Ceturtdien atjaunota Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu un nodevu parādnieku datubāzes darbība, informēja VID pārstāvji.

Lai samazinātu varbūtību, ka VID administrēto nodokļu un nodevu parādnieku datubāzē kā nodokļu parādi tiek iekļauta informācija par nodokļu maksājumu, kas ir samaksāts normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, bet informācija par to vēl nav nonākusi VID rīcībā, datubāzē veikti uzlabojumi. Veikto uzlabojumu rezultātā turpmāk datubāzē netiks iekļauta informācija par tiem nodokļu maksātāja nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš iestājas piecas darba dienas pirms datubāzes aktualizēšanas datumiem.

Šobrīd izstrādāts un ieviests risinājums, kas paredz, ka datubāzes aktualizēšanas dienās – mēneša 7. un 26.datumā – datubāzē netiks iekļauta informācija par nodokļu maksātāju nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš iestājas piecas darba dienas pirms datubāzes aktualizēšanas datumiem. Tādējādi tiek novērsts risks, ka datubāzē kā nodokļu parādi tiek atspoguļota informācija par nodokļu maksātāja veiktajiem maksājumiem, par kuriem, ņemot vērā starpbanku veikto maksājumu laika nobīdi, informācija vēl nav nonākusi VID rīcībā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veidotajā nodokļu parādnieku datubāzē atrodas gan Rimi, gan arī mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima Latvija, kas minēto sarakstu tā pašreizējā izpildījumā vērtē negatīvi, jo tas ir maldinošs, apgalvo Maxima Latvija pārstāvis Ivars Andiņš.

^{Papildināts viss teksts.}

Viņš skaidroja, ka saskaņā ar VID oficiālo Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) Nodokļu maksātāju datu sistēmas datiem uzņēmumam Maxima Latvija pret valsti neizpildītu saistību nav, savukārt VID nodokļu parādnieku saraksta elektroniskajā publiskajā daļā redzams parāds 3566,33 latu apmērā.

«Kad lūdzām VID precizēt šo informāciju, saņēmām atbildi, ka tas neesot izdarāms, jo VID nespējot nedz nosaukt konkrēto saistību, nedz izskaidrot neatbilstību ar jau pieminēto VID EDS Nodokļu maksātāju datu sistēmas datiem mūsu uzņēmumam. Tāpēc mūsu uzņēmumam atliek VID pieļautā iespēja izdrukāt no EDS pārskatus, kuros redzams, ka uz šodienu nav parādu, un tos iesniegt trešajai personai,» skaidroja Andiņš.

Nodokļu parādu slieksnis 100 latu apmērā neļauj objektīvi izvērtēt uzņēmuma spēju nokārtot saistības, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu parādnieku datubāzē 1.aprīlī bija pieejama informācija par 53 594 nodokļu parādniekiem, kam nodokļu parāds ir virs 100 latiem. Saskaņā ar VID informāciju uz 1.aprīli valstī kopumā bija 195 702 nodokļu maksātāji juridiskās personas. Saskaņā ar Firmas.lv un Latvijas Tālruņa datiem Latvijā patlaban ir aptuveni 55 000 aktīvu uzņēmumu, kas veic komercdarbību.

«Šis jautājums nav tik vienkārši interpretējams, jo, pirmkārt, nav zināms, cik lielu daļu no šajā datubāzē iekļauto uzņēmumu skaita veido tieši aktīvie uzņēmējdarbības veicēji, un, otrkārt, cik lielai to daļai šie parādi ir īslaicīgi vai, gluži otrādi, ilgākā laikā uzkrājušies un nenomaksāti,» teica Meņģelsone.

Uzņēmējiem drīzumā varētu būt pieejama Kurzemes, Zemgales un Ziemeļlietuvas uzņēmumu un mūžizglītības iestāžu datubāze.

Šādu datubāzi sācis veidot Kurzemes Plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību Tehnoloģiju attīstības forums.

