Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.

Rubļa kurss pret dolāru tirdzniecības sesijas sākumā uz brīdi samazinājās līdz 100,96 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien, tādējādi reģistrēts visu laiku zemākais rubļa kurss pret dolāru.

Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokritās no 93,5 rubļiem par eiro līdz 113,52 rubļiem.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā rubļa vērtība pret dolāru pieauga līdz 98,5 rubļiem, bet pret eiro - līdz 108,7 rubļiem.

Vienlaikus Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka pirmdien netiks īstenota akciju tirdzniecība Maskavas fondu biržā, bet lēmums par nākamo tirdzniecības dienu tiks pieņemts līdz otrdienas rītam.

Tajā pat laikā Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijās strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Krievijas rubļa vērtība otrdien turpinājusi kritumu, sasniedzot jaunu šogad zemāko līmeni saistībā ar naftas cenu samazināšanos, kas negatīvi ietekmē valsts ekonomikas perspektīvas.

Rubļa vērtība pret ASV dolāru samazinājusies līdz 72,85 rubļiem.

Rubļa kurss pret dolāru jau pirmdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada decembra.

Savukārt pret eiro rubļa vērtība nokritusies līdz 80,02 rubļiem, reģistrējot zemāko līmeni kopš augusta.

Naftas cenu kritums pasaules tirgū un rietumvalstu Maskavai noteiktās sankcijas par tās lomu Ukrainas krīzē negatīvi ietekmējušas Krievijas ekonomiku.

Rubļa vērtība pērn zaudēja gandrīz pusi savas vērtības, taču nedaudz atguvās, kad enerģijas cenas šogad stabilizējās.

Tomēr nesenākais naftas cenu kritums būtiski aptumšojis Krievijas ekonomikas perspektīvas.

Krievijas rubļa vērtība trešdien piedzīvojusi kritumu, ASV dolāram pirmo reizi pārsniedzot 80,1 rubļa atzīmi.

Pēc salīdzinoši mierīgas otrdienas rubļa vērtība pret ASV dolāru trešdien atsāka kritumu, pārsniedzot iepriekšējo rekordzemo līmeni, kas tika sasniegts 2014.gada 16.decembrī.

Savukārt pret eiro rubļa vērtība nokritusies līdz 87,67 rubļiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2014.gada decembra.

Rubļa vērtības samazināšanās galvenokārt tiek skaidrota ar naftas cenu kritumu, kā arī lejupslīdi Eiropas un Āzijas akciju biržās.

Tikmēr Starptautiskais Valūtas fons otrdien brīdināja, ka lēnāka Ķīnas ekonomikas izaugsme, ASV dolāra vērtības pieaugums, naftas cenu kritums un politiskie nemieri var radīt haosu tādās attīstības valstīs kā Krievijā.

Krievijas rubļa vērtība ceturtdien sasniegusi kopš šā gada sākuma augstāko līmeni, kas galvenokārt tiek skaidrots ar naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū.

Rubļa vērtība pret ASV dolāru ceturtdien palielinājusies līdz 68,04 rubļiem.

Savukārt attiecībā pret eiro rubļa vērtība sasniegusi 76,85 rubļus, kas ir augstākais līmenis pēdējo gandrīz trīs mēnešu laikā.

Rubļa vērtības nesenais kritums šā gada sākumā lika Krievijas Centrālajai bankai pārtraukt pakāpenisku bāzes procentu likmes samazināšanu. Pērn bāzes procentu likme Krievijā tika samazināta četras reizes - no 17% līdz 11%.

Analītiķi gan prognozē, ka šobrīd novērojamais rubļa vērtības pieaugums nebūs pietiekams iegansts, lai Krievijas Centrālā banka atjaunotu bāzes procentu likmes samazināšanu, un piektdien paredzētajā sanāksmē tā, visticamāk, tiks saglabāta nemainīga.

Krievijas centrālās bankas direktoru padome otrdien ārkārtas sanāksmē nolēma būtiski palielināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā straujo rubļa kursa kritumu.

Banka bāzes procentlikmi palielināja par 3,5 procentpunktiem līdz 12%.

"Šis lēmums paredzēts, lai ierobežotu cenu stabilitātes riskus," norāda banka.

Banka novērojusi, ka rubļa vērtības kritums negatīvi ietekmē patēriņa cenas, tādējādi pieaugušas prognozes par inflācijas kāpumu.

Jau vēstīts, ka Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru pirmdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada 23.marta, kad bija apritējis mēnesis kopš Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, un pārsniedza 100 rubļus par ASV dolāru.

Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru sarukusi par aptuveni 30%.

Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas arvien vairāk ietekmē nacionālās valūtas vērtību. Rietumvalstu noteiktie ierobežojumi Krievijas naftas eksportam un cenas griesti samazinājuši Krievijas eksporta ieņēmumus.

Baltkrievijā situācijai pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja ilggadējais šīs valsts līderis Aleksands Lukašenko, esot saspīlētai, pār šo valsti arvien lielāku ēnu sākusi mest finanšu tirgus uzticība. Proti, zemāk klejo Baltkrievijas emitēto ASV dolāru obligāciju cena un attiecīgi – aug to ienesīgums (kopsolī ar risku).

Valdot šādam fonam, "Financial Times" ziņo, ka Baltkrievijas dolāru obligāciju, kurām termiņš iztek 2026. gadā, vērtība nu noslīdējusi līdz 93 ASV dolāra centiem, kur tās savukārt tikušas emitētas pie 99 centiem. Šo obligāciju ienesīgums nedēļas laikā palēcies aptuveni par procentpunktu un sasniedzis 7,4%, liecina pieejamā informācija.

Šobrīd tiek gaidīts tas, kādas būs Rietumvalstu sankcijas pret Baltkrieviju. Pagaidām bāzes scenārijs ir sankcijas pret konkrētām Baltkrievijas amatpersonām. Tomēr, ja situācija šajā valstī un ap to tomēr eskalējas, nav izslēgts, ka Eiropas investoriem kādā brīdī var tikt liegts iegādāties un tirgot Baltkrievijas parādu.

Naftas cenas pirmdien pieauga, Krievijas rubļa vērtība kritās, ASV un Eiropas akciju cenas pārsvarā saruka pēc tam, kad pasaules lielvalstis noteica jaunas sankcijas pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā.

Rietumvalstis pastiprināja sankcijas pret Maskavu, ASV un Kanādai aizliedzot visas transakcijas ar Krievijas centrālo banku un Eiropas Savienībai (ES) pievienojot sankciju sarakstam Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvus sabiedrotos.

Papildināta - Krievijas rubļa vērtība strauji samazinās 

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji...

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu, naftas cenām sasniedzot augstākos līmeņus kopš 2014.gada.

Gan naftas cenu kāpums, gan alumīnija, niķeļa un kviešu cenu pieaugums atkal pastiprināja bažas par inflāciju.

"Krievijas energoresursu piegādes ir ļoti apdraudēta, vai nu Krievijai izmantojot to apturēšanu kā ieroci, vai tām pazūdot no tirgus sankciju dēļ," sacīja "Rystad Energy" vecākā naftas tirgus analītiķe Luīze Diksone.

Krievijas rubļa vērtība kritās līdz rekordzemam līmenim, Rietumvalstu noteiktajām sankcijām ietekmējot Maskavu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 33 892,60 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 4373,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 13 751,40 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,4% līdz 7458,25 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,7% līdz 14 461,02 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,4% līdz 6658,83 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 4,5% līdz 95,72 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 3,1% līdz 100,99 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1268 līdz 1,1220 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3409 līdz 1,3418 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 115,55 līdz 114,93 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 84,03 līdz 83,59 pensiem par eiro.

Krievijas rubļa vērtība piektdien piedzīvojusi kāpumu no visu laiku zemākā līmeņa, kas galvenokārt skaidrojams ar naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū.

Rubļa vērtība pret ASV dolāru piektdien palielinājusies līdz 80,28 rubļiem, salīdzinot ar 82,63 rubļiem ceturtdien.

Tikmēr Maskavas akciju biržas indekss RTS rīta tirdzniecības sesijā pieaudzis par 5,67%.

Rubļa vērtība pret dolāru šonedēļ nokritās līdz rekordzemam līmeni, pārsniedzot 85 rubļus, bet pret eiro tā samazinājās līdz 93 rubļiem.

Jau ziņots, ka naftas cenas pasaules tirgū ceturtdien pieaugušas no 12 gados zemākā līmeņa saistībā ar optimisma kāpumu akciju biržās, kas gada sākumā bija piedzīvojušas ievērojamus zaudējumus.

Krievijas varasiestādes jau atzinušas, ka naftas cenu kritums liks tām samazināt valdības izdevumus, lai spētu noturēt budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Krievijas centrālā banka pirmdien paziņoja, ka nākamgad atsāks ārvalstu valūtu pirkšanu un pārdošanu, ņemot vērā rubļa vērtības atgūšanos pēc vasarā piedzīvotā straujā krituma.

