Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu Grozījumi Zvejniecības likumā, kurā noteiktas strukturālas pārmaiņas zivsaimniecības sektora valsts pārvaldē ar mērķi to optimizēt.

Šobrīd Zemkopības ministrijā nav par zivsaimniecības politikas plānošanu atbildīgas struktūrvienības un tāpēc daudzos gadījumos šādi uzdevumi tiek daļēji deleģēti Valsts zivsaimniecības pārvaldei (VZP). Tomēr šis risinājums neatbilst labai valsts pārvaldes praksei, kā arī rada grūtības efektīvai nozares politikas plānošanai. Līdz ar to jāveic strukturālas izmaiņas sektora valsts pārvaldē.

Grozījumi likumā nodala zivsaimniecības politikas ieviešanas funkcijas no zivsaimniecības politikas veidošanas un pārraudzības funkcijām. Sakarā ar VZP darbības pārtraukšanu likumā vairs nav paredzēta pārvaldes vienošanās ar pašvaldībām par zivju resursu pārzināšanu, bet ir noteikts, ka šādu pārzināšanu veic pašvaldības to administratīvajās teritorijās.

Eiropas Zivsaimniecības fonda vadības efektivitāte nav pilnībā izvērtējama, jo fonda finansējuma sadale pa prioritārajiem virzieniem nav pamatota ar dokumentētu ekonomisko pamatojumu un situācijas izvērtējumu, kā arī ne visi rezultatīvie rādītāji raksturo noteikto mērķu sasniegšanu. Lauku atbalsta dienests (LAD) nav pietiekami kontrolējis fonda līdzekļu apjomu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Lai atbalstītu zivsaimniecības nozari un īstenotu vienotu Eiropas Savienības kopējo zivsaimniecības politiku, ir izveidots Eiropas Zivsaimniecības fonds, kura ietvaros Latvijai ir pieejams fonda finansējums 117 148 585 latu apmērā, informē VK.

LAD nav pietiekami kontrolējis fonda līdzekļu apguvi, jo atsevišķos pasākumos līgumi vairāk nekā 9,5 miljonu latu apmērā tika pārtraukti, nepietiekami izvērtējot projektu ekonomisko dzīvotspēju, tādējādi rezervējot finansējumu un radot to nepieejamu citiem projektiem. Savukārt projektu termiņu pagarināšana ir kļuvusi par ierastu praksi, un termiņu pagarināšanas pamatotība netiek pietiekami izvērtēta. Veicot projektu pārbaudes uz vietas, LAD netiek piemērota vienota pieeja rezultātu dokumentēšanā, un pārbaužu rezultāti dažkārt ir atkarīgi no konkrētā LAD darbinieka izpratnes par pārbaudāmo jautājumu, teikts VK paziņojumā par veikto revīziju par Eiropas Zivsaimniecības līdzekļu apguvi.

No šā gada 1.janvāra Zemkopības ministrijā (ZM) darbu uzsācis Zivsaimniecības politikas departaments, kas izveidots, reorganizējot Valsts zivsaimniecības pārvaldi (VZP) un tās funkcijas sadalot starp ZM un Latvijas Zivju resursu aģentūru, informē ZM.

Departaments tika izveidots saskaņā ar pērnā gada nogalē apstiprinātajiem grozījumiem Zvejniecības likumā un tiem atbilstošo valdības rīkojumu, kurā paredzēja līdz 2009.gada 1.janvārim reorganizēt Valsts zivsaimniecības pārvaldi, sadalot tās funkcijas, tiesības un saistības starp Zemkopības ministriju un valsts aģentūru Latvijas Zivju resursu aģentūra. Grozījumi Zvejniecības likumā stājās spēkā 2009.gada 1.janvārī un līdz ar to turpmāk zivsaimniecības politikas izstrādes un plānošanas funkcijas veiks ZM, bet zivsaimniecības politikas ieviešanas un īstenošanas funkcijas - Latvijas Zivju resursu aģentūra.