Tās mērķis ir apzināt ekonomiski aktīvos uzņēmumus, kā arī palīdzēt uzņēmējiem veidot lietišķos kontaktus, meklēt sadarbības partnerus, kā arī iegūt plašu informāciju par nepieciešamajām uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātēm, tai skaitā mūžizglītības piedāvājumu Kurzemē, Zemgalē un Ziemeļlietuvā.

Datubāzē informācija par uzņēmumiem tiks iekļauta bez maksas, tādēļ Kurzemes Plānošanas reģiona administrācija aicina uzņēmējus būt atsaucīgiem un aktīviem – pievienot datubāzē informāciju par savu uzņēmumu, aizpildot anketu.

Sabiedrība pirmoreiz ieguva pieeju tā saukto «Panamas dokumentu» ziņām par vairāk nekā 200 000 slepenu ārzonas firmu, kad Starptautiskais izmeklējošo žurnālistu konsorcijs (ICIJ) pirmdien ievietoja internetā datubāzi ar meklēšanas funkciju.

Datubāzes pamatā ir daļa no 11,5 miljoniem dokumentu, kas noplūdināti no Panamas juridisko pakalpojumu firmas Mossack Fonseca, un tajā ir atrodami vairāk nekā 360 000 vārdu privātpersonām un kompānijām, kas slēpjas aiz anonīmām ārzonas firmām, paziņoja ICIJ.

Šī datubāze parāda, cik lielā mērā pasaules turīgie cilvēki līdztekus noziedzniekiem veido šādas nominālas firmas, lai noslēptu un pārvietotu savus finanšu līdzekļus no likuma un nodokļu amatpersonu redzesloka.

Aprīlī publicētas ziņas par «Panamas dokumentiem» saistīja dažus no pasaules ietekmīgākajiem līderiem, tostarp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu un citus, ar nedeklarētām ārzonas firmām.

Valdība otrdien, 9.februārī, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.104 Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība, informē Zemkopības ministrija.

Grozījumi paredz, ka svaigpiena, zivju un olu ražošanas uzņēmumi, kuri jau ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē kā lauksaimniecības dzīvnieku novietnes vai audzētavas, būs uzskatāmi kā reģistrēti arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datubāzē kā pārtikas uzņēmumi.

Pēc piena kvotu atcelšanas 2015.gada 31.martā piena kvotu īpašnieki, kas ražo svaigpienu realizācijai vai iegūst svaigpienu savā saimniecībā produktu realizācijai, ir reģistrēti LDC datubāzē izveidotajā dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārās ražošanas reģistrā.

Grozījumi noteic, ka LDC datubāzē esošie svaigpiena ražotāji, par kuriem 2015.gadā būs sniegtas ziņas par pārdoto svaigpienu, un tie zivju un olu ražotāji, kuri būs reģistrēti līdz 2016.gada 15.februārim, tiks iekļauti dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārās ražošanas uzņēmumu reģistrā, ko administrē PVD, bez papildu darbībām no uzņēmumu puses.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) ir pārliecināta, ka tā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbildība, ja publiski pieejama maldinoša informācija, kas tehnisku sistēmas defektu vai neprecīzi izstrādāta risinājuma dēļ met ēnu pār nodokļu maksātājiem.

Turklāt fakts, ka aprīļa sākumā no 55 tūkst. aktīvo uzņēmumu, kas veic komercdarbību, 53,59 tūkst. jeb 97,4% bija reģistrēti nodokļu parādnieku vidū, liek apšaubīt šī saraksta lietderību, norāda LPTA. Šī situācija esot ne vien spļāviens sejā konkrētiem uzņēmumiem un to reputācijai, bet nodokļu sistēmai kopumā, teikts paziņojumā.