Rubļa vērtība kopš oktobra pieaugusi par 14%, jo Krievija atjaunojusi valūtas kontroli, palielinājusi procentu likmes un apturējusi intervenci ārvalstu valūtu tirgū.

Pirmdien Krievijas centrālā banka pavēstīja, ka no 2024.gada janvāra atjaunos ārvalstu valūtas tirdzniecību atbilstoši tā dēvētajam budžeta likumam, kas augustā tika apturēta pēc rubļa vērtības būtiska krituma.

Saskaņā ar šo mehānismu centrālā banka pērk un pārdod ārvalstu valūtu - Ķīnas juaņas kopš Rietumu sankciju ieviešanas -, lai stabilizētu rubli, kas ir ļoti jutīgs pret pasaules naftas cenu svārstībām un Maskavas enerģijas eksporta ieņēmumiem.

Ja ieņēmumi ir zemāki par noteikto slieksni, Krievija pārdod juaņas no Valsts ieguldījumu fonda un pērk rubļus, lai segtu ikdienas valdības izdevumu deficītu.

Akciju vērtība Maskavas fondu biržā pirmdien piedzīvojusi pēdējos četros gados straujāko kritumu un Krievijas rubļa vērtība strauji samazinājusies saistībā ar ASV lēmumu pret vairākiem krievu oligarhiem, viņu vadītājiem uzņēmumiem un amatpersonām noteikt sankcijas.

Akciju vērtība Maskavas fondu tirgū pirmdien nokrita par 7,2%, kas ir straujākais kritums kopš 2014.gada marta, kad Maskavas īstenotā Krimas aneksija izraisīja starptautiskas sankcijas pret Krieviju.

Tikmēr rubļa un vietējo obligāciju vērtība piedzīvojusi straujāko lejupslīdi kopš 2016.gada novembra.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs jau paziņojis, ka valdība aplūkos iespējas nodrošināt atbalstu ASV sankciju skartajiem uzņēmumiem un nozarēm.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija piektdien paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība, obligāciju un akciju cenas saruka, investoriem reaģējot uz jaunajām ASV sankcijām pret Krieviju, raksta Bloomberg.

Patlaban investori pārdod ieguldījumus Krievijas aktīvos, jo valsts attiecību pasliktināšanās ar Rietumvalstīm rada neskaidrību tirgus dalībnieku vidū par iespējamu jaunu sankciju piemērošanu.

«ASV administrācijas apetīte pēc sankciju izmantošanas aug,» komentē analītiķi, piebilstot, ka tirgus dalībnieku bažas padara efektīvas šīs sankcijas ne tikai attiecībā uz kompānijām, uz kurām tās sākotnēji vērstas, bet arī ārpus tām, turklāt rada spiedienu uz Krievijas valūtu.

Pagājušajā nedēļā rubļa vērtība pret dolāru samazinājās par 6,2%, bet pirmdien – par 0,4%.

Ņemot vērā sankcijas, finanšu tirgus paliks ārkārtīgi nervozs un svārstīs, uzskata Societe Generale eksperti.

Krievijas rubļa vērtība pirmdien nokritusies līdz četros gados zemākajam līmenim, ņemot vērā naftas cenu straujo samazinājumu pēc neveiksmīgajām sarunām starp Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC līderi Saūda Arābiju un Maskavu.

Rīta tirdzniecības sesijā rubļa vērtība pret ASV dolāru samazinājusies par vairāk nekā 7% - līdz gandrīz 74 rubļiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2016.gada sākuma.

Saūda Arābija nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība piedzīvoja straujāko kritumu jaunattīstības valstu valūtu vidū, tirgū valdot spekulācijām, ka atkusnies Krievijas un ASV attiecībās varētu būt īslaicīgs, kā arī bažām par nākamās nedēļas Naftas eksportētājvalstu organizācijas tikšanās iznākumu, raksta Bloomberg.

Rezultātā rubļa vērtība pret dolāru saruka par 1,4% līdz 65,678 rubļiem par dolāru, kas ir lielākais kritums starp 24 jaunattīstības valūtām.

Aizvadītajā nedēļā šī valūta uzrādīja labāko rezultātu starp pasaules valstu valūtām, jo investoru vidū parādījās runas, ka, uzlabojoties Rietumvalstu attiecībām ar Krieviju Parīzes teroraktu sakarā, varētu tikt mazinātas sankcijas pret šo valsti.

