Ukrainas valsts kase ir tukša, un valsts ir novesta līdz bankrotam, pirmdien izteicās Ukrainas parlamenta frakcijas Batkivščina līderis Arsēnijs Jaceņuks.

«Tādu finansiālo katastrofu Ukraina nav piedzīvojusi visā neatkarības laikā,» norādīja Jaceņuks, piebilstot, ka Ukrainai nekavējoties jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) ar lūgumu pēc finansiālās palīdzības.

Jaceņuks norādīja, ka viņš ticies ar finanšu ministrijas amatpersonām, kuras valsts finansiālo stāvokli attēlojušas drūmās krāsās.

«Mums nav laika. Mums ir steidzami jāveido valdība,» uzsvēra Jaceņuks.

Kā vēstīts, Ukrainas pagaidu finanšu ministrs Jurijs Kolobovs pirmdien paziņoja, ka Ukrainai turpmāko apmēram divu gadu laikā būs nepieciešama starptautiskā finansiālā palīdzība 35 miljardu dolāru (25,5 miljardu eiro).

Ukrainas premjerministrs Arsenijs Jaceņuks pirmdien apsūdzējis Krieviju, ka tā cenšas «saraut gabalos» Ukrainu, radot nekārtības valsts austrumu daļas pilsētās, ziņo AFP.

A. Jaceņuka izteikumi nākuša klajā pēc vardarbīgiem protestiem, kas notika aizvadītās nedēļas nogalē Doņeckā, Harkovā un Luhanskā. Db.lv jau vēstīja, ka pilsētās tika veikti uzbrukumi pašvaldību ēkām. Reģionālās valdības administrācijas ēkai Doņeckā uzbruka aptuveni tūkstotis prokrieviski noskaņotu demonstrantu, tika pacelts Krievijas karogs, kā arī izteikti aicinājumi sarīkot referendumu par Doņeckas neatkarību. Tāpat uzbrukumi veikti arī administrācijas ēkām Harkovā un Luhanskā.

A. Jaceņuks apgalvo, ka Krievija ir pielikusi savu roku administrācijas ēku okupēšanā, lai atrastu ieganstu savu armijas spēku ievešanai Ukrainā. Pēc Ukrainas premjera vārdiem, šādi Maskava vēlas sodīt kaimiņvalsti, ka tā atteikusies no Kremļa atbalstīta prezidenta un tā vietā vēlas veidot politiskas un ekonomiskas saites ar rietumvalstīm.

Neskatoties uz to, ka obligāciju tirgos valda prieks par iespējamo Rietumu palīdzību Ukrainai, lielie investori aizvien bažījas, cik ātri Kijeva var saņemt šo palīdzību un vai Starptautiskā Valūtas fonda finansējums var pārstrukturizēt tās parādus, raksta Reuters.

Tādi fondi kā Templeton, Fidelity, Amundi, ING un Stone Harbor Investment Partners pērnā gada nogalē atkal atsāka ticēt Ukrainas spējai atmaksāt aizdevumu investoriem, ņemot vērā Krievijas piedāvāto finansējumu 15 miljardu dolāru apmērā.

Tāpat pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieku ticība, ka darījums ar SVF izdosies, palīdzēja augt Ukrainas dolāru obligāciju cenām par 5-9 centiem, samazinot ienesīgumu. Tas arī uzlaboja obligāciju turētāju noskaņojumu, jo daļa investoru šogad jau ir vīlusies jaunattīstības valstu rādītājos un ieguldījumos, turklāt Ukraina un Venecuēla ir uzrādījušas šā gada vissliktākos rezultātus obligāciju tirgū.

Piecu gadu laikā Ukraina var dažādot gāzes piegādes un pārtraukt atkarību no Krievijas gāzes, paziņojis Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.

«Uzvara - tas ir tad, kad mēs vairs vispār nepirksim Krievijas gāzi. Tas nebūs ne gada, ne divu gadu laikā, bet piecu gadu laikā, varam teikt, ka Ukraina dažādos gāzes piegādi un pārstās būs atkarīga no Krievijas Federācijas. Šobrīd mums ir jau 16 miljardi kubikmetru gāzes. No Krievijas iepirktajiem 25 miljardiem 15 jau esam sākuši iepirkt no Eiropas Savienības (ES) caur Poliju, Ungāriju un Slovākiju,» skaidroja premjers.