«Mazumtirdzniecībā ir milzīgs ēnu ekonomikas īpatsvars un LPTA ir noslēgusi sadarbības memorandu, sniedzot atbalstu VID darbiniekiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Zinot, ka ir neskaitāmi uzņēmumi, kas patiesi savu darbību būvē uz nenomaksātu nodokļu rēķina, VID izveidotā sistēma ir radījusi triecienu godprātīgo uzņēmumu reputācijai,» sašutis ir LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par uzņēmumu nepamatotu iekļaušanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu parādnieku datu bāzē, finanšu ministrs Andris Vilks ir uzdevis VID problēmu tuvākajā laikā novērst.

«Maksājumu informācijas aizkavēšanās ir jāparedz, ģenerējot datus par nodokļu parādiem, un turpmāk nav pieļaujama maldinošu datu publiska pieejamība par uzņēmuma reputācijai tik nozīmīgu jautājumu. Esošās nepilnības datu apstrādē VID jānovērš tuvākajās dienās,» uzsver A. Vilks.

Izveidojusies situācija esot skaidrojama ar apstākli, ka informācija par maksājumu līdz VID nenonāk vienlaicīgi ar maksājuma uzdevuma nosūtīšanas brīdi. Ja maksājums tiek veikts pēdējā termiņa dienā un VID datu bāze tiek aktualizēta nākamajā dienā, tiek radīts maldinošs ieraksts par neveiktu maksājumu un izveidojušos parādu. Tādējādi kļūdainā informācija par faktiski neesošiem nodokļu parādiem VID datu bāzē tika iekļauta tehnisku nepilnību rezultātā.

Liela apjoma datubāze, kurā tika glabātas desmitiem miljonu īsziņas, ko uzņēmumi sūtījuši potenciālajiem klientiem, izrādās bijusi pieejama ikvienam, ziņo TechCrunch.

Datubāzes glabātājs ir uzņēmums "TrueDialog", kas nodarbojas ar īsziņu nosūtīšanu starp uzņēmumiem un augstākās izglītības sniedzējiem, sniedzot iespēju nosūtīt lielu ziņu skaitu vienlaicīgi.

Datubāzē uzglabājās gadiem ilgi krātas ziņas, tai skaitā klientu nosūtītās atbildes. Taču nesen atklājās, ka datubāze nebija pasargāta ar drošības pieejas kodiem, informācija nebija šifrēta un tādējādi pieejama ikvienam.

Regulāru drošības pārbaužu laikā šā gada novembra sākumā datus uzgāja interneta drošības pētnieki. Atklājās, ka, apvienojumā ar saņēmēju tālruņa numuriem, bija pieejama informācija gan par universitāšu norēķinu sistēmām, gan reklāmas ziņas no uzņēmumiem, kas saturēja atlaižu kodus, gan darba sludinājumi un cita nozīmīga informācija.

Igaunijas iekšlietu ministrs Andress Anvelts vēlas izveidot automātisku sistēmu, lai reģistrētu un pārbaudītu cilvēkus, kas apmetas Igaunijas viesu izmitināšanas vietās.

Šāda reģistra nolūks ir palīdzēt tiesībsargājošām institūcijām cīņā pret terorismu un notvert personas, kas ir izsludinātas meklēšanā Eiropas Savienībā (ES) vai uzturas Igaunijā nelegāli.

Tā kā Igaunija ietilpst Šengenas zonā, kur cilvēku pārvietošanās netiek reģistrēta, galvenais informācijas avots par personām, kas uzturas Igaunijā, ir viesnīcu viesu reģistri. Viesu reģistrācijas karte ir jāaizpilda visiem, kas apmetas viesnīcās.

Iekšlietu ministrijas ierosinātais plāns paredz, ka tiktu izveidota sistēma, kurā informācija par viesu izmitināšanas vietās reģistrētajiem cilvēkiem vismaz 24 stundu laikā pēc reģistrācijas nonāks automātiskā reģistrā. Automātiskā sistēma pārbaudīs personas datus dažādos reģistros, piemēram, policijas datubāzē, personu, kurām aizliegta iebraukšana Igaunijā, datubāzē, kā arī starptautiskās policijas organizācijas Interpola datubāzē. Ja personas dati šajās datubāzēs netiks atrasti, 24 stundu laikā informācija par personu no automātiskās sistēmas tiks dzēsta. Ja datubāzēs tiks atrasti konkrētās personas dati, informācijas tālāku pārbaudi veiks atbildīgās amatpersonas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) īsteno komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzraudzības projektu, liecina centra sniegtā informācija medijiem.

Projekta ietvaros PTAC pārbauda, vai komersanti, kas piedāvā patērētājiem kompleksos ceļojumus (piemēram, transportu un izmitināšanu), ir reģistrējušies tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē (TATO) – http://tato.em.gov.lv – un ir nodrošinājuši klienta iemaksātās naudas drošības garantiju. PTAC arī izvērtē patērētājiem piedāvātos līgumus par komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanu, lai pārbaudītu, vai tajos nav ietverti netaisnīgi līguma noteikumi un ir norādīta visa normatīvajos aktos noteiktā informācija.

PTAC atgādina, ka no 2010.gada 14. jūnija komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem ir jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas uzturētajā TATO datubāzē. Bez tam tūrisma operatoriem – komersantiem, kas organizē tūrisma pakalpojumu sniegšanu Latvijā vai ārvalstīs un šos pakalpojumus piedāvā vai pārdod patērētājiem tieši vai ar tūrisma aģenta starpniecību – ir jānodrošina klienta iemaksātās naudas drošības garantija, kas var tikt noformēta apdrošināšanas vai bankas garantijas veidā. Šī garantija ir jānodrošina vismaz uz gadu (skaitot no pakalpojuma sniedzēja faktiskās darbības uzsākšanas komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanā) un tā nedrīkst būt mazāka par 20 000 Ls.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vienotajā datbāzē ir reģistrējis sešus CHD kases aparātu modeļus, kas tika izslēgti no reģistra šī gada februārī pēc tam, kad tajos tika atklāta iespēja krāpties. Ražotājs ir veicis visus nepieciešamos uzlabojumus, un tagad kases aparāti arī VID skatījumā ir uzskatāmi par drošiem.

Uzņēmēji pirms iekārtu izslēgšanas no reģistra jau bija iegādājušies 18,5 tūkstošus šo modeļu kases aparātu. VID ļāva turpināt lietot jau iegādātos, taču jaunus reģistrēt vairs nebija iespējams. Tagad, kad ražotājs ir novērsis visas nepilnības, kases aparātu modeļi ar jaunu programmatūras versiju ir atjaunoti datubāzē.

VID vadības un apkalpojošā dienesta SIA «Computer Hardware Design» pārstāvju tikšanās laikā SIA «Computer Hardware Design» valdes loceklis informēja, ka par kļūdu novēršanu lietotājiem uzstādītajos kases aparātos nebūs jāmaksā.

Atgādinām, ka 2018. gada 3.oktobrī VID vienotajā datubāzē tika reģistrēti kases aparātu CHD 2050, CHD 3030, CHD 3050, CHD 3050U, CHD 3850 un CHD 7 modeļi ar programmas versiju 3.84.2. Minēto modeļu kases aparāti no VID datubāzes tika izslēgti pēc tam, kad 2017.gada nogalē, veicot nodokļu kontroles pasākumus, VID tiem konstatēja būtiskas neatbilstības tehniskajām prasībām.

Veidos publisko datubāzi, kurā iekļaus nodokļu parādniekus, ja to parāda summa pārsniegs 100 latus.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Likumprojekts paredz noteikt pienākumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) interneta vietnē uzturēt publisko nodokļu parādnieku datubāzi, informē Finanšu ministrija (FM). Nodokļu parādnieku reģistra izveidošana ir Finanšu ministrijas un VID iniciatīva. Datubāze tiek izstrādāta, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, jo komersantiem būs iespēja, izmantojot datubāzē esošo informāciju, pārliecināties par darījuma partnera spēju pildīt saistības, veicinātu nodokļu nomaksu un lai atvieglotu publisko iepirkumu veikšanas procesu, jo vairs nebūs nepieciešams pieprasīt izziņu no VID par nodokļu parādiem.

Portālā Latvija.lv no šodienas, 4. decembra, iespējams pārbaudīt un aktualizēt savus biometrijas datus ar jaunā e-pakalpojuma «Mani dati biometrijas datu apstrādes sistēmā» starpniecību.

Jaunais e-pakalpojums izveidots Eiropas Savienības (ES) Reģionālā attīstības fonda projekta «Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveide» ietvaros, ko īstenoja Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Projekta mērķis ir nodrošināt vienotas biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidi fizisko personu identitātes noteikšanai un svešas identitātes izmantošanas novēršanai, izsniedzot un pārbaudot personu un tiesības apliecinošus dokumentus.

Biometrijas datu apstrādes sistēmā (BDAS) tiek uzkrāti personu sejas un pirkstu nospiedumu attēli, kas iegūti personu apliecinošu dokumentu, transportlīdzekļa vadītāja apliecību u.c. dokumentu izsniegšanas procesā. Jaunais e-pakalpojums sniedz iespēju apskatīt sejas digitālo attēlu un uzzināt vai datubāzē iekļauti arī personas pirkstu nospiedumi.

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) atļāvis Kultūras ministrijai slēgt 3,5 miljonus latu līgumu ar uzvarētāju konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas aprīkošanu ar mēbelēm, informācijas zīmēm, interjera elementiem un virtuves iekārtām, liecina informācija IUB mājaslapā.

IUB sūdzību iesniedzēju iesniegumus atzinis par nepamatotiem.

Atklāta konkursa ietvaros iepirkuma priekšmeta daļā par mēbelēm, zīmēm un interjera elementiem piedāvājumu iesniedza trīs pretendenti. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas abi pretendenti, kuriem netika piešķiras tiesības slēgt iepirkuma līgumu, IUB iesniedza iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

Uzņēmēji norādīja uz vairākiem iespējamiem pārkāpumiem, tajā skaitā nodokļu parāda pārbaudes procedūrā, kas nav tikusi ievērota un ir pretrunā ar Publisko iepirkumu likumu, informē viens no sūdzību iesniedzējiem SIA Ergolain design Korporatīvo klientu daļas vadītājs Aigars Kalvišs.

Pelnošākie Latvijas uzņēmēji 2011.gadā bija degvielas nozarē strādājošais Argods Lūsiņš, farmācijas jomas uzņēmējs Vadims Telica un informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējs Arnis Riekstiņš.

Par to liecina žurnālā Pastaiga publicētie Latvijas 100 vislabāko peļņu guvušo un 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksti, kurus izveidojuši žurnālisti Lato Lapsa un Kristīne Jančevska.

Saraksti izveidoti, balstoties uz Lursoft datubāzē apkopotajiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem un Lursoft IT datu analīzi, bet bankām - uz pašu kredītiestāžu publiskotajiem gada pārskatiem.

Kā akcentē saraksta veidotāji, saraksts parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu saņemtos ienākumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām (dividendes), bet gan 2011.gadā gūtās peļņas un ciesto zaudējumu (tos summējot) daļu, kas atbilst viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam, kāds tas bijis saskaņā ar uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja valdības un Ekonomikas ministrijas (EM) virzītos likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumus, kas paredz ieviest datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildē.

Kā norāda EM, datu uzkrāšana ieviešama, lai mazinātu ēnu ekonomikas riskus, mazinātu nodokļu nenomaksāšanas riskus un nodokļu parādu uzkrāšanās riskus, kā arī uzlabotu nodokļu administrēšanas procesu, nodrošinot datus risku analīzei gan uzraudzības pasākumiem, gan nodokļu nenomaksāšanas prevencijai.

Ministrijā atsaucas uz pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009. - 2021.gadā", kas liecina, ka būvniecības nozarē joprojām ir viens no augstākajiem ēnu ekonomikas līmeņiem.

