Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Anša Gulbja veiksmīgā biznesa pamatā nebūt nebija vieglu peļņu nesošā sensacionālā literatūra, bet gan vērtīgi izdevumi.

— Strādājot A. Golta grāmatnīcā reiz ievēroju, ka pie šefa kabinetā ieiet kāds svešs, elegants kungs. Veikalam cauri ejot viņa cigāra dūmi piesmaržoja visu telpu. Šī kunga ārējā stāja un manieres mani, kā nepiedzīvojušu jaunekli, sevišķi interesēja. Kautko līdzīgu biju novērojis tikai pie zobārsta Fr. Mierkalna, kas bija sarakstījis un pats arī izdevis lugu Līdzsvarā. Fr. Mierkalnu vairākas reizes biju redzējis arī uz ielas, kad viņš ar savu draudzeni, Dailes teātra aktrisi Tiju Bangu pastaigājās Vērmanes dārza apkārtnē.

Vienmēr viņš bija tērpies labā uzvalkā, un visas kustības bija nosvērtas. Piem., satiekot uz ielas pazīstamu pretimnācēju, viņš jau laikus pārlika spieķi no labās rokas uz kreisās rokas elkoņa, ar kreiso izņēma papirosu no mutes un ar labo cēli pacēla platmali sveicienam. Pēc tam, tādā pat kārtībā, nesteigdamies visu novietoja atpakaļ. Tas tika izdarīts ar tik apsvērtu smalku kustību, ka prieks bija noskatīties. Kautkas līdzīgs ārējā uzvedībā un manierēs bija vērojams arī pie svešā kunga, kas apmeklēja mūsu grāmatnīcu un ieradās pie šefa. Drīz vien dabūju zināt, ka tas esot lielās Otto Kirchnera firmas pārstāvis Ansis Gulbis no Pēterburgas un piedāvājot firmas ražojumus, galvenā kārtā rakstāmpiederumus un greznuma priekšmetus biroju un dzīvokļu vajadzībām, — lūk, kāds Ansis Gulbis ap 20. gadsimta pašu sākumu šķitis pārdevējam Raitam Ritumam.

Latvijas start-up uzņēmums Fastr Books pabeidzis darbu pie sava e-grāmatu veikala izstrādes un noslēdzis līgumus ar vairākiem grāmatu izdevējiem, līdz ar to kļūstot par lielāko e-grāmatu tirgotāju Latvijā.

Fastr Books noslēgti sadarbības līgumi ar izdevējiem Zvaigzne ABC, Jumava, Mansards un The White Book. Fastr izveidotājs Eldars Loginovs pauž, ka jaunuzņēmuma mērķis turpmāk ir izvērst darbību Eiropā un ASV. Šobrīd Fastr Books piedāvā vairāk nekā četrus tūkstošu e-grāmatu septiņās valodās. Savukārt «tuvākajā laikā» tiek solīts grāmatu piedāvājumu klāstu papildināt ar grāmatām angļu valodā, lai e-grāmatu piedāvājums veikalā sasniegtu simts tūkstošus e-grāmatu.

«Līdz šim e-grāmatu lasīšana Latvijā lielai daļai mobilo ierīču lietotāju nebija kļuvusi par ikdienā ierastu nodarbi. Šis risinājums potenciāli ir spējīgs piesaistīt gan tehnoloģiju fanu, gan grāmatu lasītāju interesi, tāpēc mums šķita ļoti būtiski iesaistīties šajā projektā,» savu līdzdalību Fastr Books e-gramātu veikala izveidē komentē Zvaigzne ABC e-grāmatu projektu vadītāja Kristīne Pastare-Skutele.

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Biedrības Publicētava ideja veidot e-grāmatu izdevniecību transformējusies SIA Lasītava, kas veido e-grāmatu tirdzniecības platformu las.am.

Šobrīd Publicētava vairāk koncentrējusies uz grāmatu sagatavošanu un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, bet grāmatu tirgošana un veikala uzturēšana atdalīta atsevišķā uzņēmumā. «Sapratām – lai e-grāmatas ieviestu Latvijā stabili un uz palikšanu, ir jāpalīdz arī citiem izdevējiem apgūt jaunās tehnoloģijas. Taču izdevēju kā jebkuru parastu uzņēmēju tehnoloģija pati par sevi neinteresē, tā nevar būt pašmērķis. Izdevējam nav nepieciešamas e-grāmatu datnes un/vai e-veikals. Tam vajag pārdotas kopijas un veikals ir tikai instruments. Tā kā Publicētavā nejutām, ka ar esošiem resursiem varam paši radīt to, ko izdevējam vajag, meklējām palīdzību. Izveidojās sadarbība ar uzņēmēju Jāni Bergu, kuram IT lietas droši vien jau ir asinīs un kuram bija iespēja un gribēšana investēt strādājoša e-grāmatu veikala radīšanā. Tapa SIA Lasītava – e-grāmatu tirgotājs,» stāsta Kārlis Žilvinskis, e-grāmatnīcas las.am izveidotājas SIA Lasītava īpašnieks.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no kuriem izriet samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošana arī grāmatām, presei un ziņu portālu abonementu sadaļai.

Šis ir viens no nākamā gada valsts budžetu pavadošajiem likumiem.

Līdzšinējās 12% likmes vietā samazināto 5% likmi piemēros grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, tajā skaitā grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

Samazināto 5% likmi piemēros arī iespieddarba vai elektroniskā izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē piegādei, kā arī to abonentmaksai.

Starp tūkstoš zelta meklētājiem Latvijas Klondaikā viņš bija viens no retajiem, kas tiešām uzgāja zelta dzīslu. Helmara Rudzīša komerclietu mākslai piemita īsti amerikānisks tvēriens.

Viņa dzīvē svarīgs bija viss. Kas zina, ja nebūtu Helmars Rudzītis Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās Petrogradā iepazinis operu, vai būtu viņš kļuvis par skaņuplašu fabrikas Bellacord Electro īpašnieku? Un tieši paziņa – Nacionālās operas korists Roberts Vizbulis 30. gadu sākumā viņu ieintriģēja ar ideju par jaunas rūpniecības nozares dibināšanu Latvijā.

Kas zina, vai Helmars Rudzītis būtu nodibinājis izdevniecību Grāmatu Draugs, ja nebūtu studējis tieslietas Latvijas Universitātē? Jo, iespējams, secen būtu gājusi iepazīšanās ar laikraksta Jaunatnes dzīve izdevēju Nikolaju Spranci un nojausma par to, kādus kalnus spēj gāzt īstā reklāma īstajā laikā. Ja tā, tad Helmara Rudzīša dzīvē nebija nekā nejauša. Viena tikšanās veda pie otras, otrā – pie trešās, paverot iespēju laukus, kas aicināja rakt.

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Šobrīd aktuālas ir pašpalīdzības grāmatas un literatūra bērniem, bet daiļliteratūru pie mums lasot mazāk kā iepriekš

Tā novērojusi Santa Svaža, grāmatu izdevniecības SIA The White Book īpašniece. «Pirms trim gadiem bija ideja par izdevniecību, bet tagad The White Book patiešām ir izdevniecība. Tad es biju viena pati, tagad esam lielāks pulks,» viņa saka. Birojā ir trīs darbinieki, bet komandā ir vēl vairāki cilvēki – ārštata maketētāji, korektori, tulkotāji, redaktori. «Šobrīd esam pārmaiņu posmā. Sākuma posms ir pārvarēts un apjoms ir pieaudzis. Domāju, ka nākotnē paaugsimies straujāk,» saka Santa. Turpmāk viņa gada laikā gribētu izdot 30 grāmatas.