Kā uzskata Jaceņuks, nesen noslēgtais līgums ar Slovākiju par desmit miljardu kubikmetru gāzes piegādi palīdzēs pārdzīvot ziemu, par spīti faktam, ka Ukrainai pietrūkst vēl piecu miljardu kubikmetru gāzes.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsenijs Jaceņuks tiekas ar valsts Austrumu reģionu līderiem. Tas notiek, realizējot misiju, kurai jāpanāk prokrieviski noskaņoto aktīvistu nomierināšanu, ziņo BBC.

A. Jaceņuks aicināja pašvaldību vadītājiem sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem uzsvērt, ka Kijevas valdība nodrošinās drošību un ekonomikas augšupeju Austrumos, raksta ziņu aģentūra Interfax.

Tikmēr Doņeckā, kuru apmeklējis A. Jaceņuks, bruņoti aktīvisti ir ieņēmuši pašvaldības administrācijas ēku un pieprasa pilsētai no Kijevas neatkarīgas pašnoteikšanās tiesības. Ukrainas nesen ieceltais premjerministrs drīzumā dosies arī uz Dņepropetrovsku, kur, līdzīgi kā citviet Austrumukrainā, notiek protesti, kuru mērķis ir panākt šo reģionu autonomiju.

Ceturtdien Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņoja, ka viņš paredz situācijas atrisināšanos 48 stundu laikā, un tas tiks panākts vai nu izmantojot sarunas vai spēku.

Ukraina šoziem pirmo reizi iztiks bez Krievijas gāzes, piektdien paziņoja Ukrainas premjerministrs Arsenijs Jaceņuks.

«Vēlētos paziņot: pirmo reizi visā Ukrainas vēsturē mēs būsim pavadījuši ziemu bez Krievijas gāzes,» sacīja Jaceņuks, Kijevā tiekoties ar ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.

Ukrainas premjers pateicās Eiropas Savienībai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai un Pasaules Bankai par palīdzību, kas ļāvusi Ukrainai panākt «reālu diversifikāciju un enerģētisko neatkarību».

2015.gadā Ukraina importēja 16,4 miljardus kubikmetru dabasgāzes, un tas bija par 15,9% mazāk nekā 2014.gadā.

Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānija Naftogaz pārtrauca gāzes importu no Krievijas 25.novembrī, un valsts vajadzības pēc gāzes nodrošina ar lētākas gāzes importu no Eiropas, Ukrainā iegūto gāzi un krājumiem pazemes glabātavās.

Austrumukrainas pilsētā Mariupolē piektdien aizvadīta asiņaina kauja starp Ukrainas pretterorisma karavīriem un prokrieviskajiem separātistu kaujiniekiem. Apšaudēs kopumā miruši vismaz septiņi cilvēki, bet ievainoti – 39 cilvēki, ziņo Ukrainas varasiestādes.

Apšaudes, izmantojot automātiskos ieročus sākušās jau piektdienas rītā, un kauja turpinājās līdz naktij. Sadursmes iemesls bija Iekšlietu ministrijas pārvaldes ēka, ko bija ieņēmuši bruņoti separātisti ar dažu vietējo likumsargu atbalstu. To mēģināja atbrīvot Ukrainas drošības dienesta spēki.

Neilgi pirms pusnakts 9. maijā izcēlās ugunsgrēks Mariupoles domes ēkā. Zināms, ka ugunsnelaime sākusies ēkas augšējos stāvos.

Jau piektdien pa dienu Maripoles ielās tika novērota bruņutehnika ar Ukrainas karogiem. Izskanējušas ziņas arī par papildu «zaļo cilvēciņu» sūtīšanu uz Mariupoli no Doņeckas, radot bažas, ka Maripole kļūs par kaujas epicentru.

Kā liecina pirmie aprēķini, Doņeckas un Luhanskas reģionu infrastruktūras atjaunošanai būs nepieciešams 8,1 miljards grivnu (508 miljoni eiro), trešdienas valdības sēdē ziņoja Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.

«Ministrijas ir noteikušas aptuveno nepieciešamo līdzekļu daudzumu, (..) ka es nosvīdu aukstiem sviedriem. Kopējā summa - 8,1 miljards grivnu,» informēja Jaceņuks, norādot, ka tie ir tikai sākotnējie aprēķini.

«Šobrīd jāizdomā, kur mēs šos līdzekļus iegūsim,» viņš piebilda.