Zemkopības ministrijas jaunais departaments izstrādās zivsaimniecības nozares politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektus, kas saistīti ar zvejniecību, akvakultūru, zivju apstrādi, kā arī zivju produktu tirdzniecību un zivju resursu pārvaldīšanas jautājumiem. Tāpat departaments pārraudzīs zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas un Eiropas Savienības (ES) kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanas jomu, sagatavos Latvijas pozīcijas un pārstāvēs Latvijas intereses ES institūcijās zivsaimniecības jautājumos. Ministrijas jaunā struktūrvienība arī koordinēs Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas darbību un pārraudzīs Latvijas zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību ES noteiktajiem robežlīmeņiem.

10. decembrī pulksten 10.00 Zemkopības ministrija (ZM) rīko konferenci: Attīstības iespējas Latvijas zivsaimniecības nozarei Eiropas Zivsaimniecības fonda 2007-2013. gadam ietvaros.

Konferenci atklās, un savu rezumējumu par Zivsaimniecības rīcības programmas ieviešanas uzsākšanu sniegs ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš. Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš izklāstīs zivsaimniecības nozares attīstības tendences. Savu skatījumu uz nozares attīstības iespējām aicināti izteikt arī zvejniecības, akvakultūras un zivju apstrādes nozares asociāciju pārstāvji. Par Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta iespējām nozares konkurētspējas sekmēšanai un vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai ieskatu sniegs ZM Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja Ilze Muriņa un ZM Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Edīte Kubliņa. Lielākais laiks atvēlēts diskusijām un viedokļu apmaiņai par minētajiem jautājumiem. Uz konferences dalībnieku jautājumiem atbildēs ZM un Lauku atbalsta dienesta speciālisti.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Sanāksmē, kas notika pagājušajā piektdienā, Eiropas Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras administratīvā valde pieņēma jaunizveidotās aģentūras pirmo darba programmu. Aģentūras uzdevums ir pastiprināt zvejniecības pasākumu inspekciju un kontroli un nodrošināt to vienveidīgāku izpildi visā Eiropas Savienībā, db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Lai to īstenotu, tā organizēs dalībvalstu inspekcijas un pārraudzības pasākumu operatīvu koordināciju, sākot no zvejas kuģiem līdz pat izkrāvumu vai ES ievesto zivju pirmajai pārdošanai. Aģentūra 2007. gadā piešķirs prioritāti mencu krājumu atjaunošanas un pārvaldības īstenošanai, zilo tunzivju aizsardzībai, cīņai pret nelegālu, nedeklarētu un nereglamentētu zveju un pārmērīgas nozvejas un izmetumu samazināšanu.

Administratīvā valde arī pieņēma Aģentūras budžetu 2007. gadam 5 miljonu euro apmērā. "Šis ir vēl viens solis tuvāk tam, lai nodrošinātu tik ļoti vajadzīgos līdzvērtīga līmeņa konkurences apstākļus, pastiprinot ar zivsaimniecību saistītos pasākumus visā ES. To vēlas panākt lielākā daļa ieinteresēto personu. Labāks pasākumu piemērojums neapšaubāmi nodrošina lielāku taisnīgumu starp darbības veicējiem un lielāku zivju krājumu aizsardzību", teica Džo Borgs, Eiropas Zivsaimniecības un jūrlietu komisārs. Pirmais kopējais izvietošanas plāns, kas jāizveido 2007. gadā, ir saistīts ar mencu krājumu atjaunošanu Ziemeļjūrā, Kategatā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā. Šajā plānā būs iesaistītas tādas dalībvalstis kā Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija. Kopējie izvietojuma plāni attiecībā uz mencām Baltijas jūrā un zilajām tunzivīm tiks sniegti vēlāk.

Šogad liela daļa ES struktūrfondu līgumu noslēdzēju lauksaimniecībā izvērtē savas iespējas un lauž līgumus. Pieaug arī maksātnespēju ierosināšana.

Kā liecina ES līdzekļus administrējošās iestādes Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati, kopumā pēdējo divu gadu laikā lauzti līgumi par 3.9 miljoniem Ls, kas ir sabiedriskā finansējuma kopsumma. Tomēr kopējais atbrīvojies finansējums ir ievērojami lielāks, jo tas ietver ne tikai lauzto līgumu summu, bet arī līdzekļus, kas atbrīvojušies neatbilstību un citu iemeslu rezultātā.

