Ja arī Baltcom un IZZI apvienotos, lielākais TV klientu skaits joprojām būtu Lattelecom. Tā liecina DB apsekojums no nozaru ekspertu teiktā. Lai arī telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI neatklāj klientu skaitu, pēc apvienošanās darījuma, ja tāds notiktu, kopējā uzņēmumu klientu bāze varētu svārstīties ap, vai pārsniegt 300 tūkst., raksta Dienas bizness.

Arī iecerētā darījuma struktūra un nosacījumi ir konfidenciāli, proti, nav zināms, vai paredzēts pārpirkšanas darījums, vai cita veida sadarbības forma. Jāatzīmē, ka Baltcom un IZZI jau iepriekš bija nolēmuši apvienoties, un 2010.gadā tika saņemta Konkurences padomes (KP) atļauja, tomēr kopīga valoda netika atrasta. Arī šobrīd tiek gaidīts KP akcepts un līdz padomes lēmuma pieņemšanai abas kompānijas turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Baltcom un IZZI pārstāvju skaidrojumi par darījumu ir lakoniski un pieticīgi. «Telekomunikāciju nozares konsolidācija ir globāla tendence. Mēs esam pārliecināti, ka iecerētais darījums ļaus mums paplašināt Baltcom infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30% un piedāvāt klientiem daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, līdz ar to nodrošinot turpmāku izaugsmi un nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū. Mēs esam pārliecināti, kas tas stiprinās veselīgu konkurenci telekomunikāciju nozarē kopumā. Tomēr līdz tālāku paziņojumu sniegšanai mums ir jāsagaida KP stiprinājums,» DB skaidroja Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere. «Pēdējo divu gadu laikā IZZI stratēģija ir bijusi veikt liela mēroga investīcijas infrastruktūras un jaunu, inovatīvu pakalpojumu attīstībā,» DB atzīmēja IZZI valdes priekšsēdētājs Andris Zeļonka, tādējādi, divu spēcīgu tirgus dalībnieku resursu apvienošana, pēc viņa domām, ir loģisks solis.

Vienreiz jau telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI gribēja apvienoties, tāpēc jaunais paziņojums par apvienošanos mazliet uzjautrina, DB norādīja Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, atzīmējot, ka šobrīd ir grūti saprast, kā apvienošanās darījums ir iecerēts, un kādu mērķu vadīts tas tiek virzīts.

Iepriekš, 2010.gadā, kad uzņēmumi bija saņēmuši Konkurences padomes atļauju, tad IZZI norādīja, ka vēlas iegādāties Baltcom, taču to minēja Baltcom, sakot, ka vēlas iegādāties IZZI. «Domāju, ka tagad situācija nav mainījusies, tāpēc nozares uzņēmumi noraudzīsies, kā šoreiz noslēgsies abu pušu sarunas,» pamatoja I. Muuls.

Būtu labi, ja ne tikai Baltcom un IZZI apvienotos, bet vēl pāris desmitu mazo nozares uzņēmumu, DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Karnītis. Tādējādi, pēc viņa teiktā, zem Baltcom un IZZI «spārniņiem» varētu paslēpties vēl citi tirgus spēlētāji.

Telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmums Baltcom ir noslēdzis darījumu par IZZI COM un IZZI grupas uzņēmumu iegādi. Baltcom TV kļūst par visu IZZI COM daļu īpašnieku. Darījuma cena un citi darījuma nosacījumi ir konfidenciāli.

Baltcom un IZZI arī turpmāk darbosies kā atsevišķas juridiskas vienības. Gan Baltcom, gan IZZI klienti turpinās saņemt visus līdzšinējos pakalpojumus. Pašreizējo pakalpojumu cenas un nosacījumi saglabāsies nemainīgi, bet perspektīvā tiks attīstīti jauni, izdevīgi un interesanti piedāvājumi.