Kā sacīja premjers, lai atjaunotu Doņeckas un Luhanskas infrastruktūru, kā arī lai izstrādātu programmu Donbasam posmam pēc atjaunošanas darbiem, valdība pēc palīdzības vērsīsies pie starptautiskajiem donoriem.

Ukrainas opozīcijas deputāti grasās virzīt izmaiņas likumdošanā, lai samazinātu prezidenta varu, ziņo BBC.

Tiek paredzēts, ka opozīcija pieprasīs atgriešanos pie 2004. gadā apstiprinātās konstitūcijas. Tas «atceltu prezidenta diktatorisko ietekmi un transformētu valsts pārvaldīšanas tiesības Ukrainas iedzīvotājiem», pauda Arsēnijs Jaceņuks, lielākās opozīcijas partijas Tēvezeme parlamenta frakcijas priekšsēdētājs. A. Jaceņuks aizvadītajā nedēļā arī noraidīja prezidenta Viktora Janukoviča piedāvājumu viņam kļūt par valsts premjeru. Db.lv jau ziņoja, ka līdzšinējais valsts premjerministrs Mikola Azarovs demisionēja.

Lai arī protesti Kijevas centrā nerimst jau kopš novembra beigām, tie nekļūst mazāki. Aizvadītajās brīvdienās Kijevas Neatkarības laukumā Maidan, kura vārdā nosaukta visa kustība, pulcējās vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku. Laikam ejot protestētāju prasības ir mainījušās – sākotnēji ukraiņi protestēja pret to, ka prezidents atcēla vienošanās parakstīšanu ar Briseli, taču vēlāk, protestus sākot kliedēt milicijas speciālajai vienībai Berkut, aktīvisti pieprasīja arī prezidenta atkāpšanos, aizturēto aktīvistu atbrīvošanu, ārkārtas vēlēšanas.

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pietuvojies tam, lai drīzumā ar Ukrainu tiktu slēgts līgums par finansiālas palīdzības nodrošināšanu 14 - 18 miljardu ASV dolāru apjomā nākamajos divos gados, vēsta BBC.

Šo vienošanos vēl ir jāapstiprina SVF valdei. To izdevies panākt pēc trīs nedēļu ilgas SVF pārstāvju vizītes Ukrainā.

Tiek paredzēts, ka pēc vienošanās noslēgšanas ar SVF Ukrainai pavērsies ceļš arī uz vēl 27 miljardu ASV dolāru saņemšanu no Eiropas Savienības (ES) un ASV.

«Sekojot intensīvai ekonomiskai un politiskai turbulencei, kas bija vērojamā pēdējos mēnešos, Ukraina sasniegusi noteiktu stabilitāti, bet tai priekšā sarežģīti pārbaudījumi,» paziņojis SVF misijas Ukrainā pārstāvji.

Vienošanās ar SVF iet roku rokā ar reformu programmu, kas jāievieš Ukrainā. Viens no SVF noteikumiem aizdevuma piešķiršanā bija enerģijas subsīdiju samazināšana patērētājiem. Trešdien Ukrainas pagaidu valdība pieņēma lēmumu paaugstināt gāzes cenas par 50%. Ukrainas iepriekšējais prezidents Viktors Janukovičs bija atteicies pieņemt šo nepopulāro lēmumu. Valsts pagaidu premjers Arsenijs Jaceņuks paziņoja Ukrainas parlamentam, ka Ukrainai bija «uz ekonomikas un finanšu bankrota malas». Tāpat viņš norādīja, ka līdz ar taupības pasākumiem, ko ierosināja SVF, valsts ekonomika varētu sarauties par 10%.

Pirmdien Eiropas Savienības (ES) amatpersonas apstiprināja vidēja termiņa aizdevumu Ukrainai viena miljarda eiro apmērā, raksta kyivpost.com.

Šis aizdevums tiks izmantots valdības ekonomikas programmai, ko atbalstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Iepriekš ES apstiprināja finansējumu 610 miljonu eiro apmērā, kas pagaidām vēl nav pārskaitīts Ukrainai.

Db.lv jau rakstīja, ka SVF pietuvojies tam, lai drīzumā ar Ukrainu tiktu slēgts līgums par finansiālas palīdzības nodrošināšanu 14 - 18 miljardu ASV dolāru apjomā nākamajos divos gados, vēsta BBC.

Šo vienošanos vēl ir jāapstiprina SVF valdei. To izdevies panākt pēc trīs nedēļu ilgas SVF pārstāvju vizītes Ukrainā.