Veiksmīga pirmā

Latvijā ir daudzi grāmatizdevēji, kas izdevuši vien dažas grāmatas. The White Book trīs gados ir izdevusi ap 30 grāmatu. Santa uzskata, ka izdevēja veiksmīgam startam vajadzīga laba pirmā grāmata. «Mūsu gadījumā visu likām uz pirmo grāmatu. Tajā ieguldījām ar pārliecību, ka tas ir labs produkts. Un tā arī izrādījās. Tajā laikā daudziem kolēģiem no citām izdevniecībām šķita, ka tirāža ir liela un žanrs ne visiem saprotams, bet risks ir pilnībā atmaksājies. Principā uz šīs vienas grāmatas mēs esam uzbūvējuši to, kas tagad esam,» norāda Santa. The White Book pirmā izdotā grāmata bija Džordža R. R. Mārtina Troņu spēle. Šobrīd uzņēmuma grāmatu portfelis ir visai raibs – šīs grāmatas turpinājumi, bērnu un pusaudžu literatūra, aforismi, pašpalīdzības grāmatas. «Tirgus ir tik mazs, ka nav iespējams specializēties. To var tikai lielas izdevniecības. Vienkāršā patēriņa jomā specializēties tikai uz daiļliteratūru vai bērnu literatūru ir sarežģīti, un man to nemaz negribas. Man patīk dažādas grāmatas,» saka Santa. Viņai ir īpašs prieks par pašu radītajiem produktiem, piemēram, Latvijas karti un Kāzu iedvesmas grāmatu. «Otras tādas grāmatas Latvijā nav, šādas grāmatas parasti ir tulkotas. Tāpēc man ir liels prieks, ka šī grāmata, manuprāt, kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju izdevumiem. Šobrīd top citi mūsu pašu produkti,» saka Santa. Pagaidām gan viņa nav ar mieru atklāt, kas tās būs par grāmatām, bet sola tās izdot gada nogalē. «Ir prieks un lepnums izdot vietējo,» viņa teic.

Noslēdzot pēc Izglītības un zinātnes ministrijas lūguma uzsākto mācību literatūras tirgus uzraudzību, Konkurences padome (KP) secinājusi, ka konkurences tiesību pārkāpumi tirgū nav notikuši.

Vienlaikus KP norāda, ka, lai mācību literatūru iegādātos lētāk, pašvaldību vai valsts līmenī plašāk jāizmanto pastāvošās iespējas iepirkt to bez mazumtirdzniecības uzcenojuma, kā arī jāturpina meklēt risinājumus konkurences veicināšanai mācību literatūras tirgū.

KP norāda – situācijā, kad publiskais finansējums ir nepietiekams, ir būtiski, lai skolas mācību literatūru iepirktu vairumtirdzniecībā, tā izvairoties no mazumtirdzniecības uzcenojuma, kas mācību literatūrai svārstās no aptuveni 20 līdz pat 70%. Par līdz galam neizmantotām iespējām iepirkt grāmatas bez mazumtirdzniecības uzcenojuma liecina lielais grāmatu apjoms, ko izdevēji pārdod grāmatnīcām.

Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka, aģentūrai LETA pauda Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Pēc viņas sacītā, grāmatniecības nozare mēģina panākt valdības un arī Finanšu ministrijas izpratni - lai nozare turpmāk pastāvētu un varētu sekmīgi gan saglabāt savu darbību, gan arī nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, Latvijai būtu jāseko Eiropas lielāko valstu piemēram un jāsamazina pievienotās vērtības likme (PVN) no 12% uz 5%.

Punka norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc PVN likme ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsvēra, ka Ministru Kabinets nebija iekļāvis grāmatnīcas to tirdzniecību vietu skaitā, kam bija dotas iespējas strādāt nedēļas nogalēs.