«Mūsu stratēģija ir būt vienam no elektronisko sakaru nozares līderiem, gan attīstot jaunus pakalpojumus, gan paplašinot infrastruktūras pārklājumu un mūsu pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. Darījums ļaus mums paplašināt Baltcom telekomunikāciju infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30 % un piedāvāt klientiem vēl daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, tādējādi nodrošinot turpmāku izaugsmi, nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū,» norāda Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi Baltcom un IZZI COM apvienošanos. «Tomēr, ja šie uzņēmumi uzvarēs tuvāko mēnešu laikā plānotajā valsts konkursā par zemes apraidi, tiem jāizstrādā un jāiesniedz KP nosacījumi, kurus tie ievēros, lai nepieļautu kaitējumu konkurencei. Ja uzņēmumi nespēs izstrādāt šādus nosacījumus, apvienošanās atļauja zaudēs spēku,» DB skaidroja KP pārstāve Inita Kabanova.

Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz tirgu, KP secināja, ka būtisku kaitējumu konkurencei apvienošanās varētu radīt vien tad, ja apvienotais uzņēmums uzvarētu konkursā par maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanu zemes apraidē, ko šobrīd nodrošina Lattelecom.

Tāpēc, lai aizsargātu tirgu un patērētāju intereses, KP noteiks apvienošanās darījuma ierobežojumus vien tad, ja minētā konkursa rezultātā būtiski mainīsies konkurences situācija.

Izvērtējot konkurences situāciju tirgū šobrīd, KP secināja, ka paredzētā apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas pakalpojumu tirgu Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos, bet ietekme balss telefonijas tirgū Latvijā, interneta, datu pārraides tirgū un maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū kopumā nebūs būtiska.

Būtu labi, ja ne tikai telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI apvienotos, bet vēl pāris desmitu mazo nozares uzņēmumu, DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Karnītis. Tādējādi, pēc viņa teiktā, zem Baltcom un IZZI «spārniņiem» varētu paslēpties vēl citi tirgus spēlētāji.

Ja abi uzņēmumi – Baltcom un IZZI viens no otra pārņemtu labāko praksi, tad apvienošanās darījums nāktu tikai par labu. Turklāt tā uzņēmumi labāk varēs konkurēt ar citiem tirgus spēlētājiem, tostarp Lattelecom, turpināja E. Karnītis.

Viņš arī atgādināja, ka Baltcom ir ieguvis ceturtās paaudzes jeb 4G frekvences, tādējādi IZZI un Baltcom varētu konkurēt ar mobilo sakaru operatoriem, proti, bezvadu datu pārraides lauciņā.

Ja pirms pāris gadiem IZZI bija problēmas ar kvalitātes latiņu, jo tika saņemtas daudz klientu sūdzības, tad šobrīd situācija ir uzlabojusies un IZZI šajā pozīcijā ir daudz ko uzlabojis. Jā, arī tagad saņemam sūdzības par IZZI, vēl vakar zvanīja viena sieviete un pie vārda IZZI sāka raudāt, bet sūdzības tiek saņemtas arī par citiem pakalpojuma sniedzējiem, stāstīja E. Karnītis. Tāpat šobrīd ir mainījusies Baltcom vadība un finanšu situācija, tādējādi abu uzņēmumu svaru kausi varētu būt līdzvērtīgi pirms pieņemts lēmums par apvienošanās darījuma formu.

Pērn Izzi zaudējumi sasnieguši 3,65 miljonus eiro, kas gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

2012. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 1,85 miljoni eiro.

Kā skaidro Izzi valdes locekle Dace Markeviča, zaudējumi 2013.gadā pamatā skaidrojami ar jauno akcionāru veikto Izzi aktīvu izvērtēšanu, optimizēšanu un attiecīgi bilances sakārtošanu.

Baltcom grupas ietvaros 2014.gadā uzņēmums prognozē mērenu, stabilu izaugsmi, ieviešot jaunus telekomunikāciju pakalpojumus - interneta televīziju, interaktīvo televīziju, kā arī turpinot piedāvāt un nākotnē attīstīt elektroenerģijas tirdzniecību klientiem, skaidro Izzi pārstāve.

Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 7,4 miljonus eiro, un aktīvu atdeve bijusi mīnus 13,39%.

Par telekomunikāciju uzņēmuma SIA Izzi Com valdes locekli iecelta Dace Markeviča, liecina Lursoft dati.

Pēc Lursoft pieejamās informācijas, D. Markeviča patlaban ieņem amatus deviņos uzņēmumos, tostarp AS Balticom, SIA Interneta pasaule, SIA Baltcom TV un citos.