Tiek paredzēts, ka pēc vienošanās noslēgšanas ar SVF Ukrainai pavērsies ceļš arī uz vēl 27 miljardu ASV dolāru saņemšanu no Eiropas Savienības (ES) un ASV.

Ukrainas nemieri ir izgājuši ārpus kontroles, tāpēc Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas atslēgas loma šī konflikta izlīdzināšanā, piedāvājot Krievijas pusei atbilstošu «tortīti».

Pilsoņu karš Ukrainā vai jauns dzelzs priekškars Austrumeiropā nav neviena interesēs, tāpēc Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu atcerēties OECD dibināšanas pamatvērtības un «mainīt situāciju satuvinoties». Vislabāk to izdarīt jau šodienas ES un Krievijas samitā, ņemot vērā, ka pie pašreizējiem notikumiem Ukrainā arī ES nav gluži bez vainas.

Nenoliedzams fakts, ka Ukraina neparakstīja ES asociācijas līgumu Krievijas prezidenta Vladimira Putina iespaidā, kurš uz Ukrainu izdarīja ekonomisku spiedienu lētāku energoresursu un iespējamu lauksaimniecības produktu importa ierobežojumu veidā. Taču tā ir tikai medaļas viena puse. Krievija Ukrainai piedāvāja arī prasīto aizdevumu 15 miljardu ASV dolāru apmērā, ko ES nebija gatava sniegt, lai gan iepriekš savu banku glābšanai ES daudzus miljardus atrada. Protams, var diskutēt, cik Ukrainas glābšana par ES līdzekļiem izrādītos izdevīga Latvijai, vai šis pasākums nesamazinātu mūsu ES fondu naudas portfeli un mums kā eirozonas dalībvalstij neliktu piedalīties arī ar tiešajiem maksājumiem, tomēr no pašreizējās situācijas zaudētāji ir visi. Pat ja Latvijas biznesu Ukrainas problēmas vismaz pašlaik īpaši neskar, situācija varētu mainīties, ja ES pārpludinātu lētais ukraiņu darbaspēks. Ir taču zināms, ka Latvijas tā sauktais ekonomikas atveseļošanās veiksmes stāsts balstās uz izmaksu samazinājumu, kas pēc definīcijas nevar būt mūžīgs. Arī ES viena pati šo jautājumu uz saviem pleciem neiznesīs, tāpēc ar Krieviju būtu jāvienojas. Pašlaik ES diplomātu izķīmiķotā ēsma Krievijai varētu būt kopīgs brīvās tirdzniecības līgums no Lisabonas līdz Vladivostokai, taču, kas no tā sanāks, vēl jānogaida.

Krievijas G8 partneri nosodījuši Maskavas militārās darbības Ukrainā, kā arī paziņojuši, ka aptur gatavošanos jūnijā Sočos gaidāmajam G8 samitam, vēsta BBC.

G7 jeb pasaules industriāli attīstītākās valstis – Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Lielbritānija un ASV – pavēstījušas, ka vienojušās par nosodījumu «skaidriem Krievijas Federācijas īstenotiem Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumiem».

«Mēs esam lēmuši apturēt mūsu dalību aktivitātēs, kas saistītas ar gatavošanos G8 samitam, kas gaidāms jūnijā Sočos,» teikts G7 valstu paziņojumā.

Tāpat šo valstu finanšu ministri pauduši apņēmību «nodrošināt Ukrainai stipru finansiālu atbalstu».

«Starptautiskās valūtas fonds (SFV) ir institūcija, kas ir vislabāk sagatavota, lai palīdzētu Ukrainai pārvarēt tās ekonomiskos izaicinājumus ar padomu un finansēm,» teikts paziņojumā.

Rietumi nosaka jaunas sankcijas Krievijai, Krievija ar savām pretsankcijām atpalikt negrasās. Situācija eskalējas arvien tālāk, savukārt biznesa riski turpina pieaugt.

