Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izskatījusi Ventspils pilsētas domes pieteikumu, 2008. gada 28. oktobrī nolēma apmierināt Ventspils pilsētas domes pieteikumu par prasības nodrošināšanu pret SIA Hadsona nams.

Šāds lēmums paredz Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā ierakstīt ķīlas tiesību atzīmi 4012,34 Ls apmērā SIA Hadsona nams piederošajam nekustamajam īpašumam Ventspilī, Lielajā ielā 21. Lēmums nav pārsūdzams un izpildāms nekavējoties. SIA Hadsona nams 2007. gada 5. janvārī iegādājās namīpašumu Ventspilī, Lielajā ielā 21.

Šobrīd minētais namīpašums netiek apdzīvots, apsaimniekots un uzturēts pienācīgā kārtībā. Namīpašuma tehniskais stāvoklis rada draudus apkārtējo īpašumu objektu un personu drošībai. Savukārt namīpašuma vizuālais izskats bojā Ventspils vecpilsētas vēsturisko pilsētvidi. Par minētā nama tehnisko stāvokli un tā radīto apdraudējumu Ventspils pilsētas dome vairākkārtīgi rakstiski informējusi SIA Hadsona nams, taču nav saņēmusi atbildi ar informāciju par plānotajiem īpašuma apsaimniekošanas un sakārtošanas pasākumiem. Par namīpašuma neuzturēšanu kārtībā atbilstoši normatīvo aktu prasībām SIA Hadsona nams ir piecas reizes administratīvi sodīta, taču kapitālsabiedrība soda naudu nav samaksājusi. Ņemot vērā SIA Hadsona nams bezdarbību, lai nodrošinātu apkārtējo īpašumu objektu un personu drošību, Ventspils pilsētas dome 2007. gada jūlijā uzdeva SIA Ventspils nekustamie īpašumi veikt ēkas konservāciju un sakārtošanas darbus, kas tika izdarīti līdz 2007. gada augusta beigām un izmaksāja 4 012.4 Ls.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

AS Latvijas pastam nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina šodien Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai «Par atbalstu drukātajiem medijiem».

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien tika atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pasta likumā», kas paredz uz gadu līdz 2020.gada 31.decembrim pagarināt «Latvijas pasta» saistības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanu Latvijā, pagarinot arī pašreiz piemērojamo regulējumu par abonēto pasta izdevumu piegādes nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.

Tāpat tika atbalstīta atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā norādīts, ka, pagarinot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansēšanas modeli uz gadu, valsts budžetā jāierēķina papildu finansējums. SM bāzes izdevumos valsts budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» 2020.gadā pašreiz zaudējumu segšanai par 2019.gada otro pusgadu paredzēti divi miljoni eiro, bet kopā nākamgad zaudējumu segšanai par šī gada otro pusgadu un nākamā gada pirmo pusgadu nepieciešami 5,763 miljoni eiro. Savukārt 2021.gadā vajadzīgi 2,952 miljoni eiro, lai segtu zaudējumus 2020.gada otrajā pusgadā. Kopā nākamos divos gados SM budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» vajadzīgi papildu 6,714 miljoni eiro.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

A/s Preses nams vēlas palielināt tiesvedībā esošo prasību pret a/s Venceb un piedzīt 2.7 miljonus latu līdz šim prasīto 2.2 miljonu latu vietā.

A/s Preses nams pārstāvis Kurzemes apgabaltiesai 1. aprīļa tiesas sēdē lūdza pieņemt prasības pieteikuma grozījumus, kuros bija mainīts prasības apjoms un formulējums. Ja iepriekš Preses nams vēlējās piedzīt 2.2 miljonus latu zaudējumu, tad tagad vēlas atgūt no a/s Venceb jau samaksāto naudu - 2.7 miljonus latu, kā arī lūdza tiesu pieaicināt trešo personu lietā - SEB banku. Tiesa noraidīja šo lūgumu, jo prasītājs nebija samaksājis valsts nodevu. Tiesas sēde atlikta uz 20. maiju, līdz kuram prasītājam jānomaksā valsts nodeva un jāiesniedz prasības grozījumi. Savukārt a/s Venceb pārstāvis norādīja, ka, viņaprāt, prasītājs novilcina lietas izskatīšanu. Tiesvedība nenākot par labu a/s Venceb prestižam, Db atzina a/s Venceb valdes priekšsēdētājs Andris Pureklis.

Viens no vadošajiem poligrāfijas uzņēmumiem a/s Preses nams šodien ir vērsies Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, lūdzot uzsākt uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu.

A/s Preses nams pieteikuma mērķis ir ekonomiskās krīzes situācijā turpināt enerģiski iesākto uzņēmuma restrukturizācijas procesu. Laikā, kad visā poligrāfijas industrijā vērojams maksātspējas trūkums un pieprasījuma kritums, a/s Preses nams ir nepieciešams laiks, lai savulaik izveidoto, uz liela apjoma pasūtījumiem orientēto, ražošanas bāzi restrukturizētu atbilstoši šā brīža tirgus prasībām, kurā dominē mazāka apjoma, tehnoloģiski komplicētāki pasūtījumi un būtiski mainījusies tirgus konjunktūra.

«Mūsu klienti nereti nevar samaksāt par pasūtījumiem, jo viņu klienti savukārt mazāk pērk grāmatas, laikrakstus, citus drukātos materiālus. Šādā situācijā Preses nams nevar ilgtermiņā finansēt savu klientu pasūtījumus. Daudzi klienti vairs nevar laicīgi apmaksāt priekšapmaksas par drukas darbu materiāliem. Līdz ar to, lai arī pasūtītāju skaits nav būtiski mainījies, bet Preses nama darba procesa efektivitāte ir uzlabojusies, visā industrijā ir maksātspējas grūtības,” stāsta a/s Preses nams valdes priekšsēdētājs Igors Stepanovs.

Rīgas Centrāltirgus pārtraucis komunālo pakalpojumu (ūdens apgādes, elektroenerģijas piegādes un atkritumu izvešanas pakalpojumi) nodrošināšanu SIA Hadsona nams apsaimniekotajam tirdzniecības paviljonam Vidzemes tirgū.

Kā informē Rīgas Centrāltirgus, Hadsona nams parāds Centrāltirgum šobrīd pārsniedz 57.8 tūkstošus latu, no kā 51.2 tūkstoši latu ir pamatparāds, bet pārējais - līgumsods.

Šā gada 30.martā ar SIA Hadsona nams tikusi noslēgta vienošanās par parāda dzēšanu saskaņā ar viņu pašu piedāvāto grafiku, kuru SIA Hadsona nams pārstāja pildīt septembrī, pārstājot veikt arī tekošos maksājumus. Saskaņā ar 03.11.2009 vēstuli SIA Hadsona nams apņēmās daļu parāda apmaksāt līdz 15.novembrim, taču nav joprojām samaksājusi ne santīmu.

16. novembrī Rīgas Centrāltirgus parāda samaksas vietā saņēma vēstuli, kurā SIA Hadsona nams sniedza jaunus solījumus, ka nedēļas laikā tiks panākta vienošanās par finansējuma saņemšanu un Rīgas Centrāltirgus saņems attiecīgu bankas garantijas vēstuli, kas atkal netika pildīti. SIA Hadsona nams vēstulē piedāvājusi ieķīlāt trešajai personai piederošu nekustamo īpašumu, kura vērtība nenosedz parāda saistības pret RPAS Rīgas Centrāltirgus. Vienlaikus no SIA Hadsona nami puses tika piedāvāti vienošanās nosacījumi, kas faktiski pieļautu tālāku nemaksāšanu un zaudējumu pieaugumu Rīgas Centrāltirgum.

Ieguldot 1,3 miljonus eiro, SIA "Celtnieku iela" Liepājā, Celtnieku ielā, attīstīs jaunu dzīvokļu projektu "Rietumu apartamenti", informē uzņēmumā.

