Kazahstāna pauž gatavību reformēt ekonomiku un plāno privatizēt daudzus valsts uzņēmumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Šobrīd Centrālāzijas valstis uz pārējo attīstības valstu fona nav nekāds izņēmums, un arī tām nākas lauzīt galvu, kā bez postošākām sekām pārdzīvot dažādus samērā smagus izaicinājumus to tautsaimniecībām. Šajā ziņā labs piemērs ir Kazahstāna, kura šī gada vasarā jau atmeta centienus balstīt savu valūtu. Rezultātā eiro cena Kazahstānas tengēs kopš šī gada augusta vidus ir palielinājusies jau par 51% līdz 313 tengu atzīmei. Kazahstānas tengēs vēl straujāk – par 60% – kopš minētā termiņa ir spējusi pieaugt pat Krievijas rubļa vērtība. Kazahstānas devalvācija bija atbilde uz daudzu pārējo reģionu valūtu vērtību samazināšanos. Izmaiņas tās valūtas politikā acīm redzami bija saistītas ar Krievijas rubļa toreizējo vērtības samazināšanos (Krievija, kuras ekonomika ir recesijas stadijā, ir lielākais Kazahstānas tirdzniecības partneris).
Līdzīgi, kā tas ir ar daudzām citām attīstības valstīm, arī Kazahstānas tautsaimniecības vārīgajām vietām trieciens nāk arī no izejvielu tirgu puses, kur vērojama vispārēja cenu samazināšanās (naftas ieņēmumi veido ap 50% no šīs valsts budžeta ieņēmumiem). Nepriecē arī aktuālā Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes bremzēšanās (Ķīna ir otrs lielākais Kazahstānas tirdzniecības partneris). Piemēram, Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs jau paziņojis, ka viss notiekošais valsti var novest pie smagākiem ekonomikas satricinājumiem, nekā iepriekšējās globālās finanšu krīzes laikā. «Mums ir jārīkojas pirms vēsums pārvēršas garā un ledainā ziemā,» norādījis N. Nazarbajevs. Kazahstānas ekonomikas izaugsmei samērā strauji noplokot, valsts amatpersonām jādomā, kā rīkoties, un pieejamā informācija liecina, ka plāni ir visai grandiozi. Kazahstāna plāno izvērst apjomīgāko valsts aktīvu privatizācijas programmu, kopš tā 1991. gadā atdalījās no Padomju Savienības.
Visu rakstu Kazahstāna gatava privatizēt lasiet 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness.