Norvika bankai piederošās ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Norvik meitasuzņēmums Preses nams Baltic reģistrējis komercķīlu 12,37 miljonu latu apmērā.

Ķīlas devējs ir Preses nams Baltic, savukārt ņēmējs - Norvik banka, liecina Komercķīlu reģistra informācija.

DB jau rakstīja, ka SIA Preses nams Baltic kā jauns spēlētājs tirgū parādījās neilgi pirms a/s Preses nams bankrota procedūras uzsākšanas. Viens no SIA Preses nams Baltic mērķiem ir darbība austrumu tirgos.

Uzņēmums dibināts šā gada martā (iepriekš tas ir darbojies ar nosaukumu SIA Safinia, kas savukārt dibināta šā gada janvārī) un tā īpašnieks ir Norvik bankas uzņēmums - ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Norvik. Savukārt Norvik banka ir viens no lielākajiem a/s Preses nams kreditoriem. Uzņēmumā DB informēja, ka ar veco Preses namu saistība esot tik vien, ka tiek izmantota tā tehniskā bāze un darbinieki.

Latvijas poligrāfijas uzņēmums „Preses nams Baltic” SIA ir piesaistījis nozarē nozīmīgākās investīcijas, kas turpmāk ļaus uzņēmumam kļūt par ražošanas apjomu līderi Latvijā un attīstīt jaunu tirgus nišu – žurnālu rotācijas druku.

„Šobrīd Latvijas tirgū esošās jaudas nespēj apmierināt pieprasījumu pēc žurnālu rotācijas drukas. Rūpīgi izpētot vietējo tirgu, kā arī ņemot vērā veiksmīgo pieredzi eksporta tirgu apguvē, nolēmām būt pirmie, kuri izmanto šo iespēju, lai turpinātu uzņēmuma darbības apjomu kāpumu,” atzīst uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Smogļukovs.

Lai īstenotu vērienīgo projektu, „Preses nams Baltic” ir noslēdzis līgumu par aizdevuma saņemšanu no „Norvik Bankas” par 4 miljoniem eiro projekta pirmās kārtas realizācijai, iegādājoties Japānā ražoto „Komori LR 438S” iespiedmašīnu. „Esam gandarīti par bankas izrādīto uzticību, ko uztveram gan kā novērtējumu mūsu līdzšinējam darbam, gan arī spējai uzņēmumu mērķtiecīgi attīstīt arī nākotnē,” vērtē uzņēmuma vadītājs. Atskatoties nesenajā uzņēmuma darbības vēsturē, ir acīm redzami, ka uzņēmuma biznesa veiksmes pamatā ir tieši mērķtiecīga darbība eksporta tirgos. 2010.gada janvārī saimniecisko darbību sākušā uzņēmuma 89% apgrozījuma veido eksports uz dažādām Eiropas Savienības valstīm – Zviedriju, Dāniju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Franciju, Igauniju, kā arī Krieviju. Šobrīd uzņēmums mēnesī spēj saražot 1,5 miljonus cietā sējuma grāmatu, kā arī 500 000 mīkstā sējuma grāmatu, strādājot tikai ar tādiem pasūtījumiem, kuru tirāža nav mazāka par 1000 vienībām. Pagājušo, 2011.gadu, uzņēmums ir beidzis ar gandrīz 9 miljonu latu apgrozījumu. Vadoties pēc šāgada pirmajiem mēnešiem, apgrozījuma pieaugums 2012.gadā attiecībā pret iepriekšējo gadu tiek plānots 15% apmērā.

Leģendārā un arhitektoniski augstvērtīgā ēka Krišjāņa Barona ielā 12 - Benjamiņu nams - pieejams iegādei.

Īpašums šobrīd pieder uzņēmumam SIA "Benjaminu nams", kuru pārstāv nekustamo īpašumu kompānija "Kapitel", kas plašāk pazīstama kā tirdzniecības centra “Spice” un “Spice Home” īpašnieks un topošā biroju kompleksa “Elemental Skanste” attīstītājs.