Plānots, ka restaurētajā četrstāvu ēkā tiks izbūvēti 34 dažādas platības dzīvokļi ar pilnu apdari. Kopējais plānoto investīciju apjoms ir 1,3 miljoni eiro, ieskaitot ēkas iegādes izmaksas nepilnu 290 000 eiro apmērā.

Jauno dzīvokļu platība būs diapazonā no 21 līdz 80 kvadrātmetriem ar telpu plānojumu no vienas līdz četrām istabām. Lielākā daļā dzīvokļu būs ar balkonu un divām vannas istabām. Ēkas kāpņu telpa iecerēta plaša, un topošo iemītnieku drošībai tā būs slēdzama. Visu dzīvokļu ārdurvis būs ugunsdrošas, kā arī ikviens dzīvoklis tiks aprīkots ar audio domofonu.

Ēkas pagrabstāvā tiks izbūvētas mantu glabātuves. Projektā paredzēts izbūvēt arī autostāvvietas.

Norvika bankai piederošās ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Norvik meitasuzņēmums Preses nams Baltic reģistrējis komercķīlu 12,37 miljonu latu apmērā.

Ķīlas devējs ir Preses nams Baltic, savukārt ņēmējs - Norvik banka, liecina Komercķīlu reģistra informācija.

DB jau rakstīja, ka SIA Preses nams Baltic kā jauns spēlētājs tirgū parādījās neilgi pirms a/s Preses nams bankrota procedūras uzsākšanas. Viens no SIA Preses nams Baltic mērķiem ir darbība austrumu tirgos.

Uzņēmums dibināts šā gada martā (iepriekš tas ir darbojies ar nosaukumu SIA Safinia, kas savukārt dibināta šā gada janvārī) un tā īpašnieks ir Norvik bankas uzņēmums - ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Norvik. Savukārt Norvik banka ir viens no lielākajiem a/s Preses nams kreditoriem. Uzņēmumā DB informēja, ka ar veco Preses namu saistība esot tik vien, ka tiek izmantota tā tehniskā bāze un darbinieki.

Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu atbalstīt AS Preses nams tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā AS Preses nams VID iesniegto informāciju par plānoto uzņēmuma restrukturizāciju un darbības stabilizāciju, kas ļaus uzņēmumam izpildīt savas saistības pret VID, saskaņā ar pušu apstiprinātu nodokļu nomaksas grafiku, ziņo NRA.

VID lēmums par atbalstu AS Preses nams tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai paredz samazināt nodokļa nomaksas pamatparāda daļu un kavējuma naudu, kā arī atlikt nodokļu pamatparāda prasījuma saistību izpildi līdz 2010. gada martam. VID lēmumā konstatēts, ka, salīdzinot AS Preses nams iesniegumā norādīto samazināmās nodokļu summas un atlikto nodokļu nomaksas parādu prasījuma apmēru ar tām summām, ko uzņēmums ik gadu iemaksā valsts budžetā, kā arī, ņemot vērā, ka uzņēmums nodrošina darba vietas 294 darbiniekiem, piekrītot AS Preses nams lūgumam, sabiedrības intereses kopumā tiks aizskartas mazāk nekā gadījumā, ja nodokļu administrācijas negatīva lēmuma rezultātā AS Preses nams nespētu realizēt tiesiskās aizsardzības procesa plānu.

Šā gada decembrī ar Heidelberg iespiedmašīnas pārvešanu no tipogrāfijas Cēsīs ir pilnībā pabeigta akciju sabiedrības Preses nams jaunās grāmatu ražotnes Jāņsili aprīkošana. Līdz ar tehniskajām iekārtām darbu jaunajā ražotnē uzsākuši arī darbinieki no uzņēmuma līdzšinējiem ražošanas objektiem Rīgā un Cēsīs, palielinot grāmatu ražotnes ražošanas jaudu un uzlabojot uzņēmuma darbības efektivitāti.