Pēc reģistrētajām izmaiņām SIA Izzi Com valde turpina strādāt divu personu sastāvā – valdes locekles amatu ieņem D. Markeviča, bet valdes priekšsēdētāja pienākumus kopš 10.septembra pilda Vojko Rovere.

SIA Izzi Com dibināts 1998.gadā kā SIA Datu Komunikāciju Centrs. Pagājušajā gadā kabeļu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja apgrozījums sasniedzis 379,36 tūkstošus latu, savukārt peļņa – 35,368 tūkstošus latu.

Plānotā Latvijas telekomunikāciju IZZI un Baltcom apvienošanās ir bīstama TV satura ražotājiem, īpaši vietējiem ražotājiem, jo šī apvienošanās apdraudēs iespēju TV kanāliem saņemt atlīdzību par to satura izmantošanu IZZI un Baltcom maksas televīzijas paketēs, DB savu vērtējumu sniedza TV3 un LNT īpašnieka MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

«Kopš ekonomiskās krīzes sākuma 2009.gadā, TV kanāli vairs nevar ekonomiski pastāvēt tikai no reklāmas ieņēmumiem, tādējādi maksa no operatoriem par TV kanālu izmantošanu ir kritiski svarīga vietējās televīzijas nozares ilgtspējai. Apvienotajam uzņēmumam būs iespēja izmantot savu lielo abonentu skaitu kā «ieroci» sarunās ar TV kanāliem, pieprasot TV saturu dot par brīvu un apdraudot vietējās televīzijas nozares pastāvēšanu,» skaidroja K. Ozoliņš.

Db jau vēstīja, ka otrdien IZZI un Baltcom paziņija par to, ka uzņēmumu īpašnieki veic sarunas par abu uzņēmumu darbības apvienošanu. Saskaņā ar portāla db.lv rīcībā esošo neoficiālo informāciju tā ir Baltcom TV iniciatīva.

Rīgas pagabaltiesa noraidījusi Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pieteikumu pret telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju IZZI. LaIPA vēlējās, lai IZZI tiek noteikts pagaidu aizsardzības līdzeklis – aizliegta fonogrammu retranslēšana pa kabeļiem līdz tiek slēgts līgums par maksājamajām atlīdzībām.

Marta vidū LaIPA vērsās Rīgas apgabaltiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu no kabeļtelevīzijas operatora IZZI saistībā ar tās rīcību, izmantojot fonogrammas un izpildītāju darbus bez atbilstoša līguma noslēgšanas. Kopā ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā tika iesniegts lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.

IZZI jau iepriekš atzina izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt atlīdzību, tomēr uzņēmumam nav bijis pieņemams LaIPA pieprasītais atlīdzības apjoms, un uzņēmums jau pēc prasības iesniegšanas apgabaltiesā pauda, ka ir gatavs tiesāties.

Rīgas apgabaltiesa norādīja, ka Autortiesību likums izpildītājiem un fonogrammu producentiem dod tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, bet nedod tiesības aizliegt fonogrammu vai izpildījuma izmantošanu raidīšanā. Tādējādi fonogrammu producenti un izpildītāji nevar aizkavēt komercfonogrammu raidīšanu, bet gan tiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību, pieprasīt slēgt līgumu par taisnīgas atlīdzības noteikšanu, iekasēt atlīdzību un tālāk sadalīt ieņēmumus.

Saeimai pieņemot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tā riskē ne vien kropļot televīzijas tirgu, bet arī balansē uz iespējas robežas, ka no vienotas nacionālas informatīvās telpas tiks izslēgta Latgale, pauž kabeļoperatori Lattelecom, Baltcom un IZZI.

Latgales reģiona kabeļoperatori jau iepriekš norādījuši, ka zemās maksātspējas dēļ skatītāji Latgalē turpmāk var izvēlēties skatīties Krievijas bezmaksas kanālus, norāda operatori.

Jāatgādina, ka, lai arī Saeima devusies garās vasaras brīvdienās, šo ceturtdien tās ārkārtas sēdē lems ne vien par tieslietu ministra krēslu, bet arī tiks skatīti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi, kas paredz izmaiņas must carry principā – no 2013. gada 1. janvāra skatītājiem piedāvāt kanālus LNT un TV3 par maksu.