Krievijas amatpersonas nespēj vien gana skeptiski izteikties par savu valūtu, lai uz to reaģētu investori

Krievijas ekonomikas snieguma izlīdzināšanās un sevišķi jau globālo naftas cenu stabilizēšanās liek celties tās nacionālās valūtas vērtībai, un par makroekonomiku atbildīgo amatpersonu skatījumā rubļa vērtība pret ASV dolāru ir jau pārlieku augsta. Šādās situācijās amatpersonu pirmā reakcija ir mēģinājumi savas valūtas kursu vienkārši «norunāt lejā» vai attiecīgi – augšā, ja ir noticis nelabvēlīgs kritums, pirms ķerties pie reālas tirgus intervences. Spīdošs šādas taktikas piemērs ir ECB prezidents Mario Dragi, no kura puses viens teikums – solījums darīt, kas vien būs nepieciešams eiro noturēšanai ‒ bija pietiekams, lai spekulācijas par eiro izbeigtos, pašam centrālajam baņķierim mierīgi turpinot turēt rokas ķešās un reāli nedarot neko ļoti ilgu laiku.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos nozīmēs dabasgāzes sadārdzināšanos, kā arī izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, pauda banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidroja, ka šāda lēmuma mērķis, visdrīzāk, ir stiprināt novārdzināto Krievijas rubļa kursu, mazināt sankciju ietekmi uz Krievijas finanšu sektoru, kā arī veicināt dabasgāzes cenu kāpumu biržā. Gan rubļa vērtība, gan gāzes cena trešdien, 23.martā, pēc šī paziņojuma pieauga.

Buceniece informēja, ka līgums starp "Gazprom" un dabasgāzes pircējiem Eiropā ir divpusējs. Viena puse bez otras puses piekrišanas diez vai var šo līgumu grozīt, nosakot jaunu maksājumu valūtu. Ja pircējs nepiekrīt, ļoti iespējams, ka līgums zaudē spēku.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Ekonomiste norādīja, ka šobrīd Briselē notiek Rietumvalstu sarunas par jaunām sankcijām pret Krieviju un Maskavas pieprasījumi mainīt norēķinu valūtu var paātrināt atteikšanos no Krievijas gāzes. Tomēr, pēc viņas teiktā, jāsaprot, ka galvenais iemesls, kāpēc tas vēl līdz šim nav izdarīts, ir vairāku Eiropas valstu koncentrēšanās uz savām ekonomiskajām interesēm, kas traucē panākt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo vienprātību.

Pat, ja Eiropas puse vēl nebūs gatava pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un piekritīs jaunajiem nosacījumiem, līgumu pārslēgšana, visticamāk, aizņems ilgāku laiku, prognozēja Buceniece. Toties gāzes cena biržā reaģē uzreiz, vairojot Krievijas ienākumus no gāzes eksporta. Tādējādi ietekme uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ekonomiku šobrīd ir dārgākas gāzes izskatā.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka šāds Putina lēmums ir pretsolis ieviestajām sankcijām, veikli manipulējot ar vēl atlikušajām ietekmes svirām. Tā tiek mēģināts norādīt Rietumiem, ka atsevišķos momentos Krievija vēl var diktēt nosacījumus, ko var izcili izspēlēt arī kā propagandas materiālu iekšzemē.

Gašpuitis skaidroja, ka tas Kremlim šajos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. Šādi nosacījumi izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, kam jānodrošina apstākļi, iesaistoties ar Krievijas puses finanšu sistēmu, lai potenciālie darījumi notiktu. Tāpat šādi nosacījumi sarežģī sankciju īstenošanu. To Krievija atkal var izspēlēt kā informatīvo kampaņu par ieviesto sankciju absurdumu. Gašpuitis pieļāva, ka šāds solis Krievijai arī sniedz efektīvāku kontroli pār ārvalstu valūtas plūsmām.

Ekonomista ieskatā, šis Krievijas solis neietekmēs tempu ar kādu Rietumi virzīsies, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem. Procesa virzību noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrasti un izveidoti alternatīvi enerģijas piegādes avoti.

Vienlaikus Gašpuitis norādīja, ka lēmums samaksu par gāzi pieņemt rubļos var nedaudz paskubināt tos, kas šobrīd ar lielu entuziasmu šajā procesā neiesaistās.

Tāpat Gašpuitis atzīmēja, ka nav jāšaubās, ka Krievija nevilcināsies izspēlēt līdzīgus gājienus arī turpmāk.