„Mēs ne vien pārvedām uz jauno AS Preses nams rūpnīcu Heidelberg iespiedmašīnas, bet arī veicām precīzo ieregulēšanu un nomainījām daudzas rezerves daļas. Pārbaudes druka uzrāda teicamus to darbības rezultātus, un arī attēlu sakritība starp sekcijām ir teicama. Heidelberg pieckrāsu un seškrāsu iespiedmašīnas, kā arī astoņkrāsu abpusējās drukas iespiedmašīnu var droši dēvēt par Jāņsilu mugurkaulu,“ norāda SIA Heidelberg Latvija tehniskais vadītājs Kristians Jansons.

Jaunās tehnoloģijas un iekārtas ļauj ražot grāmatas mazākā minimālajā un lielākā maksimālajā grāmatu formātā un dod iespēju izlaist ļoti plānas grāmatas – pat no 2,5 līdz 3 milimetriem. AS „Preses nams“ piedāvā arī divus jaunus grāmatu ražošanas veidus – ar integrālo vāku un ar cieto vāku grāmatu izgatavošana bez šūšanas. Vēl viens jaunums grāmatu izgatavošanā ir trīs dažādu šķirlenšu pielīmēšanas iespēja.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.

Latvijas poligrāfijas uzņēmums „Preses nams Baltic” SIA ir piesaistījis nozarē nozīmīgākās investīcijas, kas turpmāk ļaus uzņēmumam kļūt par ražošanas apjomu līderi Latvijā un attīstīt jaunu tirgus nišu – žurnālu rotācijas druku.

„Šobrīd Latvijas tirgū esošās jaudas nespēj apmierināt pieprasījumu pēc žurnālu rotācijas drukas. Rūpīgi izpētot vietējo tirgu, kā arī ņemot vērā veiksmīgo pieredzi eksporta tirgu apguvē, nolēmām būt pirmie, kuri izmanto šo iespēju, lai turpinātu uzņēmuma darbības apjomu kāpumu,” atzīst uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Smogļukovs.

Lai īstenotu vērienīgo projektu, „Preses nams Baltic” ir noslēdzis līgumu par aizdevuma saņemšanu no „Norvik Bankas” par 4 miljoniem eiro projekta pirmās kārtas realizācijai, iegādājoties Japānā ražoto „Komori LR 438S” iespiedmašīnu. „Esam gandarīti par bankas izrādīto uzticību, ko uztveram gan kā novērtējumu mūsu līdzšinējam darbam, gan arī spējai uzņēmumu mērķtiecīgi attīstīt arī nākotnē,” vērtē uzņēmuma vadītājs. Atskatoties nesenajā uzņēmuma darbības vēsturē, ir acīm redzami, ka uzņēmuma biznesa veiksmes pamatā ir tieši mērķtiecīga darbība eksporta tirgos. 2010.gada janvārī saimniecisko darbību sākušā uzņēmuma 89% apgrozījuma veido eksports uz dažādām Eiropas Savienības valstīm – Zviedriju, Dāniju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Franciju, Igauniju, kā arī Krieviju. Šobrīd uzņēmums mēnesī spēj saražot 1,5 miljonus cietā sējuma grāmatu, kā arī 500 000 mīkstā sējuma grāmatu, strādājot tikai ar tādiem pasūtījumiem, kuru tirāža nav mazāka par 1000 vienībām. Pagājušo, 2011.gadu, uzņēmums ir beidzis ar gandrīz 9 miljonu latu apgrozījumu. Vadoties pēc šāgada pirmajiem mēnešiem, apgrozījuma pieaugums 2012.gadā attiecībā pret iepriekšējo gadu tiek plānots 15% apmērā.

Pašvaldības akciju sabiedrības Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājas Nainas Cibuļskas aizturēšana, iespējams, saistīta ar viņas darbību SIA 'Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā, kas iznomāja tirdzniecības vietas Centrāltirgū, vēstaLatvijas Avīze.

KNAB darbinieki viņu aizturēja zīmīgā datumā – 9. decembrī, kad tiek atzīmēta starptautiskā Korupcijas apkarošanas diena. Līdz ar N. Cibuļsku KNAB aizturēja arī viņas dēlu Artjomu Cibuļski, Centrāltirgus juristu un vienlaikus iepirkumu komisijas locekli Vjačeslavu Mitinu (abiem kopīgi pieder juridiskā firma Jurlats), kā arī N. Cibuļskas šoferi. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa N. Cibuļskai un viņas dēlam Artjomam vakar piemēroja apcietinājumu. Juristam V. Mitinam un N. Cibuļskas šoferim KNAB nelūdza piemērot apcietinājumu.