Kā pārstāvis nekustamā īpašuma “Benjamiņu nams” pārdošanā izvēlēta nekustamo īpašumu aģentūra “Kivi Real Estate’’.

"Īpašumi ar skatu uz pilsētas centrālo parku ir bijuši pieprasīti vienmēr. Benjamiņu nams Kr. Barona ielā 12 ir viens no retajiem šāda veida īpašumiem, kas pieejams iegādei. Interjers, plašais pagalms un terase ar skatu uz parku izceļ šo īpašumu starp pārējiem," komentē nekustamo īpašumu aģents Linards Veide, kurš vada šī īpašuma pārdošanas procesu.

Tiks izsolītas maksātnespējīgās A/s Preses nams piederošās preču zīmes, informē maksātnespējas administrators Māris Sprūds.

Izsolē tiks piedāvātas preču zīmes: Sporta Avīze, Preses nams, Neatkarīgā Rīta avīze, Vakara Avīze Vakara ziņas un Rīgas Balss. Visas personas, kas vēlas iegādāties preču zīmes, tiek aicinātas iesniegt rakstveida pieteikumus par pārdodamo preču zīmju iegādi. Piedāvājumā jānorāda – iegādātāja vārds/komercnosaukums un dzīvesvieta/juridiskā adrese; piedāvātā cena ciparos un vārdiski; piedāvātāja skaidri izteikta piekrišana pirkt preču zīmes par piedāvājumā norādīto cenu.

Piedāvājumi jāiesniedz maksātnespējīgās A/s Preses nams administratoram Mārim Sprūdam.

Jau rakstīts, ka februāri atkārtoti neizdevās izsolīt A/s Prese nama grāmatu ražotnes īpašumus. 28. februārī notikušajā A/s Preses nams nekustamā īpašuma - grāmatu ražotnes Jāņsili otrajā izsolē nepiedalījās neviens pretendents, un īpašums netika pārdots.

SIA Preses nams Baltic pērn strādājis ar 10,29 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 15% vairāk nekā 2011.gadā, liecina Lursoft dati.

Gadu uzņēmums noslēdzis ar 12,98 tūkstošu latu peļņu, kas ir par 83% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Kā skaidro Preses nams Baltic vadība, peļņas samazinājums galvenokārt saistīts ar rotācijas projekta uzsākšanas izmaksām.

Pagājušajā gadā kompānija turpināja fokusēties uz grāmatu ražošanu, kā arī otrajā pusgadā uzsāka attīstīt pilna servisa žurnālu drukas pakalpojumus.

Pērn piesaistītas nozīmīgas investīcijas, kas turpmāk ļaus attīstīt jaunu tirgus nišu – žurnālu rotācijas druku, skaidro kompānijas pārstāvji.

Pārskata gadā Preses nams Baltic 88% no apgrozījuma veidojis eksports uz Krieviju, Norvēģiju un dažādām ES valstīm.

28. februārī notikušajā a/s Preses nams nekustamā īpašuma - grāmatu ražotnes Jāņsili otrajā izsolē nepiedalījās neviens pretendents, un īpašums netika pārdots, informē a/s Preses nams maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds.

Izsolē bija paredzēts izsolīt nekustamo īpašumu Jāņsilos Ropažu novadā, ko veido divi zemesgabali 71 tūkst. m2 un 720 m2 platībā un uz tiem esošā apbūve – grāmatu ražotnes ēka 13,8 tūkst. m2 platībā un trīs nojaucamas ēkas, kā arī inženiertehniskās komunikācijas un aprīkojums, liecina sludinājums Latvijas Vēstnesī. Otrās izsoles sākumcena bija 2,66 miljoni latu.

Pārējo a/s Preses nams īpašumu pārdošana notiek pa atsevišķām vienībām, par kurām ir izrakstītas vairāk nekā simtu trīsdesmit atsevišķas pavadzīmes. Līdz ar to pircēju ir ļoti daudz, informē administrators.

Preses nams par maksātnespējīgu atzīts 2010. gada februārī. Uzņēmuma kopējā parādu summa ir vairāk nekā 21 miljons latu. Bankrota procedūras beigu termiņš ir 2011. gada 31. decembris.

Izdevniecība Dienas žurnāli saņēmusi divas Latvijas Preses izdevēju asociācijas konkursa Preses nagla balvas kategorijā Gada izdevējs, par sasniegumiem aizvadītajā gadā nacionālās preses kategorijā, un nominācijā Gada izrāviens. Balvas tiek pasniegtas par labākajiem pērnā gada apgrozījuma rādītājiem, izvērtējot tos kandidātus, kas bija iesnieguši savus pieteikumus šim konkursam.

Balvu par gada debiju šogad saņem AS Cits medijs par žurnālu Ir, bet reģionālajā kategorijā par Gada izdevēju kļuva SIA Kurzemes vārds.

Par Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāju uz trīs gadu termiņu šodien pārvēlēts SIA Izdevniecība Žurnāls Santa valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš.

Valdē uz diviem gadiem kā priekšsēdētāja vietnieks ievēlēts SIA Firma Zemgale valdes priekšsēdētājs Guntars Līcis, bet kā otrs vietnieks darbu turpinās pērn ievēlētā SIA Mediju nams valdes locekle Lilita Seimuškāne.

Kā valdes locekļi uz vienu gadu apstiprināti SIA Izdevniecība Lilita līdzīpašnieks Aivars Rudzinskis, SIA Kurzemes Vārds izpilddirektors Andis Rozītis, nacionālās ziņu aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns, SIA Izdevniecības nams Petits valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šeiņins, AS Lauku Avīze valdes loceklis Viesturs Serdāns un AS Diena kontrolpaketes īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols.

Drīzumā Preses nams pārtrauks avīžu drukāšanu Ķīpasalā. Līdz ar to laikrakstu izdevējiem būs divas iespējas, vai nu izmantot tipogrāfiju Mūkusalas,vai Fenster pakalpojumus, 13.novembrī ziņo Bizness&Baltija.

Preses namam ir divas tipogrāfijas: Ķīpsalā, kas specializējas avīžu un žurnālu drukāšanā, bet tipogrāfija Silakrogā drukā grāmatas.

8.decembrī plānota Preses nams akcionāru ārkārtas sapulce, kurā plānots izlemt tipogrāfijas likteni. Pašlaik sagaidāms, ka grāmatu ražotne Silakrogā strādāt turpinās vismaz līdz akcionāru ārkārtas sapulcei, bet tipogrāfija Ķīpsalā darbu varētu pārtraukt ātrāk.

Līdz šim Ķīpsalā drukāti gandrīz visi izdevniecības Petits izdevumi - Čas, Subbota, Rīgas santīms, Reklama.lv, Latvijas reklāma u.c. Tāpat kā Neatkarīgā Rīta Avīze, Vakara ziņas, Māja.

Tipogrāfijas uzņēmums AS Preses nams šonedēļ pārtraucis laikrakstu un žurnālu iespiešanu.

Preses nama akcionāri esot pārliecināti, ka kompāniju gaida bankrots, ziņo laikraksts Bizness&Baltija.

Lielākais Preses nama akcionārs ir Latvijas Kuģniecības meitasuzņēmums LASCO Investment, kuram pieder 95.4% uzņēmuma akciju.

Preses nams iespieda praktiski visus izdevniecības nama Petits izdevumus, laikrakstu Neatkarīgā, žurnālu Vakara Ziņas u.c.

Petita administratīvais direktors Jurijs Jansons norāda, ka izdevniecības nama laikraksti tagad tiek iespiesti tipogrāfijā Mūkusala, bet žurnāli - citās tipogrāfijās.

Preses nams pēdējos gados strādājis ar zaudējumiem – piemēram, 2008. gadā tie bija 7.5 miljonu latu apmērā, no kuriem vairāk nekā divi miljoni latu izveidojušies pamatlīdzekļu pārvērtēšanas dēļ.

Ja Valsts prezidents Andris Bērziņš sīkās blēdībās piedalās kā privātpersona, tad viņam ir tiesības par tām neatskaitīties, - šāda bija valsts galvas atbildes būtība, ko uz jautājumiem aizvadītajā nedēļā sniedza prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Jautājumi tika uzdoti saistībā ar meliem, kuros iepriekš tika pieķerts Bērziņš par viņa piedalīšanos daudzdzīvokļu nama apsaimniekošanas uzņēmuma Vaļņu nams 11 dalībnieku sapulcē, vēsta portāls Pietiek.com.

10. maijā Bērziņš bija redzēts, apmeklējam Dzirnavu ielas 68. namu, kur atrodas ekspremjera Andra Šķēles birojs. «Tur notika SIA Vaļņu nams 11 akcionāru sapulce. Prezidents dzīvo konkrētajā adresē [Vaļņu ielā 11]. Ar Šķēli tam nav nekāda sakara,» – tā iepriekš Pietiek apgalvoja Krapāne, sniedzot Valsts prezidenta skaidrojumu.

Taču, ja ticēt oficiālam dokumentam, kas iesniegts Uzņēmumu reģistrā, Valsts prezidents, sniedzot šo atbildi ar Krapānes starpniecību, meloja: saskaņā ar SIA Vaļņu nams 11 ārkārtas dalībnieku sapulces protokolu šī sapulce, kurā piedalījies gan Bērziņš, gan Šķēles bijusī dzīvesbiedre un meita, esot notikusi gluži citā vietā - Vaļņu ielā 11-9.

Projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu par Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecību. Līguma ietvaros paredzēts izbūvēt mūsdienīgu A klases biroju ēku un multifunkcionālu centru ar tirdzniecības un ēdināšanas telpām, apzaļumotām terasēm un Baltijā pirmo futbola laukumu uz jumta.

Pirmās kārtas būvniecības izmaksas paredzētas 76,8 miljonu eiro apmērā.

Jaunais Preses Nama kvartāls atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī 2. Papildus biroja un multifunkcionāla centra ēkām projekts paredz arī plašas zaļās zonas un atpūtas vietas, kā arī īpaši gājējiem un velosipēdistiem pielāgotu infrastruktūru. Būvdarbus paredzēts pabeigt 24 mēnešu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.

Projekta pirmajā kārtā 25 000 m2 paredzēti A klases birojiem un 40 000 m2 - multifunkcionālu telpu izveidei (komerctelpu, 1000 virszemes autostāvvietu un dažādu atpūtas zonu ierīkošanai).

FOTO: Preses nama ēku demontāža 

Topošā "Preses Nama" kvartāla teritorijā aktīvi turpinās demontāžas darbi - nojaukta bijušā...

"Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis Preses Nama kvartāla komandai. Kopā esam paveikuši izcilu darbu, tādēļ arī nešaubījāmies, ka kvartāla būvniecība jāuztic kompānijai ar nevainojamu profesionālo reputāciju. Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska trīs izcilu arhitektu biroju komanda, tādēļ esmu gandarīts, ka par sadarbību esam vienojušies tieši ar UPB, kas var lepoties ar vairāku lielisku pasaules mēroga būvprojektu realizēšanu. Tā rezultātā taps viens no mūsdienīgākajiem un dabai draudzīgākajiem darījuma kvartāliem Rīgā," komentē Giedrius Bernotas, Lords LB Special Fund V fonda pārstāvis.

"UPB ir spēcīga kompetence tehnoloģiski sarežģītu ēku būvniecībā Latvijā un ārvalstīs, un attīstītājs to novērtē kā drošības un stabilitātes garantiju šī projekta realizācijai. Preses Nama kvartāls ļaus apliecināt mūsu 30 gadu laikā uzkrātās padziļinātās zināšanas un pieredzi, īpaši pilna cikla projektu īstenošanā, augstceltņu būvniecībā un citās jomās. UPB priekšrocība tik apjomīgu projektu realizācijā ir arī mūsu uzņēmumu grupas iekšējā kapacitāte – sākot no projektēšanas līdz būvkonstrukciju ražošanai, piegādei, montāžai un servisam," komentē UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs.

