā 11b dažādos iepakojumos lielā daudzumā atrodas ķīmiskas vielas, tostarp bārija hidroksīds. Ūnijas iela 11 ir izbijusi rūpnieciska teritorija, kur tagad iekārtotas daudzu uzņēmumu telpas.

Ķīmisko vielu teritorijā konstatējuši Latvijas Gāzes darbinieki, kuri šajā teritorijā bija atklājuši nelikumīgu gāzes pieslēgšanu, TV3 ziņu raidījumam pastāstīja Latvijas Gāzes analītiķis Vinets Veldre.

Pašlaik speciālisti, balstoties uz provizoriskām aplēsēm, lēš, ka teritorijā varētu atrasties aptuveni 18 tonnas ķīmisko vielu. Teritorijā saskaitītas 18 paletes, uz kurām atrodas dažādu izmēru iepakojumi ar ķīmiskām vielām. Kādas tieši ķīmiskās vielas atrastas, tiks noteikts ekspertīzē.

Valsts policijas (VP) darbinieki aprīlī aizturējuši septiņu cilvēku organizētu narkotisko vielu izplatīšanas grupu, no kuras izņemti vairāk nekā desmit kilogrami ar īpaši bīstamo narkotisko vielu karfentanilu, infomēja VP.

Policijā skaidroja, ka atsavināti arī desmit kilogramu zeltlietu, ievērojams daudzums naudas, luksusa klases automašīna un motocikls. Visas šīs lietas, visticamāk, iegūtas, tirgojot narkotikas.

VP norādīja, ka šī gada 4.aprīlī tika īstenota vērienīga aizturēšanas operācija. Tās laikā tika piesaistīta arī VP pretterorisma vienība «Omega», citi Rīgas reģiona pārvaldes biroji, Speciālo uzdevumu bataljona, Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja un ceļu policijas amatpersonas, kā arī Valsts robežsardzes specvienības «Sigma» darbinieki, Valsts ieņēmuma dienesta kinologi un Rīgas pašvaldības policija. Īsā laika posmā tika aizturētas visas septiņas aizdomās turētās personas - 1965., 1956., 1993., 1987. un 1993 gadā dzimuši vīrieši un 1971. un 2000.gadā dzimušas sievietes.

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

Pareizi izvēloties darba apģērbu, valkājot atbilstoša izmēra uniformas, kā arī tās pareizi kopjot, paildzinās to dzīvescikls.

Vienlaikus tam ir ekonomiski ieguvumi, jo jaunas uniformas vajadzīgas retāk, norāda Inga Dāboliņa, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta asociētā profesore. Institūts kopā ar SIA SRC Brasa un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā kopā ar ārzemju partneriem īstenojis projektu Vieds un drošs darba apģērbs (Smart and Safe Work Wear (SWW)). «Projekta mērķis ir pilnveidot zināšanas par inovāciju mazos un vidējos uzņēmumos, konkrētāk – darba apģērba ražošanas uzņēmumos. Ņemot vērā diezgan stiprās tradīcijas Latvijas armijas uniformu pilnveidošanā, par mērķa grupu izvēlējāmies tieši armiju,» teic I. Dāboliņa.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, ir palielinājies par 3,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, un pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē. Lielākā pazeminošā ietekme bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī elektroenerģijas ražošanā.

2017. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2 %. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palika nemainīgs, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palielinājās par 0,3%.

2022. gada augustā, salīdzinot ar 2021. gada augustu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 35,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 61,6 %, eksportētajai produkcijai – par 13,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 16,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 10,2 %.

Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; pārtikas produktu ražošanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā; gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

2022. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 4,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 8,6 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,6 %.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes likumsargi šomēnes Rīgā, Pļavnieku mikrorajonā, pakaļdzīšanās laikā ir aizturējuši, pēc policijas aplēsēm, vienu no ietekmīgākajiem narkotiku izplatītājiem Latvijā.

Veicot kratīšanas šim vīrietim piekritīgajās adresēs, policisti atsavinājuši plašu klāstu narkotisko vielu – apmēram 52 kg marihuānas, puskilogramu kokaīna, 10 litru oksibuterāta, 2000 MDMA tablešu un līdz 50 gramu amfetamīna. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un aizdomās turētajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Šā gada oktobrī tika uzsākts kriminālprocess par to, ka Rīgā notiek narkotisko un psihotropo vielu realizācija lielā apmērā, un vīrietis, kas ar to nodarbojas, ir viens no Latvijas ievērojamākajiem narkotisko un psihotropo vielu izplatītājiem.