A/s Rīgas Centrāltirgus valdē N. Cibuļska strādā kopš 1997. gada un publiski pieejamajās valsts amatpersonu deklarācijās viņa kā vienīgo iztikas avotu norādījusi algu a/s Rīgas Centrāltirgus (t. i., apmēram 40 000 lati gadā). Tomēr viņai pieder vasarnīca Jūrmalā, dzīvoklis Rīgā un bez jebkādu kredītu ņemšanas 2006. gadā viņa kopā ar dēlu iegādājās prestižu dzīvokli Jūrmalā par 250 000 eiro.

Par AS Pasažieru vilciens (PV) jauno valdes priekšsēdi iecelts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, šodien žurnālistus brīfingā informēja valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Dins Merirands.

Valdē vēl apstiprināti Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Lubāns norādīja, ka valdei ir doti precīzi uzdevumi - rast veidu, kā mazināt uzņēmuma budžeta deficītu, tāpat jālemj par vilcienu nomas iepirkuma iespējamo turpināšanu. Šodien iepazīstoties ar operatīvo finanšu situāciju uzņēmumā, Lubāns sapratis, ka būs arī jāpielieto krīzes menedžmenta metodes. Risinājumu nomas iepirkumam valde piedāvāšot divu nedēļu laikā, bet budžeta deficīta risinājumus mēģināšot rast divu mēnešu laikā.

Lubāns skaidroja, ka vispirms jāizvērtē vilcienu nomas līdzšinējā konkursa procedūra, kā arī iespējamie riski, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Patlaban tikšot izvērtēts, cik pamatotas ir uzvarētāja piedāvātās darījuma summas, un Lubāns neizslēdza iespēju, ka sagatavoto līgumu ar Stadler varētu arī neparakstīt. Taču vispirms esot jāizpēta iepirkuma juridiskais rāmis, tad arī valde sapratīšot, kādā situācijā uzņēmums ir un uz kurieni virzīties tālāk. Attiecībā uz otru pretendentu Hyundai Lubāns norādīja, ka patlaban viņam nav informācijas, kāpēc Hyundai piedāvājums ir noraidīts un cik lieli riski būtu, ja pārskatītu iepirkuma komisijas lēmumus. Par to, cik plašas ir manevra iespējas, uzņēmuma valde SM ziņošot pēc divām nedēļām. Būtiska esot arī abu iepirkuma pretendentu nostāja un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumi. Pagaidām Lubānam nebija informācijas, ka Hyundai ir iesniedzis birojam sūdzību.

Leģendārā un arhitektoniski augstvērtīgā ēka Krišjāņa Barona ielā 12 - Benjamiņu nams - pieejams iegādei.

Īpašums šobrīd pieder uzņēmumam SIA "Benjaminu nams", kuru pārstāv nekustamo īpašumu kompānija "Kapitel", kas plašāk pazīstama kā tirdzniecības centra “Spice” un “Spice Home” īpašnieks un topošā biroju kompleksa “Elemental Skanste” attīstītājs.

Kā pārstāvis nekustamā īpašuma “Benjamiņu nams” pārdošanā izvēlēta nekustamo īpašumu aģentūra “Kivi Real Estate’’.

"Īpašumi ar skatu uz pilsētas centrālo parku ir bijuši pieprasīti vienmēr. Benjamiņu nams Kr. Barona ielā 12 ir viens no retajiem šāda veida īpašumiem, kas pieejams iegādei. Interjers, plašais pagalms un terase ar skatu uz parku izceļ šo īpašumu starp pārējiem," komentē nekustamo īpašumu aģents Linards Veide, kurš vada šī īpašuma pārdošanas procesu.

Preses nams kreditori vienojušies uzsākt uzņēmuma bankrota procedūru un tam piederošo aktīvu pārdošanu.