Operatori pauž, ka grozījumi to šī brīža redakcijā ir diskriminējoši un konkurenci graujoši maksas televīzijas tirgū. «Proti, tiek veikta tirgus segmentēšana – virszemes apraides operatoram par tiesībām izplatīt nacionālos kanālus nebūs jāmaksā līdz 2013. gada beigām, savukārt televīzijas skatītājiem, kas izmanto kabeļoperatoru pakalpojumus, par TV3 un LNT skatīšanos turpmāk būs jāmaksā kanāliem, turklāt satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzēju (galvenokārt MTG grupas uzņēmuma Viasat) darbība vispār netiek regulēta,» uzskata Lattelecom, Baltcom un IZZI.

Izklaides un telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumu SIA Baltcom TV un SIA IZZI īpašnieki veic sarunas par abu uzņēmumu darbības apvienošanu. Saskaņā ar portāla db.lv rīcībā esošo neoficiālo informāciju tā ir Baltcom TV iniciatīva.

Iecerētā darījuma mērķis ir fokusēt kopējos uzņēmumu resursus tālākai interaktīvo pakalpojumu attīstībai un jaunu, mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanai, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

Šobrīd ir iesniegts pieteikums Konkurences padomē, jo iecerētajam darījumam ir nepieciešama padomes atļauja. Līdz Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai abas kompānijas turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Iecerētā darījuma struktūra un nosacījumi ir konfidenciāli.

«Telekomunikāciju nozares konsolidācija ir globāla tendence, no kuras ieguvējiem jābūt visām iesaistītajām pusēm, jo īpaši, mūsu klientiem,» norāda Vojko Rovere, Baltcom valdes priekšsēdētājs.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis telekomunikāciju uzņēmums SIA Izzi, kā parādnieku norādot SIA Baltcom TV, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Ķīla dota kopā ar SIA Izzi Ultracom, SIA Fastnets, SIA DT Komunikācijas, SIA Intentus Inkaso, SIA Izzi FAO, SIA Com4tel sakari, SIA Maksinets, SIA Lcom, SIA Dobeles Telesat un SIA Maksinets.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 29,5 miljoni latu un to ņēmusi SEB banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmums Reģistrs reģistrējis 139 komercķīlas, bet 84 tika dzēstas.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 124 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 80 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 43 miljardi lati.

IZZI atzīst izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt atlīdzību, tomēr uzņēmuma nav pieņemams Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pieprasītais atlīdzības apjoms. Uzņēmums ir gatavs aizstāvēt savas tiesības un klientu intereses tiesā.

«Mēs jau ilgstoši esam mēģinājuši rast vienošanos ar LaIPU, tomēr piedāvātie tarifi bijuši pārlieku augsti. Turklāt, kas ir ļoti būtiski, nav saprotams, uz kādiem aprēķiniem LaIPA balstījusies, nosakot atlīdzības apjomu blakustiesībām. Nav veikti ne atbilstoši mērījumi, ne pētījumi, kas varētu pamatot pieprasītos tarifus. Mūsu galvenais mērķis ir aizstāvēt mūsu klientu intereses, un darīsim visu iespējamo, lai nebūtu jāpalielina abonēšanas maksa mūsu pakalpojumiem nepamatoti augstu tarifu dēļ. Mēs esam pilnīgi pārliecināti par savu taisnību, ko arī grasāmies pierādīt tiesā,» pamato IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Db.lv aicināja savus lasītājus «nominēt» pakalpojumu sniedzējus, kuri, viņuprāt, pret «vecajiem» klientiem izturas negodprātīgāk, salīdzinot ar bonusiem un mazākiem rēķiniem, kurus saņem jaunie klienti. Līderpozīcijas slikto pakalpojumu sniedzēju topā pārliecinoši ieņēma Lattelecom, Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2.

Tāpēc lūdzām telekomunikāciju pakalpojuma sniedzējiem skaidrot, kāpēc ir gadījumi, kad jaunajiem klientiem tiek piedāvāti izdevīgāki pakalpojuma nosacījumi un tarifi nekā esošajiem.

Izdevīgāku nosacījumu piedāvājums, tādējādi radot potenciālajā klientā interesi pamēģināt ko jaunu, izmēģināt jaunu pakalpojumu, ir ierasta prakse jaunu klientu piesaistei jebkurā no uzņēmējdarbības jomām. Biežāk šie piedāvājumi nav pastāvīgi, bet gan uz laiku izteikti, DB skaidro LMT Klientu apkalpošanas dienesta direktors Viktors Locāns.