Preses Nama kvartālā īpaša uzmanība tiks veltīta energoefektivitātei, dabai draudzīgu materiālu izvēlei, vides pieejamībai, veselīgas darba vides radīšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Līdzās A klases biroju telpām, kas atbildīs BREEAM sertifikāta Excellent standartam un kur paredzētas darba vietas ap 2500 cilvēkiem, tiks iekārtotas arī kopstrādes telpas, ēdināšanas zona, veikali, - velosipēdu novietnes, 1000 autostāvvietu, elektroauto uzlādes stacijas, pastaigu vietas un terases ar apstādījumiem.

"Mēs esam gandarīti, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu turpināsies praktiskā īstenošana vienai no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi.

Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste. Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," pauž ARHIS ARHITEKTI vadītājs Andris Kronbergs.

Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska arhitektu komanda. ARHIS ARHITEKTI no Latvijas, arhitekta Andra Kronberga vadībā, KSP Jürgen Engel Architekten no Vācijas, kā arī Arrow Architects no Dānijas.

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļauju jaunā Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecībai. Covid-19 dēļ projekta attīstītāji AS "PN Project" vēl nesteidz izziņot precīzus būvniecības darbu uzsākšanas datumus, bet atklāj, ka celtniecību paredzēts pabeigt 2022. gadā

Pirmajā projekta attīstības posmā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu A klases biroju centru, tirdzniecības telpas ar Baltijā pirmo futbola laukumu uz ēkas jumta un "Holiday Inn" viesnīcu, kas būs pirmā "InterContinental Hotels Group" (IHG) viesnīca Latvijā.

Jaunais Preses nama kvartāls atradīsies Zināšanu jūdzes rajonā Pārdaugavā, bijušās izdevniecības "Preses nams" teritorijā. Db.lv jau vēstīja, ka tajā paredzēts izveidot inovatīvu darījumu centru ar A klases biroju ēku un kvalitatīvu publisko ārtelpu, kur primāri tiks veidotas zaļās zonas un atpūtas vietas, kas paredzētas gājējiem un velosipēdistiem.

Lēmums par Preses Nama maksātnespējas procesu būtisku ietekmi uz LASCO Investment vai tā mātes uzņēmumu - AS Latvijas kuģniecība (LK) – neatstās.

«Preses nams veido mazāk nekā 15 % no SIA LASCO Investment pārvaldītā ieguldījumu portfeļa un lēmums par Preses Nama maksātnespējas procesu būtisku ietekmi uz LASCO Investment vai tā mātes uzņēmumu - AS Latvijas kuģniecība – neatstās,» sola Raitis Nešpors, LASCO Investment valdes priekšsēdētājs.

LK paziņojumā teikts, ka SIA LASCO Investment kā būtiskākais AS Preses Nams akcionārs ir atbalstījis uzņēmuma sagatavoto tiesiskās aizsardzības procesu kā, mūsuprāt, veiksmīgu risinājumu ekonomiski sarežģītā situācijā. Tas sniegtu iespēju pārveidot uzņēmumu atbilstoši šā brīža tirgus prasībām. Ņemot vērā, ka daļa nodrošināto kreditoru tiesiskās aizsardzības plānu neatbalstīja, Preses Nama valde ir iesniegusi tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesu.

ASV nosaka sankcijas virknei Krievijas oligarhu un viņu ģimenēm par atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, neskatoties uz viņa brutālo iebrukumu Ukrainā, ceturtdien paziņoja Baltais nams.

Vašingtona paziņoja, ka vēršas pret Krievija eliti un viņu ģimeņu locekļiem, kas "padarījuši sevi bagātu uz krievu tautas rēķina, un daži ir pacēluši savu ģimeņu locekļus augstos amatos".