«Līdz ar bankrota procedūras uzsākšanu jau tuvākajā laikā tiks uzsākta arī uzņēmuma aktīvu realizācija, tajā skaitā tipogrāfijas iekārtu un citi pamatlīdzekļu pārdošana,» DB skaidroja Preses nams maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds.

Preses nams kopējā parādu summa ir vairāk nekā 21 milj. Ls. «Uzskatu, ka visu kreditoru prasības, visticamāk, netiks apmierinātas. Paredzu, ka Preses nams ieguldītos līdzekļus pilnā apmērā, visticamāk, nespēs atgūt arī nodrošinātie kreditori,» piebilda M. Sprūds.

Šogad februārī Preses nams tika atzīts par maksātnespējīgu. Līdz šā gada 9.martam Preses nams maksātnespējas procesa administratoram iesniegti 45 nenodrošināto kreditoru prasījumi un trīs nodrošināto kreditoru prasījumi. Pēc noteiktā kreditoru pieteikšanās termiņa iesniegti vēl divdesmit kreditoru prasījumi.

Rīgas centra kvartālā Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu topošajā premium klases dzīvokļu namā Club Central Residence II sākti iekštelpu izveides darbi, bet namam Lāčplēša ielā 13 uzsākta renovācija, informē augstākās klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby`s International Realty pārstāve Svetlana Bondarevska.

Paredzēts, ka ar šīs ēkas renovācijas darbu pabeigšanu rudenī, noslēgsies jaunā kvartāla izveide, kurā kopējais šī projekta attīstītāja SIA Axi Invest ieguldījums pārsniegs 13 miljonus eiro.

Kvartāla attīstība sākās 2014. gada vasarā, un to veido četri īpašumi. 2015. gada nogalē ekspluatācijā tika nodots augstākās klases komfortam atbilstoši uzbūvētais 7 stāvu 20 dzīvokļu nams - Club Central Residence, kur dzīvokļi tika izpirkti gada laikā. Šī dzīvokļu nama Baznīcas ielā 18a un tā fasādes arhitektūras un interjera līdzautori ir arhitektūras birojs Tectum un starptautiski atzītā latviešu arhitekte Zane Tetere.

Pašlaik tam līdzās top Club Central Residence otrā kārta: jauns premium segmenta 7 stāvu nams ar kopējo platību 3930 m². Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Namā būs 28 dzīvokļi platībā no 46 līdz pat 252 m² un komerctelpas. Jaunbūvējamai ēkai pavasarī tika nosvinēti spāru svētki, sasniedzot ēkas augstāko punktu, ir pabeigta karkasa un jumta izbūve, un sākušies iekštelpu apdares darbi. Līdz šim pārdoti jau 30% šī nama telpu.

Torņa iela Vecrīgā biznesam ir labvēlīga – tur pulcējas daudz tūristu un teju vai katrs nams ir vēstures piemineklis, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien rīdzinieki, vecpilsētas viesi ceļu uz leģendām apvīto Torņa ielu mēro caur Zviedru vārtiem, uz šīs ieliņas sastopami arī daudzi Saeimas deputāti, kuri steidz ieturēt biznesa maltītes restorānos, pusdienas pārtraukumos palutina sevi ar nonākšanu SPA debesīs. No augšas visus modri vēro vēsturiskais Pulvertornis, kurš, kā izrādās, nebūt nav vienīgais ievērības cienīgais tornis šajā ielā.

Dažādo suvenīru veikaliņu, restorānu, skaistumkopšanas salonu un tūrisma aģentūru, kas iemitinājušās Jēkaba kazarmās, īpašnieki atzīst, ka atrasties Torņa ielā ir prestiži.

Izīrē vēsturi

SIA Ditton nams vērsies Daugavpils pilsētas domes Finanšu nodaļā ar lūgumu pagarināt nekustamā īpašuma nodokļa nomakas pagarināšanu par šī gada 4.ceturknsi.