Savukārt jau esošajiem klientiem, pēc viņa teiktā, tiek piedāvātas dažāda veida lojalitātes un piedāvājumu atlaides pakalpojumiem, tarifiem, jau balstoties uz iegūto pieredzi par klienta pieredzi, paradumiem, vajadzībām.

LNT un TV3 īpašnieks MTG ir noslēdzis līgumu ar telekomunikāciju uzņēmumu IZZI par abu kanālu retranslēšanas tiesībām no šā gada1.aprīļa, to DB pastāstīja MTG pārstāve Marta Zandersone.

Līgums bija nepieciešams likumdošanas grozījumu dēļ, kas MTG dod iespējas no 31.aprīļa līdz šā gada nogalei pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par kanālu retranslēšanas tiesībām. IZZI komentārus par noslēgto darījumu sola sniegt vēlāk.

DB jau rakstīja, ka Kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā.

MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

NEPLP virszemes TV jomā jāapstiprina programmas, taču nav jānosaka to saraksts.

Lai gan šobrīd turpinās diskusijas par to, vai virszemes televīzijas jomā maksas TV kanālus varēs piedāvāt viens vai vairāki pakalpojuma sniedzēji, aktuāls jautājums ir arī par to, kas izraudzīsies TV kanālus, kuri būs pieejami maksas virszemes TV jomā. Proti, vai TV kanālus izraudzīsies konkursa uzvarētājs, kuram būs tiesības strādāt virszemes TV maksas jomā, un kanālus apstiprinās Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), vai kanālu izraudzīšanās būtu padomes paspārnē. «Mūsuprāt, NEPLP ir jākalpo kā pārraugošai organizācijai, kas apstiprina maksas TV programmas, ko piedāvā viens paketētājs. Tiesa, vienlaikus esam par to, lai padomei sabiedrības interesēs būtu pilnvaras sarakstu neapstiprināt, sniedzot norādījumus pakalpojuma uzlabošanai,» DB norāda IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Telekomunikāciju operators Izzi pagājušo gadu noslēdza ar 1,29 miljonu latu zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Papildināta ar 2., 3. un 4. rindkopu.

Kā vienu no galvenajiem iemesliem ievērojamajiem zaudējumiem uzņēmuma vadība norāda pārdoto pakalpojumu izmaksu pieaugumu.

«Pēdējo pāris gadu laikā strauji pieaugušas izmaksas televīzijas saturam – pat par 30%, ieskaitot tādus populārus TV kanālus kā Discovery, Fox, RTR, PBK un daudzus citus. No vienas puses, skatītāji kļūst arvien prasīgāki pret satura kvalitāti, un kanāli spiesti ieguldīt lielākus līdzekļus, lai uzlabotu savu programmu satura kvalitāti. No otras puses, samazinās to ienākumi no reklāmas un oriģinālsatura tālākpārdošanas. Tādējādi ir palielinājušies izdevumi par televīzijas saturu,» skaidro Sandra Kraujiņa, Izzi valdes locekle. «Arī turpmāk paredzam izmaksu pieaugums TV kanālu iepirkšanai, piemēram, šogad būtiski pieaug kabeļoperatoru izmaksas par nacionālā satura iepirkšanu, proti, TV3 un LNT ierindojušies vienā no augstākajām pozīcijām TV satura iepirkšanā kabeļoperatoriem,» viņa norāda.

Elektronisko sakaru komersants Lattelecom kā vienīgais pretendents pieteicies konkursā veikt virszemes ciparu apraidi no 2014. gada 1. janvāra maksas TV kanālu sadaļā, DB apstiprina Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba.

Konkursa nolikums noteica, ka pretendenti savus piedāvājumus dalībai konkursā varēja iesniegt līdz 2013. gada 28. maija plkst. 15:00.