Šā gada sākumā briestošo konfliktu ar Krieviju Rietumi vēl varēja risināt sarunu ceļā, bet tagad viss draud ievilkties pat vairāku gadu garumā. ES ir noteikusi Krievijai jaunas sankcijas, to darīt apņēmušās arī Amerikas Savienotās valstis. Jauno sankciju rāmis gan ir diezgan izplūdis, pēc būtības nedaudz ir pastiprinātas jau iepriekš Krievijai noteiktās sankcijas, liedzot specifiskiem Krievijas uzņēmumiem pieeju ES finanšu tirgiem un nosakot vairākām Krievijas amatpersonām ceļošanas ierobežojumus, paralēli iesaldējot viņu līdzekļus Rietumu bankās. Šie soļi turklāt sperti ar atrunu, ka drīzumā šīs sankcijas varētu tikt arī pārskatītas – atkarībā no tā, kāda būs situācija Ukrainā. No Maskavas nākošie signāli ļauj secināt, ka Krievija atbildi parādā nepaliks. Jau ir izskanējuši brīdinājumi par Krievijas gaisa telpas slēgšanu rietumu aviokompānijām. Mediji vēsta, ka Krievijas izstrādātās jaunās sankcijas pret Rietumiem būšot vērstas arī pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, apģērbiem.

Krievija pavēstījusi, ka tās militārie spēki paliks Krimas pussalā, lai aizstāvētu savu pilsoņu intereses, tik ilgi, kamēr situācija Ukrainā «normalizēsies», ziņo BBC.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievijas armija Ukrainā aizstāv cilvēktiesības no «ultranacionālistu draudiem».

Neņemot vērā Rietumvalstu iebildumus, Krievijas militāristi de facto pārņēmuši kontroli Ukrainas Krimas pussalā, vēsta BBC.

Tūkstošiem Krievijas armijas karavīru atrodas reģionā, un tiek ziņots par militāriem kuģiem netālu no robežas. Pie prāmju pārceltuves Krima-Kaukāzs (Крым-Кавказ), kas savieno pussalu ar Krasnodaras apgabalu Krievijā sarodas arvien vairāk bruņutehnikas, informē Ukrainas robežsardze.

Ukrainas parāds par no Krievijas piegādāto gāzi šonedēļ ir sasniedzis 1,5 miljardus ASV dolāru, ziņo Korrespondent.

Krievijas gāzes milzis Gazprom turpina saņemt maksājumus par gāzes patēriņu Ukrainā, neskatoties uz biežajiem apmaksas kavējumiem, pavēstījis kāds Gazprom investoriem paredzētās prezentācijas dalībnieks.

Iepriekš Ukrainas enerģētikas ministrs Jurijs Prodans pauda, ka Ukraina tuvākajā laikā samaksās Gazprom 400 miljonus ASV dolāru no 1,5 miljardus lielā parāda.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs rakstveidā lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest Ukrainas teriitorijā karaspēku. Pēc viņa teiktā, V. Janukoviča pieprasījumu «noteikusi nepieciešamība atjaunot valstī likuma varu un kārtību». Politiskās pārmaiņas Ukrainā V. Janukovičs raksturojis kā «apvērsumu», kurā varu pārņēmuši «radikāli ekstrēmisti». Aizvadītā nedēļas nogale bijusi sevišķi saspringta. Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā. Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā. Saskaņā ar ASV rīcībā esošo informāciju Krimas reģionā atrodas vairāk nekā seši tūkstoši Krievijas militāristu. Krievu militārie spēki ielenkuši vairākas Ukrainas armijas bāzes. Ukrainas premjers Arensijs Jaceņuks brīdināja, ka valsts ir uz «katastrofas sliekšņa», un mobilizēta Ukrainas armija.

Ukrainas pagaidu valdības premjerministra amatam trešdien vakarā izvirzīja vienu no opozīcijas līderiem Arseniju Jaceņuku. Tikmēr aizvadītā trešdiena bijusi nemierīga Krimas pussalā, kur pie parlamenta pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, ziņo AFP.

Viņa kandidatūras izvirzīšana tika izziņota Kijevas Neatkarības laukumā Maidan. Laukumā trešdienas vakarā aizvien pulcējās tūkstošiem cilvēku, viņi A. Jaceņuka izvirzīšanu premjera amatam sveica ar ovācijām.

Tomēr ne visi jaunās valdības ministri, kuri tika izziņoti galvaspilsētas centrālajā laukumā, tika atbalstīti. Piemēram, iekšlietu ministrs Arsens Avakovs izpelnījās pūļa neapmierinātību. Maidan sapulcējušies cilvēki pauda, ka A. Avakovs nav cienīgs ieņemt ministra amatu, ziņo BBC..