Kā iesniegumā norādījis SIA Ditton nams valdes loceklis Rolands Zarāns nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas pagarinājums lūgts uz trim mēnešiem sakarā ar sarežģītu finansiālo situācju. Daugavpils pilsētas domes deputāti 27.novembrī nolēmuši pagarināt SIA Ditton nams nekustamā īpašuma nodokļu nomaksas termiņu.

Nodoklis par ēkām par šī gada 4.ceturksni uzņēmumam jāmaksā 23.75 tūkst. Ls apmērā un par zemi – 3 730 Ls apmērā. SIA Ditton nams apmaksu apņēmies veikt pēc šādiem termiņiem – 14. novembrī, 14. decembrī un 14.janvārī, attiecīgi maksājot 7.48 tūkst. Ls, 10 tūkst. Ls un 10 tūkst. Ls. Nekustamā īpašuma nodoklis uzņēmumam ir jāmaksā par zemi un ēkām Kandavas, Mihoelsa, Cietokšņa Raipoles, Sakņu, Dagdas un Alejas ielās. SIA Ditton nams ir lielāko Daugavpils tirdzniecības platību īpašnieks uzņēmums, kam pieder lielākais tirdzniecības centrs Latgales reģionā Ditton nams.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Kvalitatīvs dzīvoklis labā vietā un ar izdevīgiem kredītnosacījumiem – ja būtu nepieciešams vienā teikumā aprakstīt pašlaik pieprasītāko mājokļu veidu, to, iespējams, varētu noformulēt tieši šādi. Un - lai gan nekustamo īpašumu un kreditēšanas tirgus šā gada pirmajos mēnešos ir īpaši aktīvs, kvalitatīvu piedāvājumu nav daudz.

Viens no projektiem, kas atbilst šiem kritērijiem – kvalitatīvs, labā vietā un ar izdevīgiem kredītnosacījumiem – ir "Liepu nams" Graudu ielā Rīgā.

Desmit dzīvokļu projekts "Liepu nams" atrodas Ziepniekkalnā, klusā un zaļā kvartālā starp Basu un Blīdenes ielām. Šis projekts atrodas vietā ar ļoti labu infrastruktūru, un netālu ir Ēbelmuižas parks. Projekta "Liepu nams" autors ir arhitektūras birojs "Depo Projekts".

DNB bankas meitas uzņēmuma SIA Salvus vecākais aktīvu pārvaldnieks Ģirts Zālītis stāsta: "Vienmēr vēlamies radīt pievienoto vērtību mūsu īpašumu pircējiem, tādējādi, veidojot iekšējo apdari projektā "Liepu nams", mēs kopā ar arhitektūras biroju "Depo Projekts" pielikām īpašas pūles, lai topošie dzīvokļu īpašnieki savos mājokļos justos ērti un droši, izbaudot visas kvalitatīvas dzīves vietas mājokļu sniegtās priekšrocības".

Tiks izsolītas maksātnespējīgās A/s Preses nams piederošās preču zīmes, informē maksātnespējas administrators Māris Sprūds.

Izsolē tiks piedāvātas preču zīmes: Sporta Avīze, Preses nams, Neatkarīgā Rīta avīze, Vakara Avīze Vakara ziņas un Rīgas Balss. Visas personas, kas vēlas iegādāties preču zīmes, tiek aicinātas iesniegt rakstveida pieteikumus par pārdodamo preču zīmju iegādi. Piedāvājumā jānorāda – iegādātāja vārds/komercnosaukums un dzīvesvieta/juridiskā adrese; piedāvātā cena ciparos un vārdiski; piedāvātāja skaidri izteikta piekrišana pirkt preču zīmes par piedāvājumā norādīto cenu.

Piedāvājumi jāiesniedz maksātnespējīgās A/s Preses nams administratoram Mārim Sprūdam.

Jau rakstīts, ka februāri atkārtoti neizdevās izsolīt A/s Prese nama grāmatu ražotnes īpašumus. 28. februārī notikušajā A/s Preses nams nekustamā īpašuma - grāmatu ražotnes Jāņsili otrajā izsolē nepiedalījās neviens pretendents, un īpašums netika pārdots.