Izlemj nerealizēt

LAD pārskatā par ceturkšņiem norādīts, ka pārsvarā nu jau lauztie līgumi tika slēgti 2004.-2006.gados, kad Latvijas ekonomikā bija vērojams uzplaukums. Diemžēl pēdējā gada laikā situācija ir ievērojami pasliktinājusies un liela daļa uzņēmumu pārvērtē savas attīstības perspektīvas un izlemj projektus nerealizēt, līdz ar to tiek lauzti līgumi. Vēl viens iemesls līdzekļu neizmantošanai ir tas, ka daļa uzņēmumu iepriekš minētā iemesla dēļ atmaksā jau saņemtos līdzekļus, lai varētu savu biznesu pārdot un nebūtu piecu gadu uzraudzība. LAD arī norāda, ka pašlaik vērojama daudzu maksātnespēju ierosināšana - iemesls tas pats iepriekšējais - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās - veidojas neatbilstība un LAD piesaka kreditoru prasījumu.

Komisija (EK) Latvijai apstiprinājusi Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam. Latvija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras Rīcības programma Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta piesaistei ir apstiprināta EK, informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

«Mūsu izstrādātā Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai no 2014. līdz 2020.gadam paredz, ka Latvijas zivsaimniecības nozarei būs pieejami 139,8 miljoni eiro Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējuma, kas kopā ar Latvijas valsts līdzfinansējumu ir 183,6 miljoni eiro,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Rīcības programmā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam 2014.-2020. gadam nozīmīgākās investīcijas paredzēts novirzīt zivsaimniecības nozares attīstībai, lai paplašinātu zivju produkcijas eksporta tirgus, palielinātu akvakultūras produkcijas ražošanas apjomus, dabiski pieejamo zivju resursu samazināšanās rezultātā nodrošinātu zvejniecības konkurētspēju, kā arī attīstītu zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas. Tāpat plānota sadarbības aktivizēšana starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem, lai attīstītu jaunas tehnoloģijas un produktus, un kopumā procesus balstītu zinātnes atziņās.

Pēdējais Citadele Index pētījums atklāj, ka 54% uzņēmējiem ir biznesa plāns 2016. gadam, tiesa rakstveidā tas sagatavots vien 19% uzņēmumu, bet «galvā» ir 35% uzņēmumu. Savukārt 46% nav izstrādāts biznesa plāns 2016. gadam. Visbiežāk biznesa plānu izstrādā ražošanas uzņēmumi, bet visretāk – būvnieki, informē bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Jaunākais Citadele Index pētījums liecina, ka savu uzņēmējdarbību uz biznesa plānu visbiežāk balsta ražošanas uzņēmumi – tā atzina 65% šīs nozares uzņēmēju, tostarp rakstveidā tas sagatavots 27% nozares pārstāvju. Savukārt visretāk biznesa plānu izstrādā būvnieki – rakstveidā biznesa plāns ir vien 12% jomas uzņēmumu un «galvā» 23%, bet vispār nav – 66% būvnieku.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka «gan ražotājiem, gan būvniekiem nepieciešama rūpīga uzņēmējdarbības plānošana. Uzņēmējiem ir jāzina tirgus, jāplāno izejmateriālu iegāde, jāpiesaista darbinieki. Ražotājiem, paredzot ražošanas izmaksas un iespējamo produkcijas realizācijas apjomu, efektīva apgrozāmo līdzekļu un krājumu plānošana var būtiski uzlabot uzņēmuma naudas plūsmas un finanšu darbības rezultātus. Turpretim būvniecību ietekmē daudzi ārējie faktori, tāpēc iespējas saplānot gadu uz priekšu ir sarežģīti. Latvijā būvniecības nozarē papildu privātajam sektoram lielu lomu spēlē valsts un pašvaldību pasūtījums. Tas savukārt lielākoties saistīts ar Eiropas Savienības finansējuma pieejamību. Stabilitātes trūkums šo līdzekļu apguvē arī liedz uzņēmējiem izstrādāt objektīvi pamatotu biznesa plānu, pēc kura iespējams plānot attīstību.»

Zivsaimniecības nozares konkurētspējas kāpināšanai un ūdens dzīvo resursu ilgtspējai pēdējos četros gados Latvijā ieguldīti vairāk nekā 70 miljoni eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Vienlaikus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai zivsaimniecības nozares sektoros izmaksāti kopumā 2,8 miljoni eiro un sniegts atbalsts arī Krievijas izraisītā kara Ukrainā negatīvo seku mazināšanai piecu miljonu eiro apmērā.

