Ziņas no atsevišķām lielākajām centrālām bankām par to, ka līdzšinējie kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi ekonomikā varētu tikt samazināti izraisījušas investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām, tādējādi veicinot strauju biržas indeksu kritumu, Japānas indeksam Nikkei 225 nogāžoties straujākos tempos nekā pēc traģiskā cunami 2011. gada pavasarī.
Par to ka, naudas iepludināšanas apjomu mazināšana finanšu sektorā varētu būt tuvāko sapulču jautājums akciju tirgus nopratis no ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes teiktā. Tiesa, ASV monetārās sistēmas uzrauga vadītājs arī pieminēja, ka lēmumu pieņemšanai par tādu vai citādu rīcību nepieciešami papildu signāli ekonomikā.
Uzstājoties ASV Kongresā B. Bernanke sacīja, ka tuvākajās valsts centrālās bankas pārstāvju sapulcēs varētu tikt pieņemts lēmums samazināt parādzīmju pirkšanas apmērus, ja valsts ekonomika uzrādīs labus rezultātus. Patlaban Federālā rezervju sistēma šai programmai katru mēnesi tērē 85 miljardus dolāru mēnesī.
Iepriekš Federālu rezervju sanāksmē aprīlī gan tika secināts, ka situācija vēl nav pietiekoši nostabilizējusies. «Daudzi [sanāksmes] dalībnieki norādīja, ka situācijai darba tirgū ir jāuzlabojas vairāk, kā arī jāsamazinās dažādiem riskiem, pirms [parādzīmju] uzpirkšanas apjomu samazināšanas,» ASV Fedrālo rezervju teikto citē aģentūra Reuters.
«Monetārā politika joprojām nodrošina ievērojumus ieguvumus,» Kongresam sacījis B. Bernanke, norādot uz pieaugošu mājsaimniecību labklājību. «Monetārā politika ir arī palīdzējusi kompensēt deflācijas spiedienu un palīdzējusi inflācijai nesamazināties zem 2%,» skaidroja ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs.
ASV Federālās rezerves patlaban parādzīmju uzpirkšanai tērē 85 miljardus dolāru, lai uzturētu zemas aizņemšanās izmaksas un veicinātu investīcijas, jaunu darba vietu rašanos, kā arī ekonomisko atveseļošanos. Šī ir jau trešā ASV uzsāktā šāda veida programma kopš 2010. gada.
Runas par naudas iepludināšanas ierobežojumiem pienākuši arī no Japānas centrālās bankas, kas īstenojusi vēl agresīvāku monetārās mīkstināšanas pasākumu kampaņu nekā ASV centrālā banka.
Sausais atlikums ir investoru panika Tokijas biržā, šorīt indeksam Nikkei 225 samazinoties par vairāk nekā septiņiem procentiem. Pēc 2011. gada 11. martā notikušā cunami Japānas biržas indekss vienas tirdzniecības dienas laikā zaudēja 5,9% vērtības.
Kritums bija arī citās Āzijas biržas, piemēram, Honkongā biržas indekss samazinājās par 2,5%.
Arī Eiropā rīts sācies uz samērā pesimistiskas nots, Francijas un Vācijas akciju tirgus indeksiem krītoties apmēram par 2,5%, kamēr Londonas biržas indekss FTSE 100 ir zaudējis gandrīz divus procentus. Savukārt Atlantijas okeāna otrā krastā ASV biržas indekss Standard & Poor's 500 vakar samazinājās par 0,83%, un ir ļoti ticams, ka indekss turpinās kritumu arī šodienas tirdzniecības sākumā.
Tirgiem par labu nenāk arī ziņas par vakar notikušo uzbrukumu kādai britu militārpersonai Londonā, ko Lielbritānijas amatpersonas jau nodēvējušas par terora aktu.