"Citi sēž Krievijas lielāko kompāniju augšā un ir atbildīgi par resursu sniegšanu, kas vajadzīgi Putina iebrukuma Ukrainā atbalstīšanai," paziņoja Baltais nams.

"Šīs personas un viņu ģimeņu locekļi tiks nogrieztas no ASV finanšu sistēmas, viņu aktīvi ASV tiks iesaldēti un viņu īpašumi bloķēti no izmantošanas," pavēstīja Baltais nams.

ASV un valdības visā pasaulē strādās pie tā, lai identificētu un iesaldētu Krievijas elites un ģimeņu locekļu aktīvus - jahtas, luksusa dzīvokļus, naudu un citus labumus.

Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi lēmumu, ka pussabrukušais nams Buru ielā 9 nav ekspluatējams, līdz ar to SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un nama dzīvokļu kopīpašniekiem uzdots atbrīvot telpas.

RNP preses pārstāve Santa Vaļuma pastāstīja, ka pašlaik nav atbrīvoti ap desmit dzīvokļu. Šodien Rīgas Pašvaldības policija arī pārbauda, vai namā neuzturas kādas nepiederošas personas.

Daļa no nama iemītniekiem jau ir labprātīgi atstājuši telpas. Visvairāk sašutuši par pašreizējo situāciju ir privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Anna Šmeļova-Borisenkova pastāstīja, ka dzīvokli šajā namā iegādājās ap pusgadu pirms avārijas. «Kad iegādājos, īpašums bija ierakstīts zemesgrāmatā - to noformēja trīs dienas pirms pirkuma, līdz ar to nevarēju ne iedomāties, ka pēc pusgada tikšu izlikta uz ielas no sava īpašuma,» skaidroja sieviete, uzsverot, ka neizprot, kādēļ īpašums no nama ar neapmierinošu tehnisko stāvokli ierakstīts zemesgrāmatā un ticis bez problēmām pārdots. «Ja cilvēks pērk no domes un atļauts ielikt zemesgrāmatā, bet pēc pusgada esi uz ielas, kādēļ dome neuzliek aizliegumu pārdot?» neizpratni pauda iedzīvotāja.

Rīgas apgabaltiesa līdz rudenim ir atlikusi Šveices advokāta Rūdolfa Meroni un laikraksta Neatkarīgā izdevēja SIA Mediju nams lietas izskatīšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo tiesa nolēma apmierināt atbildētāja lūgumu un izprasīt dokumentus no Milānas tiesas prokuratūras un Cīrihes kantona advokātu uzraudzības komisijas.

Nākamā tiesas sēde plānota 28.septembrī, Db informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

Db jau ziņoja, ka R. Meroni iesūdzējis tiesā laikrakstu, prasot tiesu apķīlāt Mediju nams piederošo kustamo mantu un naudas līdzekļus. Tāpat tiesā iesūdzēta ir arī NRA galvenā redaktore A.Daukšte un žurnālists Imants Liepiņš, no kuriem tiek prasīta 200 tūkstošu latu kompensācija par cieņas un goda aizskaršanu publikācijās laikrakstā, kā arī atvainoties laikrakstam par, viņuprāt, nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Pirmdien, 28. janvārī, tiks atklāta rekonstruētā Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas ēka (Kerkoviusa nams) Kalpaka bulvārī 4, informē LU Preses centrs.

LU Bibliotēkas ēkas rekonstrukcija ar restaurācijas elementiem tika veikta no 2012. gada 13. aprīļa līdz 2013. gada 15. janvārim, kopējās darbu izmaksas sasniedza vairāk nekā 2,6 miljonus latu. Gandrīz 2 miljonus latu no izmaksām sedza Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonds (ERAF). Projekts tika realizēts pēc SIA Arhitekta L.Šmita darbnīca izstrādātā tehniskā projekta, būvuzraudzību nodrošināja SIA Celtniecības kvalitātes aģentūra. Objekta galvenais būvuzņēmējs bija SIA RE&RE.