Tikmēr Krimā trešdiena nav bijusi mierīga, jo pie parlamenta ēkas pulcējās aptuveni trīs līdz pieci tūkstoši Krimas krievu un aptuveni divi tūkstoši Krimas tatāru. Pirmie skandēja «Rossija!» (Krievija!), un radikālākie pauda viedokli, ka Krimai ir jāatdalās no Ukrainas un pieprasīja parlamentāriešiem šajā sakarā rīkot referendumu. Tikmēr Krimas tatāri, kuri sauca «Ukraina!» iestājās par valsts teritoriālo vienotību. Brīžiem starp abām pusēm izcēlās sadursmes, vēsta Korrespondent.

Nemieri Ukrainā plešas plašumā ārpus galvaspilsētas Kijevas. Patlaban protestētāji varētu būt ieņēmuši administrācijas ēkas desmit Ukrainas pilsētās, ziņo BBC.

Tikmēr Ukrainas tieslietu ministre Olena Lukaša (Olen Lukash) brīdinājusi protestētājus, kas «okupējuši» viņas ministriju, ka lūgs Nacionālās drošības un aizsardzības padomi «sākt rīkoties». Tieslietu ministrijas ēku Kijevā protestētāji ieņēma svētdienas vakarā bez pretošanās no ministrijas puses.

«Ja protestētāji nepametīs Tieslietu ministrijas ēku, es prasīšu Nacionālās drošības un aizsardzības padomi Ukrainā pasludināt valstī ārkārtas stāvokli,» O. Lukaša paziņoja telekanālam Inter TV.

Protestētāji aktivizējušies un grasās ieņemt administrācijas ēkas arī austrumu rajonos, kas tradicionāli ir atbalstījuši Viktoru Janukoviču un viņa valdību, liecina informācijas sociālajos tīklos.

Pirmdien Ukrainas grivnas vērtība samazinājās līdz rekordzemam līmenim – 11,651 grivnām par vienu dolāru, liecina Reuters dati.

Piektdienu valūta noslēdza ar 10,851 grivnu par dolāru.

Valūtas tirgotāji norāda, ka spriedze Ukrainā palielinājusi dolāru pieprasījumu, kā rezultātā dolāri sākuši pietrūkt.

Tāpat turpināja sarukt Ukrainas akciju tirgus indekss, samazinoties par gandrīz 7%.

Savukārt dolāra parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2023. gadā ienesīgums pieauga par 97 bāzes punktiem līdz 10,416%.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas un Krievijas konflikts ir veicinājis jaunattīstības valstu akciju tirgus kritumu, un biržu indeksi piedzīvoja straujāko kritumu mēneša laikā, ko lielā mērā veicināja lielākais Krievijas biržas indeksa Micex samazinājums kopš 2009.gada.

Otrdien, plkst. 10.30 notiks Saeimas Aizsardzības komisijas ārkārtas sēde par valsts drošību.

Par ārkārtas sēdes sasaukšanu savā Twitter kontā informēja Ainars Latkovskis.

«Lai arī šobrīd nepastāv tieši draudi Latvijas nacionālajai drošībai, mums ir jāapzina visi iespējamie riski un jābūt pārliecinātiem, ka nepieciešamības gadījumā esam gatavi rīkoties kā paši, tā ciešā sadarbībā ar mūsu starptautiskajiem partneriem,» paziņojumā paudis A. Latkovskis.

Krievija pirmdien aicināja Ukrainas opozīciju, kas vērsusies pēc palīdzības pie Rietumiem un mudinājusi prezidentu Viktoru Janukoviču akceptēt varas ierobežojumus, beigt izvirzīt ultimātus.

«Mēs sagaidām, ka opozīcija Ukrainā beigs nākt klajā ar draudiem un ultimātiem un atdzīvinās dialogu ar varasiestādēm, lai izvestu valsti no dziļās krīzes uz konstitucionālo jomu,» teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. «Krieviju visnotaļ satrauc Ukrainas opozīcijas spēku vēlme vēl vairāk saasināt situācijas uzliesmojumu valstī.»

Ukrainas opozīcijas līderi aicinājuši Rietumus kļūt par starpniekiem sarunās ar Janukoviču, lai izvairītos no «pārpratumiem».

Tāpat Ukrainas opozīcija lūgusi «reālu finansiālu palīdzību». Kijevas centrs pēc vairāk nekā divus mēnešus ilgušajām protesta akcijām atgādina kara zonu, un politiskā krīze novārdzinājusi jau tā trauslo Ukrainas tautsaimniecību.