Latvijas Bankas pārstāvji iepriekš atzina, ka Putina paziņojums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos ir nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, taču ilgākā termiņā veicinās straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem.

"Ja neskaita iespējamus papildu tehniskus sarežģījumus norēķinos, tad šis lēmums vairāk ir vērtējams kā simbolisks un nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, jo Krievija jau iepriekš pieņēma lēmumu, ka lielākajiem eksportētājiem, tostarp "Gazprom" 80% no saviem ārvalstu valūtu ieņēmumiem jākonvertē uz rubļiem," pauda Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā norādīja, ka jebkurā gadījumā Krievijas ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas ārzemēs valūtas tirgū pastāvīgi nodrošina ārvalstu valūtas piedāvājumu apmaiņai pret Krievijas rubļiem.

Vienlaikus, pēc Latvijas Bankā minētā, vidējā un ilgā termiņā šis lēmums veicinās vēl straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem un agresorvalsts grimšanu tālākā nabadzībā.

Jau vēstīts, ka Putins trešdien, 23.martā, paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Rubļa vērtība pagājušajā nedēļā kopēja notikumus attīstību naftas produktu tirgū, jaunākajā apskatā norāda SEB bankas valūtu eksperts Andris Lāriņš.

Pakāpjoties naftas cenām, eiro cenai vairākas reizes atzīmējās zem 70 rubļu atzīmes un tur uzsāka arī šo nedēļu. Pēc 4. oktobra datiem Krievijas CB ārvalstu valūtu rezerves pakāpušās līdz 370,2 miljardiem dolāru, bet Krievijas ārējās tirdzniecības bilance augustā samazinājusies līdz 8,5 miljardiem dolāru (pirms mēneša bija 10,68).

Kopš maija, kad bilance bija 15,1 miljards, tendence ir negatīva, kas var radīt papildus spiedienu uz rubļa vērtību nākotnē (te gan būtiska ietekme ir arī naftas produktu cenu attīstībai).

Dolāra cena pagājušo nedēļu sāka virs 66 rubļiem, bet šī nedēļa sākusies zem 62 rubļu atzīmes.

Dolāra pavājināšanās un naftas cenu kāpums šonedēļ ļāva pakāpties arī rubļa vērtībai, jaunākajā apskatā norāda SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Eiro nedēļas beigās atkāpās līdz 76 rubļiem, bet dolārs noslīdēja zem 67,5 rubļu līmeņa. Krievijas tirdzniecības bilance janvārī samazinājās līdz 7,89 miljardiem dolāru (no 10,98). Krievijas Centrālās bankas ārvalstu valūtu rezerves pēc 13. marta datiem pakāpušās līdz 381,1 miljardam dolāru.

Krievijas ražotāju cenu indekss februārī bija samazinājies par 1,5%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesī, bet par 3,5% pieaudzis, salīdzinot ar pērnā gadu.

Piektdien sapulce bija arī Krievijas Centrālajai bankai, kura nolēma procentu likmi saglabāt 11% līmenī. Lai arī Krievijas Centrālā banka uzskata, ka situācija Krievijas ekonomikā ir uzlabojusies (inflācija pazeminās, ekonomikas lejupslīde bremzējas un rubļa vērtība ir pakāpusies), ir ļoti augsta nenoteiktība attiecībā uz naftas cenu turpmāko attīstību u citiem ārējiem faktoriem.

Kazahstāna pauž gatavību reformēt ekonomiku un plāno privatizēt daudzus valsts uzņēmumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Centrālāzijas valstis uz pārējo attīstības valstu fona nav nekāds izņēmums, un arī tām nākas lauzīt galvu, kā bez postošākām sekām pārdzīvot dažādus samērā smagus izaicinājumus to tautsaimniecībām. Šajā ziņā labs piemērs ir Kazahstāna, kura šī gada vasarā jau atmeta centienus balstīt savu valūtu. Rezultātā eiro cena Kazahstānas tengēs kopš šī gada augusta vidus ir palielinājusies jau par 51% līdz 313 tengu atzīmei. Kazahstānas tengēs vēl straujāk – par 60% – kopš minētā termiņa ir spējusi pieaugt pat Krievijas rubļa vērtība. Kazahstānas devalvācija bija atbilde uz daudzu pārējo reģionu valūtu vērtību samazināšanos. Izmaiņas tās valūtas politikā acīm redzami bija saistītas ar Krievijas rubļa toreizējo vērtības samazināšanos (Krievija, kuras ekonomika ir recesijas stadijā, ir lielākais Kazahstānas tirdzniecības partneris).