Rekonstruētajā ēkā turpmāk darbosies jaunais Kerkoviusa nams - Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrs un bibliotēka. Ēkas nosaukums ir saistīts ar tās cēlāja un pirmā īpašnieka Rīgas pilsētas galvas (1890. - 1901.) Ludviga Vilhelma Kerkoviusa vārdu. Ēka kā L. V. Kerkovisua un viņa ģimenes savrupmāja tika pabeigta 1878. gadā, tās projekta autors bija arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. LU pārziņā ēkā nonāca 20.gadsimta 40. gados, kopš tā laika te ir atradusies universitātes bibliotēka.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ir pasludinājusi poligrāfijas uzņēmuma a/s Preses nams (PN) maksātnespēju, Db uzzināja tiesā.

«Maksātnespējas procesā PN kreditoriem ir iespējams lemt par uzņēmuma maksātspējas atjaunošanu, piemērojot izlīgumu vai sanāciju. Ir iecelts uzņēmuma maksātnespējas administrators, kura pārziņā ir turpmākās darbības,» norādīja AS Latvijas kuģniecība Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Par uzņēmuma maksātnespējas administratoru ir iecelts Māris Sprūds, liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā pieejamā informācija.

Db jau ziņoja, ka Preses nams valde izlēma iesniegt tiesā uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu, jo tiesa neapstiprināja uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa plānu. PN valde norāda, ka tikai būtiski pārveidojot uzņēmumu atbilstoši šā brīža tirgus konjunktūrai, tas varētu izvairīties no maksātnespējas pazīmju iestāšanās.

Pērn poligrāfijas nozares uzņēmumos investēti 15 miljoni latu; šogad apstiprināti projekti par sešiem miljoniem latu

Taču, visticamāk, kopējais investīciju apjoms nozarē būs divreiz lielāks. Līdz šim ieguldījumus veikuši SIA Preses nams Baltic, SIA Livonia Print, SIA Jelgavas tipogrāfija, SIA Talsu tipogrāfija u.c. «Investīcijas ir nozīmīgas, uzņēmumos ir jaunas, modernas iespiedmašīnas, grāmatu iesiešanas līnijas un cita jaudīga tehnika, kas liek cerēt, ka turpmāk būs labi un laikā izdarāmi pasūtījumi,» stāsta Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore.

Šobrīd provizoriskie dati par lielāko uzņēmumu darbību 2012. gadā vēl tiek apkopoti, taču, tā kā investīcijas lielākoties ir vērstas jaudu un tirgus apjomu palielināšanai, varētu būt sagaidāmas pozīciju maiņas lielāko nozares uzņēmumu sarakstā.

Poligrāfijas, iepakojuma un papīra izstrādājumu ražošanas uzņēmumu 2012. gada kopējais apgrozījums ir aptuveni 170 miljoni latu

Tas ir par 14% vairāk nekā 2011. gadā, teic Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore. Apgrozījums uz vienu darbinieku šajā nozarē pērn bijis 49 tūkstoši lati, kas ir otrs labākais rezultāts aiz elektronikas uzņēmumiem. Savukārt vidējā strādājošo alga nozarē šobrīd ir 465 lati. Pirms diviem gadiem tie bijuši 340 lati.

«Pagājušajā gadā esam strādājuši tikpat sekmīgi kā iepriekšējā gadā, mums nav būtiskas izmaiņas ne apgrozījumā, ne peļņas rādītājos,» teic Visvaldis Trokša, SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs. 2012. gada apgrozījums bija aptuveni desmit miljoni latu, peļņa pirms nodokļiem – 600 tūkstoši latu.

Latvijas poligrāfijas nozares uzņēmumu apgrozījums eksporta tirgū pieaudzis par ceturto daļu; neliela izaugsme ir arī pašmāju tirgū

Kopumā eksports nozarē veido vairāk nekā pusi no apgrozījuma – 60%. Pērn eksporta apgrozījuma pieaugums bija 25%. «Tie nav pagājušā gada panākumi – tas ir četru piecu gadu darba rezultāts,» teic Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore. Latvijas ražotājiem nav cerību ražot par zemākām cenām nekā Ķīnas vai Indijas poligrāfijas uzņēmumiem lētās produkcijas segmentā. Tāpēc vietējie uzņēmumi izvēlas strādāt ar mazākām tirāžām un augstu kvalitāti – grāmatas, mākslas albumi, dažādi ceļveži u.tml.