Izmantojot valsts budžeta finansējumu, Zivju fonda atbalstu un AS "Latvenergo" kompensācijas maksājumus par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, no 2019. līdz 2022.gadam Latvijas iekšējie ūdeņi papildināti ar kopumā 60,9 miljoniem zivju mazuļu, smoltu un kāpuru.

Savukārt ar Zivju fonda atbalstu 3,6 miljonu eiro apmērā īstenoti 500 projekti zivju resursu pavairošanai, izpētei, aizsardzībai un sabiedrības informēšanai par zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, bet kopš 2020.gada, kad sāka piekrastes komerczvejniekiem kompensēt roņu nodarītos zaudējumus, kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 515 000 eiro.

Briselē pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes iniciatīvas šodien norisinājās divpusēja tikšanās ar ES zivsaimniecības un jūras lietu komisāru Džo Borgu, kurš solījis atbalstu Latvijas zivsaimniekiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi un iespējamie risinājumi par pagaidu pielāgojumu noteikšanu Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem ES finansējuma saņemšanā. Šobrīd Latvijai šis jautājums ir īpaši svarīgs esošajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Sarunā M.Roze ES komisāru iepazīstināja ar situāciju Latvijas ekonomikā, īpaši uzsverot ekonomiskās grūtības Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos un tālab nepieciešamību noteikt pārejas pasākumus ES finansējuma saņemšanā no esošajiem 30% līdz 60% tiem uzņēmumiem, kuri pēc noteiktajiem kritērijiem tiek definēti kā lielie uzņēmumi jeb kuriem ir liels nodarbināto skaits.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina zivsaimniecības nozares uzņēmējus un jaunos darbiniekus pieteikties balvai Lielais loms – 2015, informē ministrijā.

«Lai īpaši izceltu zivsaimniecības nozares svarīgo lomu valsts tautsaimniecības attīstībā, vēlamies ieviest jaunu tradīciju – pasniegt gada balvas labākajiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzsver, ka ZM balva Lielais loms būs augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 6. septembrī

Šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta izvērtējumā par Eiropas Komisijas paziņojumu saistībā ar "maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma" modeļa izmantošanu zivsaimniecībā EP deputāti secina, ka Eiropas Komisijas dokumentā "trūkst analīzes" un "vispārēja dziļāka vērtējuma". Deputāti uzskata, ka ieteikto modeli stingri piemērojot, drīz vien nozarē būtiski samazinātos zvejas apjomi, ienākumi un nodarbinātības iespējas.

Maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums ir atsauces lielums, kura mērķis ir cik iespējams palielināt zivsaimniecības ekonomiskos rezultātus attiecībā pret konkrētas sugas bioloģisko kapacitāti.

Grozījumi normatīvajā aktā paredz, ka tiks papildināti esošie nosacījumi ar normām par finansēšanas kārtību budžeta iestādēm, pašvaldību iestādēm, kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļu turētāja ir ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, biedrībām vai nodibinājumiem, kas īsteno projektus Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam Leader pieejas īstenošana vai Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013.gadam 4. prioritārā virziena Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība ietvaros un citām personām.

Noteikumu grozījumu projekts izstrādāts ar mērķi precizēt Latvijas Lauku attīstības programmas 2007. – 2013.gadam un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam uzraudzības komiteju sastāvu, paredzot piešķirt balsstiesības pārstāvjiem no Vides ministrijas.

Tāpat grozījumi noteikumu projektā noteikts, ka Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda atpazīstamības nolūkā, atbalsta saņēmējam īstenojot informācijas un publicitātes pasākumus, vajadzēs lietot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda logotipus.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā profesionālajai apmācībai, partnerattiecību, sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanai, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Zivsaimniecības nozarē Latvijā ir nodarbināti apmēram 12 tūkstoši strādājošo. Lai arī šis skaitlis veido tikai 1.1 % no valstī kopumā nodarbinātajiem, zivsaimniecībai ir svarīga loma reģionu sociāli ekonomiskajā attīstībā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka zivsaimniecības apakšnozaru sekmīgai un vadītai attīstībai pietrūkst strādājošo pieredzes uzņēmējdarbības plānošanas un attīstības jomā, Db.lv informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Antra Elste.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai ieviestu atbalsta pasākumus zivsaimniecības nozares konkurētspējas un darba ražīguma uzlabošanai. Liela uzmanība tiek pievērsta nozarē strādājošo izglītošanai par Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas iespējām un izmantošanu.