Ukrainas austrumos esošajā pilsētā Kramatorskā civiliedzīvotāji bloķējuši Ukrainas militāro tehniku, pieaug spreidze un situācija kļuvusi neskaidra, ziņo pasaules mediji. Tāpat pilsētā parādījusies bruņutehnika ar Krievijas karogiem.

Kramatorskā iebraukušos Ukrainas tankus, kas tur ieradušies pretterorisma operācijas ietvaros, bloķējuši iedzīvotāji. Tāpat ir parādījušās ziņas par militāro tehniku ar Krievijas karogiem, tomēr nav zināms, vai tie ir bruņutransportieri vai tanki. Šī militārā tehnika dodoties Slovjanskas virzienā. Tāpat tiek ziņots, ka kolonnā varētu būt līdz desmit bruņutehnikas vienībām, kuras pavada militārpersonas. Pagaidām netiek precizēts, kas tās ir par militārpersonām.

Tikmēr NATO pavēstījusi par plāniem pastiprināt aizsardzību Austrumeiropas dalībvalstīs, ziņo BBC. Ukrainas premjerministrs Arsenijs Jaceņuks aicinājis Krieviju «pārtraukt atbalstīt teroristus Ukrainā». Db.lv jau ziņoja, ka tā dēvētos «zaļos cilvēciņus», kas faktiski ir Krievijai piederīgi kaujinieki, Ukrainas Pretterorisma centra vadītājs Vasīlijs Krutovs (Василий Крутов) raksturojis kā «ļoti kvalificētus un profesionālus pretiniekus».

Aizvadītās nedēļas nogalē desmitiem tūkstošu cilvēku Ukrainā izgājuši ielās. Daļa no cilvēkiem pauda atbalstu Krievijas politikai, daļa – pauda pretēju viedokli. Maskava aizvien turpina stiprināt savas militārās pozīcijas Krimas pussalā, vēsta BBC.

Starp abu pušu protestētājiem izcēlās sadursmes, un, kā vēsta BBC žurnālists Bens Brauns (Ben Brown), Sevastopolē notikušajās aktivitātēs tika piekauti vairāki protestētāji, kas iestājās par Ukrainas teritoriālo vienotību un apsargāja dzejnieka Tarasa Ševčenko 200 gadu jubilejai veltītā mītiņa dalībniekus. Kaušļi esot bijuši prokrieviski noskaņotie aktīvisti. T. Ševčenko 200. dzimšanas dienā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, kā arī Krimas pussalas pilsētās Simferopolē un Sevastopolē notika patriotiski mītiņi.

Savukārt informācija sociālajos tīklos vēsta, ka nedēļas nogalē tika nolaupītas trīs protestētājas, kas iestājās pret Krievijas militāro spēku ievešanu Ukrainā.

ASV prezidents Baraks Obama Baltajā namā uzņēma Ukrainas jauno premjeru Arseniju Jaceņuku un tikšanās laikā solīja «būt kopā ar Ukrainu», ziņo BBC.

Tāpat B. Obama brīdinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka starptautiskā sabiedrība būs spiesta ieviest sankcijas, ja Krievija neatsauks armiju no Krimas pussalas. Iepriekš G7 valstu līderi nāca klajā ar līdzīgiem draudiem.

Tikmēr A. Jaceņuks tikšanās laikā esot paudis B. Obamam, ka Ukraina «nekad nepadosies Krievijai». «Ir absolūti nepieņemami, ka Krievu zābaki ir uz Ukrainas zemes 21. gadsimtā, pārkāpjot visas starptautiskās vienošanās un līgumus,» norādīja Ukrainas premjerministrs.

Svētdien, 16. martā, Krimas pussalā gaidāms referendums par reģiona pievienošanos Krievijai. Rietumvalstis šo referendumu neatzīst par likumīgu. Pašlaik kontroli Krimā sagrābuši Krievijas militāristi, kuru piederību Krievijas Federācijai V. Putins neatzīst, tomēr paši karavīri neslēpj savu piederību. Šobrīd notiek arī informācijas karš, Krievijas valstij piederošie mediji raida vienpusēju un sagrozītu informāciju, savukārt Krievijas neatkarīgiem mediji, kas atļāvušies paust V. Putina režīmam pretējus viedokļus – TV Dožj (TV Rain) un Lenta.ru faktiski ir slēgti.