Konkursa komisija, kura izveidota ar Ministru kabineta 2013.gada 10.aprīļa rīkojumu un kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas, Konkurences padomes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, ir uzsākusi darbu, lai vērtētu pretendenta sagatavotā piedāvājuma atbilstību nolikuma prasībām. Kā norādīja konkursa komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis, tad, neskatoties uz situāciju, ka vērtējams ir tikai viens pretendents, komisija rūpīgi vērtēs katras prasības izpildi, lai pieņemtu objektīvi pamatotu lēmumu par uzvarētāju, kas jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā, piebilda R. Rumba.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) vērsusies ar prasību Rīgas apgabaltiesā par zaudējumu piedziņu no kabeļtelevīzijas operatora Izzi saistībā ar tās rīcību, izmantojot fonogrammas un izpildītāju darbus bez atbilstoša līguma noslēgšanas.

LaIPA pārstāve Inese Lūkina aģentūrai LETA sacīja, ka zaudējumu summa vēl tiek precizēta un to lūgts darīt ar tiesas starpniecību, tāpēc šobrīd konkrētu skaitli nosaukt neesot iespējams. Strīds starp apvienību un Izzi par blakustiesību objektu izmantošanu risinās jau ilgu laiku, un tagad izlemts tā risināšanā iesaistīt tiesu.

Kopā ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā iesniegts lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, un šo jautājumu šodien apgabaltiesa skatījusi bez Izzi pārstāvju klātbūtnes, kuri uz tiesu nebija ieradušies. Tiesas lēmums būs zināms 21.martā.

Lūkina papildināja, ka LaIPAs pārstāvēto autoru un reproducētāju saraksts ir gana plašs un organizācija pārstāv ikvienu, kurš «dzied spēlē un izpilda», sākot jau no Marijas Naumovas un beidzot ar «kādu, kas dzied korī».

Noslēdzies konkurss «Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē» par tiesībām sniegt virszemes maksas televīzijas pakalpojumu no 2014. gada. Par uzvarētāju atzīts vienīgais pretendents – SIA Lattelecom.

Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka konkursa komisija, kuras sastāvu veidoja pārstāvji no SM, Kultūras ministrijas, Konkurences padomes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, izvērtējusi pretendenta sagatavotā piedāvājuma atbilstību konkursa nolikuma prasībām. Pēc izvērtējuma par uzvarētāju atzīts Lattelecom un pieņemts lēmums šo kandidatūru virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā.

SM rīkojuma projektu par konkursa «Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē» uzvarētāja apstiprināšanu valdībā iesniegs līdz šā gada 30. jūnijam, informē ministrija.

Pagājušajā gadā visvairāk sūdzību elektronisko sakaru jomā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi par Tele2, kam seko IZZI un Lattelecom, liecina regulatora apkopotie dati par saņemtajām sūdzībām.

IZZI, sadarbojoties ar SPRK, ir pazaudējis savu līdera pozīciju sūdzību skaita ziņā, preses konferencē norādīja regulatora vadītājs Valdis Lokenbahs. Viņš arī atgādināja, ka 2010.gadā daudz sūdzību bija arī par Viasat, bet pērn tas ir kardināli mainījies un kopumā netika iesniegta neviena pretenzija par minēto komersantu.

Savukārt attiecībā uz Tele2, SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks paskaidroja, ka sūdzības par operatoru pārsvarā tika iesniegtas pirmajā pusgadā un par rēķina formu. To Tele2 atrisināja, pēc konsultācijām ar SPRK.

Tā Db atklāja Baltcom valdes loceklis Pēteris Šmidre. Tiesa, kamēr vēl nav pabeigtas visas formalitātes, dati par to, kuri tieši uzņēmumi tiek iegādāti, netiek sniegti. Taču zināms, ka tie ir uzņēmumi, kuri sniedz interneta un televīzijas pakalpojumus, un tiem ir ap 2 000 - 3 000 liela klientu bāze, raksta Dienas bizness.

Pakalpojumus šie uzņēmumi sniedz Rīgas apkaimē, informēja P. Šmidre, vēršot uzmanību, ka ar diviem uzņēmumiem līgumi ir parakstīti, bet ar trešo elektronisko sakaru komersantu – līguma parakstīšana ir finiša taisnē. Jāatzīmē, ka tā dēvētajos ziedu laikos lielākie telekomunikāciju uzņēmumi Latvijā aktīvi iegādājās mazākos pakalpojuma sniedzējus, tādējādi palielinot savu klientu skaitu. Taču sākoties ekonomiskās situācijas lejupslīdei, šādi darījumi vairs nenotika.