No 9.jūnija sāks projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumiem Investīcijas akvakultūras uzņēmumos un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde, informē Zemkopības ministrija.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas pirmo kārtu no 2008.gada 9.jūnija līdz 2008.gada 9.jūlijam atbalstam investīcijām un produktu apstrādei akvakultūras uzņēmumos.

Iesniegumu pieņemšana atbalstam Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākumam Investīcijas akvakultūras uzņēmumos notiks saskaņā ar 2008.gada 21.aprīļa Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.298 Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursa veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai un 2008.gada 1.aprīļa MK noteikumiem Nr.240 Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam Investīcijas akvakultūras uzņēmumos.

atvijas zivsaimniecība ir kļuvusi daudz atklātāka pasaules tirdzniecībai, secina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development/OECD) ikgada analītiskais pārskats par zivsaimniecības un akvakultūras nozari, kurā Latvija iekļauta pirmo reizi.

Pētījumā OECD Zivsaimniecības pārskats: politika un statistikas kopsavilkums 2015 tiek uzsvērts, ka Latvijas zivsaimniecībā ir pieliktas vērā ņemamas pūles, lai paplašinātu tirdzniecības iespējas, raksta Undercurrent News.

Pārskatā norādīts, ka lielākā daļa - aptuveni 90% - Latvijā nozvejotā ir reņģes un brētliņas.

Nodarbinātība zivsaimniecības nozarē Latvijā raksturota kā stabila. Atzīmēts, ka lielākā daļa zvejnieku veic mazas nozvejas piekrastes ūdeņos.

Pārskats atzīmē arī Latvijas amatpersonu centienus labāk pārvaldīt krājumus un kvotas. Tas attiecināms uz Zvejniecības likumu, kas ticis grozīts, lai mainītu piekrastes zivsaimniecības pārvaldi, definējot visas piekrastes kvotas kā daļu no Latvijas kopējām kvotām. Tas ļauj neizlietotas piekrastes zvejniecības kvotas pārcelt zvejniecībai, kas notiek dziļāk Baltijas jūrā.

Lai atjaunotu zušu krājumus un radītu vienādus principus šo krājumu apsaimniekošanai visā Eiropas Savienības teritorijā, dalībvalstis plāno vienoties par attiecīgas regulas projektu, Db.lv Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs.

Patlaban zuši ir viena no tām zivju sugām, kuras uzskatāmas par apdraudētām gan ES iekšējos ūdeņos, gan jūrās.

Arī Latvija atbalsta priekšlikumu Padomes regulai, kas nosaka Eiropas zušu krājumu atjaunošanas pasākumus un uzskata, ka regula jāpieņem pēc iespējas ātrāk. Par to šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputātus informēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Jau 2004.gadā ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri apstiprināja secinājumus par Eiropas zušu krājumu slikto stāvokli un nepieciešamību izstrādāt rīcības plānu šo krājumu apsaimniekošanai.

Patlaban visus jautājumus, kas attiecas uz zušu nozveju, katra ES dalībvalsts regulē individuāli, informēja Mārtiņš Roze. Tomēr, lai zušu krājumi tiktu apsaimniekoti pēc vienādiem principiem, ir svarīgi izveidot šo krājumu pārvaldības sistēmu ES līmenī, uzsvēra ministrs.

Eiropas Komisija ceturtdien pieņēma Komisijas regulu, ar ko palielina tā dēvētā minimālā (de minimis) atbalsta maksimālo apjomu zivsaimniecības nozarē, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. De minimis atbalsta maksimālais trim gadiem paredzētais apjoms zivsaimniecībā Latvijai noteikts 5 233 000 eiro.

De minimis atbalsts uzskatāms par atbalstu, kas nekropļo konkurenci. Saskaņā ar jauno regulu maksimālais apjoms ir noteikts 30 000 euro uz trim gadiem ar nosacījumu, ka šāda atbalsta kopējais apjoms ir mazāks nekā 2,5 % no valsts zivsaimniecības gada produkcijas.

