Krievijas amatpersonas nespēj vien gana skeptiski izteikties par savu valūtu, lai uz to reaģētu investori
Krievijas ekonomikas snieguma izlīdzināšanās un sevišķi jau globālo naftas cenu stabilizēšanās liek celties tās nacionālās valūtas vērtībai, un par makroekonomiku atbildīgo amatpersonu skatījumā rubļa vērtība pret ASV dolāru ir jau pārlieku augsta. Šādās situācijās amatpersonu pirmā reakcija ir mēģinājumi savas valūtas kursu vienkārši «norunāt lejā» vai attiecīgi – augšā, ja ir noticis nelabvēlīgs kritums, pirms ķerties pie reālas tirgus intervences. Spīdošs šādas taktikas piemērs ir ECB prezidents Mario Dragi, no kura puses viens teikums – solījums darīt, kas vien būs nepieciešams eiro noturēšanai ‒ bija pietiekams, lai spekulācijas par eiro izbeigtos, pašam centrālajam baņķierim mierīgi turpinot turēt rokas ķešās un reāli nedarot neko ļoti ilgu laiku.
Krievija, acīmredzot, nav tas gadījums, un rubļa kursu diriģē vai nu ārējie faktori, sākot ar naftas cenu, vai arī reālas centrālās bankas manipulācijas. Ka vienkārši no augstiem plauktiem signalizētajam nav paliekošas ietekmes uz rubli, ir redzams no finanšu ministra Antona Siluanova centieniem.
Vispirms pagājušās nedēļas nogalē G20 valstu samitā Čīlē un pēc tam pašmājās viņš publiski komentēja, ka rublis ir pārvērtēts, tāpēc tam ir jākrītas. Tomēr arī atkārtota mājiena ietekme uz USD un RUB kursu nedēļas sākumā bija vien īslaicīga.
Visu rakstu Retorika par rubli lasiet 22. marta laikrakstā Dienas Bizness.