"Tas diezgan būtiski ietekmēja mūsu apgrozījumu grāmatu veikalos. Lai gan internetā ir pieaudzis pārdoto e-grāmatu skaits, tomēr tas nespēj kompensēt naudas plūsmas kavējumus, kādi radās," skaidroja Punka.

No 26. februāra līdz 1. martam Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā pārvērtīsies par grāmatu pilsētu, kurā tiksies rakstnieki, tulkotāji, izdevēji un lasītāji – Ķīpsalā notiks 12. starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde.

“Grāmata bija, ir un būs ļoti nozīmīgs katra cilvēka attīstības un pilnveidošanās avots. Kādam tā ir garīga vērtība, kādam informācijas avots, kādam domubiedrs, bet tās nozīmība mūsu dzīvē ir nenoliedzama. Šodien ir būtiski neaizmirst grāmatu un meklēt ceļu pie tās – vai tā būtu bibliotēka, novārtā atstāts grāmatu plaukts, draugu grāmatu kolekcija vai izstāde, kurā tikties ar iemīļotiem rakstniekiem, būt klāt viņu grāmatu atklāšanas svētkos un izmantot izdevniecību piedāvātās īpašās cenas,” uzskata šī projekta vadītājs Valts Jirgensons.

Izstādes apmeklētāji četrās dienās varēs baudīt autoru priekšlasījumus, piedalīties grāmatu atvēršanas svētkos, tikties ar ievērojamiem latviešu un ārvalstu rakstniekiem, aplūkot daudzveidīgu grāmatu ekspozīciju, iepazīties ar izdevniecību jaunumiem, iegādāties grāmatas par īpaši izdevīgām izstādes cenām, kā arī Grāmatu maiņas punktā mainīties ar citu lasītāju grāmatām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izskatījusi Ventspils pilsētas domes pieteikumu, 2008. gada 28. oktobrī nolēma apmierināt Ventspils pilsētas domes pieteikumu par prasības nodrošināšanu pret SIA Hadsona nams.

Šāds lēmums paredz Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā ierakstīt ķīlas tiesību atzīmi 4012,34 Ls apmērā SIA Hadsona nams piederošajam nekustamajam īpašumam Ventspilī, Lielajā ielā 21. Lēmums nav pārsūdzams un izpildāms nekavējoties. SIA Hadsona nams 2007. gada 5. janvārī iegādājās namīpašumu Ventspilī, Lielajā ielā 21.

Šobrīd minētais namīpašums netiek apdzīvots, apsaimniekots un uzturēts pienācīgā kārtībā. Namīpašuma tehniskais stāvoklis rada draudus apkārtējo īpašumu objektu un personu drošībai. Savukārt namīpašuma vizuālais izskats bojā Ventspils vecpilsētas vēsturisko pilsētvidi. Par minētā nama tehnisko stāvokli un tā radīto apdraudējumu Ventspils pilsētas dome vairākkārtīgi rakstiski informējusi SIA Hadsona nams, taču nav saņēmusi atbildi ar informāciju par plānotajiem īpašuma apsaimniekošanas un sakārtošanas pasākumiem. Par namīpašuma neuzturēšanu kārtībā atbilstoši normatīvo aktu prasībām SIA Hadsona nams ir piecas reizes administratīvi sodīta, taču kapitālsabiedrība soda naudu nav samaksājusi. Ņemot vērā SIA Hadsona nams bezdarbību, lai nodrošinātu apkārtējo īpašumu objektu un personu drošību, Ventspils pilsētas dome 2007. gada jūlijā uzdeva SIA Ventspils nekustamie īpašumi veikt ēkas konservāciju un sakārtošanas darbus, kas tika izdarīti līdz 2007. gada augusta beigām un izmaksāja 4 012.4 Ls.

Latvijas poligrāfijas uzņēmums „Preses nams Baltic” SIA ir piesaistījis nozarē nozīmīgākās investīcijas, kas turpmāk ļaus uzņēmumam kļūt par ražošanas apjomu līderi Latvijā un attīstīt jaunu tirgus nišu – žurnālu rotācijas druku.