«Uz šo gadu skatāmies ļoti cerīgi. Pieauguma tempam vajadzētu saglabāties tādam pašam, kā līdz šim. Visi lielie ražotāji plāno attīstību – citu variantu pat nav,» teic I. Bečere.

Baltais nams otrdien paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nesadarbosies ar demokrātu kongresmeņu uzsākto impīčmenta izmeklēšanu pret viņu, un nosauca šo izmeklēšanu par «konstitucionāli spēkā neesošu».

Astoņas lappuses garā vēstulē demokrātu līderiem, kuru parakstījis Baltā nama advokāts Pats Čipolone, tika noraidīta Pārstāvju palātā uzsāktā impīčmenta izmeklēšana par to, vai Tramps ļaunprātīgi izmantojis savu amatu, mēģinot Ukrainā panākt korupcijas izmeklēšanu, lai kaitētu viņa potenciālajam vēlēšanu sāncensim Džo Baidenam.

«Prezidents Tramps nevar ļaut savai Administrācijai piedalīties šajā partejiskajā izmeklēšanā šajos apstākļos,» teikts vēstulē.

«Jūsu izmeklēšanai trūkst jebkāda leģitīma konstitucionāla pamata, jebkādas godīguma šķietamības, vai pat viselementārākās pienācīga procesa aizsardzības,» teikts šajā vēstulē.

Baltais nams paziņoja, ka īpaši iebilst pret faktu, ka Kongresa apakšpalātā netika sarīkots oficiāls balsojums par impīčmenta izmeklēšanas uzsākšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), iespējams, lūdzis Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret ekspolitiķi Ainaru Šleseru un Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu tā dēvētajā oligarhu lietā.

KNAB šodien pēcpusdienā izplatītajā preses paziņojumā informē, ka birojs vakar Ģenerālprokuratūrai nosūtīja kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret divām personām.

KNAB izmeklētājs rosina vienu no personām saukt pie atbildības par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un par tirgošanos ar ietekmi. Pret otru personu lūgts sākt kriminālvajāšanu par tirgošanos ar ietekmi.

Personu identitāte netiek atklāta. KNAB preses pārstāvji uz tālruņa zvaniem aģentūrai LETA neatbildēja, taču augusta vidū birojs apstiprināja, ka tā dēvētajā oligarhu lietā divas personas atzītas par aizdomās turētām. KNAB jau augusta sākumā paziņojumā medijiem apstiprināja publiski izskanējušo informāciju, ka politiķis Ainārs Šlesers ir atzīts par aizdomās turēto personu vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šogad 10.februārī jau žurnālistiem paziņoja, ka oligarhu lietu prokuratūrai varētu nodot šā gada pirmajā pusē.

ASV prezidents Donalds Tramps, nododot atklātībai savu sengaidīto Tuvo Austrumu miera plānu, otrdien paziņojis, ka Izraēla esot spērusi "lielu soli miera virzienā".

"Šodien Izraēla sper lielu soli miera virzienā," kopīgā preses konferencē Baltajā namā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja Tramps.

Neskatoties uz to, ka palestīnieši jau pirms tā publiskošanas plānu ir noraidījuši, Baltā nama saimnieks norādīja, ka tā esot palestīniešiem "vēsturiska iespēja" sasnieg savas neatkarīgas valsts izveidošanu.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka tā var izrādīties arī palestīniešu "pēdējā iespēja, kas tiem jebkad tiks dota".

"Palestīnieši slīgst nabadzībā un vardarbībā, viņus ekspluatē tie, kas nolūkā veicināt terorismu un ekstrēmismu cenšas tos padarīt par bandiniekiem," uzsvēra Tramps. "Viņi pelnījuši daudz labāku dzīvi."