Krievijas centrālā banka no ceturtdienas līdz šā gada beigām pārtrauc ārvalstu valūtas pirkšanu iekšējā tirgū, paziņoja banka.

Vienlaikus tā plāno turpināt ārvalstu valūtas valūtas pārdošanu.

Domājams, ka šāds lēmums saistīts ar straujo rubļa vērtības kritumu - trešdien tas sasniedza kopš 2022.gada marta zemāko vērtību attiecībā pret eiro un ASV dolāru.

Eiro vērtība pret rubli pieauga līdz 108 rubļiem par eiro. Janvārī viens eiro bija 75 rubļi. ASV dolāra vērtība sasniedza 98 rubļus par dolāru. Janvārī tā vērtība bija zem 70 rubļiem par dolāru.

Pēc Krievijas centrālās bankas paziņojuma eiro un dolāra vērtība pret rubli nedaudz samazinājās.

Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas arvien vairāk ietekmē nacionālās valūtas vērtību. Rietumvalstu noteiktie ierobežojumi Krievijas naftas eksportam un cenas griesti samazinājuši Krievijas eksporta ieņēmumus.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada februārī eksporta preču vērtība bija par 5.7% augstāka nekā gadu iepriekš. Pieaugums ir lēnāks, nekā redzējām pērnā gada nogalē un šī gada janvārī, tomēr joprojām ļoti labs, uzskata AS Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Pērn kopumā preču eksporta vērtība samazinājās par 0.3%, turpretim šī gada pirmajos divos mēnešos vidējais pieaugums pārsniedza 9%.

Lielāko devumu eksporta izaugsmē februārī (gada griezumā) nodrošināja pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports, galvenokārt dzērieni, ķīmisko produktu un minerālproduktu, kā arī transportlīdzekļu eksports. Kopš pērnā gada decembra strauji aug dzērienu eksports uz Krieviju, ko pozitīvi ietekmē rubļa vērtības pieaugums attiecībā pret eiro. Statistikas dati rāda, ka pērnā gada nogalē atsākās preču eksporta vērtības kāpums uz Krieviju. Šī gada pirmajos divos mēnešos eksports uz šo galamērķi ir vidēji audzis par gandrīz 50% gada griezumā. Vislielāko devumu izaugsmē sniedz dzērienu, kā arī mehānismu un mehānisko ierīču eksports.

Bailēm no koronavīrusa ir plaša ietekme gan uz pasaules ekonomiku, gan uz dažādu aktīvu cenu. Panikas iespaidā, piemēram, naftas vērtība strauji noplanējusi līdz 50 ASV dolāriem par barelu.

Valdot šādam fonam, manāmi spriedumi, ka grūtāki laiki var gaidīt tās tautsaimniecības, kas atkarīgas no šī resursa pārdošanas.

Šādu ekonomiku vidū ir arī Krievija, kura turklāt pēdējā laikā solījusi īstenot dāsnākas tēriņu programmas.

Šobrīd tiek rēķināts, ka Krievijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, ir nepieciešama naftas cena pie 42 ASV dolāru atzīmes par barelu (tas ir daudz labāk nekā daudziem citiem naftas ieguvējiem). Augstāka naftas vērtība šai valstij ar budžeta pārpalikumu ļāvusi strādāt jau kopš 2017. gada. Krievijas lielākie tirdzniecības partneri ir Eiropas Savienība un Ķīna. Abu šo reģionu ekonomikām tiek paredzēta sabremzēšanās.

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Rublis atkal zem pārdošanas spiediena, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cenām nonākot zemāk, zem pastiprināta pārdošanas spiediena atkal nonācis Krievijas rublis. Melnā zelta cena (Brent jēlnaftas) kopš oktobra beigām ir samazinājusies par 17,5%. Šajā pašā laikā ASV dolāra cena Krievijas rubļos ir palielinājusies par 8,2% – līdz 69,3 rubļu atzīmei. Savukārt gada laikā dolāra cena rubļos ir iespējusi pieaugt aptuveni par 30% (kopš 2014. gada sākuma tie būtu jau gandrīz 110%). Līdzīgi rublim gājis arī tā attiecībās ar eiro – kopš pagājušā mēneša sākuma eiro cena rubļos pieaugusi par 8,1% – līdz 75,85 rubļu atzīmei. Savukārt kopš 2014. gada sākuma kopējās valūtas vērtība Krievijas rubļos palielinājusies aptuveni par 70%.