„Šobrīd Latvijas tirgū esošās jaudas nespēj apmierināt pieprasījumu pēc žurnālu rotācijas drukas. Rūpīgi izpētot vietējo tirgu, kā arī ņemot vērā veiksmīgo pieredzi eksporta tirgu apguvē, nolēmām būt pirmie, kuri izmanto šo iespēju, lai turpinātu uzņēmuma darbības apjomu kāpumu,” atzīst uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Smogļukovs.

Lai īstenotu vērienīgo projektu, „Preses nams Baltic” ir noslēdzis līgumu par aizdevuma saņemšanu no „Norvik Bankas” par 4 miljoniem eiro projekta pirmās kārtas realizācijai, iegādājoties Japānā ražoto „Komori LR 438S” iespiedmašīnu. „Esam gandarīti par bankas izrādīto uzticību, ko uztveram gan kā novērtējumu mūsu līdzšinējam darbam, gan arī spējai uzņēmumu mērķtiecīgi attīstīt arī nākotnē,” vērtē uzņēmuma vadītājs. Atskatoties nesenajā uzņēmuma darbības vēsturē, ir acīm redzami, ka uzņēmuma biznesa veiksmes pamatā ir tieši mērķtiecīga darbība eksporta tirgos. 2010.gada janvārī saimniecisko darbību sākušā uzņēmuma 89% apgrozījuma veido eksports uz dažādām Eiropas Savienības valstīm – Zviedriju, Dāniju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Franciju, Igauniju, kā arī Krieviju. Šobrīd uzņēmums mēnesī spēj saražot 1,5 miljonus cietā sējuma grāmatu, kā arī 500 000 mīkstā sējuma grāmatu, strādājot tikai ar tādiem pasūtījumiem, kuru tirāža nav mazāka par 1000 vienībām. Pagājušo, 2011.gadu, uzņēmums ir beidzis ar gandrīz 9 miljonu latu apgrozījumu. Vadoties pēc šāgada pirmajiem mēnešiem, apgrozījuma pieaugums 2012.gadā attiecībā pret iepriekšējo gadu tiek plānots 15% apmērā.

Ekspluatācijā nenodotajā Gaismas pilī izstādīti Rīgas bilžu grāmatu kvadriennāles Attēlu stāsts laureātu darbi. Tie nav pieejami plašākai publikai.

Kā pastāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, izstādi iespējams parādīt apmeklētājiem - bibliotēkas potenciālajiem sadarbības partneriem - tikai īpašās grupās, pēc to instruēšanas par drošības noteikumiem. Kaut arī procedūra ir sarežģīta, izstādi katru dienu redzot kāda cilvēku grupa, kas nāk novērtēt telpu piemērotību saviem pasākumiem.

LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts paskaidroja, ka kvadriennāles dalībnieku izstāde bijusi paredzēta, lai žūrija varētu izvērtēt iesniegtos darbus. Tā, pēc viņa teiktā, nav paredzēta plašākai auditorijai. Zilberts pauda cerību, ka nākamā pasākuma - Rīgas fotomēneša portfolio skates - laikā 9.maijā Gaismas pils būs nodota ekspluatācijā.

E-grāmatu izdevēji satraukušies par Amazon.com dominējošo stāvokli e-grāmatu tirgū, ziņo Bloomberg.

Lai gan izdevēji nākotni saskata tieši digitālajās grāmatās, tirgū dominē e-grāmatu lasīšanas ierīce Kindle, tādējādi padarot grāmatu izdevējus neaizsargātus pret Kindle ražotāju un grāmatu tirgotāju Amazon.com. «Nozare kopumā ir nedaudz satraukusies par Kindle un iespējamību, ka Amazon «aizslēgs» e-grāmatu tirgu,» stāstījis izdevēju pārstāvis. Tieši Amazon.com rīcība varētu noteikt, kā attīstīsies nozare un kur būs pieejamas e-grāmatas.

«Mēs nevēlamies, lai grāmatu varētu nopirkt tikai vienā vietā,» sacījusi Maja Tomass (Maja Thomas), digitālo mediju vecākā viceprezidente izdevniecībā Hachette Book Group. «Mēs gribam to, ko vēlas katrs izdevējs un autors – klātbūtni vairākos tirgos.»

Poligrāfijas uzņēmumi a/s Preses nams un SIA Jelgavas tipogrāfija panākuši vienošanos ar grāmatu izdevniecībām SIA Tapals un SIA Nordik par parādu samaksas grafiku.

Par to Db.lv informēja a/s Preses nams pārstāve Dace Robežniece. Preses nams un Jelgavas tipogrāfija ir abu minēto grāmatu izdevniecību lielākie kreditori. Preses nams šīs vienošanās ietvaros apņēmies neuzturēt prasību par abu grāmatu izdevniecību maksātnespējas pasludināšanu. Vienošanās noslēgta ar mērķi sekmēt abu parādnieku komercdarbības stabilizāciju un ilgtermiņa attīstību.

Saskaņā ar vienošanos, abi grāmatu izdevēji - SIA Tapals un SIA Nordik - ir apņēmušies abiem lielākajiem kreditoriem ik mēnesi atmaksāt konkrētu parāda daļu katram no kreditoriem. Parādu atmaksa tiks uzsākta 2009.gada septembrī.

A/s Preses un SIA Jelgavas tipogrāfija kreditoru prasījumi pret SIA Tapals un SIA Nordik veido vairāk nekā 50% no katra parādnieka kopējo kreditoru prasījumu summas, taču kopējā parādu summa publiski netiek atklāta.

Tiks izsolītas maksātnespējīgās A/s Preses nams piederošās preču zīmes, informē maksātnespējas administrators Māris Sprūds.

Izsolē tiks piedāvātas preču zīmes: Sporta Avīze, Preses nams, Neatkarīgā Rīta avīze, Vakara Avīze Vakara ziņas un Rīgas Balss. Visas personas, kas vēlas iegādāties preču zīmes, tiek aicinātas iesniegt rakstveida pieteikumus par pārdodamo preču zīmju iegādi. Piedāvājumā jānorāda – iegādātāja vārds/komercnosaukums un dzīvesvieta/juridiskā adrese; piedāvātā cena ciparos un vārdiski; piedāvātāja skaidri izteikta piekrišana pirkt preču zīmes par piedāvājumā norādīto cenu.

Piedāvājumi jāiesniedz maksātnespējīgās A/s Preses nams administratoram Mārim Sprūdam.

Jau rakstīts, ka februāri atkārtoti neizdevās izsolīt A/s Prese nama grāmatu ražotnes īpašumus. 28. februārī notikušajā A/s Preses nams nekustamā īpašuma - grāmatu ražotnes Jāņsili otrajā izsolē nepiedalījās neviens pretendents, un īpašums netika pārdots.

AS Latvijas pastam nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina šodien Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai «Par atbalstu drukātajiem medijiem».

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien tika atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pasta likumā», kas paredz uz gadu līdz 2020.gada 31.decembrim pagarināt «Latvijas pasta» saistības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanu Latvijā, pagarinot arī pašreiz piemērojamo regulējumu par abonēto pasta izdevumu piegādes nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.

Tāpat tika atbalstīta atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā norādīts, ka, pagarinot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansēšanas modeli uz gadu, valsts budžetā jāierēķina papildu finansējums. SM bāzes izdevumos valsts budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» 2020.gadā pašreiz zaudējumu segšanai par 2019.gada otro pusgadu paredzēti divi miljoni eiro, bet kopā nākamgad zaudējumu segšanai par šī gada otro pusgadu un nākamā gada pirmo pusgadu nepieciešami 5,763 miljoni eiro. Savukārt 2021.gadā vajadzīgi 2,952 miljoni eiro, lai segtu zaudējumus 2020.gada otrajā pusgadā. Kopā nākamos divos gados SM budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» vajadzīgi papildu 6,714 miljoni eiro.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

SIA Jelgavas tipogrāfija ir pabeigusi šogad ieplānoto ražošanas procesa modernizāciju kopumā investējot 2,5 miljonus eiro, informē kompānijā.