Šo atbalstu nedrīkst izlietot nedz jaunu kuģu iegādei vai būvei, nedz arī esošās flotes kapacitātes palielināšanai. Dalībvalstīm jādokumentē visa vajadzīgā informācija, lai apliecinātu, ka šie nosacījumi ir ievēroti.

Atbrīvojumu no iepriekšēja paziņojuma sniegšanas Komisijai par valsts atbalstu patlaban nosaka ar regulu, kurā maksimālais apjoms katrai dalībvalstij trīs gadu laikposmā noteikts 3000 euro. Šis līmenis tika noteikts tik zems, jo ieviešanas laikā 2004. gadā Komisijai nebija iepriekšējas pieredzes par šāda atbalsta piemērošanu zivsaimniecības nozarē. Ņemot vērā gūto pieredzi, Komisija uzskata, ka var atļaut piešķirt augstāku atbalsta līmeni, nekropļojot konkurenci.

Kā teica Vorens Bafets, kad putas nostājas, tad redzam, kurš ir pliks.

To iespējams pārfrāzēt - krīzes laikā ļoti labi var redzēt visas menedžmenta kļūdas, tās burtiski lien ārā kā īleni no maisa. Viens no menedžmenta pamatpostulātiem – lēmējvarai jābūt atdalītai no izpildvaras, ja šobrīd šķiet, ka ir par vēlu, tad sakārtojot uzņēmuma struktūru, tas ļaus veiksmīgi pārvarēt nākamo krīzi. Uzņēmējdarbībā lēmējvara ir īpašnieki, bet izpildvara – direktors. Lai saprastu, kādu efektu tas dod – jāpaskatās uz funkcijām. Īpašnieks (stratēģiskā plānošana) - jāstāv augstu un jāredz tālu, jāredz visa bilde kopumā, tuvojošās vētras un jāpieņem stratēģiski lēmumi - kā vislabāk vētras resursus izmantot vai pārciest.

Lai varētu nodarboties ar stratēģiskām lietām, pirmais priekšnoteikums ir "brīva galva". Ja visu dienu strādā pa virtuvi vai stāvi pie virpas un vakarā bezspēkā iekrīti gultā, tad par stratēģisko plānošanu nevar būt ne runas. Līdzīgi kā mūzikā – viens komponē, otrs diriģē. Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, izsvērti visi par un pret, taču plāna izstrādātājam pašam tas jārealizē, tad vai nu plāns tiks izveidots tāds, lai to būtu viegli izpildīt vai arī plāns netiks pildīts. Kā sportā – diez vai profesionāli sportisti nezinātu kad, ko un kā darīt treniņos, taču lielākā daļa tomēr trenējas trenera pavadībā, tieši šī iemesla dēļ.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprināja daudzgadu pārvaldības plānu Baltijas mencas, brētliņas un reņģes krājumu apsaimniekošanai. Šis ir pirmais plāns, ko pieņems, īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), kas stājās spēkā 2014.gadā. Tas vairāk balstīts ilgtermiņa pārvaldībā, nevis ikgadējos plānos, lai arī zvejnieki varētu labāk plānot savu uzņēmējdarbību, informē EP pārstāve Marta Rībele.

Daudzgadu pārvaldība un tas, ka šīs trīs zivju sugas, kas savstarpēji mijiedarbojas, tiks apsaimniekotas, izmantojot vienotu plānu, ir svarīgs solis ceļā uz ilgtspējīgāku zvejniecību Baltijas jūrā.

«Šis ir ilgi gaidīts plāns, kas nodrošinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu attiecīgo zivju krājumu izmantošanu un tādējādi nodrošinās stabilitāti zvejnieku ienākumos. Pārvaldības plāns, kura pamatā ir vairāksugu pieeja, varēs daudz efektīvāk aizsargāt zvejniekus nekā pašreizējais vienas sugas pārvaldības plāns Šim plānam jānodrošina tāda pārvaldība, kas balstītos uz visjaunāko zinātnisko informāciju par krājumu stāvokli, mijiedarbību šajos krājumos un ekosistēmu ekoloģiskajām vajadzībām,» teica EP grozījumu sagatavotājs Jarosław Wałęsa (EPP, PL).