Šomēnes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 4. biroja likumsargi minēto 1974. gadā dzimušo vīrieti aizturēja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī, proti, kad viņš no sava konspiratīvā slēpņa Rīgā, Pļavnieku mikrorajonā nesa ārā narkotisko vielu. Jāpiemin, ka aizturēšana nenotika bez starpgadījumiem – pamanot policistus, persona iesēdās automašīnā un centās bēgt. Taču policisti ar dienesta automašīnu nobloķēja viņam ceļu. Kad saprata, ka ar automašīnu aizbēgt neizdosies, viņš izlēca no spēkrata un centās aizskriet, taču policisti viņu drīz vien aizturēja. Jāpiemin, ka aizturētais vīrietis jau iepriekš ir sodīts par dažāda veida noziegumu izdarīšanu.

2021. gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. '

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1,4 %, eksportētajai produkcijai – par 1,7 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis pieauga par 2,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 1,3 %.

Paaugstinoša ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles), atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

2021. gada aprīlī, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis ir palielinājies par 2,9 %, eksportētajai produkcijai – par 7,1 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas ir pieaugušas par 6,1 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 8,0 %.

2015. gada aprīlī, salīdzinot ar martu, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 2,5%, ko ietekmēja kāpums eksportā – par 6,1% (no tā eirozonā par 0,3% un ārpus eirozonas – par 10%), bet vietējā tirgū bija samazinājums par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apgrozījuma pieaugumu eksportā ietekmēja realizētās produkcijas kāpums citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē (kuģu un laivu būve, dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē un metālu ražošanas nozarē.

Salīdzinot ar 2014. gada aprīli, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 1,2%, ko veicināja pieaugums eksportā par 10,6% (no tā eirozonā - par 23,6%, ārpus eirozonas - par 3%), bet vietējā tirgū bija kritums par 6,6%.

Apgrozījuma pieaugums abos tirgos bija citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvalde, veicot apjomīgas operatīvās un izmeklēšanas darbības, nodevusi kriminālvajāšanai Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālprocesu pret četriem kontrabandas organizatoriem un izpildītājiem par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandu no Dienvidamerikas valstīm uz Latviju.

Atsevišķi izdalīts vēl viens kriminālprocess pret Somijas pilsoni, jo persona šobrīd atrodas apcietinājumā Somijā, informē VID.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika iegūtas ziņas, ka personu grupa nodarbojās ar narkotisko vielu kontrabandu no Dienvidamerikas valstīm uz Latviju un to tālāku izplatīšanu citās Eiropas un Skandināvijas valstīs.

Minētais kriminālprocess tika uzsākts 2013.gada 6.augustā VID Muitas policijas pārvaldē saskaņā ar Krimināllikumu par narkotisko vielu (kokaīna), kuru aprite ir aizliegta, pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai, kas tika veikts 2013.gada 2.augustā organizēta grupā realizācijas nolūkā.

Baltijā joprojām vairums izvēlas tradicionālās garšvielas, tomēr visstraujāk aug tieši eksotisko garšvielu grupa – par 20–30% gadā

Tā intervijā DB stāsta Rainers Tammets (Rainer Tammet), garšvielu ražotāja Santa Maria AS vadītājs Baltijā. Igaunijā kompānija darbu sāka 1993. gadā. «Somijas uzņēmums Paulig izveidoja ražotni, kur lielākā daļa bija veltīta kafijas ražošanai un samērā maza daļa – garšvielām – bija tikai divas līnijas. Tagad situācija ir mainījusies un kafija Igaunijā vairs netiek ražota, un visa fabrika orientēta uz garšvielu biznesu,» stāsta R. Tammets. Santa Maria īpašnieki ražotni izveidojusi pilnīgi no jauna, nevis privatizējot/nopērkot kādu vietējo ražotāju. Jau pašā sākumā kompānija piedāvājusi samērā plašu garšvielu sortimentu – aptuveni 80 dažādus produktus, taču tagad to ir divas reizes vairāk – 180. Produktu klāstā līdztekus beramajām garšvielām ir arī marinādes u.c.

Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) publicējusi 2017.gada aizliegto vielu sarakstu, tajā saglabājot arī Latvijā izstrādāto meldoniju.