Jelgavas tipogrāfijā ir uzstādīta grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija, jauna vāku izgatavošanas iekārta, uzstādīta atgriezumu nosūkšanas sistēma, kā arī iegādātas jaunās iespiedformu izgatavošanas iekārtas. Šī ir lielākā investīcija Jelgavas tipogrāfijā pēc astoņkrāsu iespiedmašīnas iegādes 2012.gadā.

Būtiskākais jauninājums ir Jelgavas tipogrāfijas grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija.

SIA Jelgavas tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis uzsver, ka līdz ar grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunās līnijas darba uzsākšanu, uzņēmums nostiprina savu konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgos, paaugstina grāmatu kvalitāti un ražošanas procesu efektivitāti, kā arī atvieglo darbu cehā strādājošiem darbiniekiem.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

A/s Preses nams vēlas palielināt tiesvedībā esošo prasību pret a/s Venceb un piedzīt 2.7 miljonus latu līdz šim prasīto 2.2 miljonu latu vietā.

A/s Preses nams pārstāvis Kurzemes apgabaltiesai 1. aprīļa tiesas sēdē lūdza pieņemt prasības pieteikuma grozījumus, kuros bija mainīts prasības apjoms un formulējums. Ja iepriekš Preses nams vēlējās piedzīt 2.2 miljonus latu zaudējumu, tad tagad vēlas atgūt no a/s Venceb jau samaksāto naudu - 2.7 miljonus latu, kā arī lūdza tiesu pieaicināt trešo personu lietā - SEB banku. Tiesa noraidīja šo lūgumu, jo prasītājs nebija samaksājis valsts nodevu. Tiesas sēde atlikta uz 20. maiju, līdz kuram prasītājam jānomaksā valsts nodeva un jāiesniedz prasības grozījumi. Savukārt a/s Venceb pārstāvis norādīja, ka, viņaprāt, prasītājs novilcina lietas izskatīšanu. Tiesvedība nenākot par labu a/s Venceb prestižam, Db atzina a/s Venceb valdes priekšsēdētājs Andris Pureklis.

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī e-grāmatu pārdošanas ieņēmumi ASV pārspējuši cietos vākos iesietu grāmatu ieņēmumus, liecina Amerikāņu izdevēju asociācijas (AAP) apkopotie dati.

Kopumā asociācija apkopojusi datus par 1,2 tūkstošiem izdevēju, tajos gan nav iekļauti dati par bērnu grāmatām. Kopumā gada pirmajos trijos mēnešos ieņēmumi no e-grāmatu pārdošanas bijuši 282,3 miljonu apmērā, kas gada griezumā ir pieaugums 28,4% apmērā.

Savukārt ieņēmumi no cietos vākos iesietu grāmatu pārdošanas bija 229,6 miljonu ASV dolāru apmērā, kas gada griezumā ir pieaugums 2% apmērā.

E-grāmatu popularitātes pieaugumu ASV eksperti skaidro ar e-grāmtu lasīšanas ierīču daudzveidību – sākot ar populāriem planšetdatoriem un viedtālruņiem, beidzot ar pazīstamiem e-grāmatu lasītājiem.

Starp e-grāmatu popularitātes kāpuma iemesliem analītiķi min Amazone Kindle ierīču popularitāti ASV, kā arī to, ka Apple izdevies piesaistīt lasītājus, kuriem interesē jaunākās tehnoloģiskās iespējas.