Visbiežāk, uzņēmumu pārpirkšana IT jomā notiek divu iemeslu dēļ – tīkla paplašināšanai vai arī klientu skaita palielināšanai. Diskusija nozarē par mazo provaideru apvienošanos vai pārpirkšanu notiek bieži, taču reāli darījumi ir samērā maz, DB vērtējumu sniedza Lattelecom Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Telekomunikāciju operators IZZI ir pabeidzis šā gada uzņēmuma vērienīgāko modernizācijas projektu, izbūvējot televīzijas galvasstaciju Rīgā. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz divus miljonus eiro.

Jaunā galvasstacija nodrošina ne vien digitālās un IP televīzijas pakalpojumus, bet arī sniedz digitālās televīzijas pakalpojumus jaunā kvalitāte Rīgā, Rēzeknē, Ādažos un Ludzā. Tā ir pilnībā integrēta kopējā sistēmā, kas iekļauj pilnas dublēšanas (back-up) sistēmu visiem televīzijas kanāliem. Piemēram, ja kāds kanāls tehnisku iemeslu dēļ pazūd no jaunās galvasstacijas, tas automātiski tiek pārraidīts no otras galvasstacijas Ieriķu ielā un otrādi.

Jaunās iekārtas ir aprīkotas ar pilnu monitoringa sistēmu un iespēju veikt attālinātu kanālu vadību.

96% iedzīvotāji skatās televizoru, turklāt 66% no tiem ir divi, trīs un pat vairāk televizoru uz vienu mājsaimniecību, skaidro IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa. Tāpēc IZZI šā gada mērķis bija attīstīt televīzijas pakalpojumus.

Izvērtējot vairāku komersantu pieprasījumus, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) piešķīrusi numerācijas lietošanas tiesības komersantiem SIA Lattelecom, SIA Esteria, SIA Izzi, SIA Telegrupa Baltijā, bet komersantiem SIA AM-Mobile un SIA Adamasto anulēja piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības.

Kā informē SPRK, SIA Lattelecom piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības uz īso kodu 8855 publisko telefonu tīklu operatoru pakalpojumu sniegšanai. Savukārt SIA Esteria piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības uz 30 tūkstošiem publisko mobilo telefonu tīklu numuriem, lai komersants varētu sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus saviem galalietotājiem.

Regulators pieņēma lēmumu anulēt SIA AM-Mobile numerācijas lietošanas tiesības uz nacionālo publisko fiksēto telefonu tīklu numuriem Ogres, Rīgas un Talsu numerācijas zonās. Šāds lēmums pieņemts ņemot vērā to, ka SIA AM-Mobile ir izslēgta no elektronisko sakaru komersantu saraksta. Lai neaizskartu elektronisko sakaru lietotāju tiesības, tie SIA AM-Mobile numuri, kas numura saglabāšanas pakalpojuma ietvaros bija pārvietoti uz SIA Telegrupa Baltijā elektronisko sakaru tīklu, ar regulatora lēmumu tika piešķirti SIA Telegrupa Baltijā.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējs SIA «Baltcom» 11.martā reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas gan vairākas preču zīmes, gan SIA «Baltcom» meitas uzņēmuma SIA «B-Com Holding» pamatkapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar vienu no komercķīlām uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis 17 preču zīmes, starp kurām ir preču zīmes «baltcom», «Baltkom», «izzi», «es esmu IZZI», «IZZI Prime», «baltcom SMART ENERGY» un «GG NET». Savukārt ar otru komercķīlu par labu AS «SEB banka» ieķīlātas 2 702 800 SIA «B-Com Holding» kapitāldaļas, kuru īpašnieks ir SIA «Baltcom".

Abām jaunreģistrētajām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 34,2 miljoni eiro, un komercķīlas nodrošina prasījumus, kas izriet no 2011.gadā noslēgta kredīta līguma.

Arī paša SIA «Baltcom» kapitāla daļas ieķīlātas. 11.martā uzņēmuma vienīgais īpašnieks - Luksemburgā reģistrētā kompānija «RPAX ONE S.A.» reģistrējusi komercķīlu, ar kuru ieķīlātas visas «RPAX ONE S.A.» piederošās 33 010 899 SIA «Baltcom» pamatkapitāla daļas. Arī šīs komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka», tās nodrošinātā prasījuma summa - 34,2 miljoni eiro.