LETA jau vēstīja, ka meldonijs, kas ir medikamenta Miltronāts aktīvā viela, aizliegto vielu sarakstā tika iekļauts pirms gada. Šogad tas kļuvis par «populārāko» dopingu pasaulē, jo tā lietošanā pieķerti ļoti daudzi sportisti, ieskaitot tenisa superzvaigzni Mariju Šarapovu.

Šomēnes ar WADA pārstāvjiem tikās arī Latvijas farmācijas kompānijas AS Grindeks pārstāvji, tomēr viņiem nav izdevies panākt Mildronāta aktīvās vielas izņemšanu no aizliegto vielu vidus.

Kā vēstīts, WADA līdz 30.septembrim bija pagarinājusi periodu, kura laikā meldonija lietošanā pieķertie sportisti var izvairīties no diskvalifikācijas, ja viņu organismā konstatēts neliels daudzums šīs vielas. Kaut gan oficiāli tas nav izziņots, paredzams, ka no 1.oktobra šī atruna vairs nebūs spēkā un meldonijs sportistu organismā vairs nedrīkstēs atrasties nemaz.

Pirmdien, 28.novembrī, Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas RVP inspektori ir paņēmuši augsnes paraugus no teritorijas Ūnijas ielā 11b, lai identificētu iespējamo vides piesārņojumu, informē VVD.

SIA Rīgas ūdens pārstāvji paņēma paraugus no pilsētas kopējās kanalizācijas sistēmas.

Vides inspektori strādā arī SIA Olaines ķīmiskā rūpnīcā Biolars Olainē, Rūpnīcu ielā 3 un ar atkritumu apsaimniekotāju SIA Corvus Company, ar kuru šim uzņēmumam ir līgums par atkritumu apsaimniekošanu, Rīgā, Daugavgrīvas ielā 7d, veicot pilnu teritorijas apsekošanu un grāmatvedības datu pārbaudi.

Nedēļas nogalē no Ūnijas ielas 11b izvesto nezināmas izcelsmes bīstamo ķīmisko vielu paraugi ir nodoti akreditētai laboratorijai ekspertīzes veikšanai.

Bīstamo atkritumu izvešanas darbi šodien tiks turpināti arī no Ūnijas ielas 11b iekštelpām, kurās var iekļūt nepiederošas personas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes amatpersonas apturējušas narkotiku kontrabandistu grupas darbību un izņēmuši vairāk nekā 12 kilogramus marihuānas un hašiša, aģentūra BNS uzzināja VID.

Veicot apjomīgu operatīvo pasākumu kompleksu, janvārī apturēta noziedzīgas narkotisko vielu kontrabandas grupas darbība, kas ilgākā laika periodā darbojusies, ievedot narkotiskās vielas Latvijā. Ierosināts kriminālprocess un kopumā sākotnēji aizturētas astoņas personas – no tām piecas apcietinātas, bet trim piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Kopā procesa ietvaros izņemti 12,350 kilogrami narkotisko vielu, kuru vērtība nelegālajā tirgū ir aptuveni 61 000 eiro.

18.janvārī VID Muitas policijas pārvaldes darbinieki, veicot operatīvo pasākumu kompleksu, aizturējuši trīs organizētās grupas dalībniekus marihuānas kontrabandas kravas saņemšanas brīdī. Viens no grupas dalībniekiem narkotisko vielu – 12,232 kg marihuānas – ievedis Latvijā ar kravas automobili no Nīderlandes caur robežkontroles punktu Grenctāle.

2023. gadā Eiropas Savienības līmenī stājās spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), dodot dalībvalstīm 18 mēnešus, lai transponētu to valsts likumdošanā.

Jaunā CSRD tiks ieviesta valsts likumdošanā līdz 2024. gada otrajai pusei, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir ierobežots laiks sagatavoties jaunajām ziņošanas prasībām, un tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav to izdarījuši, ir būtiski sākt gatavoties jau tagad. Šeit centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar jaunajām prasībām, lai uzņēmēji spētu novērtēt, kas tiem būtu darāms:

1.Uz ko attieksies Eiropas Savienības jaunās ilgtspējas ziņošanas prasības?

CSRD ziņošana būs obligāta un tiks īstenota trīs fāzēs:

1) Lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem būs jāinformē par 2024. finanšu gadu ziņojumiem, kas publicēti 2025. gadā;