Grozījumi likumā novērš pašreizējā regulējuma nepilnību, paredzot pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

No 2019. gada 1. decembra spēkā būs izmaiņas, kas vērstas uz vienkāršotu datu reģistrēšanu par nekustamajiem īpašumiem un risina valsts iestāžu – datu turētāju – sadarbības un datu apmaiņas jautājumus.

To paredz apjomīgie iepriekšējās Saeimas pieņemtie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumā «Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās», kā arī likumā «Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās» un likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību». Vairāki aptaujātie atzina, ka par to, kā realitātē strādās šīs izmaiņas, varēs pārliecināties tikai 2020. gadā, kad attiecīgās normas būs «pastrādājušas» kaut vai pāris mēnešus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

No 2009. līdz 2011.gadam Latvijā īstenotā bezdarbnieku atbalsta programma Darba praktizēšana ar stipendiju jeb Simtlatnieku programma iekļauta Eiropas Savienības (ES) darba tirgus politikas labās prakses datubāzē.

Tā bijusi viena no finansiāli ietilpīgākajām Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmām Latvijā, skaidroja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Liene Užule. Viņa sacīja, ka šī programma tikusi rūpīgi izvērtēta, kopumā secinot, ka tai bija būtiska loma bez darba esošo cilvēku situācijas uzlabošanai krīzes laikā.

Simtlatnieku programma piedāvāja sabiedriskā darba iespējas ilgtermiņa bezdarbniekiem, mazkvalificētiem cilvēkiem un tiem, kuri nebija iesaistīti citās nodarbinātības aktivitātēs, neieguva izglītību un nepiedalījās apmācībās. Programmā varēja veikt sabiedriskos darbus divus līdz sešus mēnešus. Pirmajos divos pasākuma darbības gados tās dalībnieki par paveikto saņēma 142 eiro (100 latu) stipendiju mēnesī, bet 2011.gada jūlijā samaksa tika samazināta līdz 114 eiro.

Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Ar mērķi uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī nodrošināt efektīvāku Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā esošās Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzes (TATO) uzturēšanu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbību, veicot tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības uzraudzību, EM ir izstrādājusi grozījumus noteikumos par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību.

Sagatavotie grozījumi noteikumos ir izsludināti starpinstitūciju saskaņošanai 19.februārī, informē Ekonomikas ministrija.

Grozījumi noteikumos paredz, ka tūrisma operatoram informācija par klientu iemaksātās naudas drošības garantiju būs jāiesniedz vienlaikus ar reģistrēšanos TATO datubāzē, tādējādi samazinot gan no komersanta, gan reģistrētāja puses veicamos soļus, kā arī dod iespēju izvairīties no situācijām, kad komersants neiesniedz informāciju par garantiju pēc reģistrēšanās TATO.

Pēc grozījumu noteikumos stāšanās spēkā tūrisma aģentiem papildus iesniegumam būs jāiesniedz arī informācija par tūrisma operatoriem, kuru vārdā viņi var piedāvāt un pārdot klientam kompleksus tūrisma pakalpojumus, tādējādi padarot efektīvāku kontroles īstenošanu.

Latvijas Banka sākusi publicēt jaunu statistikas veidu - nedēļas datus par norēķiniem ar vadošo Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām maksājumu kartēm tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Dati pieejami Latvijas Bankas statistikas datubāzē INTS un turpmāk tiks atjaunoti reizi nedēļā - katru trešdienu plkst.11.30.

Jaunajā statistikas veidā iekļauta šāda informācija - iekšzemes un pārrobežu maksājumu skaits un summa dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs ar vadošo Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām kartēm, tirgotāja kategorija, tirgotāja valsts, maksājuma uzsākšanas veids - klātienē vai attālināti.

No idejas līdz datu iekļaušanai Latvijas Bankas statistikas datubāzē INTS pagāja aptuveni gads. Latvijas kredītiestādes izrādīja atsaucību un gatavību dalīties ar savā rīcībā esošajiem datiem, neidentificējot kartes turētāju.