Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprināja daudzgadu pārvaldības plānu Baltijas mencas, brētliņas un reņģes krājumu apsaimniekošanai. Šis ir pirmais plāns, ko pieņems, īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), kas stājās spēkā 2014.gadā. Tas vairāk balstīts ilgtermiņa pārvaldībā, nevis ikgadējos plānos, lai arī zvejnieki varētu labāk plānot savu uzņēmējdarbību, informē EP pārstāve Marta Rībele.
Daudzgadu pārvaldība un tas, ka šīs trīs zivju sugas, kas savstarpēji mijiedarbojas, tiks apsaimniekotas, izmantojot vienotu plānu, ir svarīgs solis ceļā uz ilgtspējīgāku zvejniecību Baltijas jūrā.
«Šis ir ilgi gaidīts plāns, kas nodrošinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu attiecīgo zivju krājumu izmantošanu un tādējādi nodrošinās stabilitāti zvejnieku ienākumos. Pārvaldības plāns, kura pamatā ir vairāksugu pieeja, varēs daudz efektīvāk aizsargāt zvejniekus nekā pašreizējais vienas sugas pārvaldības plāns Šim plānam jānodrošina tāda pārvaldība, kas balstītos uz visjaunāko zinātnisko informāciju par krājumu stāvokli, mijiedarbību šajos krājumos un ekosistēmu ekoloģiskajām vajadzībām,» teica EP grozījumu sagatavotājs Jarosław Wałęsa (EPP, PL).
EP deputāti apstiprināja, ka krājumi ir jāatjauno un jāuztur virs līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Tātad nozveja nedrīkst būt lielāka par konkrētās sugas reproduktīvo spēju attiecīgajā gadā. Šis ir galvenais saistošais noteikums reformētajā kopējā zivsaimniecības politikā.
Plānā ir arī noteikumi citu svarīgāko jaunās KZP daļu ieviešanai, piemēram, izkraušanas pienākums (izmetumu aizliegums) un reģionālā pārvaldība (skat. EP informācija par jauno KZP).
Baltijas jūras mencas krājumu pārvaldības plāns ir spēkā kopš 2008. gada, bet reņģes un brētliņas krājumiem šāda plāna nav. Jaunais pārvaldības plāns aptvers visu sugu krājumus.
Šo zivju krājumi ir savstarpēji atkarīgi Piemēram, mencas ēd brētliņas un dažkārt arī reņģes, bet reņģes un brētliņas reizēm barojas ar mencu ikriem. Mencu nozvejas pārvaldība var ietekmēt brētliņu un reņģu zvejas iespēju stabilitāti un otrādi. Daudzgadu pārvaldības plānu mērķis ir saglabāt krājumu apmērus drošās bioloģiskās robežās. Plānos ir noteikta maksimālā nozveja un virkne tehnisko pasākumu, ņemot vērā katra krājuma raksturojumu un zivsaimniecībām, kurās šis krājums atrodas (mērķsugas, izmantotais zvejas rīks, mērķa krājumu stāvoklis) un pasākumu ekonomiskā ietekme uz attiecīgajām zivsaimniecībām.